Paplašinātā meklēšana
Meklējam aprāt.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (67):
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- kā bez acīm bez spējas saprātīgi rīkoties.
- ķēms Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
- malēnietis Cilvēks, kas izturas, rīkojas nesaprātīgi, muļķīgi; atpalicis cilvēks.
- izmisums Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- taupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piem., laiku, spēkus).
- pataupīt Izmantot saprātīgi, ar apdomu, neiztērējot visu; pasaudzēt.
- debilitāte Izteikta muļķība, stulbums, nesaprātība.
- debils Izteikti muļķīgs, stulbs, nesaprātīgs.
- pieņemties prātā kļūt gudrākam, saprātīgākam.
- pieņemties gudrībā kļūt gudrākam, saprātīgākam.
- nojukt Kļūt tādam, kas nespēj sakarīgi, saprātīgi domāt, spriest.
- sakarīgs Loģisks, saprātīgs.
- trakums Ļoti spraigs, intensīvs psihisks stāvoklis: arī psihisks stāvoklis, kam ir raksturīgs saprātīguma zudums.
- aizskriet Neapdomīgi, nesaprātīgi rīkoties, dodoties prom (no kurienes).
- iracionalitāte Neatbilstība saprāta, loģikas likumiem.
- zoss Neattapīga, nesaprātīga sieviete.
- zostēviņš Neattapīgs, nesaprātīgs vīrietis.
- pafilozofēt Neilgu laiku, mazliet filozofēt; arī paprātot.
- dullums Neprātīgam, nesaprātīgam, muļķīgam cilvēkam raksturīga darbība, rīcība.
- dulls Neprātīgs, nesaprātīgs, muļķīgs.
- ārpus katra saprāta nesaprātīgi; neprātīgi.
- muļķīgs Nesaprātīgs, neapķērīgs, dumjš; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- dumjš Nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- bezprāts Nespēja saprātīgi spriest; bezprātība, neprāts.
- tizlenis Neveikls, nesaprātīgs cilvēks.
- tizls Neveikls; nesaprātīgs.
- veselais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- skaidrais saprāts noteiktām normām atbilstošs saprāts.
- apdzert Pārmērīgi dzerot, zaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
- izkūkot prātu pazaudēt spēju saprātīgi domāt, spriest.
- panika Pēkšņas, nepārvaramas bailes un to radīta nespēja saprātīgi lemt un mērķtiecīgi rīkoties.
- ārpus (katras) saprašanas pilnīgi nesaprotami; galīgi nesaprātīgi.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
- trūkst (kādas, vienas) skrūves saka par cilvēku, kas rīkojas, izturas dīvaini, nesaprātīgi.
- prāts (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- visi pieci (kādam) nav mājā saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- prāts (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- visi pieci (kādam) nav mājās saka par cilvēku, kurš nav rīkojies saprātīgi, vai par ne visai gudru cilvēku.
- izdzīvojis prātu saka par vecu cilvēku, kas muļķīgi, nesaprātīgi rīkojas.
- širmis aiziet ciet saka, ja (kādam) zudusi spēja saprātīgi domāt, spriest.
- jumts aizbraucis saka, ja (kāds) kļuvis nesaprātīgs, psihiski nevesels, garīgi nelīdzsvarots.
- kā akls saka, ja kāds rīkojas nesaprātīgi, neaptver notiekošā būtību.
- šīberis aizkrīt ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
- šīberis aiziet ciet saka, ja zūd spēja saprātīgi spriest, domāt.
- prāta darbs saprātīga izturēšanās, rīcība.
- racionalitāte Saprātīga, lietišķa, uz prātu balstīta attieksme.
- stāvēt (kam) pāri Saprātīgi, godprātīgi attiekties, izturēties (pret ko, arī kādu).
- ziņa Saprātīgums, izpratne; gudrība.
- loģika Saprātīgums, pamatotība, likumsakarība.
- jēga Saprāts; prāts.
- sajēga Saprāts; prāts.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pamatota.
- bezprātīgs Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar saprātu; bezjēdzīgs, muļķīgs.
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- ķerts Tāds, kam ir nelieli psihiski traucējumi; dīvains, nesaprātīgs.
- aptaurēts Tāds, kam ir saprāta, loģikas trūkums.
- saprātīgs Tāds, kam ir saprāts; tāds, kas runā, rīkojas, izturas loģiski, ar apdomu, prātīgi.
- nejēdzīgs Tāds, kam nav jēgas, saprātīga pamatojuma; aplams, neloģisks.
- nesakarīgs Tāds, kam trūkst pietiekama saprāta, loģikas (par cilvēku).
- nesaprātīgs Tāds, kam trūkst vajadzīgā saprātīguma, apdomas; tāds, kurā izpaužas saprāta, apdomas trūkums.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, bet ir intuīcijas, instinktu vadīts.
- neracionāls Tāds, kas nav racionāls, saprātīgs, lietderīgs, ekonomisks.
- vājprātīgs Tāds, kas neatbilst kādām normām; nesaprātīgs.
- bezprātīgs Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest; neprātīgs.
- muļķīgs Tāds, kura saturā izpaužas saprātīguma, mērķtiecīguma, arī loģikas trūkums.
- zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
aprāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV