Paplašinātā meklēšana
Meklējam uguns.
Atrasts vārdos (62):
- uguns:1
- čuguns:1
- bākuguns:1
- jāņuguns:1
- vaduguns:1
- ugunskaps:1
- ugunskurs:1
- ugunsmēle:1
- ugunspuķe:1
- ugunsrati:1
- ugunsvīrs:1
- ugunszīme:1
- malduguns:1
- pretuguns:2
- pretuguns:1
- stāvuguns:1
- ugunsdrošs:1
- ugunsdzira:1
- ugunsgrēks:1
- ugunskuģis:1
- ugunsmūris:1
- ugunspūķis:1
- ugunsputns:1
- ugunssargs:1
- ugunssārts:2
- ugunssārts:1
- ugunsstabs:1
- ugunsūdens:1
- ugunsvārdi:1
- krustuguns:1
- skrejuguns:1
- zenītuguns:1
- ugunsgailis:1
- ugunskrupis:1
- ugunskrusts:1
- ugunslīnija:1
- ugunspunkts:1
- ugunsraksts:1
- ugunsrijējs:1
- ugunsvēmējs:1
- signāluguns:1
- sprostuguns:1
- vainaguguns:1
- viesuļuguns:1
- ugunsbīstams:1
- ugunsdrošība:1
- ugunsdzēsējs:1
- ugunsdzēsība:1
- ugunsdzēšams:1
- ugunsnedrošs:1
- ugunsnelaime:1
- ugunssarkans:1
- ugunsdzēriens:1
- ugunsizturīgs:1
- ugunsperēklis:1
- ugunspozīcija:1
- ugunsspļāvējs:1
- ugunsbīstamība:1
- ugunskristības:1
- ugunsnovērošana:1
- ugunspielūdzējs:1
- ugunsaizsardzība:1
Atrasts vārdu savienojumos (19):
Atrasts skaidrojumos (107):
- kaulu zāģis 2. pasaules kara laika vācu armijas rokas ložmetējs MG42 ar maksimāli blīvu uguns ātrumu.
- ugunsperēklis Aizdegšanās vieta, no kuras izceļas (vai var izcelties) lielāks ugunsgrēks.
- izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā.
- ierakums Aizstāvēšanās būve – zemē izrakts padziļinājums, bedre vai tranšeja uguns pozīciju ierīkošanai un aizsardzībai pret pretinieka uguni.
- stihija Antīkajā filozofijā – viens no dabas pamatelementiem (uguns, gaiss, ūdens, zeme).
- dedzināt Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
- izdedzināt Ar dedzināšanu, ugunsgrēkiem izpostīt.
- gozēt Ar labpatiku sildīt (ķermeņa daļu, piem., saulē, pie uguns).
- gozēties Ar labpatiku sildīties (piem., saulē, pie uguns).
- naktssveču dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., naktssveces, kazrozes, ugunspuķes.
- tehnogēna avārija avārija (sprādzieni, ugunsgrēki, ražošanas un transporta avārijas, komunālo un enerģētisko tīklu pārrāvumi), kuru izraisa cilvēku saimnieciskā darbība un kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību.
- degbumba Bumba ugunsgrēka izraisīšanai.
- degt Būt uguns iedarbībā (par vielām, priekšmetiem).
- panna Cepšanai uz atklātas uguns vai karstām virsmām lietojams lēzens, parasti apaļš metāla trauks ar uzliektām malām un rokturi.
- ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
- ķets Čuguns.
- zenītiekārta Daudzstobru zenītierocis, kurā apvienoti vairāki zenītložmetēji vai zenītlielgabali ar vienotu uguns vadību.
- kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (kas) kuras; dedzinot kurināmo (kur), panākt, ka rodas (uguns).
- kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (piem., pavards, ugunskurs) kuras.
- sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
- (būt) liesmās degt ar lielām liesmām (ugunsgrēkā).
- uguntiņa Dem. --> uguns.
- depo Ēka ugunsdzēsēju mašīnām un ugunsdzēšanas ierīcēm.
- strēle Gaismas stars, staru kūlis; garens, šaurs (gaismas, uguns u. tml.) veidojums.
- kāvi Gaismas, uguns spilgts atspīdums (pamalē).
- signalizācija Iekārta, kas brīdina, raida signālus (piem., par ugunsgrēku, nepiederošu personu iekļūšanu neatļautā vietā).
- cepināt Ilgāku laiku cept (parasti uz nelielas uguns).
- aizsargjosla Īpaši izveidota josla (kā) aizsargāšanai (piem., no postošas vēja iedarbības, uguns izplatīšanās).
- kara kāvi karadarbības radītu uzliesmojumu, uguns atspīdums.
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piem., gaļu, saknes); sautēt.
- cept Karsēt vienlaikus no visām pusēm uz uguns vai lielā karstumā.
- tīģeļkrāsns Krāsns metālu (arī, piem., stikla) kausēšanai ar iebūvētu ugunsizturīga materiāla tīģeli, ko karsē, piem., elektriski (ar induktoru).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
- sārts Liels ugunskurs.
- guns Liesma, uguns.
- uguns jūra ļoti plaša uguns josla, ļoti plašs liesmu kopums ugunsgrēkā.
- vainaguguns Meža ugunsgrēks, kurā liesmas izplatās pa koku vainagiem.
- meždega Meža ugunsgrēks; daļēji vai pilnīgi izdegusi vieta mežā.
- ugunsgrēks Nekontrolējama degšana, kas saistīta ar materiālo vērtību bojāeju un draudiem cilvēku dzīvībai; attiecīgā uguns.
- šķiltavas Neliela ierīce vairākkārtējai uguns iegūšanai, uzšķiļot dzirksteli, kas aizdedzina viegli uzliesmojošu vielu.
- uguns siena nepārtraukta, samērā augsta uguns josla.
- dzots No kokmateriāliem zemē iebūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
- pretuguns josla no organiskām vielām attīrīta josla mežā vai meža malā ugunsgrēku ierobežošanai.
- mufelis No ugunsizturīga vai karstumizturīga materiāla izveidota (krāsns) kamera.
- sadedzināties Nonāvēties, pakļaujot sevi uguns iedarbībai.
- piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
- ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu ugunsgrēka izcelšanos mežā.
- sadedzināt Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
- apslāpēt Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst.
- sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
- uzkurt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurināt (1).
- uzkurināt Panākt, ka (piemēram, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (piemēram, ugunskurs) kuras spēcīgi; uzkurt (1).
- krākt Par uguni, ugunsgrēku.
- slāpēt Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
- ugunsaizsardzība Pasākumu kopums, kuru mērķis ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos.
- ugunsdzēsība Pasākumu sistēma ugunsgrēku dzēšanai un to profilaksei.
- mūžīgā uguns piemiņas, godinājuma simbols – nepārtraukti degoša uguns.
- brandmūris Pretuguns mūris.
- sarušināt Rušinot sakārtot (kurināmo), piem., krāsnī, ugunskurā; rušinot sakārtot kurināmo (piem., krāsnī, ugunskurā).
- Tifons Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs briesmonis ar simt galvām.
- himera Sengrieķu mitoloģijā – ugunsspļāvējs nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti.
- vaduguns Signāluguns, pēc kuras vadās, ieturot transportlīdzekļu (parasti peldošu) vēlamo kustības virzienu.
- pārskrējiens Skrējiens no vienas vietas uz otru ar nogulšanos zemē un slēpšanos, lai izvairītos no pretinieka šaujamieroču uguns.
- ugunsdzēsējs Speciālists, īpaši apmācīts cilvēks, kas nodarbojas ar ugunsgrēku dzēšanu un ugunsdrošības kontroli.
- uguns viesulis spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- uguns auka Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- uguns krusa Spēcīga uguns, kas ļoti strauji izplatās.
- viesuļuguns Spēcīga, postoša daudzu ieroču apšaudes uguns.
- ugunsdzēsības sports sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
- ugunsdrošība Stāvoklis, apstākļi, kad (piemēram, celtnē) ir novērsta uguns postošās iedarbības iespējamība.
- haubice Stāvuguns artilērijas ierocis ar nedaudz īsāku stobru nekā lielgabalam.
- ugunsūdens Stiprs alkoholisks dzēriens (piemēram, degvīns); ugunsdzira.
- uguns aizsegs šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
- azbests Šķiedrains, nedegošs minerāls, ko lieto ugunsizturīgu celtniecības un izolācijas materiālu izgatavošanai.
- izšķilt Šķiļot panākt, būt par cēloni, ka rodas (dzirkstele, uguns).
- ugunsizturīgs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos nevar aizdegties; ugunsdrošs.
- ugunsnedrošs Tāds, kas attiecīgajos apstākļos viegli vai samērā viegli aizdegas, uzliesmo; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- ugunsdzēsība Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai, ugunsdzēsības dienestam.
- ugunsdzēšams Tāds, kas ir paredzēts uguns, ugunsgrēka dzēšanai.
- ugunsbīstams Tāds, kas viegli aizdegas un var izraisīt ugunsgrēku; tāds, kas var būt par cēloni ugunsgrēkam.
- ugunsizturīgs Tāds, ko neietekmē, nebojā samērā augsta temperatūra, uguns.
- ugunsbīstams Tāds, kurā ir liela ugunsgrēka izcelšanās iespējamība.
- ugunsnedrošs Tāds, kurā ugunsgrēka izcelšanās iespēja ir samērā liela.
- mednieku desiņa tieva žāvēta desiņa, ko parasti ēd izceptu uz uguns.
- lēna uguns uguns ar mazu liesmu.
- pretuguns Uguns izraisīšana kādā joslā, lai ierobežotu (parasti meža) ugunsgrēka izplatīšanos.
- ugunsmēle Uguns ugunsgrēkā.
- Sarkanais gailis uguns, kas posta, iznīcina; ugunsgrēks.
- olimpiskā uguns uguns, ko ar saules staru aizdedz Olimpa kalnā Grieķijā un ar stafeti nogādā olimpisko spēļu norises vietā.
- jāņuguns Uguns, ko dedzina Jāņu naktī (parasti uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku); Jāņu naktī dedzinātais ugunskurs.
- ugunsdzēšamais aparāts ugunsdzēsības aparāts.
- ugunsgailis Ugunsgrēks; arī uguns; sarkanais gailis.
- uguns nelaime ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- ugunsnelaime Ugunsgrēks; ugunsgrēka radītais postījums, zaudējums.
- šamots Ugunsizturīgs materiāls no māla, ko izmanto betona, javas, ugunsizturīgu ķieģeļu izgatavošanai, kā arī keramikā un tēlniecībā.
- uguns krusts ugunskrusts.
- sautējums Uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā vārītas saknes ar vai bez gaļas; šādā veidā gatavots ēdiens.
- barbekjū Uz restēm, virs atklātas uguns cepts ēdiens (parasti gaļa); mielasts, kurā ēd šādi pagatavotu ēdienu.
- VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.
- sautēt Vārīt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā (piem., saknes, gaļu).
- oderēt Veidot īpašu ugunsizturīgu aizsargslāni (krāsns, kurtuves u. tml. iekšpusē).
- degt Veidot liesmas (par uguni, uguns avotu).
- ugunsstabs Vertikāls, stabam līdzīgs uguns veidojums.
- salamandra Viduslaiku ticējumos, maģijā – uguns gars.
- elements Viena no četrām substancēm (uguns, ūdens, zeme, gaiss); dabas pirmelements; stihija.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- zenītuguns Zenītartilērijas uguns.
uguns citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV