Paplašinātā meklēšana
Meklējam burt.
Atrasts vārdos (20):
Atrasts etimoloģijās (27):
- A. Kronvalda jaunvārds, darināts no burts. (šķirklī burtnīca)
- Senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes. J. Alunāns ieteica vārdu burts lietot agrākā bokstāba (no vācu Buchstabe) vietā. (šķirklī burts)
- No grieķu delta, no šā grieķu burta (Δ) trijstūrveida formas. (šķirklī delta)
- No grieķu alfabēta pirmajiem diviem burtiem – alpha, bēta. (šķirklī alfabēts)
- No latīņu alliteratio; ad 'pie' un littera 'burts'. (šķirklī aliterācija)
- No franču belles-lettres 'skaisti burti'. (šķirklī beletristika)
- No angļu BMX – (b)icycle (m)oto(cross), ar burtu x aizvietojot vārdu cross. (šķirklī BMX)
- No viduslejasvācu bōkstaf 'burts'. (šķirklī boksterēt)
- No latīņu Cicero 'Cicerons', jo ar šāda lieluma burtiem 1467. gadā iespieda Cicerona vēstules. (šķirklī cicero)
- No spāņu enchilada burtiski 'ar čili mērci'. (šķirklī enčilada)
- No grieķu etymologia (etymon 'patiesība', burtiski 'vārda īstā nozīme' un logos 'mācība'). (šķirklī etimoloģija)
- No latīņu fascinare 'apburt, apvārdot'. (šķirklī fascinēt)
- No angļu font, fount, kam pamatā franču fonte 'tipogrāfijas burti'. (šķirklī fonts)
- No krievu кадет (saīsinājums pēc partijas nosaukuma pirmajiem burtiem). (šķirklī kadeti)
- No lejasvācu merkatte vai vācu Meerkatze (burtiski 'jūras kaķis'). (šķirklī mērkaķis)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No latīņu monogramma (grieķu monos 'viens' un gramma 'burts'). (šķirklī monogramma)
- No latīņu pictus 'ar krāsām gleznots' un grieķu gramma 'burts, ieraksts'. (šķirklī piktogramma)
- No radio un grieķu gramma 'burts; ieraksts'. (šķirklī radiogramma)
- No grieķu stenos 'šaurs' un gramma 'raksts, burts'. (šķirklī stenogramma)
- No vācu die Schrift 'rokraksts; burti, raksts'. (šķirklī šrifts)
- No japāņu valodas vārda ar burtisku nozīmi 'salikšana, tas, kas tiek salikts'. (šķirklī tatami)
- No spāņu tilde 'zīme, kas virs burta n apzīmē mīkstinājumu'. (šķirklī tilde)
- Vārds vegāns tika atvasināts no vārda "veģetārietis" (angļu: vegetarian) 1944. gadā, kad Elsija Šriglija (Elsie Shrigley) un Donalds Vatsons (Donald Watson) Apvienotajā Karalistē dibināja Vegānu biedrību, viņi bija neapmierināti, ka vārds "veģetārisms" tiek saistīts ar piena produktu lietošanu. Viņi savienoja vārda vegetarian pirmos trīs un pēdējos divus burtus, radot vārdu vegan. (šķirklī vegāns)
- No angļu, franču transliteration, kam pamatā latīņu trans- 'caur, šķērsām, pāri' un littera 'burts'. (šķirklī transliterācija)
- Nosaukums (angļu: Rogaine) veidots no tā izgudrotāju triju austrāliešu vārdu pirmajiem burtiem Ro (< Rod), Gai (< Gail), Ne (< Neil). (šķirklī rogainings)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
Atrasts normatīvajos komentāros (12):
- Pareizi ir T krekls, nevis T-krekls. Defisi aiz burtiem, cipariem vai citām zīmēm nelieto, ja tiem seko patstāvīgi lietojami vārdi, piemēram, T veida sija, A skats, α stari. Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=krekls&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī T krekls)
- Padomju laikā vārdu Dievs visās nozīmēs rakstīja ar mazo burtu. Tagad atjaunojusies lielā sākumburta rakstības tradīcija. (šķirklī dievs)
- Nav vēlams vārdu savienojuma par cik lietojums latviskā tā kā vietā (piem., par cik biju ar to saskāries; pareizi – tā kā biju ar to saskāries). Šāds lietojums radies, burtiski atveidojot krievu valodas поскольку. Vārdu savienojumi par cik un par tik latviešu valodā lietojami, runājot par skaitāmu daudzumu. Piemēram, Kur un par cik var noīrēt istabu? (šķirklī par)
- Vārda elektronisks saīsinājumu e raksta ar mazo sākumburtu un, izmantojot defisi, pievieno pamatvārdam (izņemot teikuma sākumā, kad e rakstāms ar lielo sākumburtu – E-pasts). Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=e-pasts&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1. (šķirklī e-pasts)
- Rakstiski vēršoties pie kāda cilvēka, piem., vēstulē, vietniekvārdus jūs, jūsu, jums raksta ar lielo sākuma burtu – Jūs, Jūsu, Jums. (šķirklī jūs)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Jāatceras, ka valsts nosaukumā vārds karaliste rakstāms ar lielo burtu. (šķirklī karaliste)
- Dažreiz tiek nepareizi lietota šī vārda forma ar burtu e saknē (komendants). Pareizā vārda forma ir komandants, komandante. (šķirklī komandants)
- Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu. (šķirklī mēness)
- Šīs personas apzīmēšanai lieto arī citus nosaukumus: salatētis, salatēvs, salavecītis, salavectēvs, kurus raksta gan ar lielo, gan mazo sākumburtu. (šķirklī salavecis)
- Kristīgajā nozīmē vārds Trīsvienība rakstāms ar lielo sākumburtu. (šķirklī trīsvienība)
Atrasts vārdu savienojumos (20):
- apburtais loks
- burta kalps
- burts burtā
- burtu garnitūra
- cilvēks ar lielo burtu
- drukātie burti
- gotiskie burti
- gotu burti
- ierakstīt zelta burtiem (vēsturē)
- kā noburts
- kā uzburts (uz kādu, uz ko)
- latīņu burti
- lielie burti
- likuma burts
- līniju burtnīca
- mazie burti
- rūtiņu burtnīca
- šķērslīniju burtnīca
- turēties pie burta
- vārda burtiskajā nozīmē
Atrasts skaidrojumos (142):
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- minuskulis Alfabēta mazais burts.
- kirilica Alfabēts (izveidots 9. gs.), kas ir krievu un vairāku citu slāvu valodu rakstības pamatā; šāda alfabēta burti.
- ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku; apvākot.
- apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem apvāku.
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- rokraksts Ar roku rakstītu burtu forma, rakstīšanas veids; ar roku rakstīts teksts.
- auss Atlocīti, saburzīti stūri (papīru lapām, grāmatām, burtnīcām).
- zavēt burt, vārdot.
- zintēt burt, vārdot.
- latīņu burti burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- vārda tiešā nozīmē burtiski.
- parindenis burtisks (dzejas teksta) tulkojums, kas sniedz informāciju par (teksta) saturu un paredzēts mākslinieciska tulkojuma izveidei.
- aplauzējs burtlicis, kas aplauž salikumus; metieris.
- metieris burtlicis, kas slejās saliktu tekstu sadala lappusēs; aplauzējs.
- rūtiņu burtnīca burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
- rūtiņu klade burtnīca (klade), kurai ir rūtiņu papīra lapas.
- dienasgrāmata burtnīca (skolēniem) ar iedaļām katras dienas uzdevumu un atzīmju ierakstīšanai.
- līniju burtnīca burtnīca ar tipogrāfiski iespiestām līnijām; līnijburtnīca.
- dienasgrāmata burtnīca, klade u. tml., kur cilvēks ar noteiktu datumu pieraksta savus pārdzīvojumus, atzīmē tās dienas notikumus.
- šķērslīniju burtnīca burtnīca, kuras lapas ir ar taisnām horizontālām un slīpām vertikālām līnijām.
- līnijburtnīca burtnīca, kuras lapās tipogrāfiski ir iespiestas horizontālas līnijas.
- burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- monotips burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- ķeburs Dažādi izlocīta, lauzīta līnija; neveikli, neskaidri uzrakstīts burts.
- garumzīme Diakritiska zīme – horizontāla svītriņa virs burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- mīkstinājuma zīme diakritiska zīme, retāk burts, kas norāda, ka līdzskanis ir mīksts.
- ligatūra Divu vai vairāku burtu apvienojums vienā zīmē.
- gotu burti gotiskie burti.
- defise Grafiska zīme (-), ko lieto, piem., pārnesot vārdus jaunā rindā, norādot burtu izlaidumu vai kā savienojuma zīmi.
- delta Grieķu alfabēta ceturtais burts [Δ, δ].
- jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
- bēta Grieķu alfabēta otrais burts (B, β); simbolisks apzīmējums (piem., radioaktīvam starojumam).
- omega Grieķu alfabēta pēdējais burts, ko apzīmē ar Ω, ω.
- alfa Grieķu alfabēta pirmais burts (A, α); simbolisks apzīmējums (α), piem., starojuma veidam.
- pī Grieķu alfabēta sešpadsmitais burts (Π, π).
- gamma Grieķu alfabēta trešais burts (Γ, γ).
- aizlocīt Ielocīt (lapu burtnīcā, grāmatā u. tml.).
- albums Iesieta burtnīca vai grāmata (dzejoļu ierakstīšanai, zīmējumiem, arī marku, fotogrāfiju u. tml. kolekciju glabāšanai).
- nonparelis Iespiedburti, kuru augstums ir 2,26 mm; ar šādiem burtiem iespiests teksts.
- korpuss Iespiedburti, kuru augstums ir 3,76 milimetri.
- cicero Iespiedburti, kuru augstums ir 4,5 mm.
- petits Iespiedburtu veids (augstums – aptuveni 3 mm).
- jaunā druka iespiedums ar antīkvas burtiem.
- vecā druka iespiedums ar gotiskajiem burtiem.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), izveidots 4. gs.
- alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
- grafētika Kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums, kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- maģiskais kvadrāts kvadrāts ar cipariem vai burtiem, kas horizontāli, vertikāli un pa diagonāli veido vienu un to pašu summu vai vārdu (tekstu).
- lappuse Lapas viena puse, arī lapa (grāmatā, burtnīcā u. tml.).
- burtot Lasīt pa atsevišķiem burtiem un zilbēm; ar grūtībām lasīt.
- igreks Latīņu alfabēta priekšpēdējais burts (Y, y); simbolisks apzīmējums, piem., otrajam nezināmajam lielumam matemātikā.
- ikss Latīņu alfabēta trešais burts no beigām (X, x); simbolisks apzīmējums pirmajam nezināmajam lielumam (parasti matemātikā).
- fraktūra Latīņu burtu paveids – gotiskie burti.
- gotiskie burti latīņu burtu paveids – smaili burti ar stūrainu, lauztu formu.
- antīkva Latīņu burtu tips ar noapaļotām kontūrām.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- saburtot Lēni, ar grūtībām salasīt, izlasīt; izburtot.
- majuskulis Lielais burts.
- iniciālis Lielāks (parasti arī izgreznots vai zīmējumā ietverts) vārda pirmais burts (teksta vai tā daļas sākumā).
- drukātie burti lielie latīņu burti (parasti vienkāršotā rakstībā).
- vākot Likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus.
- vilciens Līnija – raksta vai atsevišķa burta elements.
- burts burtā ļoti precīzi, burtiski.
- ābece Mācību grāmata burtu un lasītprasmes apguvei.
- algebra Matemātikas nozare, kas pētī darbības ar vispārīgiem lielumiem (izteiktiem ar burtiem) neatkarīgi no to skaitliskās vērtības; attiecīgais mācību priekšmets.
- šarāde Mīkla, kur pēc dotā apraksta (piem., noņemt, pielikt vai apmainīt atsevišķus burtus) jāatmin vairāki vārdi.
- rēbuss Mīkla, kurā uzdevums ir izteikts ar attēlu un burtu kombināciju.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- apvāks No izturīga materiāla pagatavots uzliekams aizsargs (grāmatas, burtnīcas) vākiem; vāciņi.
- izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs noformējums, burtu veidojums, lai pievērstu uzmanību.
- akronīms No vairāku vārdu sākumburtiem veidots nosaukums.
- apsēst Noburt.
- kombinācija Noteiktā secībā sakārtots (ciparu, burtu) kopums.
- apburt Pakļaut burvestībai; noburt.
- grafēma Pamatvienība kādas valodas rakstu zīmju sistēmā (piem., burts).
- postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei, ko apzīmē ar burtiem P.S.
- mazie burti parastie teksta burti.
- apvākojums Paveikta darbība, rezultāts --> apvākot; tas, kas ir aplikts ap (grāmatas, burtnīcas) vākiem.
- tetovējums Paveikta darbība, rezultāts --> tetovēt; tetovējot izveidotais attēls, burts, zīme u. tml.
- šifrs Pieņemta zīmju kopa (burti, cipari) kā apzīmēšanai kādā sistēmā.
- formatēt Piešķirt dokumentam noteiktu ārējo veidolu (malu un atkāpju lielumu, burtu veidu u. tml.).
- punkts Pieturzīme (.); arī diakritiska zīme – dažu burtu sastāvdaļa.
- lekcija Piezīmes, konspekts, ko šādā nodarbībā pieraksta studenti; klade, burtnīca u. tml. ar šādiem pierakstiem.
- bloknots Piezīmju grāmatiņa vai burtnīca ar izplēšamām lapām.
- sākumburts Pirmais (vārda, teikuma, teksta daļas u. tml.) burts.
- trekns Plats, tumšs, spilgts (par līnijām, svītrām, arī par burtiem, zīmēm, tekstu).
- kaligrāfija Prasme rakstīt skaisti, ar mākslinieciski izveidotiem burtiem; šāda raksta veidošanas paņēmienu kopums; daiļrakstīšana.
- rakstāmmašīna Rakstīšanas ierīce, kurā burtus uz papīra atveido reljefas metāla zīmes, ar īpašu mehānismu piespiežot krāsu lenti pie papīra.
- uzrakstīt Rakstīt un pabeigt rakstīt (piemēram, burtu, ciparu, tekstu).
- lappuse Rakstīts vai iespiests teksts (grāmatas, burtnīcas u. tml.) lapas vienā pusē.
- spoguļraksts Raksts, kurā burtu novietojums, secība ir pretēja, salīdzinot ar parasto novietojumu, secību.
- saīsināt Samazināt skaņu (burtu) skaitu (vārdā, vārdu savienojumā).
- vaidelotis Seno latviešu dziesminieks; arī burtnieks.
- ragana Sieviete, kurai piemīt spēja zīlēt, burt, arī dziedināt.
- koeficients Skaitlisks reizinātājs burtveida matemātiskajā izteiksmē (piem., polinomā); zināmais reizinātājs pie nezināmā; pastāvīgais reizinātājs pie mainīga lieluma.
- šifrs Skaitļu un burtu kombinācija atslēgā; kods.
- c Skaņas do apzīmējums burtu notācijā.
- a Skaņas la apzīmējums burtu notācijā.
- d Skaņas re apzīmējums burtu notācijā.
- b Skaņas si bemol apzīmējums burtu notācijā.
- h Skaņas si apzīmējums burtu notācijā.
- g Skaņas sol apzīmējums burtu notācijā.
- ļauna acs skaudīgs, nenovīdīgs skatiens; skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.
- burtlicis Speciālists tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju salikšanā.
- simbols Starptautiski pieņemts ķīmiskā elementa apzīmējums ar vienu vai diviem burtiem.
- burtstabiņš Stienītis ar reljefu burta vai citas zīmes spoguļattēlu tipogrāfiskam iespiedumam; litera.
- litera Stienītis, kura augšdaļā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls tipogrāfiskam iespiedumam; arī burtstabiņš; burts.
- fundamentālisms Stingra turēšanās pie reliģiskajiem principiem un priekšrakstiem, to burtiska interpretācija.
- o Tāds, kam ir o burta forma, veids.
- stūrains Tāds, kam ir raksturīgas lauztas līnijas (par burtiem); tāds, kam ir raksturīgi burti, zīmes ar lauztām līnijām (par rakstu, rokrakstu).
- pilns Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
- smalks Tāds, ko veido samērā mazi burti (piem., par rokrakstu, iespiestu tekstu).
- tukšs Tāds, kurā nav teksta, attēlu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, papīra lapu).
- burvis Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
- lielie burti teikumu un īpašvārdu sākuma burti.
- virtene Tekstā, rindā sakārtots (burtu, skaitļu) kopums.
- lēkāt Tikt rakstītam nelīdzeni, nevienādi (piem., par burtiem); būt nelīdzenam, nevienādam (par rokrakstu).
- burts Tipogrāfijas salikuma vienība – burtstabiņš.
- zaķauss Uzlocīts, saburzīts (piem., burtnīcas) lapas stūris.
- uzmest ļaunu aci uzlūkot skaudīgi, nenovīdīgi, naidīgi; noburt.
- salasīt Uztvert, saprast, parasti pilnīgi (rakstveida tekstu, burtus u. tml.).
- klade Vākos iestiprināta pabieza burtnīca.
- saplūdenis Valodas vienība, kas darināta no diviem vārdiem, atmetot pirmā vārda beigas (galotni, izskaņu vai kādu burtu) un otrā sākumu.
- monogramma Vārda un uzvārda pirmo burtu (parasti ornamentāls) atveids.
- iniciālis Vārda, uzvārda pirmais burts.
- inversā vārdnīca vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.
- saīsinājums Vārds, burtu savienojums u. tml., kas veidots, samazinot skaņu (burtu) skaitu vārdā, vārdu savienojumā; arī abreviatūra.
- kalks Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārda, vārdu savienojuma sastāvdaļas.
- nosaukums Vārds, vārdu savienojums, vārdu, arī burtu kopa, kādā kas ir nosaukts.
- citēt Vārdu pa vārdam atkārtot (tekstu vai teksta fragmentu); ierakstīt burtisku izrakstu no kāda teksta.
- citāts Vārdu pa vārdam atkārtots teksts vai teksta fragments; burtisks izraksts no kāda teksta.
- matrice Veidne kā (piem., detaļu, burtu) izgatavošanai, atliešanai, štancēšanai u. tml.
- rakstīt Veidojot burtus (ar rakstāmrīku vai elektronisku ierīci, piem., datoru), radīt tekstu.
- retināt Veidot starp burtiem lielāku attālumu nekā parasti.
- uzvilkt Velkot (ar rakstāmrīku, krītu u. tml.), izveidot (piemēram, zīmi, burtus).
- triept Velkot platas līnijas, veidot (piem., burtus); rakstot ar burtiem, kam ir platas līnijas, veidot (tekstu).
- šķirt Vērst (piem., grāmatas, burtnīcas lapas) uz otru pusi.
- šķirties Vērties vaļā (piem., par grāmatas, burtnīcas lapām).
- transliterācija Vienas valodas alfabēta burtu un burtkopu rakstījuma atveidošana ar atbilstošiem citas valodas alfabēta burtiem un burtkopām.
- apostrofs Zīme ('), ar ko norāda, piem., burta izlaidumu.
Atrasts piemēros (168):
- atdurties Acis atduras pret lieliem burtiem rakstītu sludinājumu.
- aiztapināt Aiztapināt klasesbiedram burtnīcu.
- alfabēts Alfabēta burti.
- apburt Apburt lopus.
- apburt Apburtā pils.
- apburzīt Apburzīta burtnīca.
- apvākot Apvākot mācību grāmatas un burtnīcas.
- apzīmēt Apzīmēt durvis ar cipariem un burtiem.
- burts Apzīmēt nogriezni ar burtiem a un b.
- tuša Ar zilu tušu zīmēti burti.
- ass Asas burtu formas rokrakstā.
- atburt Atburt par akmeni pārvērsto puisi.
- attaisīt Attaisīt grāmatu, burtnīcu.
- burtot Bērns burto ābeces vārdus.
- bezjēdzīgs Bezjēdzīgs burtu virknējums.
- burt burt ūdeni, sāli.
- burts burta augstums – burtstabiņa garums no kājas līdz burta attēlam.
- lēkāt burti acu priekšā lēkā.
- lēkāt burti lēkā, noslīd, tiek izlaisti.
- sašķiebt burti tā sašķiebti, ka grūti izlasīt uzrakstīto.
- burtisks burtiska rīkojuma izpilde.
- burtisks burtiski atstāstīt teikto.
- burtisks burtisks teksta tulkojums.
- burtlicis burtliča darbs.
- auss burtnīca ar ausīm.
- ieņurcīt burtnīca ar ieņurcītu vāku.
- zaķauss burtnīca ar zaķausīm.
- pilns burtnīca ir pilna ar pantiem.
- kleksis burtnīcai uzkritis liels kleksis.
- vāks burtnīcas, klades vāki.
- vāciņi burtnīcu, grāmatu vāciņi.
- apliekamais burtnīcu, grāmatu vāku apliekamie.
- burtot burtot uzrakstu svešā valodā, senu rokrakstu.
- litera burtstabiņš jeb litera.
- burts burtu liešana.
- burts burtu savienojumi.
- trafarets burtu trafarets.
- veidols burtu veidoli.
- virtene burtu virtene.
- izburtot Censties izburtot uzrakstīto.
- saburtot Censties saburtot neskaidro rokrakstu.
- delta Delta burts.
- diktāts Diktātu burtnīca.
- satriekt Divās cīņās mūsu džudists uzvarēja pārliecinoši, burtiski satrieca pretiniekus.
- divkapeika Divkapeiku burtnīca, talons.
- drebelīgs Drebelīgi burti.
- drebulīgs Drebulīgi burti.
- dzēst Dzēst uz burtnīcas lapas uzrakstītās piezīmes.
- uzlidot Džips burtiski uzlidoja kalnā.
- burts Eiro apzīmē ar burtiem EUR.
- zibēt Esot atvaļinājumā, dienas burtiski zib.
- gādāt Gādāt grāmatas, burtnīcas skolai.
- gāzelīgs Gāzelīgi burti.
- augšējais Grāmatas, burtnīcas augšējā mala.
- proti Grāmatvedis purpināja, .. un Bille zināja, ko tas nozīmē. Proti, pēc algas dienas parādu burtnīciņā.. laba daļa parāda paliek nenosvītrota..
- iedomāties Iedomāties vārdus ar burtu b.
- iegrāmatot Iegrāmatot paveikto īpašā burtnīcā.
- iekodināt Iekodināt misiņa plāksnē burtus.
- dzēšpapīrs Ielikt burtnīcā dzēšpapīru.
- ierakstīties Ierakstījies nepareizs burts.
- ieraksts Ieraksts piezīmju burtnīcā.
- ieskrāpēt Ieskrāpēt burtus.
- toties Iespējams, ka jūsu bērns neprot visus burtus, toties viņš ir aktīvs.
- ietetovēt Ietetovēt uz pleca burtus.
- aile Ievilkt ailes burtnīcā.
- nevaid Imanta nevaid miris, Viņš tikai apburts kluss – No darbošanās rimis, Zem Zilā kalna dus.
- izburt Izburt no kokles maigu melodiju.
- izburties Izburties cauri lekciju pierakstiem.
- izburties Izburties cauri visiem rakstnieka darbu sējumiem.
- izlaist Izlaist burtu.
- lapa Izplēst lapu no burtnīcas.
- izrakties Izrakties cauri labojamo burtnīcu kaudzei.
- izsmērēt Izsmērēti burti.
- vilciens Izteiksmīgi burtu vilcieni.
- šrifts Izvēlēties burtu šriftu.
- burtisks Izveseļoties burtiski dažu dienu laikā.
- izzīmēt Izzīmēt burtus.
- sašaut Jaunā ziņa burtiski visus sašāva.
- kaligrāfisks Kaligrāfisks raksts ar burtu izrotājumiem.
- kapulauks Kapulauks pie burtnieku ezera.
- noberzties Klaviatūras burti noberzušies.
- sūds Kucīte ir kā uzburta uz sūdiem.
- hipnotizēt Kurpes spēj apburt, savaldzināt, hipnotizēt.
- kursīvs Kursīvi burti.
- ķēpāt Ķēpāt burtnīcu.
- apzīmēt Ķīmijā burts N apzīmē slāpekli.
- simbols Ķīmisko simbolu veido elementa latīniskā nosaukuma pirmais burts vai pirmais no nākamajiem burtiem.
- stīpa Lai kā mūsu basketbolistes centās, bumba kā noburta pariņķoja pa stīpu, bet grozā nekrita.
- burts Latīņu, slāvu burti.
- sugasvārds Latviešu valodā sugasvārdus nav pieņemts rakstīt ar lielo sākumburtu.
- grafētika Latviešu valodas grafētikā izmanto latīņu alfabēta burtus.
- sākumburts Lielo sākumburtu lietošana.
- kust Malkas grēda aukstajā laikā burtiski kūst.
- mašīnsalikums Mašīnsalikuma burti.
- šķērssvītra Mazajam burtam "t" ir viena šķērssvītra.
- piesprukt Mazulīte piesprukusi māsas skolas burtnīcai un iezīmējusi tajā ķeburus.
- burts Metāla, koka burti.
- fascinēt Mūzikas maģija spēj fascinēt un apburt klausītājus.
- stratotips Neļķu klintis ir .. burtnieku svītas stratotips (šeit vispilnīgāk atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas ieži)..
- zombēt Nereti pārdevēji ar atlaižu piesolīšanu burtiski zombē naivākus pircējus.
- ķeburains Neveikli, ķeburaini burti.
- noburt Noburt govis, sivēnus.
- noburt Noburt jaunekli par akmeni.
- noburt Noburt kaimiņa laukus.
- apvākojums Noglabāt vēstuli aiz burtnīcas apvākojuma.
- nopluskāts Nopluskātas burtnīcas.
- nosaukt Nosaukt latīņu valodas alfabēta pirmo un pēdējo burtu.
- kārta Nosaukt pēc kārtas alfabēta burtus.
- pabalēt Pabalējuši burti.
- simbols Pamata matemātikas simboli ir grieķu burti, funkciju zīmes, bultiņas.
- nostāsts Par burtnieku ezeru un Zilo kalnu ir daudz nostāstu.
- pārburt Pārburt kādu par akmeni.
- antīkva Pāriet no gotu burtiem jeb fraktūras uz latīņu burtiem jeb antīkvu.
- aplaupīt Pārpircēji zemniekus burtiski aplaupījuši.
- burtisks Pārvērsties burtiski vienā minūtē.
- pasīks Pasīki burti.
- pazīt Pazīt burtus.
- pieburt Pieburt mīļāko.
- pieburt Pieburt naudu, veiksmi, laimi.
- pierakstīt Pierakstīt pilnu burtnīcu.
- burtnīca Pierakstīt tekstu burtnīcā.
- piezīmēt Piezīmēt pilnu burtnīcu.
- fraktūra Pirmsākumos latviešu valodā rakstīja ar fraktūras burtiem.
- riebt Protu burt un riebt.
- pustukšs Pustukša burtnīca.
- rakstīt Rakstīt burtus.
- neveikls Rakstīt neveikliem burtiem.
- steiga Rakstītajā tekstā steigas dēļ reizēm iztrūka kāds burts.
- burts Rakstīts, drukāts burts.
- reljefs Reljefi burti.
- šarāde Risināt burtu šarādi.
- burtlicis Rokas burtlicis.
- burtstabiņš Rokrakstu nomainīja burtstabiņi, kuru vietā tagad ir datora klaviatūra.
- burtnīca Romāna pirmā burtnīca.
- burtnīca Rūtiņu, līniju burtnīca.
- jaust Saburtot tikko jaušamu uzrakstu.
- saburtot Saburtot uz preces iepakojuma rakstīto.
- saburtot Saburtot uzrakstu.
- salikt Salikt vārdu no burtiem.
- sanumurēt Sanumurēt burtnīcā lapas.
- sīks Sīki burtiņi.
- uzburt Skatītāju acu priekšā uzburt brīnišķīgu vakara frizūru.
- apbružāt Skolēna burtnīcas bija apbružātas.
- slīps Slīpi burti.
- slīpināt Slīpināti burti.
- uzburt Stāstot uzburt ceļojumā redzēto.
- uzgrūst Steigā uzgrūsti burti.
- stūrains Stūraini burti.
- driskas Suns saplēsis burtnīcu driskās.
- salikums Tipogrāfijas salikuma burtu komplekts.
- trekns Trekniem burtiem rakstīts paziņojums.
- tukšs Tukšas burtnīcas.
- zīmējums Uz burtnīcas malas redzams zīmējums ar pildspalvu – lidmašīnas gaisa kaujā.
- zemē Uz galda stāv burtnīcas, zemē – grāmatu kaudzīte.
- krāsot Uz sienas milzīgiem burtiem krāsots uzraksts.
- uzburt Uzburt atmiņā skolasbiedru sejas.
- uzdrukāt Uzdrukāt lielos burtus.
- kursīvs Uzrakstīt burtus kursīvā.
- pārcēlums Vārds ir burtisks pārcēlums no krievu valodas.
- zavētājs Vecāmāte bija liela burve, riebēja un zavētājs – ja kāds gribēja ko pieburt, atburt vai izārstēt, vērsās pie viņas.
- sūtīt Viņa ir ragana, kas prot burt un sūtīt lāstus.
- izlasīt Viņš nevar izlasīt sīkos burtus.
- izcēlums Virsraksta izcēlums ar treknākiem burtiem.
- vāks Visām burtnīcām un grāmatām jābūt caurspīdīgos vākos.
- zeltīts Zeltīti burti.
- burtnīca Zīmēšanas, nošu burtnīca.
- zintnieks Zintniekiem piemita īpašas spējas burties, dziedināt slimības, apturēt uguni.
- zirdzisks Zirdziski burti.
burt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV