Paplašinātā meklēšana
Meklējam F.
Atrasts etimoloģijās (107):
- No vācu Forelle. (šķirklī forele)
- F. Mālberga darināts atvasinājums no aina ar nozīmi 'glezna, dabasskats'. (šķirklī ainava)
- No franču artésien (pēc Francijas provinces Artuā latīniskā nosaukuma Artesium, kur pirmo reizi tika ierīkota šāda aka). (šķirklī artēzisks)
- Vārda mūsdienu nozīme 'apkārtējā vide' radās 18. gs., tulkojot vācu Natur; šo nozīmi latviešu valodā ieviesa G. F. Stenders (1774. g.). (šķirklī daba)
- No franču baionnette, no Francijas pilsētas Bajonas (Bayonne) nosaukuma, kur šis ierocis tika izgatavots. (šķirklī bajonete)
- No 17. gs. viesnīcas "Hotel de St. Fiacre" Parīzē nosaukuma, pie kuras atradās iznomājamo ekipāžu stāvvieta. (šķirklī fiakrs)
- No vācu Fräulein. (šķirklī preilene)
- Pēc Francijas imperatora Napoleona Bonaparta dzīvesbiedres Žozefīnes Boarnē (Joséphine Beuharnais) vārda. (šķirklī žozefīne)
- No latīņu Faunus. (šķirklī Fauns)
- No vācu Falle. (šķirklī falle)
- 19. gs. otrās puses jaunvārds, ko ieviesa F. Mālbergs. (šķirklī aina)
- G. F. Stendera jaunvārds ar nozīmi 'garša'. Pašreizējā nozīme izveidojās 19. gs. 60. gados. (šķirklī bauda)
- No Francijas imperatora Bonaparta uzvārda. (šķirklī bonapartisms)
- No Brī (Brie) provinces nosaukuma Francijā. (šķirklī brī)
- No viduslejasvācu vrõkost, vācu Frühkost 'agrais ēdiens'. (šķirklī brokastis)
- Pēc Francijas novada Burgundijas nosaukuma. (šķirklī burgundietis)
- No vācu ģenerāļa un šādu gaisa kuģu būvētāja F. Cepelīna (F. Zeppelin) vārda. (šķirklī cepelīns)
- No Francijas ciema Sito (Cîteaux) latīniskā nosaukuma Cistercium. (šķirklī cistercieši)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka ieviests atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzniecība)
- No franču faïence, kam pamatā ir Itālijas pilsētas Faencas (Faenza) nosaukums. (šķirklī fajanss)
- No angļu fiziķa M. Faradeja (M. Faraday) uzvārda. (šķirklī farads)
- No Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri)
- No latīņu Fauna, seno romiešu mežu un lauku dievietes Faunas vārda. (šķirklī fauna)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No vācu Favorit, franču favori, favorite, kam pamatā latīņu favor 'labvēlība'. (šķirklī favorīts)
- No vācu valodas Feldwebel. (šķirklī feldfēbelis)
- No vācu Feldmarschall. (šķirklī feldmaršals)
- No vācu Fehler. (šķirklī fēleris)
- No vācu Fenchel. (šķirklī fenhelis)
- No vācu Feldscher. (šķirklī feldšeris)
- No vācu Föhn, kam pamatā latīņu favonius 'silts rietumu vējš'. (šķirklī fēns)
- No Marokas pilsētas Fesas nosaukuma. (šķirklī feska)
- No vācu Ferrit, angļu ferrite, kam pamatā latīņu ferrum 'dzelzs'. (šķirklī ferīts)
- No angļu Federal Bureau of Investigation (FBI). (šķirklī FIB)
- No franču Fédération internationale de baskiet–ball amateur. (šķirklī FIBA)
- No franču Fédération internationale de football association. (šķirklī FIFA)
- No vācu Filz. (šķirklī filcs)
- No vācu Filiale, kam pamatā latīņu filialis (filius 'dēls', filia 'meita'). (šķirklī filiāle)
- No vācu Furnieren. (šķirklī finieris)
- No vācu Finne. (šķirklī finna)
- No vācu Führer 'vadonis'. (šķirklī fīrers)
- No vācu Fürst. (šķirklī firsts)
- No vācu Flanell, angļu flannel. (šķirklī flanelis)
- No vācu Flagge, angļu flag. (šķirklī flaga)
- No vācu Flügel. (šķirklī flīģelis)
- No vācu Fliese. (šķirklī flīze)
- No romiešu dievietes Floras vārda, kam pamatā latīņu flos, flor- 'zieds'. (šķirklī flora)
- No vācu Florett, franču fleuret. (šķirklī florete)
- No vācu Flotte. (šķirklī flote)
- No vācu Fokus, kam pamatā latīņu focus 'pavards'. (šķirklī fokuss)
- No vācu Foliant, kam pamatā latīņu folium 'lapa'. (šķirklī foliants)
- No vācu Formalin. (šķirklī formalīns)
- No vācu Formular. (šķirklī formulārs)
- No vācu Fraktion, kam pamatā latīņu fractio 'laušana'. (šķirklī frakcija)
- No vācu Fracht. (šķirklī frakts)
- Pēc šī ordeņa dibinātāja Asīzes Franciska vārda. (šķirklī franciskāņi)
- No angļu tirdzniecības nosaukuma Freon. (šķirklī freons)
- No personvārda Fricis (vācu Fritz). (šķirklī fricis)
- No austriešu zinātnieka Z. Freida (S. Freud, 1856–1939) uzvārda. (šķirklī freidisms)
- No angļu feldmaršala Džona Frenča (J. French, 1952–1925) uzvārda. (šķirklī frencis)
- No vācu Frikadelle. (šķirklī frikadele)
- No vācu Fräse. (šķirklī frēze)
- No vācu Fex vai Feux 'jokdaris'. (šķirklī fuksis)
- No vācu botāniķa L. Fuksa (L. Fuchs) uzvārda. (šķirklī fuksija)
- No vācu Funktionär. (šķirklī funkcionārs)
- No latīņu Furia. (šķirklī fūrija)
- No vācu Futteral. (šķirklī futrālis)
- No vācu Futurologie vai angļu futurology, kam pamatā latīņu futurum 'nākotne'. (šķirklī futuroloģija)
- No vācu Fusel 'slikts degvīns'. (šķirklī fūzelis)
- No vācu Fuhre. (šķirklī fūre)
- No latīņu Gallia 'Francija'. (šķirklī gallijs)
- Pēc vācu matemātiķa K. F. Gausa uzvārda. (šķirklī gauss)
- No krievu кагор, kam pamatā Francijas pilsētas Kagoras (Cahors) nosaukums. (šķirklī kagors)
- No franču calvados (pēc Kalvadosas departamenta Francijā, Normandijā). (šķirklī kalvadoss)
- No Kamambēras (Camembert) ciema nosaukuma Francijā. (šķirklī kamambērs)
- Saīsinājums no pilnā latīņu nosaukuma Ordo Fratrum Minorum Capuccinorum 'Mazāko brāļu kapuciešu ordenis'. (šķirklī kapucieši)
- No franču cognac, kam pamatā Francijas pilsētas Konjakas nosaukums, kuras apkārtnē šis dzēriens sākotnēji tika gatavots. (šķirklī konjaks)
- Saīsinājums no (n)eidentificēts (l)idojošais (o)bjekts, kas tulkots no angļu Unidentified Flying Object (UFO). (šķirklī NLO)
- No skeleta atlieku atrašanas vietas Kromaņonas alā, Francijā. (šķirklī kromanjonietis)
- No franču limousine (pēc Francijas provinces Limuzēnas (Limousin) nosaukuma). (šķirklī limuzīns)
- No franču louis d'or, no Francijas karaļa vārda Louis, jo pirmos luidorus sāka kalt Luija XIII laikā. (šķirklī luidors)
- No franču mansarde, pēc arhitekta F. Mansāra (F. Mansart, 1598–1666) vārda. (šķirklī mansards)
- No franču Marseillaise, kam pamatā Marseļas (pilsēta Francijas dienvidos) nosaukums. (šķirklī Marseljēza)
- No franču botāniķa de Monbreta (Antoine Franēois Ernest Coquebert de Montbret 1780–1801) uzvārda. (šķirklī montbrēcija)
- Pēc vācu filozofa un rakstnieka F. Nīčes (Fridrich Nietzsche, 1844–1900) vārda. (šķirklī nīčisms)
- No franču nikotine, kam pamatā diplomāta Žana Niko (Jean Nicot, 1530–1600) vārds, kurš pirmais Francijā ieveda tabaku. (šķirklī nikotīns)
- No F. Felīnī filmas "Saldā dzīve" tēla – fotogrāfa Paparaco vārda (itāliešu paparazzo 'uzmācīgs, sīcošs ods'). (šķirklī paparaci)
- No vācu Firnis. (šķirklī pernica)
- No vācu Fingerhut 'pirksta cepure'. (šķirklī piņģerots)
- No vācu Fleck. (šķirklī pleķis)
- No vācu Flinte. (šķirklī plinte)
- No franču plombières (pēc Francijas pilsētas Plombjēras nosaukuma, kurā šis saldējums pirmo reizi tika izgatavots). (šķirklī plombīrs)
- Pēc marķīzes de Pompadūras, Francijas karaļa Luija XV (18. gs.) favorītes, vārda. (šķirklī pompadūra)
- Pēc vācu automobiļu konstruktora Ferdinanda Porša (Ferdinand Porsche, 1875–1952) vārda. (šķirklī poršs)
- No vācu Frack. (šķirklī praķis)
- Franču choquer. (šķirklī šokēt)
- No angļu feldmaršala F. Dž. Reglāna (1788–1855), šāda piegriezuma ieviesēja uzvārda. (šķirklī reglāns)
- Pēc Veronas mediķa Dž. Frakastoro 1530. gadā publicētās poēmas "Sifiliss jeb franču slimība" galvenā varoņa Sifila vārda, kam pamatā grieķu sys 'cūka' un philos 'draugs'. (šķirklī sifiliss)
- Pēc holandiešu ķīmiķa Fransuā Silviusa de le Boes (François Sylvius de le Boe) vārda. (šķirklī silvīns)
- No franču champagne, kam pamatā Francijas provinces Šampaņas nosaukums. (šķirklī šampanietis)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- Pēc ķīniešu filozofa Kuna Fudzi (551–479. p.m.ē.) latinizētā vārda Confucius. (šķirklī konfūcisms)
- No angļu ufology, kas radies no abreviatūras UFO – unidentified flying object 'neidentificēts lidojošais objekts' (latviešu valodā abreviatūra NLO). (šķirklī ufoloģija)
- Pēc amerikāņu ieroču fabrikanta Olivera Fišera Vinčestera (Oliver Fisher Winchester, 1810–1880) uzvārda. (šķirklī vinčesters)
- Franču visage 'seja'. (šķirklī vizāža)
- Atvasinājums no J. V. Gētes traģēdijas "Fausts" personāža Mefistofeļa vārda. (šķirklī mefistofelisks)
- Kr. Valdemāra un F. Brīvzemnieka veidots atvasinājums no dārzs. (šķirklī dārzkopība)
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (400):
- aptiekārs [Farmācijas]{s:75} speciālists, kas strādā aptiekā.
- farmaceits [Farmācijas]{s:76} speciālists; aptiekas darbinieks, kas gatavo zāles.
- farmakologs [Farmakoloģijas]{s:74} speciālists.
- felinologs [Felinoloģijas]{s:77} speciālists; cilvēks, kas nodarbojas ar kaķu šķirņu selekciju.
- folkloristika [Folkloras]{s:79} pētniecība.
- folklorists [Folkloristikas]{s:78} speciālists.
- fonētiķis [Fonētikas]{s:80} speciālists.
- komūna Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
- simtgadu karš Anglijas un Francijas karš no 1337. gada līdz 1453. gadam.
- sindikāts Arodbiedrība (dažās Rietumeiropas valstīs, piem., Francijā).
- franciskāņi Asīzes Franciska 13. gadsimtā dibinātais katoļu mūku ordenis.
- deputinizācija Atbrīvošanās no Krievijas Federācijas prezidenta (kopš 2012. gada) Vladimira Putina īstenotās politikas un tās ietekmes.
- Goda leģions atzinības zīme Francijā.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (Vidusjūras piekrastē Francijā).
- bakara Dārgs kristāls, ko sāka izgatavot Francijas pilsētā Bakarā.
- franču dārzs dārza tips, kas izveidojies Francijā, baroka laikmetā un kam raksturīgas ģeometriski precīzas, simetriskas formas.
- mizete Dūdām līdzīgs mūzikas instruments (izplatīts 17.–18. gs. Francijā).
- šartrēze Dzeltens vai zaļš augu liķieris, kas sākotnēji izgatavots Šartrēzes klosterī pie Grenobles (Francijā).
- šampanietis Dzirkstošais vīns, kas iegūts Francijas provincē Šampaņā no vietējām speciālu šķirņu vīnogām divreizējas raudzēšanas procesā.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā) [F].
- nīčisms F. Nīčes un viņa piekritēju filozofisko uzskatu sistēma, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām morāles normām.
- cukurfabrika Fabrika, kurā ražo cukuru.
- papīrfabrika Fabrika, kurā ražo papīru un tā izstrādājumus.
- tekstilfabrika Fabrika, kurā ražo tekstilizstrādājumus.
- fabrikants Fabrikas īpašnieks.
- fabulists Fabulu autors.
- kontrafagots Fagots, kas skan oktāvu zemāk.
- pielikums Fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei.
- apsūdzība Fakti un liecības, kas pierāda kādas personas vainu un ļauj saukt (to) pie kriminālatbildības; attiecīgā procesuālā darbība tiesā.
- uzziņa Fakti, dati u. tml. (noteiktā sfērā, nozarē), kas iegūstami no to apkopojuma.
- atbilde Fakti, sakarības u. tml., kas noskaidrojas, risinot kādu jautājumu, problēmu.
- kontrole Faktiskā pārvaldīšana, vara (pār ko); noteicošais stāvoklis.
- kontrolēt Faktiski pārvaldīt.
- vajadzība Faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai.
- mutagēni Faktori, kas izraisa mutāciju.
- aģents Faktors, arī līdzeklis, kas izraisa, uztur, veicina vai kavē kādu procesu.
- kairinātājs Faktors, kas fizikāli vai ķīmiski iedarbojas uz organismu, tā orgāniem, audiem, šūnām.
- sensācija Fakts, notikums u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību izpelnījies īpašu sabiedrības ievērību, izraisījis sevišķu interesi.
- prezumpcija Faktu atzīšana par neapšaubāmu (kamēr nav pierādīts pretējais).
- faktogrāfija Faktu reģistrēšana, aprakstīšana bez analīzes.
- reģistrācija Faktu vai parādību pierakstīšana, uzskaite; uzskaitījuma saraksta sastādīšana.
- falsifikācija Faktu, datu u. tml. apzināta sagrozīšana.
- prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
- dekāns Fakultātes vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
- himera Fantastisks nezvērs ar dažādu dzīvnieku ķermeņa daļām.
- fantasmagorija Fantastisku ainu, tēlu virkne.
- safantazēt Fantazējot izveidot iztēlē (piem., notikumu, tekstu); sadomāt (ko nepatiesu).
- leiputrija Fantāzijas tēls – teiksmaina zeme, kurā bez darba ir iegūstama ēdienu un dzērienu pārpilnība.
- F Farads.
- F Fārenheita (temperatūras) skala.
- farēri Farēru salu pamatiedzīvotāji.
- farizejisms Farizeju mācība; farizejiem raksturīgs dzīvesveids.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- dopings Farmakoloģiskie līdzekļi, kas, piem., uz laiku pastiprina, stimulē cilvēka organisma fizisko darbību un kurus sportistiem lietot aizliegts.
- iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
- safasēt Fasēt un pabeigt fasēt (ko) lielākā daudzumā; fasējot iegūt (kā iesaiņotos kopumus).
- fašists Fašisma piekritējs.
- esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
- teriofauna Faunas daļa, kurā ietilpst zīdītāji.
- federalizācija Federācijas izveides process.
- federālisms Federācijas principu kopums, to ievērošana; valsts pārvaldes sistēma, kas balstās uz šādiem principiem, to ievērošanu.
- FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV).
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861–1865).
- federālists Federālisma piekritējs.
- kantons Federatīva teritoriāla vienība (Šveicē).
- feministe Feminisma piekritēja; sieviešu tiesību aizstāve un atbalstītāja.
- obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
- muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
- vaka Feodālim pakļauto zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; feodālā rente, feodālais nodoklis, tā ievākšanas termiņš, arī nodokļu maksātāja teritorija.
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
- soģis Feodālismā – augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; arī fogts.
- lēnis Feodālismā – mantojams zemes īpašums, ko vasalis saņēma par noteiktu pienākumu pildīšanu.
- pagasts Feodālismā — feodālim pakļauta zemnieku organizācijas un nodevu vākšanas forma; attiecīgā feodālā rente, feodālais nodoklis; vāka.
- grāfiste Feodālisma laikmetā – grāfa zemes valdījums.
- nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes.
- lipāzes Fermenti, kas taukus sadala glicerīnā un taukskābēs.
- enzīms Ferments – specifiska viela, kas paātrina bioķīmiskus procesus un regulē vielmaiņu.
- saharāze Ferments, kas sašķeļ saharozi glikozē un fruktozē.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot ķermeni ar plakni gareniski (piem., rasējumā).
- perimetrs Figūras robežpunktu veidotās līnijas garums.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, ja plaknē vai telpā izpilda noteiktas transformācijas.
- gājiens Figūras, kauliņa pārvietošana, spēlējot galda spēles; (spēles dalībnieka) kārta pārvietot figūru, kauliņu.
- pozīcija Figūru novietojums (galda spēlēs, piem., šahā, dambretē).
- skicēt Fiksēt (ko) tekstā vispārināti, bez sīkām detaļām.
- ierakstīt Fiksēt ar audiotehniku, videotehniku, datortehniku u. tml.
- uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
- dokumentēt Fiksēt reālo īstenību ar dokumentu (2) – piem., aprakstu, filmu, audioierakstu, videoierakstu.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- fotofilma Filma fotogrāfisku attēlu iegūšanai ar vecā tipa fotoaparātiem; filma (1).
- trilleris Filma vai grāmata, kuras sižetam raksturīgs pieaugošs sasprindzinājums.
- komēdija Filma vai lugas iestudējums, kurā attēlotie notikumi un raksturi izraisa skatītāju smieklus.
- spēlfilma Filma, kurā aktieri tēlaini atspoguļo īstenību; mākslas filma; aktierfilma.
- kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
- baletfilma Filma, kurā uzņemts balets.
- šaurfilma Filma, kuras kadra platums nav lielāks par 16 milimetriem.
- dubls Filmas epizodes filmējums ar kameru (pirmo vai kādu citu, atkārtotu reizi).
- priekšplāns Filmējamā skata daļa, kas atrodas tieši kameras priekšā.
- izfilmēt Filmējot izlietot (filmu).
- safilmēt Filmējot izveidot (kinofilmas, to kadrus u. tml.) lielākā daudzumā; filmējot izveidot (kinofilmu, to kadru u. tml.) lielāku daudzumu.
- piefilmēt Filmējot papildināt (jau uzfilmēto materiālu); filmējot izveidot (trūkstošo, nepieciešamo materiālu).
- uzfilmēt Filmējot piepildīt (informācijas nesēju, piemēram, videolenti) ar informāciju.
- nofilmēt Filmējot uzņemt.
- rapids Filmēšana ar kadru palielinātu biežumu, lai radītu uzņemto objektu palēninātas kustības efektu.
- kinokamera Filmēšanas aparāts; kinoaparāts.
- uzfilmēt Filmēt un pabeigt filmēt.
- pārfilmēt Filmēt vēlreiz, no jauna.
- kinoaparatūra Filmu uzņemšanai vai demonstrēšanai izmantojamā aparatūra.
- filologs Filoloģijas fakultāte.
- tekstoloģija Filoloģijas nozare, kas pētī daiļdarbu, dokumentu u. tml. tekstus un sagatavo tos interpretācijai, publicēšanai.
- aizfilozofēties Filozofējot nonākt (līdz kādai domai, atziņai).
- atribūts Filozofijā – būtiska, nepieciešama īpašība, bez kuras attiecīgā lieta nav iespējama.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- prātniecība Filozofija (1).
- pragmatisms Filozofijas novirziens, kas par atziņu patiesumu spriež no to praktisko seku un šo seku lietderības viedokļa.
- metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- ontoloģija Filozofijas nozare, kas nodarbojas ar esamības pētīšanu.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
- empiriokriticisms Filozofijas virziens 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, pozitīvisma paveids.
- materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
- iracionālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji racionālismam) par noteicošajiem cilvēka dzīvē un izziņā uzskata irracionālos elementus – intuīciju, jūtas, instinktus u. tml.
- eksistenciālisms Filozofijas virziens, kas galveno uzmanību pievērš cilvēka eksistences problēmām, viņa attiecībām ar apkārtējo pasauli.
- pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- kantisms Filozofijas virziens, ko attīstījis I. Kants un viņa sekotāji.
- kriticisms Filozofijas virziens, ko iedibinājis I. Kants un viņa sekotāji.
- empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
- monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
- dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā.
- instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
- ētika Filozofiska mācība par morāli un tikumību.
- spirituālisms Filozofiska mācība, kas apgalvo, ka esamībai ir garīga daba.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- agnosticisms Filozofiska mācība, kas noliedz objektīvu pasaules izzināmību.
- relatīvisms Filozofiska nostādne, kas noliedz objektīvas patiesības esamību, pamatojoties uz to, ka cilvēku atziņas ir relatīvas un subjektīvas.
- estētika Filozofiska zinātne par skaisto, mākslu un daiļradi; izpratne par skaisto, tā būtību.
- fideisms Filozofisks uzskats, ka patiesības nav zinātniski pierādāmas, tās pamatojas vienīgi ticībā.
- objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
- intelektuālisms Filozofisks uzskats, kas par galveno izziņas procesā uzskata intelektu, ignorējot praksi.
- voluntārisms Filozofisks virziens Rietumu filozofijā 19. un 20. gs., kas uzsver cilvēka brīvas gribas nozīmi.
- racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
- prātniecisks Filozofisks.
- dialektiķis Filozofs, kas lieto dialektiskās izziņas metodes; dialektikas piekritējs.
- prātnieks Filozofs.
- iefiltrēt Filtrējot (šķidrumu, gāzi) ievirzīt (kur iekšā).
- nofiltrēt Filtrējot atdalīt nost.
- pārfiltrēt Filtrējot attīrīt; filtrēt (ko) vēlreiz, no jauna.
- izfiltrēt Filtrējot attīrīt.
- nofiltrēt Filtrējot attīrīt.
- lakmuspapīrs Filtrpapīrs, kas piesātināts ar lakmusa šķīdumu.
- mērķfinansējums Finansējums, kas tiek atvēlēts noteiktam, konkrētam mērķim.
- līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju.
- revīzija Finansiālās un saimnieciskās darbības pārbaude, ko veic augstākstāvoša vai kontrolējoša institūcija.
- dotēt Finansiāli atbalstīt.
- pievilcīgs Finansiāli izdevīgs.
- aizņēmums Finansiāls darījums – naudas līdzekļu saņemšana, kas pēc noteikta laika ir jāatmaksā; šādā veidā iegūti naudas līdzekļi.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko (parasti) valsts izsniedz pašvaldībām vai uzņēmumiem noteiktam pasākumam ar nosacījumu, ka pašvaldības vai iestādes šajā pasākumā piedalās ar saviem līdzekļiem.
- transakcija Finansiāls, komerciāls darījums darījums.
- operācija Finanšu darījums; darbība vai darbības ar finansēm.
- postenis Finanšu dokumenta, budžeta daļa, kurā norādīts ieņēmuma avots; ieņēmuma vai izdevuma veids un apjoms.
- fotofinišs Finišs, kad uzvarētāju var noteikt, tikai pēc finiša brīdī uzņemtajiem (foto, video) materiāliem.
- auditorfirma Firma, kas veic auditu.
- firstiste Firsta pārvaldītā teritorija (valsts).
- kūrfirsts Firsts (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- cietība Fizikāla (vielas, ķermeņa) īpašība – spēja pretoties ārējai mehāniskajai iedarbībai.
- deformācija Fizikāla ķermeņa formas maiņa (parasti ārēja spēka iedarbībā).
- kvants Fizikāla lieluma mazākā vērtība; atsevišķais mazākais enerģijas daudzums.
- magnētisms Fizikāla parādība, ko rada elektriski lādētu daļiņu kustība, kuras rezultātā ķermeņi pievelk vai atgrūž viens otru.
- komponente Fizikāla vai matemātiska lieluma sastāvdaļa.
- perkusija Fizikālās izmeklēšanas metode, ar kuru orgānu stāvokli novērtē, izdarot piesitienus visapkārt tiem.
- kinētika Fizikālās ķīmijas daļa, kas pēta ķīmisko reakciju norisi, to ātrumu.
- koloīdķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pēta dispersas sistēmas, to īpašības un tajās notiekošos procesus.
- elektroķīmija Fizikālās ķīmijas nozare, kas pētī elektrisko un ķīmisko procesu savstarpējo sakaru.
- elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
- dialīze Fizikāli ķīmiska šķidruma attīrīšana.
- uzkalde Fizikāli mehānisks process, kas noris metālos, tos plastiski deformējot aukstā veidā.
- kairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) reakciju; iedarboties (uz organismu, tā daļu), lai izraisītu (tā) reakciju.
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā daļu), izraisīt (tā) spēcīgu reakciju.
- mikroklimats Fizikālo faktoru kopums ļoti nelielā teritorijā.
- G Fizikālo lielumu mērvienības giga apzīmējums.
- darbība Fizikālo parādību vai ķīmisku vielu izraisīts process.
- simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piem., pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- vadītājs Fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas ko vada (4).
- spilgtums Fizikāls lielums, ar ko subjektīvi raksturo gaismas stiprumu attiecībā pret laukuma vienību.
- temperatūra Fizikāls lielums, kas raksturo (kā) sasiluma pakāpi.
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu.
- jauda Fizikāls lielums, kas raksturo darba veikšanas, enerģijas patērēšanas vai iegūšanas ātrumu laika vienībā.
- doza Fizikāls lielums, kas raksturo jonizējošā starojuma iedarbību uz apstarojamo vidi.
- spēks Fizikāls lielums, kas raksturo ķermeņu mijiedarbību, kurā tie iegūst paātrinājumu vai deformējas.
- elektrovadītspēja Fizikāls lielums, kas raksturo vielas spēju vadīt elektrisko strāvu [S].
- potenciāls Fizikāls lielums, kas raksturo, kāda attiecīgajā telpas punktā ir gravitācija vai elektrostatiskais lauks.
- blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
- impulss Fizikāls lielums, kuru izsaka ar ķermeņa masas un kustības ātruma reizinājumu; kustības daudzums.
- gaismasspēja Fizikāls lielums, no kura atkarīgs optiskās sistēmas veidotā attēla apgaismojums.
- kodolreakcija Fizikāls process, kurā notiek smagā atoma (piem., urāna) kodola saskaldīšana un atbrīvojas enerģija.
- enerģija Fizikālu vai ķīmisku procesu rezultātā radies spēks, ko izmanto, piem., siltuma ražošanai, dzinēju darbināšanai.
- mehānika Fizikas nozare par ķermeņu kustību un šo ķermeņu mijiedarbību.
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
- siltumfizika Fizikas nozare, kas pēta siltumu.
- atomfizika Fizikas nozare, kas pētī atoma uzbūvi un fizikālos procesus atomā.
- elektrostatika Fizikas nozare, kas pētī miera stāvoklī esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību.
- termodinamika Fizikas nozare, kas pētī siltuma līdzsvara likumības un siltuma pārvēršanos citos enerģijas veidos.
- akustika Fizikas nozare, kas pētī skaņu, tās rašanos un izplatīšanos.
- termometrija Fizikas nozare, kas pētī temperatūras mērīšanas līdzekļus un metodes.
- radiofizika Fizikas nozare, kurā pēta elektromagnētisko starojumu un tā izmantošanu.
- optika Fizikas nozare, kurā pēta gaismas parādības.
- spektrometrija Fizikas un tehnikas nozare, kas izstrādā metodes spektru parametru noteikšanai.
- dzemdēt Fizioloģiskā procesā izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
- ražot Fizioloģiskā procesā radīt vielas (par organismu, tā daļām).
- kvēle Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
- gremot Fizioloģiski pārveidot (uzņemtās barības vielas) vienkāršākos šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā.
- klimakss Fizioloģisks process (parasti sievietēm 45–50 gadu vecumā), kurā izbeidzas dzimumdziedzeru darbība.
- ierosa Fizioloģisks process nervu audos, tiem reaģējot uz kairinājumu.
- kavēšana Fizioloģisks process, kas samazina, pārtrauc vai novērš šūnu vai orgānu uzbudinājumu.
- dzemdības Fizioloģisks process, kura rezultātā attīstījies auglis tiek izvadīts no dzemdes.
- gremošana Fizioloģisks process, kurā uzņemtās barības vielas pārveidojas vienkāršākos, šķīstošos savienojumos, ko organisms spēj izmantot vielmaiņā.
- vēmiens Fizioloģisks stāvoklis, kad ir vēlēšanās vemt.
- ziemguļa Fizioloģisks stāvoklis, kurā organisma dzīvības norises pazeminās līdz minimumam, nezaudējot dzīvotspēju (dažiem dzīvniekiem); ziemas guļa.
- noslīdēt Fizioloģisku iemeslu dēļ būt, atrasties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa daļām).
- dzimt Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā; termoterapija.
- termoterapija Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā.
- spēks Fiziska iedarbība, ietekmēšana; arī vardarbība.
- dūša Fiziskā pašsajūta (parasti slikta), piem., kuņģī, sirds apvidū.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- kretīnisms Fiziska vai garīga atpalicība iedzimta vairogdziedzera bojājuma dēļ.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa vai rezultāta radīšanai.
- abonents Fiziska vai juridiska persona, kam ir abonements.
- subjekts Fiziska vai juridiska persona, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- kontrahents Fiziska vai juridiska persona, kas ir līguma dalībniece, līgumslēdzēja puse.
- pilnvarnieks Fiziska vai juridiska persona, kas ir saņēmusi pilnvaru.
- deponents Fiziska vai juridiska persona, kas nodevusi naudu vai citas vērtības glabāšanai depozītā.
- fiziskā audzināšana Fiziskās attīstības un veselības nostiprināšanas pasākumu sistēma (bijušajā PSRS);
- fizkultūra Fiziskās audzināšanas, sporta stunda (padomju laika skolās).
- grūtums Fiziskas ciešanas; slikta pašsajūta.
- pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
- pārpūle Fiziskās vai psihiskās darbības spēju krasa samazināšanās, arī veselības traucējumi pārmērīgas piepūles vai nervu sasprindzinājuma dēļ.
- aiztikt Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
- vingrs Fiziski attīstīts, veikls, lokans (par cilvēku, tā ķermeni).
- paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no ģeoloģiskajiem laikmetiem.
- dūšīgs Fiziski labi attīstīts, veselīgs, spēcīgs.
- tēraudciets Fiziski ļoti spēcīgs, stiprs.
- zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
- nevarīgs Fiziski nespēcīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- pakustēties Fiziski padarboties – paiet, pastaigāties u. tml.
- sadot pa kaklu Fiziski pārmācīt; sasist, piekaut.
- supermenis Fiziski sevišķi spēcīgs, izveicīgs vīrietis.
- spēkavīrs Fiziski spēcīgs vīrietis.
- uzkačāt Fiziski uztrenēt (ķermeni, ķermeņa daļu), palielināt (muskulatūras, muskuļa) masu.
- uzkačāties Fiziski uztrenēt savu ķermeni, palielināt muskulatūras masu.
- attīstīts Fiziski vai garīgi izveidojies, nobriedis; izkopts.
- nīkulis Fiziski vārgs, nespēcīgs, nevarīgs cilvēks.
- vingrošana Fiziski vingrinājumi veselības nostiprināšanai, fizisko spēju attīstīšanai u. tml.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsts pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- piepūle Fizisko un garīgo spēku palielinājums; palielināts fizisko vai garīgo spēku patēriņš.
- kalanētika Fizisko vingrinājumu sistēma muskulatūras un locītavu trenēšanai.
- pūles Fizisko, garīgo spēku intensitāte, koncentrācija (kādā darbībā); fizisko, garīgo spēku patēriņš.
- dūre Fizisks spēks.
- vara Fizisks spēks.
- pilates Fizisku un garīgu vingrinājumu komplekss, ar kura palīdzību tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, veicināta pareiza elpošana.
- kultūrisms Fizisku un spēka vingrinājumu sistēma ķermeņa muskulatūras attīstīšanai un muskuļu masas palielināšanai; sporta veids – šādu vingrinājumu sistēma un ķermeņa muskulatūras demonstrējumi.
- sabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības vai citu uzdevumu veikšanai.
- uzņēmējsabiedrība Fizisku vai juridisku personu apvienība uzņēmējdarbības veikšanai.
- nodoklis Fizisku vai juridisku personu obligāts regulārs maksājums valsts vai pašvaldību budžetā.
- rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, ko izpilda no rīta; rīta rosme.
- fizkultūrietis Fizkultūras (sporta) skolotājs.
- treniņbikses Fizkultūras un sporta nodarbībām piemērotas bikses.
- flagmanis Flagmaņkuģis; lielākais, labākais kuģis (flotē, kuģu grupā).
- parķis Flanelis.
- spārns Flangs.
- fleita Flauta.
- flegma Flegmatisks cilvēks vai dzīvnieks.
- flegmatiķis Flegmatisks cilvēks; cilvēks, kam ir flegmatiskais temperaments.
- noflīzēt Flīzējot noklāt (kā virsmu).
- oāze Floristikā – ar ūdeni piesūcināms īpaša materiāla sūklis, kurā iesprauž ziedus, veidojot ziedu kompozīcijas.
- flagmaņkuģis Flotes pavēlnieka, karakuģu vienības komandiera (flagmaņa) kuģis.
- fluorūdeņradis Fluora savienojums ar ūdeņradi; ūdeņraža fluorīds.
- fluorīts Fluorīdu grupas minerāls bezkrāsainu (ja tīrs) vai krāsainu (ja ar piemaisījumiem) kristālu veidā.
- fluorogrāfs Fluorogrāfijas aparāts.
- šīberis Fokstrots.
- postfolklora Folkloras mūsdienīga interpretācija.
- teika Folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kas vēsta par kādu vēsturisku notikumu vai vietu; attiecīgais folkloras žanrs.
- sprīdītis Folkloras tēls – ļoti mazs, sprīdi garš zēns.
- dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem.
- prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu.
- fonoloģija Fonētikas nozare, kurā pēta skaņu (skanisko elementu) funkcijas.
- disimilācija Fonētiska parādība, kad kādā vārdā divas vienādas skaņas kļūst dažādas vai viena no tām zūd, lai atvieglotu izrunu.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- prosodija Fonētisko parādību kopums – skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
- prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu.
- asimilācija Fonētisks process – blakus vai tuvu esošu skaņu artikulācijas pielāgošanās.
- kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
- spiedforma Forma (kā) izgatavošanai, izmantojot spiedienu.
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- kordons Forma, ko piešķir augļu kokam, veidojot (tā) vainagu.
- šablons Forma, paraugs (kā) izveidošanai.
- šablons Forma, paraugs dabiskā lielumā, pēc kura (ko) izgatavo.
- starpforma Forma, veids, kam ir divu vai vairāku citu formu, veidu pazīmes, īpašības; arī (kā) pārejas forma.
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, ko lieto bioloģisko paraugu saglabāšanā.
- ierēdniecisks Formāls, birokrātisks, neiejūtīgs.
- balle Formāls, grezns sabiedrisks deju pasākums ar noteiktu programmu, kas notiek atbilstošās telpās (parasti plašā zālē) un kur tiek ievērota augsta līmeņa uzvedības kultūra un noteikta apģērbu etiķete.
- apdare Formas izveidojums (literārā darbā).
- manierisms Formas pārsmalcinātība, pārspīlējums, samākslotība.
- pagona Formas tērpa uzplecis.
- mundieris Formas tērps; uniforma.
- noformēt Formējot nepieciešamos dokumentus, iekārtot (kādu) darbā.
- noformēties Formējoties izveidoties, iegūt noteiktu formu, izskatu.
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna, pārveidojot par ko citu.
- F Formula (autosportā).
- noformulēt Formulējot izteikt.
- nospriest Formulēt (tiesas) spriedumu.
- iezīmēt Formulēt, raksturot vispārīgos vilcienos (piem., uzdevumu, mērķi).
- zeltpulkstenīte Forsītija.
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
- fosfāts Fosforskābes sāls.
- fotoobjektīvs Fotoaparāta optiskā sistēma attēla iegūšanai.
- vizieris Fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatu meklētājs.
- blende Fotoaparātam, kinokamerai u. tml. – diafragma ar maināmu atveres lielumu, lai izsargātos no attēla veidošanai nevajadzīgiem gaismas stariem.
- ziepene Fotoaparāts (parasti vienkāršs, zemas kvalitātes); ziepju trauks.
- pozitīvs Fotoattēls, kurā gaismas un ēnu vai krāsu sadalījums atbilst to īstajam sadalījumam dabā; fotofilma vai fotoplate, uz kuras ir šāds attēls.
- mikrofilma Fotofilma, kas satur daudzkārt samazinātu oriģinālu (piem., rokrakstu, dokumentu) attēlus.
- fiksācija Fotofilmas vai fotopapīra apstrāde ar fiksāžu.
- nofotografēt Fotografējot iegūt (kā) attēlu.
- izfotografēt Fotografējot izlietot (fotofilmu).
- safotografēt Fotografējot izveidot (fotoattēlus) lielākā daudzumā.
- pārgaismot Fotografējot pieļaut pārāk intensīvu gaismas iedarbību un iegūt sliktas kvalitātes attēlu.
- piefotografēt Fotografējot piepildīt ar attēliem (ko).
- uzfotografēt Fotografējot radīt, izveidot.
- aerofotografēšana Fotografēšana no lidaparāta.
- fotosesija Fotografēšanas process, kuru veic (profesionāls) fotogrāfs.
- uzfotografēt Fotografēt un pabeigt fotografēt.
- uzņemt Fotografēt, nofotografēt (ar fotokameru, kinokameru), arī fiksēt attēlu ar digitālo tehniku (piemēram, digitālo videokameru); šādi iegūt kadrus, materiālu (piemēram, kinofilmas izveidei).
- bildēt Fotografēt.
- fočēt Fotografēt.
- knipsēt Fotografēt.
- uzņemties Fotografēties, nofotografēties, arī filmēties.
- polaroīdfotogrāfija Fotogrāfija, kura ir gatava drīz pēc fotografēšanas.
- foto Fotogrāfija; fotografēšana.
- bilde Fotogrāfija.
- fotoattēls Fotogrāfija.
- fotošops Fotogrāfiju apstrāde.
- ģīmetne Fotogrāfisks vai uzgleznots (cilvēka sejas) attēls; portrets.
- fotokorespondents Fotogrāfs, kas sagādā fotogrāfijas kādam periodiskajam izdevumam vai televīzijas raidījumam.
- faksimils Fotomehānisks (piem., teksta, attēla) atveidojums.
- paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
- emulsija Fototehnikā – gaismjutīga kārtiņa uz fotofilmas vai plates, kas sastāv no želatīna šķīdumā sadalītām sudraba sāļu daļiņām.
- izvilkums Fragments (no kāda teksta).
- F Francija (Eiropas autotransporta piederības zīmju apzīmējumos).
- konsuls Francijā (no 1799. gada līdz 1804. gadam) – tituls trim personām, kurām bija neierobežota izpildvara; persona, kam bija šāds tituls.
- reno Francijas autorūpnīcā "Renault" ražots vieglais vai smagais automobilis.
- galli Franči.
- brī Franču deserta siers ar baltu, ēdamu pelējuma kārtiņu.
- enciklopēdists Franču domātāji, zinātnieki, literāti, kuri 18. gs. otrajā pusē veidoja "Enciklopēdiju jeb Zinātņu, mākslu un amatu skaidrojošo vārdnīcu".
- Marseljēza Franču revolucionārā dziesma; Francijas Republikas valsts himna.
- gavote Franču tautas deja mērenā tempā; šīs dejas mūzika.
- summators Franču zinātnieka B. Paskāla izgudrota summēšanas ierīce, kurā saskaitāmie lielumi tika ievadīti, atbilstoši pagriežot ritenīšus.
- epigrāfs Frāze vai īss citāts, literāra darba vai atsevišķas tā daļas sākumā, kas raksturo darba tematiku, ideju vai emocionālo noskaņu.
- frazeoloģija Frazeoloģismu kopums (kādā valodā).
- intonācija Frāzes jēdzieniskā un emocionālā noskaņa, ko atklāj, piem., vārdkārta, pieturzīmes u. tml.
- augstfrekvence Frekvence, kas ir augstāka par 10 kiloherciem.
- kanāls Frekvence, kurā kāda radio vai televīzijas stacija raida savus raidījumus.
- kilohercs Frekvences mērvienība – 1000 svārstību sekundē [kHz].
- virsfrēze Frēze, kas paredzēta (kā) virsmas apstrādei.
- safrēzēt Frēzējot ar frēzi (2), apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
- safrēzēt Frēzējot ar frēzmašīnu, izveidot, arī apstrādāt (ko) lielākā daudzumā.
- nofrēzēt Frēzējot atdalīt nost.
- iefrēzēt Frēzējot ieveidot.
- izfrēzēt Frēzējot izveidot.
- nofrēzēt Frēzējot padarīt gludu, līdzenu.
- moguls Frīstaila disciplīna – nobrauciens pa stāvu, ļoti nelīdzenu trasi.
- safrizēt Frizējot izveidot (kādam) matu sakārtojumu.
- safrizēt Frizējot izveidot (matu sakārtojumu).
- uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt.
- salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- fundamentālists Fundamentālisma piekritējs, atbalstītājs.
- eksponentfunkcija Funkcija, kura izteikta ar pakāpi un kuras arguments ir kāpinātājs.
- loma Funkcija, uzdevums; nozīme.
- ekstrēms Funkcijas maksimums vai minimums.
- diferenciālis Funkcijas pieauguma galvenā lineārā daļa.
- blokāde Funkciju izslēgšana uz laiku (kādam orgānam vai orgānu sistēmai).
- integrālis Funkciju saime, kuru diferenciālis izsakāms ar attiecīgo funkciju.
- doplerogrāfija Funkcionāla asinsvadu izmeklēšanas metode.
- proporcionalitāte Funkcionāla sakarība starp diviem mainīgiem lielumiem, kurā mainoties noteiktas reizes vienam no tiem, tikpat reižu mainās otrais.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- seboreja Funkcionāla tauku dziedzeru slimība, kas izpaužas ar pastiprinātu dziedzeru darbības pārmaiņām tauku ķīmiskajā sastāvā.
- pilsētiņa Funkcionāli vienots celtņu komplekss; vieta, kur atrodas šāds komplekss.
- sistēma Funkcionāli vienots objektu kopums; tehniska iekārta, kas veidota no savstarpēji saistītām daļām, ierīcēm.
- neiroze Funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības traucējums, kas radies no psihiskiem pārdzīvojumiem.
- neirastēnija Funkcionāls nervu sistēmas vājums.
- suņanagla Furunkuls.
- tifozi Futbola līdzjutējs vai līdzjutēji (galvenokārt Itālijā).
- pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
- motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
- minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
Atrasts piemēros (200):
- fui "Fui, pat domāt par to negribas."
- žņaugties "Nav ko žņaugties! Firma maksā!"
- alegreto Alegreto ar variācijām Fa mažorā.
- rezidence Apmeklēt Francijas karaļu rezidenci – Versaļas pili.
- stigma Asīzes Franciska ķermenī parādījās brīnumainas Kristus ciešanu zīmes – stigmas.
- rondo Atskaņot Franča Šūberta rondo vijolei ar orķestri.
- Fauns Auglības un ražības svētkus svinēja par godu Faunam, Senās Romas zemkopības dievam.
- štepselis Autobusā ir štepselis un Wi-Fi.
- oratorija Baznīcā tiks atskaņota G. F. Hendeļa oratorija "Mesija".
- dinastija Burbonu dinastija Francijā.
- neķert Dators neķer WI-FI.
- mohikāņi Dž. F. Kūpera grāmata "Pēdējais mohikānis".
- F F temperatūra rāda 32 grādus.
- līdzjutējs F-1 līdzjutēju kluba biedri.
- pilots F-1 pilota karjera.
- zīmogglabātājs F. Bēkona tēvs izvirzījās valsts dienestā un mūža pēdējos divdesmit gadus bija lords zīmogglabātājs.
- polonēze F. Šopēna polonēzes.
- nepabeigts F. Šūberta "Nepabeigtā simfonija".
- F F1 sacensības.
- diēzs Fa diēzs, do diēzs.
- fa Fa mažors.
- fabricēt Fabricēt dzejoļus.
- fabricēt Fabricēt lietu.
- demontāža Fabrikas iekārtu, elektriskās instalācijas demontāža.
- kantoris Fabrikas kantoris.
- krāsotava Fabrikas krāsotava.
- svilpe Fabrikas svilpe.
- administrācija Fabrikas, universitātes administrācija.
- evakuācija Fabriku evakuācija.
- morāle Fabulas morāle.
- fabula Fabulu meistars.
- fagocīti Fagocīti aktivizē šūnu virsmu receptorus.
- fagots Fagota skaņas.
- zems Fagots ir zema reģistra pūšamais instruments.
- fails Faila nosaukums.
- pods Fajansa pods.
- fajanss Fajansa trauki.
- fakss Faksa aparāts.
- vednis Faksa vedņa atrašana.
- faksimils Faksimila iespiedums.
- mīts Fakti apgāž šo mītu.
- apsūdzēt Fakti apsūdz.
- patiesība Fakti atbilst patiesībai.
- faktoloģisks Faktoloģisks pētījums.
- faktoloģisks Faktoloģisks precizējums.
- uzdzīt Faktori, ka uzdzen cenas uz augšu.
- deldēt Faktori, kas deldē kopējo izaugsmi.
- iespaidot Faktori, kas iespaido cilvēka mūža ilgumu.
- nobaidīt Faktori, kas ir nobaidījuši investorus.
- partnerattiecības Faktori, kas traucē veidot partnerattiecības.
- padziļināt Faktori, kas var padziļināt krīzi.
- kariess Faktori, kas veicina kariesu.
- konkrētisms Faktos trūkst konkrētisma.
- atspoguļojums Faktu atspoguļojums presē.
- nezināšana Faktu nezināšana.
- fakturēt Fakturēta gleznas virsma.
- anaerobs Fakultatīvi anaerobi.
- kurss Fakultatīvs estētikas kurss.
- fakultatīvs Fakultatīvs mācību priekšmets.
- ziedkāts Falenopšiem uz viena ziedkāta ir 20 un vairāk ziedu.
- falls Falla iekaisums.
- falsificēt Falsificēt dokumentus.
- falšs Falša draudzība.
- falšs Falšā sēņu mērce.
- falšs Falšs dokuments.
- falšs Falšs smaids.
- falšs Falšs sudrabs, zelts.
- faltēts Faltēti svārki.
- faltēts Faltēts aizkars.
- faltēts Faltēts šķēlums.
- fanātisks Fanātiska aizrautība.
- atdevība Fanātiska atdevība darbam.
- teofānija Fanātiskie Lutera pretinieki Vecās Derības teofānijas, vīzijas un sapņus uzskatīja par nepastarpinātām, tiešām Dieva atklāsmēm.
- nacionālsociālists Fanātisks nacionālsociālists.
- fanfara Fanfaras jau skan.
- sarīkot Fani pēc spēles sarīko nekārtības.
- fanot Fanot par hokeju, futbolu.
- fanot Fanot par klasesbiedru.
- fanta Fanta ar apelsīnu, citronu, mandarīnu garšu.
- fantasmagorija Fantasmagorija vairākās epizodēs.
- fantastika Fantastikas pasaule.
- būtne Fantastiska būtne.
- fantastisks Fantastiska sieviete.
- izrāviens Fantastisks izrāviens valsts ekonomikā.
- fantazēt Fantazēt par nākotni.
- fantāzija Fantāzija klavierēm.
- fantāzija Fantāzijā radīti tēli.
- auglis Fantāzijas augļi.
- rosinātājs Fantāzijas rosinātājs.
- tēls Fantāzijas tēls.
- fantoms Fantoms parādījās tunelī zem Lamanša.
- fans Fanu klubs.
- faraons Faraona Džosera piramīda.
- piramīda Faraona Džosera piramīda.
- mūmija Faraona mūmija.
- zīmogglabātājs Faraona zīmogglabātājs.
- nestuves Faraonu nesa uz nestuves, kas bija troņa formā.
- farizejisks Farizejiska rīcība.
- farizejisks Farizejisks ticīgais.
- asistents Farmaceita asistents aptiekā.
- receptūra Farmaceitiskā receptūra.
- farmaceitisks Farmaceitiskā rūpniecība.
- ķīmija Farmācijas ķīmijas attīstība Latvijā.
- signatūra Farmācijas muzejā redzami arī aptieku trauki, signatūras, zāļu formas.
- farmakoloģisks Farmakoloģiskie preparāti.
- farss Farss ar absurda iezīmēm.
- farss Farss ir viduslaikos dzimusi laukuma teātra rupjā forma.
- ieveidot Fasādē ieveidots gadaskaitlis.
- ritms Fasādes elementu ritms.
- siltumizolācija Fasādes siltumizolācija.
- sarkanķieģeļu Fasādi rotā sarkanķieģeļu apdare.
- sildmateriāls Fasāžu sildmateriāls.
- fasēt Fasēt cepumus paciņās.
- plastmasa Fasēt ūdeni plastmasas kannās.
- fašisms Fašisms bija savā būtībā nehumāns un destruktīvs.
- fašistisks Fašistiska organizācija.
- fašists Fašistu apvienība.
- maitasputns Fašistu maitasputni.
- fatāls Fatāla nolemtība.
- nolemtība Fatāla nolemtība.
- fatālistisks Fatālistiska attieksme pret dzīvi.
- fatālists Fatālists apgalvo, ka ir bezspēcīgs mainīt savu likteni.
- biotops Faunas sastāvs dažādos biotopos.
- antroponīmika Faunas semantikas latviešu uzvārdi un to paralēles kaimiņtautu antroponīmikā.
- sastāvs Faunas sugu sastāvs.
- zooģeogrāfisks Faunas zooģeogrāfiskais raksturojums.
- nometnieks Fazāni ir nometnieki, apmešanās vietu nemēdz mainīt.
- fazāns Fazānu medības.
- modulators Fāzes modulators.
- fāze Fāžu maiņa.
- nobīde Fāžu nobīde.
- hidrostacija Februārī hidrostacijās ir ļoti augsta elektroenerģijas izstrāde.
- februāris Februārī ir 28 vai 29 dienas.
- fēces Fēču izmeklēšana laboratorijā.
- federāls Federāla valsts.
- kanclers Federālais kanclers.
- federālisms Federālisma teorija.
- federālisms Federālisms kā taisnīgas pārvaldes nodrošināšanas instruments.
- federatīvs Federatīva valsts.
- feins Feina mūzika.
- feins Feini dzīvot.
- feldmaršals Feldmaršals Kutuzovs.
- felinologs Felinologu uzskati par kartēziešu kaķiem kā jaunu šķirni ir atšķirīgi.
- feļetons Feļetona stils.
- feļetonisks Feļetonisks apraksts.
- replika Feļetonista replikas laikrakstā.
- asprātība Feļetonista, runātāja asprātība.
- feminisms Feminisma atbalstītāji.
- ciltsmāte Feminisma ciltsmāte.
- feministe Feministu kustība.
- sašķērēt Fenheli sašķērē daivās, liek cepamtraukā un sautē.
- fenhelis Fenhelim raksturīgs īpatnējs saldens aromāts.
- fenhelis Fenheļa tēja.
- feniķieši Feniķiešu valoda, rakstība.
- fenols Fenola smaka.
- fenoloģisks Fenoloģiskie novērojumi.
- lokālisms Fenoloģisko novērojumu lokālisms.
- fenomenāls Fenomenāla atmiņa.
- fenomenāls Fenomenāli sasniegumi.
- fenomenoloģija Fenomenoloģija ir viens no lielākajiem filozofijas virzieniem 20. gs.
- fenotips Fenotipa veidošanos nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība.
- fēns Fēns matu žāvēšanai.
- fēns Fēns vecās krāsas noņemšanai.
- feodāls Feodālā iekārta.
- iekārta Feodālā iekārta.
- sabiedrība Feodālā sabiedrība.
- feodāls Feodāla valsts.
- feodālis Feodālis savā teritorijā ir vienīgais noteicējs.
- koncertetīde Ferenca Lista koncertetīdes.
- rapsodija Ferenca Lista Ungāru rapsodijas.
- ieducināt Fermā ieducina traktors.
- ferma Fermas saimnieks.
- zirgkopējs Fermas zirgkopējs.
- saimniece Fermas, lauku māju, viesnīcas, viesu nama saimniece.
- fermentācija Fermentācijai pakļautie pārtikas produkti.
- sadalīt Fermenti sadala barības vielas.
- pārgremot Fermenti, kas palīdz kuņģim pārgremot barību.
- fermeris Fermera sieva.
- fero- Ferodinamiskais aparāts.
- feromagnētisks Feromagnētiskā rezonanse.
- feromagnētisks Feromagnētiskie materiāli.
- fero- Ferosakausējumi.
- fero- Ferozonde.
- diēta Fēru salu iedzīvotāju diēta.
- feska Feska ar melnu pušķi.
- noslēgums Festivāla noslēguma koncerts.
- zibēt Festivāla programmā zib slaveni vārdi.
- rādīt Festivālā rāda vairākas jaunas filmas.
- sapulcēt Festivāla rīkotāji cer sapulcēt vairākus tūkstošus apmeklētāju.
- papildlīdzeklis Festivāla rīkotājiem nepieciešami papildlīdzekļi.
- savākties Festivālā savākušies daudzi folkmūzikas cienītāji.
- vainagojums Festivāla vainagojums būs laureāta uzstāšanās.
- altists Festivāla viesis savas mūzikas gaitas uzsāka kā altists, bet jau agrā jaunībā īstenoja savu kaislību – mutes harmoniku spēli.
- zīmogs Festivālam ir kvalitātes zīmogs, kas pelnīts daudzu gadu garumā.
- pārgadus Festivāls notiek ik pārgadus.
- feta Feta labi garšo salātos kopā ar tomātiem, gurķiem un olīvām.
- fetišizēt Fetišizēts jēdziens.
- fiakrs Fiakrs apstājas pie greznas pils.
- aģents FIB aģents.
- FIB FIB aģents.
F citās vārdnīcās: