Paplašinātā meklēšana

Meklējam diena.

Atrasts vārdos (48):

Atrasts vārdu savienojumos (68):

Atrasts skaidrojumos (348):

pusdiena [pus!diena] Puse vai aptuvena puse no dienas – aptuveni sešas stundas.
Zinību diena 1. septembris – mācību gada sākuma diena.
Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
kalendāra gads 365 vai 366 dienas ilgs laika posms.
Triju kungu diena 6. janvāris, kad tiek pieminēti trīs Austrumu gudrie, kuri pirmie, sekojot zvaigznei, nāca pielūgt Jēzus bērnu; Zvaigznes diena.
Eiropas diena 9. maijs; diena, kas tiek uzskatīta par simbolisku Eiropas Savienības dibināšanas dienu.
glaukoma Acu slimība, kuras pazīme ir acs iekšējā spiediena paaugstināšanās, kas var izraisīt pakāpenisku redzes zudumu.
tonometrs Aparāts arteriālā un venozā asinsspiediena mērīšanai.
barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
datums Ar noteiktu numuru apzīmēta mēneša diena; dienas, mēneša, gada apzīmējums rakstiskā formā.
izlēkt Ar strauju kustību izvirzīties (ārā) trieciena, spiediena, grūdiena u. tml. rezultātā.
atvēzēties Ar vēzienu pacelt, atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (gatavojoties sitienam, sviedienam u. tml.).
garšviela Aromātiska viela ar specifisku garšu, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
piētisms Atjaunošanās kustība vācu luteriskajā baznīcā (17. gs. beigās, 18. gs.), kam bija raksturīga stingra dievbijība, askētisms ikdienas dzīvē, centieni veicināt draudžu locekļu aktīvu līdzdarbību.
garšaugs Augs, kas satur aromātiskas vielas ar īpatnēju garšu un ko pievieno ēdienam garšas uzlabošanai.
anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
bumerangs Austrālijas aborigēnu metamais ierocis, kas pēc sviediena atgriežas atpakaļ tai vietā, no kuras tiek mests.
zīda kokons balts vai iedzeltens olveida kokons, kas izveidots no zīda pavediena, ko, iekūņojoties ap sevi, tin zīdvērpējs.
baznīcas gads baznīcas svētku secība gada garumā, sākot no adventes pirmās svētdienas.
brīvpusdienas Bezmaksas pusdienas.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piem., no ēdiena atliekām, mikroorganismiem.
izejamā diena brīvdiena.
suņudienas Brīvdienas, brīvlaiks (parasti skolēniem, studentiem).
dienasgrāmata Burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
dienasgrāmata Burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
nospiest Būt pakļautam spiediena iedarbībai.
pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
stabiņš Caurspīdīgā caurulē iepildīta viela, kura tiek izmantota par spiediena mērvienības rādītāju (parasti termometros, barometros).
drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
piecept Cepot pievienot (ko) klāt; izcepot (ko), pievienot (to ēdienam).
Zaļā Ceturtdiena ceturtdiena nedēļā pirms Lieldienām.
dzimšanas diena Cilvēka dzimšanas gadadiena.
miršanas diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
nāves diena Cilvēka miršanas piemiņas diena.
gaviļnieks Cilvēks, kuram ir jubileja vai cita svinību diena; cilvēks, kura dēļ notiek svinības un kuru godina, apsveic.
sadzīve Cilvēku ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas, politiskas darbības u. tml.) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā.
plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, šķelties, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos, arī, piem., trieciena, spiediena iedarbībā.
pusbads Daļējs bads – situācija, stāvoklis, kad nepietiek ēdiena.
pirmais maijs darba svētki, LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena.
pakalpojums Darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu; šādu darbību, pasākumu kopums.
garšsakne Dārzenis, ko pievieno ēdienam, lai uzlabotu tā garšu.
dieniņa Dem. --> diena.
deramā diena deramdiena.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
parīts Diena pēc rītdienas; parītdiena.
parītdiena Diena pēc rītdienas.
parīt Dienā pēc rītdienas.
rītdien Dienā pēc šodienas; rīt [2].
rītdiena Diena pēc šodienas.
rīt Dienā pēc šodienas.
vakar Dienā pirms šodienas, iepriekšējā dienā.
vakardiena Diena pirms šodienas; iepriekšējā diena.
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar.
aizvakardiena Diena pirms vakardienas.
atslodzes diena diena, kad (ievērojot diētu) ievērojami samazina ar uzturu uzņemto kaloriju daudzumu.
ganu diena diena, kad (kādam) jāiet ganos.
gadadiena Diena, kad aprit noteikts pilnu gadu skaits kopš kāda nozīmīga notikuma; diena, kad tiek atzīmēts (kā) pastāvēšanas pilnu gadu skaits.
svinamdiena Diena, kad ir svētki, svinības; svinama diena.
vārdadiena Diena, kad kalendārā atzīmēts attiecīgais cilvēka vārds; attiecīgā gadadiena.
pastarā diena diena, kad pasaule ies bojā un notiks Dieva tiesa pār cilvēkiem; pastardiena.
pa dienu dienā; dienas laikā.
klusā stunda dienas atpūtai paredzētais laiks (piem., slimnīcā, sanatorijā).
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
vakara junda dienas gaitu beigu signāls; dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
rīts Dienas sākumā, līdz pusdienai.
rīts Dienas sākums – laika posms aptuveni no saules lēkta līdz pusdienai.
pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena.
aizvakar Dienu pirms vakardienas.
gads Divpadsmit mēnešu ilgs laika posms, skaitot no jebkuras dienas.
prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienas valodai.
goda diena dzimšanas diena; vārda diena; jubilejas diena.
dzimumdiena Dzimšanas diena.
šūpuļsvētki Dzimšanas diena.
virēja Ēdiena gatavotāja, vārītāja.
košers Ēdiena sagatavošana, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; šādi sagatavots ēdiens.
pusdienas Ēdienreize (parasti) dienas vidū.
lenčs Ēdienreize dienas vidū (parasti ārpus mājas).
fondī Ēdiens – karsta (parasti kausēta siera, arī šokolādes) mērce, ko ēd no kopēja trauka, pamērcējot tajā maizi, augļus u. tml; trauks šī ēdiena gatavošanai.
kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota no galviņkāpostiem.
piekoda Ēdiens vai produkts, ko ēd klāt pie dzēriena vai šķidra ēdiena.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
vēlbrokastis Ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē; brančs.
pusdienot Ēst pusdienas.
uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
uztura režīms ēšana noteiktā laikā un pareizs dienas uztura devas sadalījums atsevišķās ēdienreizēs.
Vecgada vakars gada pēdējās dienas – trīsdesmit pirmā decembra – vakars.
jubileja Gadadiena (parasti atzīmējot nozīmīgu, apaļu gadu skaitu kāda dzīvē, kā pastāvēšanā); attiecīgās svinības.
gadskārta Gadadiena.
īsais gads gads, kurā ir 365 dienas.
garais gads gads, kurā ir 366 dienas.
dienasgaisma Gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
dakšiņa Galda piederums ar diviem, trim vai četriem paralēliem zariem ēdiena paņemšanai.
sutana Garš, priekšā pogājams, melns katoļu garīdznieka ikdienas tērps.
amortizācija Grūdiena, trieciena iedarbības vājināšana ar īpašām ierīcēm.
barokamera Hermētiski noslēgta telpa pazemināta vai paaugstināta gaisa spiediena radīšanai.
uzdzert Iedzert (ko) pēc (ēdiena, ēdiena kumosa, dzēriena malka u. tml.).
uzēst Ieēst (ko) pēc (ēdiena, dzēriena), piemēram, lai mazinātu (tā) mutē palikušo garšu.
cepešbļoda Iegarens trauks cepeša vai cita ēdiena cepšanai vai pasniegšanai.
sleja Iejūga daļa – pie sakām pievienotas ādas siksnas, ko stiprina uz zirga muguras, sāniem un gūžām, lai pasargātu zirgu no vezuma spiediena, braucot no kalna.
poligrāfs Iekārta, ar kuras palīdzību tiek nolasīti un fiksēti aptaujājamās personas psihofizioloģiskie parametri, piem., sirdsdarbības, asinsspiediena, elpošanas ātruma izmaiņas un kuru parasti izmanto kā melu detektoru.
mikroviļņu krāsns iekārta, kurā karstumu ēdiena uzsildīšanai vai pagatavošanai rada mikroviļņu plūsma.
samest Iemest, iebērt (traukā), pievienot (ēdienam), parasti (ko) vairumā.
garšot Ieņemt mutē nedaudz (ēdiena, dzēriena), lai novērtētu (tā) garšu.
starteris Ierīce (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai; arī ierīce zemspiediena luminiscences spuldžu iededzināšanai.
tonometrs Ierīce acs iekšējā spiediena mērīšanai.
barbekjū Ierīce šāda ēdiena cepšanai; grils.
komūnija Iešana pie dievgalda; Svētā Vakarēdiena baudīšana.
saimniecība Ikdienas dzīvē nepieciešamo darbu, ierīču un priekšmetu kopums.
proza Ikdienas dzīve; ikdienība.
dienišķā maize ikdienas uzturs; katrai dienai nepieciešamie iztikas līdzekļi.
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam.
spīlēt Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, neērtuma sajūtu (par apaviem, apģērbu).
(sa)žņaugt sirdi izraisīt spiediena sajūtu sirdī (piem., par pārdzīvojumu).
pulvermetalurģija Izstrādājumu izgatavošana no metāla pulvera, to pakļaujot lielam spiedienam un saķepinot augstā temperatūrā.
džinss Izturīgs, speciāli apstrādāts kokvilnas audums, ko izmanto darba un ikdienas apģērbu šūšanai.
iespiesties Izveidoties, rasties no spiediena.
jaungads Jaunā gada pirmā diena; gada sākuma svētki.
vakarēdiens Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
iedzīve Kādam piederošās, ikdienas dzīvē un saimniecībā lietojamās mantas.
adventes kalendārs kalendārs ar 24 atveramām, katrai adventes dienai paredzētām iedaļām.
noplēšamais kalendārs kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas, izplēšanai paredzētas lapas.
iekāre Kāre (pēc ēdiena, dzēriena).
kārums Kāre (piem., pēc kāda ēdiena).
breviārs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata dievkalpojumu noturēšanai, kurā ietverti reliģiskie teksti katrai dienai.
pārdiena Katra otrā diena.
25. marts komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.
Mirušo piemiņas diena kristīgās baznīcas noteikta mirušo atceres diena.
pavards Kurināma iekārta ēdiena gatavošanai.
krāsns Kurināma vai karsējama iekārta ēdiena gatavošanai.
diennakts Laika mērvienība – laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu ilgs laika posms, kas sastāv no vienas dienas un nakts.
ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
dekāde Laika posms (aptuveni desmit dienas), kurā notiek kāds īpašs pasākums.
kalendārs Laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir periodiskas dabas parādības un kuras mazākā vienība ir diena.
mēnesis Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
nedēļa Laikposms (aptuveni septiņas dienas), kam raksturīgi īpaši organizēti pasākumi.
vakars Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
nedēļa Laikposms no pirmdienas līdz svētdienai.
priekšpusdiena Laikposms no rīta līdz pusdienai.
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram.
sastrēgumu stundas laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
sastrēgumstunda Laiks (parasti darba dienas sākumā un beigās), kad ielās ir ļoti daudz transportlīdzekļu, radot to kustības traucējumus.
advente Laiks pirms Kristus dzimšanas svētkiem – no baznīcas gada sākuma (1. Adventes svētdienas jeb ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem) līdz Ziemassvētku vakaram 24. decembrī.
pusdienlaiks Laiks, kad (parasti) ēd pusdienas.
astronomiskais pavasaris laiks, kad diena ar nakti ir vienādā garumā un diena pamazām kļūs garāka par nakti.
deramdiena Laukstrādnieku līgšanas diena.
līdz šai baltai dienai līdz šodienai, līdz šim laikam.
ērglis Liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem, spēcīgām kājām un līku knābi.
tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
Zāļu diena līgo diena.
Zāļu vakars līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars.
Ceturtais maijs LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena.
dienas gaismas spuldze luminiscentā spuldze, kura izstaro baltu, dienas gaismai līdzīgu gaismu.
melnā diena ļoti neveiksmīga diena.
popārts Mākslas virziens, kas radās 20. gs. 50. gados, kura uzmanības centrā ir ikdienas lietas, situācijas un cilvēki un kurš orientēts uz kultūras priekšmetiem (piem., reklāmu, komiksu) ražošanu plašām sabiedrības masām; popmāksla.
metālapstrādāšana Metālu apstrādāšana (piem., griešana, slīpēšana, pakļaušana spiedienam); metālapstrāde.
augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
mūsu laiks mūsdienas.
baltā svētdiena nākamā svētdiena pēc Lieldienām.
atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
otrā rītā nākamās dienas sākumā.
otrā vakarā nākamās dienas vakarā.
rītvakar Nākamās dienas vakarā.
rītvakars Nākamās dienas vakars.
dienas nauda nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
uzstrēbt Nedaudz iestrēbt, arī iedzert (ko, parasti pēc kāda ēdiena).
ceturtdiena Nedēļas ceturtā diena.
trešdiena Nedēļas diena starp otrdienu un ceturtdienu.
sestdiena Nedēļas diena starp piektdienu un svētdienu.
svētdiena Nedēļas diena starp sestdienu un pirmdienu, vispārēja atpūtas diena.
darbdiena Nedēļas diena, kas nav svētdiena, sestdiena vai svētku diena.
otrdiena Nedēļas otrā diena (starp pirmdienu un trešdienu).
piektdiena Nedēļas piektā diena, skaitot no pirmdienas.
pirmdiena Nedēļas pirmā diena.
sabats Nedēļas septītā diena (pēc Bībeles – sestdiena), ko Dievs pēc pasaules radīšanas īpaši svētījis atpūtai.
viendienītes Nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi, kuriem ir divi pāri plēvainu, caurspīdīgi dzīslainu spārnu un kuri dzīvo baros virs ūdeņiem, parasti vienu vai dažas dienas.
saiva Neliels laiviņveida rīks pavediena uztīšanai (piem., aušanai).
ne kumosa nemaz (ēdiena, pārtikas).
nevienu kumosu nemaz (ēdiena, pārtikas).
brīvdiena No darba brīva diena; diena, kurā nav jāstrādā.
dievmaize No neraudzētas mīklas cepta maizīte, ko pasniedz Svētā Vakarēdiena laikā un kas simbolizē Jēzus Kristus miesu; dievmaizīte.
tīkls No pavediena, auklas u. tml. ar īpašiem mezgliem noausts caurumots materiāls.
iedalīt Noteikt (dienas, darbalaika, brīvā laika u. tml.) sadalījumu atbilstoši veicamajam; paredzēt (laiku) veicamajam.
režīms Noteikta (dzīves, dienas) kārtība ar stingru laika sadalījumu, lai saglabātu vai atgūtu veselību.
datums Noteikta mēneša diena, kad ir (kas) noticis vai ir (kam) jānotiek.
porcija Noteikts (ēdiena, dzēriena) daudzums, kas paredzēts lietošanai vienā reizē, vienai personai.
dineja Oficiālas, svinīgas pusdienas ar lūgtiem viesiem.
serotonīns Organiska viela, hormons, kam ir būtiska nozīme augstākās nervu sistēmas darbībā, vielmaiņā un asinsspiediena regulēšanā.
dekompresijas slimības organisma patoloģiski stāvokļi, ko izraisa apkārtējās vides (ūdens, gaisa) spiediena strauja pazemināšanās.
papusdienot Paēst pusdienas.
cepešpanna Panna ēdiena cepšanai vai sautēšanai.
ikdiena Parastā darba diena; parastās dzīves gaitas.
ikdienējs Parastai darba dienai raksturīgs; parasts, ikdienišķs.
pārliekamais kalendārs pāršķirams galda kalendārs, kurā katra diena ir atzīmēta uz atsevišķas lappuses vai lapas.
pusdienu pārtraukums pārtraukums darba dienas vidū, kas paredzēts pusdienošanai.
lauka virtuve pārvietojama kurināma ierīce ar katlu ēdiena gatavošanai (piem., militāro mācību laikā).
mērce Pašķidra vai tumīga ēdiena piedeva, kas samitrina ēdienu un papildina tā garšu.
šodiena Pašreizējā diena.
šonakt Pašreizējā naktī, pašreizējās dienas naktī.
šopēcpusdien Pašreizējā pēcpusdienā, pašreizējās dienas pēcpusdienā.
šorīt Pašreizējā rītā, pašreizējās dienas rītā.
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā.
šodiena Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
pārstaips Pavediena daļa (rokdarbā), kas stiepjas no vienas dūriena vai raksta vietas līdz nākamajai.
nokopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā, arī sakārtot (ko) vajadzīgā, vēlamā veidā.
apkopties Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
garnējums Paveikta darbība --> garnēt; ēdiena rotājums.
pulss Periodisks asinsvadu sienu viļņojums, ko rada tilpuma, spiediena, asins plūsmas svārstības un artēriju sienas elastība.
pavalgs Piedeva (ēdienam), kas padara (to) sātīgāku; aizdars.
Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
piededzināt Pieļaut, ka ēdiena gatavošanas procesā (kas) pārklājas ar piedegušas vielas kārtu.
likt Pievienot (ēdienam ko), novietot (kur).
piparot Pievienot (ēdienam) piparus.
vircot Pievienot ēdienam virces.
balta diena pilnīgi iestājusies diena.
paplāte Plāksne (piem., no koka, plastmasas, metāla) ar uzliektām malām ēdiena, trauku u. tml. novietošanai, pārnēsāšanai.
spole Priekšmets, arī rotējoša detaļa pavediena, lentes uztīšanai; šāds priekšmets, detaļa kopā ar uztīto materiālu.
recepte Priekšraksts (ēdiena, dzēriena) pagatavošanai.
metamorfisms Process, kurā notiek izmaiņas iežu struktūrā vai sastāvā (piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā).
pusnakts stunda Pulksteņa laika moments, kad mainās kalendāra dienas.
četrpadsmit Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem, divi pēc pusdienas.
divpadsmit Pulksteņa laika moments: pusdiena vai pusnakts (divdesmit četri).
Palmu svētdiena pūpolsvētdiena, iepriekšējā svētdiena pirms Lieldienām.
biznesa pusdienas pusdienas, ko ietur kopīgi ar darījumu partneriem; speciāls ēdienu piedāvājums (restorānos).
pusporcija Puse no ēdiena porcijas.
pusmēnesis Puse no mēneša (aptuveni 15 dienas vai divas nedēļas).
spoku stunda pusnakts, retāk dienas vidus.
blogot Rakstīt dienasgrāmatu tīmekļa lietotnē.
karote Rīks, galda piederums ar kātu un paplašinātu padziļinājumu galā ēdiena un produktu smelšanai, paņemšanai, kā šķidra maisīšanai u. tml.
ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
kairināt Rosināt (ēstgribu), izraisīt kāri (pēc kā, parasti ēdiena, dzēriena).
ķēķis Sadzīves rūpes, ikdiena.
šīrīta Saistīts ar šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šīs dienas rītā; šārīta.
šīsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šāsdienas.
šāsdienas Saistīts ar šo dienu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā dienā; šīsdienas (1).
šārīta Saistīts ar šo rītu, šīs dienas rītu, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā, šīs dienas rītā; šārīta.
šīvakara Saistīts ar šo vakaru, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šājā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara.
šāvakara Saistīts ar šo, šīs dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šās dienas vakarā; šīvakara.
barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
spiežas kaklā saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
spiežas rīklē saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.
auss aizkrīt saka, ja kāds uz laiku zaudē spēju uztvert skaņas (piem., straujas spiediena maiņas dēļ).
nav ne miltuma saka, ja nav nemaz ēdiena.
pie gatava galda saka, ja pašam nav jārūpējas par ēdiena gatavošanu un pasniegšanu.
nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
nelabums kāpj mutē saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
vakars Sarīkojums, kas notiek aptuveni dienas beigās vai īsi pirms nakts iestāšanās.
bērnu rīts sarīkojums, koncerts (bērniem), kas notiek dienas sākumā (līdz pusdienai).
pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs (piem., pavediena) sasējums, savilkta cilpa.
Vastlāvji Seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki, trīs dienas pirms Pelnu dienas; Meteņi.
pasha Seni reliģiski pavasara svētki ebrejiem; Lieldienas.
nedēļa Septiņu diennakšu ilgs laikposms (skaitot no jebkuras dienas).
kripata Sīka, niecīga (parasti ēdiena) daļa; arī drupata, druska.
kust Siltuma, arī spiediena iedarbībā pāriet no cieta agregātstāvokļa šķidrā; kļūt mīkstam.
runas skaņu oscilogramma skaņas izraisīto gaisa spiediena svārstību attēls, ko raksturo svārstību biežums (frekvence), amplitūda un ilgums.
plūstošās smiltis smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē.
izspiesties Spēka, spiediena iedarbībā izvirzīties, izplūst (ārā).
dzīvsudraba staba milimetrs spiediena mērvienība.
dzīvsudraba stabiņa milimetrs spiediena mērvienība.
atmosfēra Spiediena mērvienība.
bārs Spiediena mērvienība.
kamols Spiediena sajūta (parasti kaklā, krūtīs).
dekompresija Spiediena samazināšanās.
paskāls Spiediena un mehāniskā sprieguma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [Pa].
pelēcība Stāvoklis, vide, kurai raksturīga vienmuļība, ikdienas rutīna, garlaicība.
stīgot Stiepties (kur) pavediena, šauras joslas u. tml. veidā.
kāre Stipra vēlēšanās, patika (pēc kāda ēdiena, dzēriena).
espreso Stipra, tumša kafija, ko pagatavo ar īpašu aparātu, zem spiediena laižot tvaiku caur samaltām kafijas pupiņām.
ortodontija Stomatoloģijas nozare, kas pēta zobu rindu, sakodiena, žokļu un sejas anomāliju ārstēšanu un profilaksi.
algādzis Strādnieks, kas strādā muižā vai pie zemnieka par dienas algu.
uzsprāgt Strauji (piemēram, spiediena, trieciena iedarbībā) uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); šādi uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
labas dienas sveicieni, ko sūta kādam; labdienas.
Pūpolsvētdiena Svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē; Palmu svētdiena.
Pūpolu jeb Palmu svētdiena svētdiena (nedēļu pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzālemē; Pūpolsvētdiena.
svētrīts Svētdienas rīts; reliģiska darbība svētdienas, arī citas dienas rītā.
Halovīns Svētki, ko svin 31. oktobra vakarā un naktī uz 1. novembri, pārģērbjoties biedējoša izskata maskās; Visu Svēto dienas priekšvakars.
jaunais gads Svētku diena – nākamā gada sagaidīšana; Jaungads.
vakars Svētku vai īpaši atzīmējamas dienas beigu posms; svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars.
mārrutks Šā auga sakne, ko lieto kā garšaugu vai ēdiena piedevu.
aprīlis Šā mēneša diena, datums.
decembris Šā mēneša diena, datums.
februāris Šā mēneša diena, datums.
janvāris Šā mēneša diena, datums.
jūlijs Šā mēneša diena, datums.
jūnijs Šā mēneša diena, datums.
maijs Šā mēneša diena, datums.
marts Šā mēneša diena, datums.
novembris Šā mēneša diena, datums.
oktobris Šā mēneša diena, datums.
gāze Šāda viela, kas spēj degt un ko izmanto sadzīvē, piem., ēdiena pagatavošanai, apkurei; deggāze.
augusts Šī mēneša diena, datums.
septembris Šī mēneša diena, datums.
virsspiediena Tāds (piem., trauks), kurā (ēdiena) gatavošana noris ātrāk nekā normāla spiediena apstākļos.
metamorfs Tāds, kam (piem., spiediena vai paaugstinātas temperatūras dēļ) ir pārveidota struktūra; pārveidots, pārveidojies.
kārs Tāds, kam ir kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
pavedienveida Tāds, kam ir pavediena forma, veids.
sadzīve Tāds, kas atspoguļo ikdienas dzīvi, cilvēku attiecības tajā.
divdienu Tāds, kas ilgst divas dienas; tāds, kas paredzēts divām dienām.
piecdienu Tāds, kas ilgst piecas dienas.
septiņdienu Tāds, kas ilgst septiņas dienas; tāds, kas paredzēts septiņām dienām.
sešdienu Tāds, kas ilgst sešas dienas; tāds, kas paredzēts sešām dienām.
trīsdienu Tāds, kas ilgst trīs dienas; tāds, kas paredzēts trim dienām.
daudzdienu Tāds, kas ilgst vairākas vai daudzas dienas; tāds, kas paredzēts vairākām vai daudzām dienām.
viendienas Tāds, kas ilgst vienu dienu; tāds, kas paredzēts vienai dienai.
smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
metamorfizēts Tāds, kas ir pārveidojies, piem., paaugstinātas temperatūras, spiediena, ķīmiski aktīvu šķīdumu iedarbībā (par iežiem).
mīksts Tāds, kas ir polsterēts, pildīts ar īpašu materiālu (par mēbelēm); tāds, kura polsterējums, pildījums viegli padodas spiedienam.
sadzīve Tāds, kas ir saistīts ar ikdienas dzīvi, tās norisēm; tāds, kas ir paredzēts lietošanai ikdienas dzīvē (piem., mājsaimniecībā).
praktisks Tāds, kas labi izprot ikdienas dzīves vajadzības, prot labi atrisināt sadzīves jautājumus (par cilvēku); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
bezsāls Tāds, kas nesatur vārāmo sāli; tāds, kas saistīts ar ēdiena lietošanu bez vārāmā sāls.
tvaikcaurlaidīgs Tāds, kas spiediena iedarbībā laiž cauri ūdens tvaiku vai gāzi.
galds Tāds, ko var lietot pie ēdiena ēdienreizēs.
kārs Tāds, kurā izpaužas kāre pēc kāda ēdiena, dzēriena.
aizdars Taukvielu piedeva (ēdienam); pārtikas produkts, kas satur taukvielas.
svētdienas tēvs tēvs, kas laiku ar bērniem pārsvarā pavada brīvdienās, rūpējoties pamatā par bērna izklaidēšanu, bet neinteresējoties par tā ikdienas vajadzībām.
šķiedra Tievs, garš, pavedienam līdzīgs audu veidojums organismā.
mats Tievs, pavedienam līdzīgs ragvielas veidojums uz (cilvēka vai zīdītāju dzīvnieka) ķermeņa virsmas.
blogs Tīmekļa dienasgrāmata; emuārs.
svētki Tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts, piem., ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena.
priekšdienas Turpmākās dienas, turpmākais laikposms; arī nākotne.
sadzīviskot Tuvināt ikdienas dzīvei, cilvēku attiecībām ikdienā.
piezemēt Tuvināt realitātei, ikdienas dzīvei.
zagt dienas vadīt laiku bezdarbībā, slaistīties; vadot dienas bezdarbībā, slaistoties, sagādāt kādam zaudējumus.
nopērt Vairākkārt sitot (Pūpolsvētdienas rītā) ar pūpolzariem, veikt rituālu, lai (kādam) būtu laba veselība.
svētvakars Vakars pirms svētdienas vai reliģiskiem svētkiem.
priekšvakars Vakars, pēcpusdiena, arī diena pirms kā nozīmīga, kas gaidāms nākamajā dienā.
sarunvaloda Valodas paveids, ko lieto ikdienas, neoficiālās saziņā.
čūskērglis Vanagu dzimtas pelēkbrūns plēsīgs dienas putns ar baltu vēderu [Circaetus gallicus].
suņu dienas vasaras brīvdienas (parasti skolēniem, studentiem).
mūža novakare vecumdienas.
mūža novakars vecumdienas.
tamborēt Veidojot no vienlaidus pavediena ar tamboradatu valdziņus, darināt (ko).
stīgot Veidot (ko) pavediena, šauras joslas veidā.
kopties Veikt ikdienas darbus saimniecībā.
apkopt mājas soli veikt nepieciešamos ikdienas saimniecības darbus.
brančs Vēlbrokastis; ēdināšanas iestādēs – zviedru galda veida ēdienu piedāvājums dienas pirmajā pusē.
piekūns Vidēja lieluma plēsīgs dienas putns, kam raksturīgi šauri, smaili spārni un līks knābis.
karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
ēdamkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē; attiecīgais tilpuma mērs.
tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, kas veido adījumu, tamborējumu.
receptūra Ziņu kopums par (piem., ēdiena, produkta) sastāvu un pagatavošanu.

diena citās vārdnīcās:

Tēzaurs

diena

LLVV

diena

MEV

dìena