Paplašinātā meklēšana
Meklējam šķidrums.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (109):
- kreozots Akmeņogļu vai koka darvas pārtvaices produkts – eļļains šķidrums ar kodīgu smaku, ko izmanto, piem., koksnes piesūcināšanai pret pūšanu vai medicīnā.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- iztecināt Apstrādājot izejvielas, panākt, ka iztek (šķidrums), iegūt (šķidru vielu).
- medus rasa Ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām.
- uzvadīt Ar noteiktām darbībām panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, rīks) uzvirzās uz kādas vietas.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- plazma Asiņu šķidrā daļa – bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (piem., svecē, petrolejas lampā), pa kuru pieplūst degšanai nepieciešamais šķidrums.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts – bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- kokospiens Balts, pienam līdzīgs šķidrums, ko satur kokosrieksts.
- sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
- anilīns Bezkrāsains, eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto krāsvielu un ārstniecības līdzekļu izgatavošanai.
- benzols Bezkrāsains, gaistošs šķidrums – svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, arī šķīdinātājs.
- ēteris Bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku, ko lieto par narkozes līdzekli.
- zilskābe Bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu).
- asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u. c. dzērieni; alkoholisks dzēriens.
- sulot Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
- tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- filtrāts Caur filtru izlaists šķidrums.
- darva Cietā kurināmā sausās pārtvaices produkts – tumšs, eļļains šķidrums ar īpatnēju, asu smaku, ko izmanto ceļa seguma un izolācijas materiālu gatavošanai.
- sula Cilvēka vai dzīvnieka orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts – bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, ko izdala īpaši ādas dziedzeri; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- melase Cukura ražošanas blakusprodukts – tumši brūns sīrupveida šķidrums.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu – skuju koku sveķu sastāvdaļa, ko lieto tehnikā un medicīnā.
- karbolinejs Eļļains šķidrums, ko iegūst no akmeņogļu darvas un ko lieto koka konstrukciju konservēšanai un augu aizsardzībā.
- oleums Eļļains, gaisā kūpošs šķidrums – koncentrēta sērskābe.
- etiķis Etiķskābi saturošs šķidrums, ko lieto par garšvielu un izmanto konservēšanai.
- freons Gāze vai gaistošs šķidrums, ko pilda aerosolos, saldējamās iekārtās u. tml.
- spiest Iedarbojoties ar spēku, spiedienu (uz ko), panākt, ka izdalās (šķidrums).
- strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- luizīts Indīga viela – tumši brūns eļļains šķidrums, kas ādā rada čūlas un izraisa organisma saindēšanos.
- karbofoss Insekticīds – eļļains šķidrums ar vāju smaku, kas satur fosfora savienojumus.
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- latekss Kaučukaugu piensula; sintētisks šķidrums, no kā gatavo, piem., gumijas izstrādājumus.
- žūt Kļūt tādam, kurā (parasti siltuma iedarbībā) iztvaiko šķidrums – par ūdenstilpi, trauku.
- tualetes ūdens kosmētisks šķidrums sejas ādas kopšanai.
- skaloties Kustēties, arī padobji guldzēt, atsitoties pret trauka malām (par šķidrumu, arī trauku, kurā atrodas šķidrums).
- broms Ķīmiskais elements – sarkanbrūns šķidrums ar asu smaku [Br].
- izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- siltumvadītājs Materiāla vide (piem., ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- sviķis Maza tapiņa mucas gaisa caurumiņa aizdarīšanai, arī šis caurumiņš (bez kura šķidrums netek laukā).
- petroleja Naftas destilācijas produkts – bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto par šķīdinātāju un degvielu.
- benzīns Naftas pārtvaices procesā iegūta degviela, ko izmanto iekšdedzes dzinējos – bezkrāsains, gaistošs šķidrums.
- hloroforms Narkozes līdzeklis, šķīdinātājs, konservants – bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu saržu.
- šļura Nekvalitatīvs dzēriens, nepatīkams šķidrums.
- šļura Netīrs šķidrums, slapjums.
- žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem – bezkrāsains, viegli gaistošs, ļoti toksisks šķidrums.
- etiķskābe Organiska skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu, skābu smaku.
- sviestskābe Organiska skābe – biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- glicerīns Organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais spirts – biezs, bezkrāsains, salds šķidrums, ko izmanto par izejvielu pārtikas, parfimērijas, zāļu ražošanā, kā arī sprāgstvielu izgatavošanā.
- hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piem., pa kādu virsmu).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nožūst no (kā) virsmas, ārpuses.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā.
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur, cauri kam, caur ko).
- liet Panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku).
- pielaist Panākt, ka (šķidrums) pieplūst (piem., kādā tvertnē).
- satecināt Panākt, ka (šķidrums) satek [1] (2).
- nolaist Panākt, ka notek, noplūst, izdalās (šķidrums, gāze).
- klunkšķēt Par traukiem, kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
- piesmelt Pieļaut, ka (šķidrums) ieplūst (apavos).
- pludot Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
- iet pāri plūst pāri (piem., trauka malām) – par šķidrumu; būt piepildītam tā, ka šķidrums plūst pāri malām (par trauku).
- šampūns Putojošs šķidrums matu, arī dzīvnieku apspalvojuma mazgāšanai.
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piem., ziede, šķidrums) iesūcas.
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- medus rasa Salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piem., laputis).
- nektārs Salds, caurspīdīgs šķidrums, ko izdala īpaši augu dziedzeri.
- lizols Sarkanbrūns eļļains šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- asinis Sarkans šķidrums, kas cirkulē organismā un veic dažādas dzīvībai svarīgas funkcijas.
- sperma Sēklas šķidrums, kas satur spermatozoīdus; sēklinieku sekrēts.
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izspaidīt Spaidot panākt, ka izdalās (šķidrums); spaidot panākt, ka izdalās sula (piem., no augļiem).
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
- cēlējspēks Spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā atrodas.
- izžņaugt Spiežot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izspiest Spiežot panākt, ka atdalās (piem., šķidrumus); spiežot panākt, ka atdalās šķidrums (no kā).
- etilspirts Spirts, kas dabiskā veidā rodas cukura rūgšanas procesā – bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- sašķaidīt Spriežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas (parasti vienveidīga) masa, šķidrums.
- slāpekļskābe Stipra skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- smidzināt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) noklāj (ko).
- slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
- glikoze Šādus ogļhidrātus saturošs šķidrums, ko izmanto konditorejā un medicīnā.
- biezs Tāds (šķidrums, masa), kas lēni tek, lejas; pretstats: šķidrs.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums lāšu, pilienu veidā; tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums; tāds, kurā nav ieliets šķidrums (par trauku).
- duļķains Tāds, kur ir duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs, necaurspīdīgs; pretstats: dzidrs.
- verdošs Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra masa u. tml.
- veldze Tas, kas veldzē (1); tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties (1).
- ietecināt Tecinot panākt, ka (šķidrums, kas šķidrs) ievirzas (kur iekšā).
- mazuts Tumši brūns šķidrums – naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un citu vielu atdalīšanas un ko izmanto par kurināmo vai ziežu un bituma ražošanas izejvielu.
- ihtiols Tumšs, sarkanbrūns šķidrums ar antiseptiskām īpašībām.
- peļķe Uz virsmas izlijis šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- acetons Viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar specifisku smaku, ko izmanto organisko vielu šķīdināšanai.
- šķīdinātājs Viela (parasti šķidrums), kura šķīdina citu vielu.
- koncentrāts Viela, pārtikas produkts, no kura iztvaicēts ūdens vai cits šķidrums, viela koncentrētā veidā.
- gļotvielas Vielas, kas satur gļotas; biezs, recekļveida šķidrums.
- tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piem., novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
- skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe – bezkrāsas šķidrums ar asu, kodīgu smaku.
- metanols Viens no spirta veidiem – bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums; metilspirts; koka spirts.
- metilspirts Vienvērtīgais spirts – indīgs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu; metanols.
- ievadīt Virzot, novadot (piem., pa caurulēm), panākt, ka (piem., šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā).
šķidrums citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV