Paplašinātā meklēšana
Meklējam debess.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (95):
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
- seja Apaļš debess ķermenis.
- ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
- neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
- planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
- aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
- kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
- teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
- kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
- pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
- meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
- debess jumols debess velve, debess kupols.
- debesu jumols debess velve, debess kupols.
- jums Debess velve, debess kupols.
- debestiņa Dem. --> debess.
- limbs Diska mala (debess spīdeklim).
- baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
- dzisa Gaismas dzišana (debess spīdekļiem).
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- debeszils Gaiši zils, debess zilumā.
- atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
- uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
- planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
- raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
- nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
- magnetosfēra Kosmiskā telpa ap debess ķermeni, kurā darbojas šā ķermeņa magnētiskais lauks.
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
- rāpties Lēni virzīties, parādīties – par debess spīdekļiem.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
- astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
- asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
- kulminācija Moments, kad (debess spīdeklis) iziet caur debess meridiānu.
- apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
- augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
- halo Optiska parādība, loks ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni.
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
- lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
- riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
- planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko attēlo zvaigžņotās debess ainu, debess spīdekļu kustību u. tml.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
- blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
- sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
- aizdegties Sākt spīdēt (piem., par debess spīdekļiem).
- deklinācija Skaitļi (koordinātas), kas raksturo (debess ķermeņa) leņķisko attālumu no ekvatora.
- zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
- konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
- zenīts Stāvoklis, moments, kad debess spīdeklis (piem., saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
- aberācija Šķietama debess ķermeņu novirzīšanās no to patiesā stāvokļa.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- izpeldēt Šķietamā kustībā izvirzoties, kļūt redzamam, parādīties (par debess spīdekļiem).
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un nonākt no augstākas vietas zemākā – par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Šķietamā kustībā novirzīties lejup (par debess spīdekļiem).
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) – par debess spīdekļiem; izplatoties pavirzīties (uz augšu).
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- iebrist Šķietami ievirzīties, ieslīdēt (par debess spīdekļiem).
- sasniegt Šķietami kustēties – par debess spīdekļiem.
- zils Tāds, kam ir, piem., skaidras debess, rudzupuķu, neaizmirstulīšu ziedu krāsa.
- aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
- Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem).
- augšup Virzienā uz zenītu (piem., par debess spīdekļiem, mākoņiem).
- riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); atspīdums no saules stariem laikā, kad riet saule.
- tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
- peldēt Virzīties, parasti lēni, arī šķietami (par mākoņiem, debess ķermeņiem u. tml.).
- kosmogrāfija Visuma, debess ķermeņu apraksts.
- grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis.
- apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts.
- astronomija Zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību; attiecīgais mācību priekšmets.
- Orions Zvaigznājs debess ekvatora rajonā, kas sastāv no 7 spožām un 3 vidēja spožuma zvaigznēm.
- Lielais Lācis zvaigznājs debess ziemeļpolā, novērojams netālu no Polārzvaigznes.
- zvaigznājs Zvaigžņu grupējums debess sfērā.
debess citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV