Paplašinātā meklēšana
Meklējam lielum.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts etimoloģijās (5):
- No latīņu Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero)
- No latīņu magnitudo 'lielums' (šķirklī magnitūda)
- No angļu supertrawler (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un trawler 'traleris'). (šķirklī supertraleris)
- No angļu superman (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un man 'vīrietis'). (šķirklī supermenis)
- No angļu supermarket (super 'pārākais pēc kvalitātes, lieluma u. tml.' un market 'tirgus'). (šķirklī supermārkets)
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (200):
- pepiņš Ābeļu šķirne ar vidēja lieluma sārtiem, sulīgiem, saldskābiem āboliem.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti uz slimnieka sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- monoms Algebriska izteiksme, kurai ir viens loceklis, piem., skaitļu vai mainīgo lielumu reizinājums.
- spārneņi Apakšklase, kurā ietilpst dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piem., vaboles, tauriņi); šīs apakšklases kukaiņi.
- ķipis Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
- magnetometrs Aparāts magnētiskā lauka un vielas magnētisko īpašību raksturlielumu mērīšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- potenciometrs Aparāts sprieguma lieluma mainīšanai un regulēšanai – rezistors ar maināmu pretestību.
- dimensija Apjoms; lielums.
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- regulēt Ar noteiktām darbībām panākt vēlamo, nepieciešamo (lielumu, augstumu, stiprumu u. tml.).
- ziepjusakne Arī savienojumā "ārstniecības ziepjusakne": Latvijā augošs, medicīnā izmantojams, daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu stublāju, pretējām iegarenām vai eliptiskām lapām un violetiem ziediem stublāja galotnē [Saponaria officinalis].
- derēt Atbilst (vajadzīgajam lielumam, izmēram) – par apģērbu, apaviem u. tml.
- stāvēt Atbilst ķermenim pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām).
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- autorloksne Autora darba apjoma noteikšanas vienība (pēc teksta zīmju vai rindu skaita vai ilustrāciju laukuma lieluma); teksts šādas vienības apjomā.
- žagata Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
- zvirbuļvanags Baloža lieluma vanags ar īsiem, strupi noapaļotiem spārniem, garu asti, zilganpelēku muguru un pelēkbrūnu vēderu [Accipiter nisus].
- vaļīgs Brīvi krītošs, nepieguļošs (par apģērbu); tāds, kas pēc lieluma un formas pilnīgi nepieguļ kājām (par apaviem).
- burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- iet Būt atbilstošam, piemērotam pēc izmēra, lieluma.
- pārsniegt Būt lielākam par kādu konkrētu skaitlisku vai pieļaujamu lielumu.
- sniegties Būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā).
- dot Būt zināmam (piem., par kādu lielumu).
- statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
- šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc lieluma, kvalitātes, noteiktām īpašībām u. tml.
- novirze Darbība, process, arī rezultāts --> novirzīt, novirzīties; lielums, par kādu (kas) ir novirzījies vai atšķiras (no nospraustā kursa, noteiktās normas u. tml.).
- sveķene Daudzgadīgs vidēja lieluma neļķu dzimtas lakstaugs ar stāvu, nezarojošu, brūnsarkanu, augšdaļā lipīgu stublāju, šaurām lapām un sarkaniem ziediem.
- vārnkāja Daudzgadīgs vidēja lieluma rožu dzimtas augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām [Comarum palustre].
- nobiras Dažāda lieluma iežu atlūzu kopums stāvu kalnu piekājē un apakšējā daļā.
- plēvspārņi Dažāda lieluma kukaiņi ar diviem pāriem plēvveida caurspīdīgu spārnu.
- sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums.
- grāds Dažādu fizikālu lielumu (piem., ūdens cietības, spirta koncentrācijas) mērvienība.
- čau čau dekoratīvo suņu šķirne – vidēja lieluma suņi, kuriem ir ruds vai melns apspalvojums un ļoti bieza pavilna, kā arī zilganmelna mēle.
- kvocients Divu lielumu attiecība ģeometriskajā progresijā – lielums, ar ko reizina kādu progresijas locekli, lai iegūtu tam sekojošo.
- summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
- testers Elektriskais mēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piem., elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektriskais mēraparāts.
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
- komponente Fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa.
- G Fizikālo lielumu mērvienības giga apzīmējums.
- mērvienību sistēma fizikālo lielumu mērvienību kopums, kas izveidots saskaņā ar noteiktiem principiem.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- temperatūra Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) sasiluma pakāpi.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
- gaismas stiprums fizikāls lielums, kas raksturo gaismas avota redzamās gaismas izstarojumu.
- doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai.
- elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar tāda ķermeņa svaru, kura tilpums ir vienu tilpuma vienību liels.
- blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
- leņķiskais paātrinājums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma maiņas raksturošanai.
- leņķiskais ātrums fizikāls lielums, ko izmanto rotācijas kustības ātruma raksturošanai.
- impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
- šablons Forma, paraugs dabiskā lielumā, pēc kura (ko) izgatavo.
- blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- robežlielums Galējais lielums; norma.
- diagramma Grafisks attēls, kas uzskatāmi parāda sakarību starp kādiem lielumiem.
- vektors Ģeometrisks lielums, kam piemīt skaitliska vērtība un virziens un ko attēlo ar nogriezni, kuram ir noteikts virziens.
- svari Ierīce tāda fizikāla lieluma mērīšanai, kuru var izteikt ar spēku vai spēka momentu.
- mazinātājs Ierīce vai priekšmets, kas samazina (kā) lielumu, apjomu u. tml.
- spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm.
- mikrometrs Instruments ļoti mazu lielumu (piem., cauruļu sienu biezuma) mērīšanai.
- josla Intervāls, kura robežās kāds lielums var mainīt savu vērtību.
- limits Īpašos noteikumos, lēmumā paredzētais maksimālais (kā) lielums, skaits u. tml.; ierobežojums.
- tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- pielāgot Izvēlēties, izraudzīt (ko) atbilstošu (pēc lieluma, formas u. tml.).
- regresija Kāda lieluma vidējās vērtības funkcionāla atkarība no cita lieluma vai lielumiem.
- plicis Karpu dzimtas saldūdens zivs ar sāniski saplacinātu sudrabainu ķermeni un vidēja lieluma zvīņām [Blicca bjoerkna].
- daļa Katrs no vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo.
- robeža Konstants lielums, kam neierobežoti tuvojas mainīgais lielums.
- A Kopā ar skaitļa vārdu apzīmē papīra lapas attiecīgo standartlielumu.
- begonija Krāšņumaugs ar dažāda lieluma un krāsas ziediem un asimetriskām, (parasti) spīdīgām lapām.
- kuģa neto tilpība kuģa derīgā tilpuma lielums.
- rādītājs Kustīga bulta, adata (pie mēraparāta, mērierīces u. tml. skalas) kāda lieluma parādīšanai.
- uznirstošs logs kustīgs fiksēta lieluma logs, kurā lietotājs ievieto informāciju, ko pieprasa lietojumprogramma.
- laukums Kvadrātvienībās izteikts (kā virsmas) lielums.
- attiecība Kvantitatīvais samērs; divu lielumu dalījums.
- augums Ķermenis (cilvēkam); ķermeņa garums, lielums (cilvēkam).
- eksterjers Ķermeņa ārējā forma, tā daļu lielums un samērs (parasti par dzīvnieku).
- magnetostrikcija Ķermeņa formas un lieluma maiņa tā magnetizēšanas procesā.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- platība Laukuma mērvienībā izteikts (kā) virsmas lielums.
- taisns leņķis leņķis, kura lielums ir 90 grādi.
- šaurs leņķis leņķis, kura lielums ir mazāks par 90 grādiem.
- lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
- ērģeles Liels mūzikas instruments, kas sastāv no vairākām dažāda lieluma stabuļu rindām, vienas vai vairākām klaviatūrām – manuāļiem, kā arī pedāļiem.
- pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
- lielummānija lieluma mānija.
- miniaturizācija lieluma, apjoma samazināšana, pamazināšana.
- ģeogrāfiskās koordinātas lielumi (ģeogrāfiskais platums un ģeogrāfiskais garums), kas nosaka kāda punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas.
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
- platība lielums (ēkai, telpai u. tml.), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
- apmērs lielums naudas izteiksmē.
- apjoms lielums, apmērs.
- fizikālais lielums lielums, ar ko raksturo fizikālas parādības vai īpašības skaitlisko vērtību.
- tilpība lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
- berzes koeficients lielums, ar kuru kvantitatīvi raksturo berzi.
- vienība lielums, ar kuru salīdzina, kvantitatīvi raksturojot (ko).
- galīgs lielums lielums, kas atrodas noteiktās robežās.
- stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības.
- invariants lielums, kas nemainās, ja pārveido kādus ar to saistītus lielumus.
- moments lielums, kas raksturo kādu kustībā esoša ķermeņa īpašību.
- kondensatora kapacitāte lielums, kas raksturo kondensatora lādiņa attiecību pret spriegumu starp tā platēm.
- paātrinājums lielums, kas raksturo kustības ātruma skaitliskās vērtības un virziena izmaiņu laika vienībā.
- valence lielums, kas raksturo ķīmiskā elementa atomu savienošanās spēju.
- kapacitāte lielums, kas raksturo strāvas vadītāju spēju uzkrāt elektriskos lādiņus.
- gaistamība lielums, kas raksturo vielas spēju pāriet gāzveida stāvoklī un vielas īpašības tajā.
- hidrodinamiskais spiediens lielums, kas raksturo, kā šķidruma plūsmas ātruma maiņa palielina vai samazina spiedienu šķidrumā.
- mērs lielums, ko konstatē mērījot.
- apmērs lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
- dīgšanas spars lielums, ko raksturo izdīgušo sēklu skaits dīgtspējas noteikšanas laika pirmajā pusē.
- mainīgs lielums lielums, kura skaitliskā vērtība aplūkojamajā procesā mainās.
- nezināmais lielums lielums, kura vērtība jānosaka.
- raksturlielums lielums, parametri, kas raksturo (piem., kādu iekārtu, ierīci).
- reference lielums, pēc kura (kas) tiek aprēķināts, noteikts, vērtēts u. tml.
- kalibrs lielums, veids.
- plus Lieto, apzīmējot pozitīvus lielumus; lieto pirms temperatūras apzīmējuma, norādot, ka temperatūra ir virs nulles.
- pāri par lieto, lai norādītu, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
- līkne Līnija (parasti liekta vai lauzta), kas attēlo kāda lieluma maiņu, parādību sakarību (piem., grafikā).
- milzīgs Ļoti liels (par fizikāliem lielumiem).
- varens Ļoti liels (par fizikāliem lielumiem).
- rekordliels Ļoti, ārkārtīgi liels; tāds, kas lieluma, skaita, apjoma u. tml. ziņā vēl nav bijis.
- bezgalīgi liels lielums mainīgais lielums, kura absolūtā vērtība neierobežoti aug.
- bezgalīgi mazs lielums mainīgais lielums, kura robeža ir nulle.
- arguments Mainīgais lielums, no kura vērtības ir atkarīga dotās funkcijas vērtība.
- kartons Mākslas darba mets uz šāda papīra iecerētajā lielumā.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- simbols Matemātiska objekta, lieluma, operācijas vai attiecības nosacīts apzīmējums.
- variācija Maza mainīgā lieluma maiņa.
- raukties Mazināties apjomā, lielumā u. tml.
- mikropasaule Mazo lielumu (piem., atomu, elektronu) pasaule; pretstats: makropasaule.
- mikrokosmoss Mazu lielumu, sīku matērijas struktūras elementu (atomu u. tml.) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- komparators Mēraparāts mērījamā fizikālā lieluma salīdzināšanai ar etalonu.
- izmērs Mērījot noteikts lielums, apjoms.
- kalibrēt Mērīt, pārbaudīt (kā) lielumu, formu, atbilstību u. tml.
- pakāpe Mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību.
- špics Neliels vai vidēja lieluma dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- tārtiņš Neliels vai vidēja lieluma putns, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā.
- šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
- terakotas armija no terakotas izgatavota 8000 karavīru armija dabiskā lielumā, kas atrodas Ķīnas imperatora Ciņa Šihuandi kapenēs.
- noteikt Nolemt, paredzēt (piem., kā apjomu, lielumu).
- sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
- līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- ar Norāda uz kādu papildu daudzumu, lielumu.
- sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo lielumu.
- maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo lielumu, apjomu, skaitlisko vērtību, arī mazo skaitu, daudzumu.
- līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
- pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, augstumu, lielumu u. tml.).
- ne- Norāda, ka fizikālais lielums, ko apzīmē pamatvārds, ir samērā mazs.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
- sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto lielumu.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāks, īsāks, nesasniedz parasto lielumu.
- mērīt Noteikt (kā) lielumu, daudzumu, stiprumu u. tml., lietojot speciālu instrumentu vai ierīci ar standartvienībām.
- sprosts Noteikta lieluma metāla stieņu vai sieta būris dzīvnieku turēšanai.
- šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; noteikta lieluma un stila rakstu zīmju komplekts; fonts.
- norma Noteikts (kā) mērs, daudzums, apjoms, lielums, kas atbilst noteiktām prasībām, arī tiek uzskatīts par lietderīgāko vai pieļaujamu.
- modulis Noteikts lielums vai lielumu attiecība; arī koeficients.
- vidējs Ņemot par normu lielumu, ko iegūst, dalot divu vai vairāku lielumu summu ar to skaitu; caurmērā.
- tauste Organisma spēja uztvert un analizēt ārējās vides mehāniskos kairinājumus un iegūt informāciju par priekšmetu formu, virsmas īpatnībām, lielumu, konsistenci u. tml.
- igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
- slīdēt Pakāpeniski mazināties (par fizisku lielumu, skaitlisko vērtību u. tml.).
- dozēt Palielināt vai samazināt pēc nepieciešamības (piem., kādu lielumu, norises intensitāti).
- eksponometrs Palīgierīce eksponēšanas laika un diafragmas atvēruma lieluma noteikšanai.
- palielināt Panākt, ka (kā) lielums, platība kļūst lielāka.
- parādzīme Parādu apliecinošs dokuments, kuru aizņēmējs izsniedz aizdevējam, minot summas lielumu un atdošanas termiņu; parādraksts.
- piemērot Pārbaudīt (lieluma, formas) atbilstību; piemērīt.
- gigantomānija Pārmērīga tieksme pēc kā milzīga, grandioza; lielummānija.
- tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
- konstante Pastāvīgs, nemainīgs lielums.
- galvasnauda Personas nodoklis, kas jāmaksā katram nodokļu maksātājam vienādi, neatkarīgi no viņa ienākumu lieluma vai īpašuma apjoma.
- pielaikot Pieliekot (ko) klāt, pārbaudīt (tā) lieluma, formas atbilstību.
- laikā Piemērota, atbilstoša lieluma.
- formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
- iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
- diafragma Plāksnīte ar atveri, kas optiskajā ierīcē (piem., fotoaparātā) regulē gaismas staru kūļa lielumu; šīs plāksnītes noteikts atvērums.
- vējzivs Plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni un stipri izstieptiem žokļiem, kas klāti ar asiem zobiem.
- cauna Plēsīgs, vidēja lieluma meža dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu.
- parametrs Priekšmetu vai parādību raksturojošs skaitliski izteikts lielums.
- gabarīts Priekšmetu, iekārtu u. tml. ārējā apveida izmēri; apmēri, lielumi.
- tiešā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā abi mainīgie lielumi palielinās vai pamazinās.
- apgrieztā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais – pamazinās (palielinās).
- vistveidīgie Putnu kārta, pie kuras pieder dažāda lieluma putni ar spēcīgām kājām un īsiem, platiem, noapaļotiem spārniem (piem., tītari, rubeņi, irbes vistas, fazāni) [Galliformes].
- zirnītis Raksts, ornaments – mazi, aptuveni zirņa lieluma, aplīši.
- raksturlīkne Raksturīga lieluma maiņas, parādību sakarības līkne (piem., diagrammā, grafikā).
- raksturlielums Raksturīgs (kā) fizikālais lielums.
- atrēķināt Rēķinot atņemt (daļu no kāda skaitliska lieluma); atvilkt.
Atrasts piemēros (73):
- lielums "Ko vēlaties?" – "Kurpes, melnas ielas kurpes," laimīgi saku.. "Devīto lielumu, lūdzu."
- tangente Agrāk projekti tapa, ar roku tabulā rēķinot tangenšu garumus un riņķa loka lielumus, pēc tam to visu ar zīmuli izzīmējot uz milimetru papīra.
- amplitūda Amplitūdas lielums.
- apgriezts Apgriezti proporcionāls lielums.
- apodziņš Apodziņš, Latvijas mazākā pūcīte, tikai strazda lielumā..
- apziednis Apziedņa lielums un forma.
- lielums Ātruma lielums.
- raksturlielums Būtiski televizora raksturlielumi ir izšķirtspēja un kontrasts.
- lielummānija Cilvēki, kuriem piemīt lielummānija.
- lielums Darba lielums ir paveikts.
- aploksne Dažāda lieluma un krāsu aploksnes.
- skrūvatslēga Dažādu lielumu skrūvatslēgas.
- diferents Diferenti lielumi.
- dimensionāls Dimensionāls lielums.
- diskrēts Diskrēts lielums.
- lielums Dzejnieka personības lielums.
- stabule Ērģeles sastāv no dažāda lieluma stabulēm.
- frakcija Frakcijas lielums.
- arguments Funkcijas lielums ir atkarīgs no argumentiem.
- raksturlielums Gaisa piesārņojuma raksturlielums.
- gars Gara lielums.
- iedomāts Iedomāts skaitliskais lielums.
- ieskatīties Ieskatīties, ka zābaki nav viena lieluma.
- igreks Ikss un igreks ir nezināmie lielumi.
- invariants Invariants lielums.
- izšķirot Izšķirot ābolus, olas pēc lieluma.
- lielums Izvilkt plaukstas lieluma karūsu.
- lielums Kapitālieguldījumu lielums.
- peilējums Katrs atstarotais signāls var tikt noteikts ar diviem lielumiem – distanci un peilējumu.
- kešatmiņa Kešatmiņas ātrums, lielums.
- konstants Konstants lielums.
- abscisa Lai izrēķinātu šī laukuma lielumu, būtu jāaprēķina abu līkņu krustošanas punkta abscisa.
- satelīts Latvijas pirmais satelīts "Venta-1" ir portatīvā datora lielumā.
- lielum lielum lielā daļa no darba padarīta.
- murgi lielummānijas murgi.
- funkcionāls lielumu funkcionālā sakritība.
- murgains Murgaina lielummānija.
- nemainīgs Nemainīgs lielums mat.
- nesamērojams Nesamērojami lielumi.
- nevienāds Nevienādi lielumi.
- nezināms Nezināmie lielumi.
- nofiksēt Nofiksēt procentu maksājuma lielumu.
- nomināls Nomināls lielums.
- normāl- Normāllielums.
- notrāpīt Notrāpīt vajadzīgo lielumu.
- robežlielums Pārsniegt noteikto trokšņa robežlielumu.
- pastāvīgs Pastāvīgs jeb konstants lielums.
- albatross Pieaugušais albatross ir skaists putns gulbja lielumā un šķiet pilnīgi balts no attāluma.
- piņģerots Piņģerota lieluma krūzīte.
- lielums Priekšmeta lielums.
- variabls Procesu variablais lielums.
- proporcionāls Proporcionāli lielumi.
- robež- Robežlielums.
- izlasīt Saimniece izlasīja vienāda lieluma burkānus.
- vajadzīgs Sameklēt vajadzīgo kurpju lielumu.
- samērojams Samērojami lielumi.
- samērot Samērot līgumsoda apmēru ar zaudējumu lielumu.
- samērot Samērot zivis pēc lieluma.
- vizulis Sašķirot vizuļu kastītes pēc vizuļu lieluma vai tipa.
- skaitlisks Skaitlisks lielums.
- submikroskopisks Submikroskopiska lieluma vielas daļiņas.
- ķervelis Šodien atgriezos eglīšu biežņā .. tur auga ķerveļi kā no brūna, krokota samta, bērna dūres lielumā.
- lielums Telpas lielums.
- segmentēt Tirgu var segmentēt pēc ģeogrāfiskajiem, sociāli ekonomiskajiem un citiem raksturlielumiem.
- raksturlielums Trokšņa raksturlielums.
- tuvināt Tuvināts lielums.
- uzmērīt Uzmērīju – tieši mans lielums!
- lielums Uzvalki veikalā sakārtoti pēc lielumiem.
- varāns Varāni var būt ļoti dažāda lieluma: mazākais sasniedz vien 20 cm, bet lielākais – Komodo varāns – var būt pat 3 m garš.
- lielums Veidojums lazdas rieksta lielumā.
- vektoriāls Vektoriāls lielums.
- lielummānija Viņa lielummānija pārsniegusi jebkādas robežas.
- zaļvārnveidīgie Zaļvārnvedīgie atšķiras gan pēc lieluma, gan ārējā izskata.
lielum citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV