Paplašinātā meklēšana
Meklējam barība.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (141):
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- ekseļi Ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība.
- gastroskops Ar lēcu sistēmu un gaismas avotu aprīkots instruments kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas apskatei.
- atrijas Atrīta barība (ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus).
- uzbrukt Attiecīgi izturoties (piemēram, metoties virsū) nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- mute Atvere ar dobumu sejas lejasdaļā, kas paredzēta barības uzņemšanai, skaņu veidošanai.
- parazītaugs Augs, kas pilnīgi vai daļēji pārtiek no citu dzīvo organismu barības vielām.
- vadaudi Augu audi, pa kuriem pārvietojas ūdens un tajā izšķīdušās barības vielas.
- hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
- uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- vīķauzas Auzu un vīķu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- zirņauzas Auzu un zirņu mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- papildbarība Barība, ko dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai.
- barības vienība barības vērtības standartmērs.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- badināt Bieži atstāt neēdušu, nebarotu; regulāri dot par maz barības.
- premikss Bioloģiski aktīvu vielu un pildvielas maisījums, ar ko bagātina lopbarību, parasti pievienojot kombinētajai spēkbarībai.
- bišu maize bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
- rīstīties Būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- rīkle Cauruļveida orgāns starp mutes dobumu un barības vadu.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- žoklis Ciets hitīna veidojums (bezmugurkaulniekiem); galvas skeleta daļa (mugurkaulniekiem), kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- tauksakne Daudzgadīgs lakstaugs, ko izmanto ārstniecībā, dažas sugas audzē lopbarībai vai kā krāšņumaugu.
- turnepsis Divgadīgs kāpostu (krustziežu) dzimtas lopbarības sakņaugs ar gaišzaļām lapām, dzelteniem ziediem, sulīgi uzbriedušu sakni, kuras mīkstums ir baltā vai dzeltenā krāsā; lopu rācenis [Brassica rapa].
- endoskopija Dobu orgānu un ķermeņa dobumu (piem., kuņģa, barības vada, bronhu u. tml.) izmeklēšana ar endoskopu.
- zoofāgi Dzīvnieki, kas pārtiek no dzīvnieku izcelsmes barības.
- veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- gaļēdājs Dzīvnieks, kura galvenā vai vienīgā barība ir citi dzīvnieki, to gaļa.
- vitamīnbarība Dzīvnieku barība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu.
- plēsēju kārta dzīvnieku kārta, pie kuras pieder dzīvnieki ar spēcīgiem ilkņiem un nagiem un kas pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības, piem., lāči, vilki, lūši, āpši.
- parazitēt Dzīvot uz cita organisma vai citā organismā un izmantot tā barības vielas.
- gārša Egļu un lapkoku mežs, kas izveidojies barības vielām bagātās augsnēs.
- gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- atraugas Gaisa (reizēm arī neliela šķidruma daudzuma) skaļa vai klusa izdalīšanās no kuņģa vai barības vada; šāds gaiss, kas izplūst pa muti vai degunu.
- pamatbarība Galvenā barība, no kuras (kāds,) pārtiek.
- sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
- tranšeja Grāvjveida būve (kā, piemēram, skābbarības, skābsiena) sagatavošanai un novietošanai.
- sagremot Gremojot pārstrādāt (uzņemtās barības vielas).
- kuņģis Gremošanas orgāns starp barības vadu un tievo zarnu, kurā notiek mehāniska un ķīmiska barības pārstrādāšana.
- sagremoties Gremošanas procesā pilnīgi pārveidoties vienkāršākos šķīstošos savienojumos (par uzņemtām barības vielām).
- mutes dobums gremošanas trakta sākumdaļa, kur notiek barības mehāniska sasmalcināšana un sākas tās ķīmiskā apstrāde.
- bumbulis Ieapaļš, dažu lakstaugu stublāja vai saknes veidojums zemē – auga barības vielu krātuve.
- iegrauzt Ieēst (mazliet cietas barības).
- laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli.
- priekšzobs Ikviens no zobiem, kas atrodas mutes priekšpusē (noder barības nokošanai).
- medības Instinktu nosacīts darbību kopums, lai noķertu citu dzīvnieku barībai.
- taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- izbarot Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).
- saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
- izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
- kombikorms Kombinētā lopbarība.
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- spēkbarība Koncentrēta lopbarība, kam ir augsta enerģētiska vērtība un laba sagremojamība.
- sīpolpuķes Krāšņi ziedoši augi, kas barības vielu rezerves uzkrāj sīpolā vai bumbuļsīpolā (piem., gladiolas, hiacintes, tulpes, krokusi, lilijas).
- ripsis Krustziežu (kāpostu) dzimtas viengadīgs eļļas un lopbarības, kā arī nektāraugs ar mietveida sakni, zaļām, matotām apakšējām lapām [Brassica campestris; Brassica rapa].
- muskuļkuņģis Kuņģa nodalījums (piem., putniem), kur ar akmentiņu, smilšu palīdzību tiek saberzta rupjā barība.
- gastroskopija Kuņģa, barības vada un divpadsmitpirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu – gastroskopu.
- medīt Ķert (dzīvnieku) barībai – par dzīvniekiem.
- ekseļmašīna Lauksaimniecības mašīna lopbarības sasmalcināšanai.
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
- zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- graudkopība Lauksaimniecības pamatnozare – graudaugu audzēšana pārtikai vai lopbarībai.
- siloss Liela, augsta cilindriskas formas tvertne, ko izmanto beramo vielu (piem., graudu, miltu, cukura, cementa) uzglabāšanai vai zaļbarības konservēšanai.
- skābbarība Lopbarība – skābēta sasmalcināta zaļo augu masa.
- spraukumi Lopbarībai izmantojams eļļas rūpniecības blakusprodukts, kas paliek pēc eļļas izspiešanas no eļļas augu sēklām.
- runkulis Lopbarības biete [Beta vulgaris ssp. crassa].
- kacenkāposti Lopbarības kāposti [Brassica oleracea].
- kombinētā lopbarība lopbarības maisījums no dažādiem graudiem un to pārstrādes produktiem; kominētā spēkbarība.
- sojas rauši lopbarības rauši, ko iegūst, pārstrādājot sojas sēklas.
- atraugāties Ļaut izplūst gaisam no kuņģa vai barības vada pa muti vai degunu.
- izmērēt Ļoti novājēt barības trūkuma dēļ.
- kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- mēle Muskuļains ar gļotām klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās barības sasmalcināšanā, norīšanā; svarīgs cilvēka runas orgāns.
- siekalas Mutes dobuma dziedzeru sekrēts, kas paredzēts barības mitrināšanai.
- šūniņa Neliels (bišu, kameņu) regulāras, parasti sešskaldņa, formas vaska veidojums barības krāšanai, peru audzēšanai.
- piebarošanas lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- barības lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- kāmis Neliels, drukns grauzēju kārtas dzīvnieks ar īsām kājām un vaigu maisiem barības vākšanai.
- sliņķis Neliels, mazkustīgs zīdītājs (Centrālās Amerikas un Dienvidamerikas mežos), kas uzturas kokos, parasti iekāries zaros ar galvu uz leju un pārtiek no augu barības.
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
- uzkrist Nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- siens Nopļauta, izkaltēta zāle, kas izmantojama lopbarībai.
- deva Noteikts (piem., barības, zāļu) daudzums, kas paredzēts vienai reizei vai noteiktam laika posmam.
- divertikuls Orgāna (piem., barības vada) maisveida izspīlējums uz āru.
- parazīts Organisms, kas dzīvo uz cilvēku, dzīvnieku, augu organismu virsmas vai šo organismu šūnās, audos, iekšējos orgānos, izmantojot to barības vielas.
- sēne Organisms, kuru veido micēlijs un kas uzņem barības vielas no citiem organismiem vai nedzīvu organismu atliekām.
- izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (barības trūkuma dēļ).
- vaigu maisi paplašinājumi vaigos barības novietošanai (piem., kāmjiem).
- sadedzināt Patērēt (ar barības vielām uzņemto enerģiju), parasti fiziskā darbā, nodarbē.
- klejotāji putni putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un citās barības vielām nabadzīgās un slapjās augsnēs; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- ierīt Rijot ievirzīt (piem., barības vadā); norīt.
- norīt Rijot ievirzīt barības vadā.
- vēderrunāšana Runāšana, runa, kurā par rezonatoriem skaņu veidošanā izmanto galvenokārt rīkli, barības vadu, diafragmu.
- zariņbarība Rupjā lopbarība – lapu koku, skuju koku un krūmu sīkie zari un atvases.
- tilpumaina barība rupjā lopbarība.
- šķūnis Saimniecības celtne lopbarības, malkas, darbarīku u. tml. glabāšanai.
- izsalkums Sajūta, kas rodas, ja kādu laiku nav uzņemta barība.
- sūcējsakne Saknes daļa, ar ko augs sūc barībai nepieciešamās vielas.
- sulīgā barība sakņaugi, skābbarība u. tml.
- sausbarība Sausā barība (dzīvniekiem).
- endosperma Sēklas baltums, īpaši audi augu sēklās, kuros uzkrājas dīgļa attīstībai nepieciešamās barības vielas.
- sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir dīglis ar tā attīstībai nepieciešamajām barības vielām.
- rupjā lopbarība siens, salmi, arī zariņbarība, skujas.
- kaloritāte Siltuma enerģijas daudzums, ko iegūst no uzturlīdzekļiem, barības.
- gums Sulīgs paresnināts sānsaknes pārveidojums, kur uzkrājas rezerves barības vielas.
- rācenis Šī auga sakne, ko izmanto uzturam vai lopbarībai.
- dzira Šķidra barība (mājdzīvnieku ēdināšanai).
- kukaiņēdājs Tāds (dzīvnieks, augs), kas barībai izmanto kukaiņus.
- plēsīgs Tāds (dzīvnieks), kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos medījot barībai.
- neauglīgs Tāds, kam ir maz augiem, auglībai nepieciešamo barības vielu; tāds, kas neveicina (augu) auglību.
- podzolēts Tāds, kas ir barības vielām nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni).
- pliekans Tāds, kas ir bezgaršīgs, sājš; tāds, kam ir maza barības vērtība; arī novadējies.
- oligotrofs Tāds, kas var eksistēt, pastāvēt barības vielām nabadzīgos apstākļos.
- liess Tāds, kur maz augu barības vielu.
- paliess Tāds, kurā ir samērā maz augu barības vielu (par augsni).
- tukšs Tāds, kurā nav barības vielu (par gremošanas orgāniem).
- graudēdājs Tas, kura galvenā barība ir graudi, sēklas (par dzīvniekiem).
- amoliņš Tauriņziežu dzimtas lakstaugs (ar baltiem vai dzelteniem ziediem), ko audzē kā nektāraugu vai lopbarībai.
- bastarda āboliņš tauriņziežu dzimtas lopbarības augs ar baltsārtiem ziediem.
- baroties Uzņemt barības vielas (par augiem).
- uzsūkt Uzņemt sevī (piemēram, barības vielas) – par organismu, tā daļām.
- sīpols Vasas pārveidne – īsa pazemes vasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves – vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- atvemt Vemjot izvadīt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- podzolaugsne Viegla, barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzols.
- sorgo Viengadīgs graudzāļu dzimtas augs, kura graudus izmanto pārtikai, lopbarībai vai tehniskām vajadzībām [Sorghum].
- pupa Viengadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar taisnu, stāvu stublāju un sēklām pākstīs [Faba bona].
- airene Viengadīgs vai daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs, ko izmanto lopbarībai, zālienu veidošanai.
- zirnis Viengadīgs vai daudzgadīgs tauriņziežu dzimtas pārtikas un lopbarības augs ar kāpelējošu stublāju un sēklām pākstīs.
- rapsis Viengadīgs vai divgadīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar zilgani pelēcīgu stublāju un koši gaišdzelteniem ziediem ķekaros [Brassica napus].
- seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
- zobs Viens no cietiem veidojumiem mutes dobumā, kas veic barības satveršanas, nokošanas un sasmalcināšanas funkcijas, kā arī (cilvēkam) piedalās artikulētu skaņu veidošanā.
- bedre Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
barība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV