Paplašinātā meklēšana
Meklējam nezin.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts etimoloģijās (5):
- No grieķu analphabētos 'tāds, kas nezina alfabētu, nemācīts'. (šķirklī analfabēts)
- No grieķu idiōtēs 'nemācīts, nezinošs cilvēks'. (šķirklī idiots)
- No grieķu valodas idiōteia 'nezināšana, izglītības trūkums'. (šķirklī idiotija)
- No latīņu ignorare 'nezināt'. (šķirklī ignorēt)
- No latīņu valodas ignorantis 'tas, kas nezina'. (šķirklī ignorants)
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (129):
- paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
- uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
- pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
- nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
- kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
- klusiņām Citiem nezinot, paslepus.
- klusībā Citiem nezinot, slepeni.
- pazust Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
- slēptā kamera filmēšana, filmējamam cilvēkam nezinot.
- nozust Ilgāku laiku nebūt sastopamam; būt nezināmā prombūtnē; pazust.
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
- atšifrēt Izlasīt (ko šifrētu, arī rakstītu, piem., nezināmā rakstībā).
- notēlot muļķi izlikties, ka nekā nezina, nesaprot.
- paķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- kaut kuriene kāda, precīzi nezināma vieta.
- kaut kur kādā, precīzi vēl nenoteiktā vai nezināmā vietā.
- aiz muguras kādam nezinot, slepeni.
- iks stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- X stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
- mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
- plēst matus krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- bijība Ļoti liela cieņa (pret kādu, ko), kas saistīta ar apziņu par savu niecīgumu, nezināšanu u. tml.
- izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
- nav mazais bērns nav tāds, kas nesaprot, nezina (ko).
- minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
- nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga kur.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts.
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- kaut kad nezināmā, nenoteiktā laikā; kādā reizē.
- nekuriene nezināma, nepazīstama vieta.
- kāds nezināms cilvēks.
- šķīvītis nezināms lidojošs kosmiskais objekts, kam ir diskam līdzīga forma; NLO.
- lidojošais šķīvītis nezināms lidojošs objekts, kas parādās atmosfērā kā ieapaļš disks.
- kaut kāds nezināms, nenoteikts, arī vēl neminēts (piem., par priekšmetu, parādību).
- mistisks nezināms, nepazīstams, arī šaubīgs.
- cits nezināms, vārdā nenosaukts cilvēks; kāds.
- ignorance nezināšana; aprobežotība.
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- ne no šā, ne no tā norāda uz nezināmu cēloni, iemeslu.
- cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- ciktāl Norāda uz nezināmu darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu matemātiskās darbības rezultātu.
- cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laiku.
- cik Norāda uz nezināmu skaitu, daudzumu.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
- igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
- igrek Otrais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
- atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
- iebāzt maisā parādīt otra nezināšanu, savu pārākumu.
- sabāzt maisā parādīt otra nezināšanu, savu pārākumu.
- apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
- iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
- iks Pirmais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- šķetināt Risināt (piem., sarežģītu situāciju); censties atklāt (ko nezināmu, sarežģītu).
- grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- grābstīties pa tukšu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- sablamēties Sagādāt sev kaunu (piem., parādot savu nezināšanu, nespēju).
- jukas Sajukums, juceklis (piem., nezināšanas, pārpratuma dēļ).
- kā Dieva nepieņemts saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
- grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- grāmata ar septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- grāmata aiz septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- grāmata aiz septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru.
- tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
- kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- mute ir ciet (kādam) saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
- ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
- ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
- kā mežā saka, ja kāds nespēj orientēties, arī nezina, ko iesākt.
- ne čiku, ne grabu saka, ja kas noticis nevienam nezinot, nemanot.
- ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
- (nav) ne (mazākās) jausmas saka, ja ko nezina, nenojauš.
- ne ā, ne bē saka, ja neko neatbild, nezina, neatceras.
- kā to lai saka saka, ja nezina, kā izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko paust tieši, atklāti.
- Karies vai augšā! saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
- pa kluso slepeni, citiem nezinot.
- inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam.
- aiz kulisēm slepeni, plašākai sabiedrībai nezinot.
- neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko), kad nezina (ko darīt).
- skaidrība Stāvoklis, kad viss ir saprotams, zināms, kad nav nezināšanas, neizpratnes (par ko).
- svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts.
- kā no plaukta nokritis tāds, kas ir ļoti pārsteigts, izbrīnīts; tāds, kas neko nezina.
- svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo).
- tāle Tāla, arī nezināma vieta, zeme.
- brīnumzeme Tāla, nezināma (parasti fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur ir daudz neparasta un brīnumaina.
- tumša lieta tas, kas ir pilnīgi nezināms.
- tumša bilde tas, kas ir pilnīgi nezināms.
- pirmatklājums Tas, kas līdz šim nav bijis zināms, pieredzēts; kā jauna, līdz šim nezināma, nepieredzēta atklāšana.
- aizkulises Tas, kas plašākai sabiedrībai paliek slēpts, nezināms.
- kaut kurp uz kādu nezināmu vai vēl nenoteiktu vietu.
- raustīt plecus vairākkārt kustināt plecus augšup, lejup, paužot savu nezināšanu, neizpratni, izbrīnu, vienaldzību.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe.
- kubiskais vienādojums vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
- diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmais ir funkcija vai funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
- mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, nezināma).
- vēsts Ziņa, paziņojums par ko nezināmu.
Atrasts piemēros (89):
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- nosacīt "Es tiešām nezinu," māte nosaka.
- atbildēt "Nē, nezinu," es atbildēju.
- vakars "Nu ir vakars! nezinu vairs, ko lai iesāk!"
- dēties Aiz kauna nezināt, kur dēties.
- nezināms Aprēķināt nezināmo darbības locekli.
- atklāt Atklāt nezināmu komētu.
- atspēkot Atspēkot nezinātnisku teoriju.
- attapt Attapt, ka nezina adresi.
- bibliogrāfs Bibliogrāfs uzrādījis līdz šim nezināmus autora rakstus.
- nezināms Braukt pa nezināmu ceļu.
- antiņš Cilvēki savas nezināšanas dēļ tiek pataisīti par muļķiem un antiņiem.
- tāle Doties nezināmā tālē.
- noskaust Es nezinu, kas mūs ir noskaudis.
- patiešām Es patiešām to nezinu.
- nezināšana Faktu nezināšana.
- lava Grūtsirdība kā pierimis vulkāns, es nezināju, kad atkal izvirdīs melanholijas lavu..
- nezin Iedomājies nezin ko.
- igreks Ikss un igreks ir nezināmie lielumi.
- izblamēties Izblamēties ar savu nezināšanu.
- nezinītis Izlikties par nezinīti.
- izperināt Izperināt nezin ko.
- izstrādāt Izstrādāt nezin ko.
- mīzali Ja dzērājam nezinot iedod ķēves mīzalus, tad tas vairs nedzer.
- verkšķēt Ja nezini – neverkšķi.
- palīdzēties Kad biju bērns, nezināju sev palīdzēties, Es savas klīstošās acis Pret sauli cēlu..
- lāga Lāga neredzēt, nesaprast, nezināt.
- viegls Laura: Tu smaidi? Armīns: nezinu. Tāds viegls prāts.
- izrunāt Ļaudis izrunājuši nezin ko.
- nezinītis Naivs nezinītis.
- sacīt Nekā nezinu sacīt.
- nezināt Neko nezināt.
- nezināšana Nemācēt rīkoties ar aparatūru nezināšanas dēļ.
- kverkšķēt Nevajag kverkšķēt par to, ko nezini.
- ļurkšķēt Nevajag ļurkšķēt to, ko nezini!
- nezin nezin kāpēc man tas nepatīk.
- nezin nezin ko tēvs par to teiks?
- nezin nezin vai tā ir mīlestība.
- liet nezināju, ka tu tā proti liet.
- nezināms nezināmas izcelsmes preces.
- vadīt nezināmas nojautas vadīta, viņa atgriežas mājās.
- nezināms nezināmi augi, dzīvnieki.
- ļaundaris nezināmi ļaundari nozāģējuši parkā eglīti.
- nezināms nezināmie lielumi.
- nezināms nezināms autors.
- kalpināt nezināšana cilvēkus kalpina tikpat kā verdzība.
- nezināt nezināt ne vārda latviski.
- darīšana nezināt, ar ko ir darīšana.
- šāds nezināt, ko darīt šādā situācijā.
- iesākt nezināt, ko iesākt.
- drīkstēt nezināt, vai drīkst.
- nākties nezinu, kā tas īsti nācās.
- kādēļ nezinu, kādēļ viņš kavējas.
- kaitēt nezinu, kas viņam īsti kait.
- intervāls Norādīt intervālu, kurā var atrasties nezināmais.
- nezināšana Palikt nezināšanā par viņa nodomiem.
- pārsteigts Pārsteigtais skolotājs nezināja, kā reaģēt.
- nezināms Pie mājas stāvēja nezināmi jaunieši.
- nogāzt Pieminekli nogāza un aizveda nezināmā virzienā.
- savērpties Reizēm attiecības savērpjas tādā mudžeklī, ka nezinām, kā atpīt.
- safantazēties Safantazēties un iedomāties nezin ko.
- nezināms Satikties ar nezināmu cilvēku.
- zudība Senās prasmes jaunie nezina, un tās pamazām iet zudībā.
- nezināt Sieviete nezināja teikt, vai viņi atgriezīsies.
- grēkāzis Skolotājs sodīja abus grēkāžus: gan to, kas nekā nezināja, gan to, kas nepareizi sacīja priekšā.
- nezinot Tas notika, nevienam nezinot.
- aptumst Tev aptumst prāts, tu nezini, ko dari.
- uzpūst Uzpūst nieku par nezin ko.
- uzrasties Uzradies agrāk nezināms radinieks.
- uzrakt Uzrakt nezināmus apbedījumus.
- nezināms Uzzināt līdz šim nezināmus faktus.
- tad Vai tad tu to nezināji?
- aizdauzīties Vai tu nezini, kur viņš aizdauzījies?
- aizlaiki Valoda plūst no nezināmiem aizlaikiem.
- vecais Vecais nezināja, ko dēls pa naktīm perina.
- sarasties Veikalos saradušās nezināmu firmu ražotas preces.
- pārakmeņojums Vēl nezināma abinieka pārakmeņojums.
- nezināšana Vēstures nezināšana.
- nezināms Vienādojuma nezināmais.
- vienādojums Vienādojums ar diviem nezināmiem.
- nezināt Viņa nezināja, ko darīt.
- apmierinājums Viņš nezina, kur rast apmierinājumu.
- sacīties Viņš sakās neko nezinām par šo lietu.
- apgalvot Vīrietis apgalvoja, ka par notikušo neko nezina.
- stīvs Visu ziemu murkšķis guļ stīvs un auksts, un nezinātājs to var noturēt pat par mirušu.
- atmanīties Zēns atmanījies šurp, vecākiem nezinot.
- zoboties Zobojos, ka latvieši sevi uzskata dziedātāju tautu, bet dziesmu vārdus nezina.
- sakalt Zubrītāji sakaļ nezin ko galvā.
- uzklupt Žurnālistam uzklupa nezināmi uzbrucēji.
nezin citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV