Paplašinātā meklēšana
Meklējam debess.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts etimoloģijās (3):
- No grieķu mītu milža Atlanta vārda Atlas, Atlantos, kuru Zevs sodījis, likdams turēt uz pleciem debess jumu. 16. gadsimtā izdotajā karšu krājuma titullapā bija attēlots Atlants ar zemeslodi uz pleciem. (šķirklī atlants)
- No grieķu meteōrologiā (meteōra 'debess parādība' un logos 'mācība'). (šķirklī meteoroloģija)
- No grieķu ouranos 'debess'. (šķirklī urāns)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (9):
Atrasts skaidrojumos (111):
- noriets Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
- seja Apaļš debess ķermenis.
- ripa Apaļš diskveidīgs debess spīdeklis.
- oranžērija Ar stiklu segta augu māja (parasti siltummīlošiem) augiem, kas zem klajas debess attiecīgajā klimata joslā nevar augt.
- perturbācija Astronomijā – debess ķermeņa novirze no teorētiski izrēķinātās trajektorijas.
- neitrīno astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus pēc to neitrīno starojuma.
- planētu parāde astronomiska parādība – vairāku planētu novietošanās nelielā (ap 30 grādu platā) debess sektorā.
- aptumsums Astronomiska parādība, kad uz laiku kļūst tumšs vai tumšāks (debess ķermenim ieejot otra debess ķermeņa ēnā vai tiekot aizsegtam).
- kvadrants Astronomisks instruments ar skalu ceturtdaļriņķa loka veidā, ko agrāk lietoja debess spīdekļu augstuma mērīšanai.
- teleskops Astronomisks instruments debess objektu novērošanai, fotografēšanai.
- kulminēt Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).
- pasaule Atsevišķa Visuma daļa; debess ķermenis vai to kopums.
- rādīt Būt tādam, pēc kā var noteikt diennakts posmu, aptuvenu laika momentu (par debess spīdekļiem).
- Urāns debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
- pamale debess josla pie horizonta.
- saule debess ķermenis, kas izstaro gaismu dienā.
- spīdeklis debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
- planēta debess ķermenis, kas riņķo ap zvaigzni tās gravitācijas ietekmē un no tās saņem gaismu un siltumu.
- komēta debess ķermenis, kas Saules tuvumā veido astei līdzīgu izplūstošu gāzu veidojumu.
- orbīta debess ķermeņa (planētas, zvaigznes, Zemes mākslīgā pavadoņa u. tml.) trajektorija kosmiskajā telpā.
- meridionālais augstums debess ķermeņa augstums virs horizonta kulminācijas brīdī.
- pols debess ķermeņa virsas vieta, punkts, kur kāda parādība izpaužas visintensīvāk.
- mazās planētas debess ķermeņi, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu un kuru izmēri, salīdzinot ar pārējo planētu izmēriem, ir mazi; asteroīdi.
- debespuse debess puse, viens no četriem galvenajiem virzieniem (ziemeļi, dienvidi, rietumi vai austrumi).
- debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
- zodiaks debess sfēras josla (16 grādu plata), kurā atrodas 12 zvaigznāji.
- ekliptika debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
- zenīts debess sfēras punkts virs novērotāja galvas.
- disks debess spīdeklis (parasti saule, mēness) apaļas ripas formā.
- konstelācija debess spīdekļu savstarpējais novietojums.
- debesmala debess un zemes virsmas šķietamā saskares līnija; horizonts.
- debess jumols debess velve, debess kupols.
- debesu jumols debess velve, debess kupols.
- jums debess velve, debess kupols.
- debesjums debess velve.
- debestiņa Dem. --> debess.
- limbs Diska mala (debess spīdeklim).
- baseins Ēkā vai zem klajas debess ierīkota mākslīga ūdenstilpe peldēšanai.
- dzisa Gaismas dzišana (debess spīdekļiem).
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- debeszils Gaiši zils, debess zilumā.
- atmosfēra Gāzes apvalks ap Zemi, kas griežas kopā ar to; šāds apvalks ap citiem debess ķermeņiem.
- paralēle Iedomāta līnija, kuras visi punkti atrodas vienādā attālumā no zemeslodes (debess ķermeņa) ekvatora un vienādā ģeogrāfiskajā platumā.
- kodols Iekšējā, centrālā (debess spīdekļa) daļa.
- uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
- planetārijs Iestāde, kur ar šādiem aparātiem, ierīcēm demonstrē zvaigžņotās debess ainas; ēka, kur darbojas šāda iestāde.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai izmitināšanai zem klajas debess).
- raudzīties Izplatīt gaismu (uz ko) – par debess spīdekļiem.
- nozust Kļūt nesaskatāmam, šķietamā kustībā aizvirzoties (aiz kā), ievirzoties (kur) – par debess spīdekļiem.
- magnetosfēra Kosmiskā telpa ap debess ķermeni, kurā darbojas šā ķermeņa magnētiskais lauks.
- Saules sistēma kosmiskās telpas daļa, kurā dominē Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas spēka iedarbībā tur pastāvīgi atrodas.
- pavadonis Kosmisks objekts, kas pievilkšanas spēka iedarbībā pa orbītu riņķo ap kādu debess ķermeni.
- ekvinokcija Laika moments, kurā Saule savā kustībā šķērso debess ekvatoru un kad dienas un nakts garums ir vienāds.
- rāpties Lēni virzīties, parādīties – par debess spīdekļiem.
- azimuts Leņķis starp meridiāna plakni un debess spīdekļa vertikālo plakni (no dienvidiem uz rietumiem).
- astronomiskās koordinātas lielumi, kas nosaka spīdekļa vai kosmiskā lidaparāta stāvokli debess sfērā.
- astroloģija Mācība par cilvēka likteņa atkarību no debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa; nākotnes pareģošana pēc debess spīdekļu savstarpējā stāvokļa.
- asteroīds Maza planēta, neliels debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītu.
- kulminācija Moments, kad (debess spīdeklis) iziet caur debess meridiānu.
- apakšējā kulminācija moments, kurā debess spīdeklis šķērso debess meridiāna pretējo pusi (piem., pusnaktī).
- augšējā kulminācija moments, kurā debess spīdekļa augstums virs horizonta ir vislielākais (piem., pusdienas laikā).
- astronavigācija Navigācijas nozare, kurā tiek lietotas astronomijas metodes, par orientieriem izmantojot debess spīdekļus.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- fāze Noteikts (debess ķermeņa) stāvoklis, kas periodiski atkārtojas.
- halo Optiska parādība, loks ap Sauli vai kādu citu debess ķermeni.
- navigācijas orientieris orientieris (reljefa elements, debess spīdeklis, Zemes mākslīgais pavadonis u. tml.), ko izmanto kuģu, lidmašīnu un citu kustīgu objektu atrašanās vietas noteikšanai.
- uzlēkt Parādīties pie horizonta (par debess spīdekļiem); kļūt saskatāmam (pie debesīm), iestājoties tumsai.
- lēkt Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
- iedegties Parādīties, kļūt redzamam (par debess spīdekli, blāzmu u. tml.).
- riņķot Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
- opozīcija Planētas atrašanās Saulei pretējā debess pusē (skatoties no Zemes).
- planetārijs Projekcijas aparāts, ar ko attēlo zvaigžņotās debess ainu, debess spīdekļu kustību u. tml.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pēta fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos.
- blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
- sinodisks Saistīts ar debess ķermeņu redzamo kustību pie debess attiecībā pret Sauli.
- aizdegties Sākt spīdēt (piem., par debess spīdekļiem).
- deklinācija Skaitļi (koordinātas), kas raksturo (debess ķermeņa) leņķisko attālumu no ekvatora.
- zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
- konjunkcija Stāvoklis, kad divi debess spīdekļi atrodas vienā virzienā (skatoties no Zemes).
- zenīts Stāvoklis, moments, kad debess spīdeklis (piem., saule, mēness) atrodas visaugstāk virs horizonta.
- aberācija Šķietama debess ķermeņu novirzīšanās no to patiesā stāvokļa.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (aiz kā, kam garām) un vairs nebūt redzamam (par debess spīdekļiem).
- norietēt Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
- izslīdēt Šķietamā kustībā izvirzīties (parasti par debess spīdekļiem).
- izpeldēt Šķietamā kustībā izvirzoties, kļūt redzamam, parādīties (par debess spīdekļiem).
- nolaisties Šķietamā kustībā lēni virzīties un nonākt no augstākas vietas zemākā – par debess spīdekļiem.
- noslīdēt Šķietamā kustībā novirzīties lejup (par debess spīdekļiem).
- pakāpties Šķietamā kustībā pavirzīties (uz augšu) – par debess spīdekļiem; izplatoties pavirzīties (uz augšu).
- rietēt Šķietamā kustībā virzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
- iebrist Šķietami ievirzīties, ieslīdēt (par debess spīdekļiem).
- sasniegt Šķietami kustēties – par debess spīdekļiem.
- zils Tāds, kam ir, piem., skaidras debess, rudzupuķu, neaizmirstulīšu ziedu krāsa.
- aust Tuvojoties lēktam, izplatīt gaismu, parādīties pie debesīm (par debess spīdekļiem).
- Ziemeļpols Viens no diviem (parasti zemeslodes) poliem (pretējs Dienvidpolam); rotācijas ass ziemeļu gals (debess ķermenim).
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomāta rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu; apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- lejup Virzienā uz horizontu (par debess spīdekļiem).
- augšup Virzienā uz zenītu (piem., par debess spīdekļiem, mākoņiem).
- riets Virzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (debess spīdekļiem); atspīdums no saules stariem laikā, kad riet saule.
- tecēt Virzīties (parasti šķietamā kustībā) – par debess spīdekļiem.
- peldēt Virzīties, parasti lēni, arī šķietami (par mākoņiem, debess ķermeņiem u. tml.).
- kosmogrāfija Visuma, debess ķermeņu apraksts.
- grādu tīkls Zemes vai debess meridiānu un paralēļu sistēma (ģeogrāfiskajās vai debess kartēs, uz globusiem).
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis.
- apvārsnis Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; horizonts.
- astronomija Zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību; attiecīgais mācību priekšmets.
- Orions Zvaigznājs debess ekvatora rajonā, kas sastāv no 7 spožām un 3 vidēja spožuma zvaigznēm.
- Lielais Lācis zvaigznājs debess ziemeļpolā, novērojams netālu no Polārzvaigznes.
- zvaigznājs Zvaigžņu grupējums debess sfērā.
Atrasts piemēros (37):
- apkampt ..saule un debess tos apkampj ar savām vasaras rokām.
- debess Apmākusies debess.
- zem Atrasties zem klajas debess.
- rūsēt Automašīna rūsē zem klajas debess.
- tuvoties Cīruļa treļļi te tuvojas, te pazūd debess zilgmē.
- sūrsme debess augšā, telpa apkārt – jūsu Tā kā acis, plecs un cietā plauksta, Sūrsme, ko jūs savās sirdīs jūtat.
- sadursme debess ķermeņa sadursme ar asteroīdu.
- ķermenis debess ķermeņi.
- radioteleskops debess ķermeņu radiostarojumu uztver ar radioteleskopiem.
- blāzma debess pamalē sārtojas blāzma.
- sfēra debess sfēra.
- spīdeklis debess spīdeklis.
- telpa debess telpa.
- vizuļots debess visa vizuļota.
- jo debess zila jo zila.
- kvēle Dzeltenīga kvēle debess malā.
- izgaist Dzērvju klaigas izgaisa debess tālē.
- lindraki Gan viss ir savā vietā – debess viegli zilos lindrakos, blāvs dienas mēness spīd kā sudrabota poga.
- debesskrāpis Iespaidīgi debesskrāpji.
- tumšs Nāca tumšās veļu naktis, kad, laukā izejot, likās: nav vairs ne zemes, ne debess..
- orientieris Noteikt debess puses pēc dabas orientieriem.
- soģis Piesaukt debess soģi.
- dzirkstīgs Pilna debess dzirkstīgām zvaigznēm.
- jums Plašais debess jums.
- gaišoties Rītu pusē sāk gaišoties debess.
- svētbilde Rituāla gaitā, ievērojot debess puses, tiek atbilstoši novietotas budistu svētbildes – tankas.
- sadugt Sadugusi debess.
- samākties Samākusies debess.
- gaile Saules rietā debess liesmo ugunīgās gailēs.
- jums Saules ripa zilā debess jumā.
- debess Skaidra, dzidra debess.
- neaizvērt Šonakt savas durvis neaizver, Ielaid debess atspīdumu telpā. Šonakt varbūt atnāks eņģel's kluss Sasildīties tavā siltā elpā. Sasildīties tavā ticībā.
- sidrabbalts Te viņš bija, te viņš zuda, Sidrabbaltais mēnestiņš; Un te atkal spožs no jauna Parādās pie debess viņš.
- piedot Tēva acs tur debess augstumos, Paraugies uz savu bērnu gaitām, Piedod spēku gūstā mītošiem, Dāvā dusu cīņās kritušiem.
- zalgot Tu dusi manā sirdī, kā debess jūrā dus, – tā pieber pērlēm bez gala vistumšos dziļumus. Es stāvu kluss un brīnos: zib – zalgo – vizmo – mirdz… Un jautāju: vai tiešām, vai tiešām tā mana nabaga sirds?
- josta Tumši zilā mežu josta – Tur pie gaiši zilās debess – Apvīta ap manu sirdi..
- piebirt Zvaigznēm piebirusi debess.
debess citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV