Paplašinātā meklēšana
Meklējam nezin.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (121):
- paņemt uz muļķi apkrāpt, izmantojot kāda lētticību, nezināšanu.
- uzrakt Atrast, atklāt (piemēram, līdz šim nezināmu informāciju).
- pazust Atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kas bērnībā ticis atrasts un kam vecāki nav zināmi.
- nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (ko neredzamu, nezināmu, nenojaušamu).
- kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus.
- klusiņām Citiem nezinot, paslepus.
- klusībā Citiem nezinot, slepeni.
- pazust Doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot).
- slēptā kamera filmēšana, filmējamam cilvēkam nezinot.
- nozust Ilgāku laiku nebūt sastopamam; būt nezināmā prombūtnē; pazust.
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
- atšifrēt Izlasīt (ko šifrētu, arī rakstītu, piem., nezināmā rakstībā).
- notēlot muļķi izlikties, ka nekā nezina, nesaprot.
- paķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību.
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, sāpes, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, nezināmu cēloni, iemeslu).
- mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- kaut kuriene kāda, precīzi nezināma vieta.
- kaut kur kādā, precīzi vēl nenoteiktā vai nezināmā vietā.
- aiz muguras kādam nezinot, slepeni.
- iks stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- X stunda kāds (nezināms, nenoteikts) laika moments.
- dažs Kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks.
- trijskaitļu Kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi.
- mulst Kļūt biklam, kautram, nedrošam (piem., uztraukumā, pārdzīvojumā); justies neērti, nedroši, nezināt, kā rīkoties.
- plēst matus krist izmisumā, ļoti uztraukties, nezinot, ko iesākt.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- kas Lieto, jautājot par nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (darbības) cēloni, iemeslu.
- kur Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība.
- kurp Lieto, jautājot par nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, uz kuru kas virzās.
- kur Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
- kuriene Lieto, norādot uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
- bijība Ļoti liela cieņa (pret kādu, ko), kas saistīta ar apziņu par savu niecīgumu, nezināšanu u. tml.
- izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
- nav mazais bērns nav tāds, kas nesaprot, nezina (ko).
- minējums Nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu); varbūtējs pieņēmums.
- nezināt ne rīta, ne vakara neko nezināt, nesaprast.
- jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga kad, jebkurā laikā.
- jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga kur.
- jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts (priekšmets, parādība); vienalga kas.
- kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts.
- mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms.
- kaut kad nezināmā, nenoteiktā laikā; kādā reizē.
- uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- kaut kas norāda uz ko nenoteiktu, nezināmu, arī neminētu.
- kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- ne no šā, ne no tā norāda uz nezināmu cēloni, iemeslu.
- cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu.
- cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
- ciktāl Norāda uz nezināmu darbības, stāvokļa izpausmes pakāpi.
- cik Norāda uz nezināmu matemātiskās darbības rezultātu.
- cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
- cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laiku.
- cik Norāda uz nezināmu skaitu, daudzumu.
- kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu vai neminētu laiku, par ko tiek jautāts.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
- igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
- igrek Otrais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- uz labu laimi paļaujoties uz laimīgu nejaušību, labi nezinot, cerot uz veiksmi.
- atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu).
- iebāzt maisā parādīt otra nezināšanu, savu pārākumu.
- sabāzt maisā parādīt otra nezināšanu, savu pārākumu.
- apmulst Pārsteigumā nezināt, kā rīkoties; justies neveikli, nedroši.
- iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
- iks Pirmais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- šķetināt Risināt (piem., sarežģītu situāciju); censties atklāt (ko nezināmu, sarežģītu).
- grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- grābstīties pa tukšu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot.
- sablamēties Sagādāt sev kaunu (piem., parādot savu nezināšanu, nespēju).
- jukas Sajukums, juceklis (piem., nezināšanas, pārpratuma dēļ).
- kā Dieva nepieņemts saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
- grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- grāmata ar septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- grāmata aiz septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- grāmata aiz septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
- miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru.
- tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu.
- kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- mute ir ciet (kādam) saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt.
- ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
- ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj.
- kā mežā saka, ja kāds nespēj orientēties, arī nezina, ko iesākt.
- ne čiku, ne grabu saka, ja kas noticis nevienam nezinot, nemanot.
- ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās.
- (nav) ne (mazākās) jausmas saka, ja ko nezina, nenojauš.
- ne ā, ne bē saka, ja neko neatbild, nezina, neatceras.
- kā to lai saka saka, ja nezina, kā izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko paust tieši, atklāti.
- Karies vai augšā! saka, kad kāds izmisumā nezina vairs, kā rīkoties, ir pārāk nomocījies, bez rezultātiem nopūlējies.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
- pa kluso slepeni, citiem nezinot.
- inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam.
- aiz kulisēm slepeni, plašākai sabiedrībai nezinot.
- neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko), kad nezina (ko darīt).
- skaidrība Stāvoklis, kad viss ir saprotams, zināms, kad nav nezināšanas, neizpratnes (par ko).
- svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts.
- kā no plaukta nokritis tāds, kas ir ļoti pārsteigts, izbrīnīts; tāds, kas neko nezina.
- svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo).
- tāle Tāla, arī nezināma vieta, zeme.
- brīnumzeme Tāla, nezināma (parasti fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur ir daudz neparasta un brīnumaina.
- tumša lieta tas, kas ir pilnīgi nezināms.
- tumša bilde tas, kas ir pilnīgi nezināms.
- pirmatklājums Tas, kas līdz šim nav bijis zināms, pieredzēts; kā jauna, līdz šim nezināma, nepieredzēta atklāšana.
- aizkulises Tas, kas plašākai sabiedrībai paliek slēpts, nezināms.
- kaut kurp uz kādu nezināmu vai vēl nenoteiktu vietu.
- raustīt plecus vairākkārt kustināt plecus augšup, lejup, paužot savu nezināšanu, neizpratni, izbrīnu, vienaldzību.
- vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām.
- kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe.
- kubiskais vienādojums vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe.
- diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmais ir funkcija vai funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus.
- mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, nezināma).
- vēsts Ziņa, paziņojums par ko nezināmu.
nezin citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV