Paplašinātā meklēšana
Meklējam burt.
Atrasts vārdos (20):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (133):
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- minuskulis Alfabēta mazais burts.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīru lapām, grāmatām, burtnīcām).
- vārda tiešā nozīmē burtiski.
- rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
- rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
- līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
- šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
- burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
- garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
- ligatūra Divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
- gotu burti gotiskie burti.
- defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts [Δ, δ].
- jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
- bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
- omega Grieķu alfabēta pēdējais burts, ko apzīmē ar Ω, ω.
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
- pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
- gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Γ, γ).
- aizlocīt Ielocīt (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.).
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
- korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
- cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 mm.
- petits Iespiedburtu veids (augstums – aptuveni 3 mm).
- jaunā druka iespiedums ar antīkvas burtiem.
- vecā druka iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), izveidots 4. gs.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- lappuse Lapas viena puse, arī lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- burtot Lasīt pa atsevišķiem burtiem un zilbēm; ar grūtībām lasīt.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- fraktūra Latīņu burtu paveids – gotiskie burti.
- gotiskie burti latīņu burtu paveids – smaili burti ar stūrainu, lauztu formu.
- antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- saburtot Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt; izburtot.
- majuskulis Lielais burts.
- iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
- drukātie burti lielie latīņu burti (parasti vienkāršotā rakstībā).
- vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus.
- vilciens Līnija – raksta vai atsevišķa burta elements.
- burts burtā ļoti precīzi, burtiski.
- ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apguvei.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
- akronīms No vairāku vārdu sākumburtiem veidots nosaukums.
- apsēst Noburt.
- kombinācija Noteiktā secībā sakārtots (ciparu, burtu) kopums.
- apburt Pakļaut burvestībai; noburt.
- grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstu zīmju sistēmā (piem., burts).
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
- mazie burti parastie teksta burti.
- apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot; tas, kas ir aplikts ap (grāmatas, burtnīcas) vākiem.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- šifrs Pieņemta zīmju kopa (burti, cipari) kā apzīmēšanai kādā sistēmā.
- formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
- punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā pieraksta studenti; klade, burtnīca u. tml. ar šādiem pierakstiem.
- bloknots Piezīmju grāmatiņa vai burtnīca ar izplēšamām lapām.
- sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
- trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
- kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (piemēram, burtu, ciparu, tekstu).
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
- spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
- saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
- vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks.
- ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
- šifrs Skaitļu un burtu kombinācija atslēgā; kods.
- c Skaņas do apzīmējums burtu notācijā.
- a Skaņas la apzīmējums burtu notācijā.
- d Skaņas re apzīmējums burtu notācijā.
- b Skaņas si bemol apzīmējums burtu notācijā.
- h Skaņas si apzīmējums burtu notācijā.
- g Skaņas sol apzīmējums burtu notācijā.
- ļauna acs skaudīgs, nenovīdīgs skatiens; skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
- burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
- simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
- burtstabiņš Stienītis ar reljefu burta vai citas zīmes spoguļattēlu tipogrāfiskam iespiedumam; litera.
- litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
- fundamentālisms Stingra turēšanās pie reliģiskajiem principiem un priekšrakstiem, to burtiska interpretācija.
- o Tāds, kam ir o burta forma, veids.
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
- pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
- smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piem., par rokrakstu, iespiestu tekstu).
- tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
- burvis Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
- lielie burti teikumu un īpašvārdu sākuma burti.
- virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
- lēkāt Tikt rakstītam nelīdzeni, nevienādi (piem., par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- burts Tipogrāfijas salikuma vienība – burtstabiņš.
- zaķauss Uzlocīts, saburzīts (piem., burtnīcas) lapas stūris.
- uzmest ļaunu aci uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi; noburt.
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- klade Vākos iestiprināta pabieza burtnīca.
- saplūdenis Valodas vienība, kas darināta no diviem vārdiem, atmetot pirmā vārda beigas (galotni, izskaņu vai kādu burtu) un otrā sākumu.
- monogramma Vārda un uzvārda pirmo burtu (parasti ornamentāls) atveids.
- iniciālis Vārda, uzvārda pirmais burts.
- inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
- nosaukums Vārds, vārdu savienojums, vārdu, arī burtu kopa, kādā kas ir nosaukts.
- citēt Vārdu pa vārdam atkārtot (tekstu vai teksta fragmentu); ierakstīt burtisku izrakstu no kāda teksta.
- citāts Vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta fragments; burtisks izraksts no kāda teksta.
- matrice Veidne kā (piem., detaļu, burtu) izgatavošanai, atliešanai, štancēšanai u. tml.
- rakstīt Veidojot burtus (ar rakstāmrīku vai elektronisku ierīci, piem., datoru), radīt tekstu.
- retināt Veidot starp burtiem lielāku attālumu nekā parasti.
- uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- šķirt Vērst (piem., grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi.
- šķirties Vērties vaļā (piem., par grāmatas, burtnīcas lapām).
- transliterācija Vienas valodas alfabēta burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas valodas alfabēta burtiem un burtkopām.
- apostrofs Zīme ('), ar ko norāda, piem., burta izlaidumu.
burt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV