Paplašinātā meklēšana
Meklējam vārs.
Atrasts vārdos (37):
- vārs:1
- vārsma:1
- vārsts:1
- pavārs:1
- vārsmot:1
- vārstīt:1
- svārsts:1
- arhivārs:1
- samovārs:1
- svārstīt:1
- vārstulis:1
- antikvārs:1
- antikvārs:2
- šefpavārs:1
- apvārsmot:1
- apvārsnis:1
- novārstīt:1
- pavārstīt:1
- savārstīt:1
- svārstība:1
- svārstīgs:1
- vārsmojums:1
- vārstījums:1
- virspavārs:1
- aizvārstīt:1
- atvārsnīte:1
- iesvārstīt:1
- pasvārstīt:1
- sasvārstīt:1
- svārsteklis:1
- svārstīties:1
- svārstsvira:1
- svārstveida:1
- svārstzāģis:1
- pasvārstīties:1
- sasvārstīties:1
- svārstreklāma:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (163):
- starptonis Akustisko svārstību tonis starp diviem blakustoņiem.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- magnetogrāfs Aparāts magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- oscilogrāfs Aparāts mainīgu fizikālu lielumu (piem., elektrisku svārstību) grafiska attēla iegūšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- mareogrāfs Aparāts, ierīce, kas automātiski pieraksta ūdens līmeņa svārstības jūrā.
- ultraskaņa Ar cilvēka dzirdi neuztverama skaņa, kuras akustisko svārstību skaits sekundē ir lielāks par 16 000 un kādu rada un uztver, piemēram, sikspārņi.
- augsts Ar lielu svārstību skaitu sekundē (par skaņu, balsi).
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam noteiktā laika momentā.
- trīcēt Būt nevienmērīgam, viegli svārstīties, raustīties (piem., par skaņu, gaismu); būt tādam, kurā izplatās, ir šādas svārstības (par telpu, vidi).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- drosele Cauruļvadu (hidrauliskā vai pneimatiskā) sistēmā ierīkots vārsts spiediena regulēšanai.
- ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
- tetrametrs Četrpēdu vārsma.
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- versifikācija Dzejas valodas ritma veidošanas sistēma; vārsmojums (1).
- svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskas svārstības.
- radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- kilohercs Frekvences mērvienība – 1000 svārstību sekundē [kHz].
- troksnis Gadījumrakstura svārstības, kas traucē elektrosakaru sistēmas darbību un kuru pamatā ir strāvu veidojošo lādiņu kustības haotiskums.
- polarizēta gaisma gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- šefpavārs Galvenais (sabiedriskās ēdināšanas iestādes) pavārs.
- virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
- oscilogramma Grafisks svārstību attēls.
- seismika Ģeofizikas nozare, kas pēta Zemes garozas svārstības kādā noteiktā rajonā; kādai teritorijai raksturīgā zemestrīču iespējamība, intensitāte un izpausme.
- mikrofons Ierīce akustisku svārstību pārvēršanai elektriskās svārstībās skaņas pastiprināšanas, pārraidīšanas, ierakstīšanas vai mērīšanas nolūkos.
- plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai – maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- skaļrunis Ierīce, ar ko elektriskās svārstības pārvērš akustiskajās svārstībās.
- modulators Ierīce, kas realizē svārstību modulāciju.
- drebēt Īsi, bieži svārstīties, raustīties; trīcēt.
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- apvārsmot Izteikt vārsmās; apdzejot.
- regresija Jūras atkāpšanās sakarā ar sauszemes celšanos (piem., tektonisko svārstību ietekmē, klimata pārmaiņu rezultātā).
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- slāpt Kļūt tādam, kam pilnīgi vai daļēji mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.); kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu).
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci.
- oboja Koka pūšaminstruments ar vārstuļiem, dubultu mēlīti un kura skanējumam ir mazliet nazāla pieskaņa.
- koks Kuģa pavārs.
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- fiziskais svārsts ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- matemātiskais svārsts materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu skaņdarba atskaņošanas tempa norādīšanai.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- vibrēt Mehāniski, viegli svārstīties, trīcēt (1) – par priekšmetu, konstrukciju u. tml.
- kulise Mehānisma elements – kustīgs stienis, kas atrodas virzes, rotācijas vai svārstību kustībā un pa kuru slīd cita elementa detaļa.
- trīce Neapzinātas ritmiskas, sīkas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pastāvīgs Nemainīgs, bez svārstībām.
- nekonsekvence Nenoteiktība, svārstīgums (piem., spriedumos, rīcībā); konsekvences trūkums.
- nekonsekvents Nenoteikts, svārstīgs (piem., spriedumos, rīcībā); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nenoteikts Nepastāvīgs, svārstīgs, bieži mainīgs.
- viļņot Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
- viļņoties Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties, virzīties.
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties – par priekšmetiem.
- noteikts Nosvērts, stingrs, nesvārstīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to izkārtojums vārsmās.
- termoregulācija Organisma fizioloģiska funkcija, kas nodrošina vielmaiņas procesiem nepieciešamo ķermeņa temperatūru neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk šaubīties, svārstīties.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nestabils, svārstīgs.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk (parasti spēcīgi) svārstīties, trīcēt.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās, sāk svārstīties.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
- tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas (spēcīgas) svārstības.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piem., skaņu, svārstības, gaismas) intensitāte, stiprums.
- trohajs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta un otrā neuzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai pirmā zilbe gara un otrā īsa (antīkajā jeb metriskajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- brīvais pants pants ar dažādu pēdu skaitu dzejas vārsmās.
- modulēt Pārveidot vienu vai vairākus svārstību kustības parametrus (piem., frekvenci, amplitūdu, fāzi).
- brīvās svārstības pašsvārstības.
- frekvence Periodiska procesa atkārtošanās biežums; svārstību skaits laika vienībā (sekundē), ko mērī hercos.
- nerimstošas svārstības periodiskas svārstības, kuru amplitūda nemainās.
- hercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība [Hz].
- megahercs Periodisko svārstību frekvences mērvienība, miljons hercu [MHz].
- pulss Periodisks asinsvadu sienu viļņojums, ko rada tilpuma, spiediena, asins plūsmas svārstības un artēriju sienas elastība.
- austiņa Pie ausīm (uz ausīm) liekama elektroniska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
- pentametrs Piecpēdu vārsma.
- atomlaiks Precīza laika mērīšanas sistēma, kurā laika intervālu nosaka ar atomu izstaroto vai absorbēto elektromagnētisko svārstību periodu skaitu.
- spekulācija Preču, vērtspapīru u. tml. uzpirkšana un to tālākpārdošana, lai pelnītu uz kursa, cenu svārstību.
- kvarca pulkstenis pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca kristāla plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- noskaņot Regulējot, skaņojot panākt, ka (kas) rada svārstības ar noteiktu frekvenci vai reaģē uz šādām svārstībām.
- svārstreklāma Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārsteklis; vobleris.
- svārsteklis Reklāmas vai preces cenas piestiprināšanai paredzēts lentes (parasti caurspīdīgas) vai atsperes veida priekšmets; svārstreklāma; vobleris.
- vārsmot Sacerēt vārsmas; dzejot.
- sasvārstīties Sākt šaubīties, svārstīties.
- sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
- seismogramma Seismisko viļņu izraisīto svārstību pieraksts, ko veic seismogrāfs.
- heksametrs Sešpēdu daktila vārsma.
- trīcēt Sīki vibrēt, viegli raustīties, arī īsi, bieži svārstīties (par cilvēku, dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); drebēt.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- elektrokardiogrāfija Sirdsdarbības izmeklēšanas metode – sirds muskulatūras radīto svārstību reģistrēšana ar speciālu aparātu – elektrokardiogrāfu.
- glezns Skaists, smalki veidots; arī vārs, trausls.
- reproduktors Skaļrunis; iekārta (radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai skaņās.
- troksnis Skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības.
- runas skaņu oscilogramma skaņas izraisīto gaisa spiediena svārstību attēls, ko raksturo svārstību biežums (frekvence), amplitūda un ilgums.
- vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa; vibrato.
- vibrato Skaņveides paņēmiens, kurā izmanto raksturīgas nelielas augstuma, stipruma un tempa svārstības.
- ažiotāža Spekulācija biržā vai tirgū ar vērtspapīriem, precēm, lai, to kursam vai cenai svārstoties, gūtu peļņu.
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara punkta; maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstības lieluma.
- seismiskie viļņi svārstības, kas izplatās Zemes slāņos.
- skaņa Svārstības, kas viļņu veidā izplatās vidē (piem., gaisā) un ko iespējams dzirdēt.
- uzspiestās svārstības svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
- harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
- nerimstošās svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
- rimstošās svārstības svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
- rezonanse Svārstību amplitūdas pieaugums ārēja spēka iedarbībā.
- nesējfrekvence Svārstību frekvence, kas nodrošina signāla pārraidi.
- vilnis Svārstību kustība (kādā vidē, piem., gaisā).
- modulācija Svārstību parametru maiņa.
- fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
- vilnis Svārstīga (kā, piem., garaiņu, miglas) plūsma, izplatīšanās.
- svārstsvira Svārstīga svira.
- vēzēties Svārstīties, kustēties noteiktā amplitūdā.
- vobleris Svārstreklāma; svārsteklis.
- pendelis Svārsts (pulkstenim).
- svārsteklis Svārsts.
- vēzēklis Svārsts.
- skaņa Šādas svārstības, svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- brīvās vārsmas tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- zems Tāds, kam ir neliels svārstību skaits sekundē; tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu, balsi).
- svārstveida Tāds, kam ir svārsta kustības veids.
- aprobežots Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma; tāds, kam ir šaurs garīgais apvārsnis.
- skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu.
- svārstīgs Tāds, kas svārstās.
- vienmērīgs Tāds, kas viscaur, visu laiku ir vienāds, noturīgs, bez svārstībām, novirzēm.
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai; dziesma tautas mūzikā; attiecīgais folkloras žanrs; tautas dziesma.
- radiotehnika Tehnikas nozare, kurā nodarbojas ar elektromagnētisko svārstību un viļņu praktisko izmantošanu.
- pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
- liegs Trausls, vārs.
- vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
- lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties, mainīties.
- baltās vārsmas vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- novārstīt Vārstīt un beigt vārstīt.
- metriskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
- sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- sillabiskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
- grozīgs Viegli ietekmējams, svārstīgs.
- trausls Viegli ievainojams, vārs.
- trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu).
- vibrēt Viegli svārstīties, trīcēt (2) – par kā, piemēram, gaismas, skaņas izplatīšanos, stāvokli, arī par balsi.
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt; viegli svārstoties, trīcot atstarot mainīga virziena gaismu.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piem., par gaisu); būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- līgoties Viegli šūpoties, svārstīties.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējīgs.
- garenvilnis Vilnis, kura svārstības notiek viļņa izplatīšanās virzienā.
- koherence Viļņu vai svārstību saskaņotība, kas var izraisīt interferenci.
- svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3).
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās un kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.
- līdzenums Zemes virsas daļa, kurā ir mazas augstuma svārstības (mazākas par 200 metriem); līdzena teritorija.
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija; apvārsnis.
- radiotehnika Zinātnes nozare par elektromagnētisko svārstību un viļņu izmantošanu informācijas pārraidei un pārveidošanai, par šo svārstību un viļņu ģenerēšanu, izstarošanu, uztveršanu un pārveidošanu.
vārs citās vārdnīcās:
LLVV