Paplašinātā meklēšana
Meklējam uts.
Atrasts vārdos (54):
- uts:1
- auts:2
- auts:1
- kruts:1
- rauts:1
- batuts:1
- deguts:1
- ķikuts:1
- laputs:1
- mamuts:1
- mazuts:1
- skauts:1
- ablauts:1
- atrauts:1
- azimuts:1
- bismuts:1
- disputs:1
- kājauts:1
- ketguts:1
- līķauts:1
- linauts:1
- lokauts:1
- mutauts:1
- nokauts:1
- rokauts:1
- strauts:1
- umlauts:1
- vermuts:1
- zīdauts:1
- galdauts:1
- kaklauts:1
- liliputs:1
- maršruts:1
- parašuts:1
- skorbuts:1
- taimauts:1
- akvanauts:1
- cauršauts:1
- kautsvars:1
- mazskauts:1
- neatļauts:1
- šķidrauts:1
- tautskola:1
- astronauts:1
- autsaiders:1
- kosmonauts:1
- priekšauts:1
- tautskaite:1
- stratonauts:1
- velomaršruts:1
- tautsaimnieks:1
- tautskolotājs:1
- tautsaimniecība:1
- tautsaimniecisks:1
Atrasts etimoloģijās (10):
- No viduslejasvācu schötvel 'ādas priekšauts'. (šķirklī skotele)
- No angļu outsider. (šķirklī autsaiders)
- No turku burka, arābu burquɁ, persiešu burqa' 'šķidrauts, plīvurs'. (šķirklī burka)
- No japāņu jūjutsu 'elastīgā māksla'. (šķirklī džiudžitss)
- Žargonvārds "kruts" latviešu valodā ienācis 20. gs. 90. gados no krievu крутой ar nozīmi 'izcils, dārgs, augstākās kategorijas dzīvesveidam atbilstošs'. (šķirklī kruts)
- Aizguvums no vācu Kutscher (Kutsche 'rati cilvēku pārvadāšanai'). (šķirklī kučieris)
- No vārda liliputs. Tulkojot pirmoreiz (1813. g.) Dž. Svifta romānu, angļu lilliput latviski atveidots šādi: lillputs – Lillputu zeme. Laika gaitā tas pārveidojies par Leiputru zeme, Leiputrija. (K. Karulis) (šķirklī leiputrija)
- No latīņu pediculosis (pediculus 'uts'). (šķirklī pedikuloze)
- No zviedru skjuts 'iejūgti rati'. (šķirklī šķūtis)
- No vācu Askorbinsäure; grieķu a (nolieguma partikula) un latīņu scorbutus 'skorbuts'. (šķirklī askorbīnskābe)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (131):
- martini Alkoholisks kokteilis, kura pagatavošanai tiek izmantots džins, vermuts un degvīns.
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- godīgs Atļauts, likumīgs.
- brīv Atļauts.
- industrija Atsevišķa tautsaimniecības nozare.
- nozare Atsevišķs, specifisks cilvēku nodarbošanās veids tautsaimniecībā, zinātnē, mākslā u. tml.; darbības joma.
- draudzes skola augstākas pakāpes tautskola, kurā uzņēma skolēnus, kas bija mācījušies pagasta skolā.
- kājauts Auts, ko tin ap kāju, sākot no pēdas.
- iebalsot Balsojot panākt, ka tiek iekļauts (kur).
- krūšautiņš Bērnu priekšauts, kura saites liek ap kaklu vai arī piepogā pie apģērba.
- krīze Bīstams, sarežģīts, smags stāvoklis (tautsaimniecībā, politikā).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāda parādība, priekšmets) tiek pakļauts (pārvērtībai, darbībai u. tml.).
- liegt Būt par cēloni tam, ka (kas) nav atļauts, nav iespējams.
- saārdīt Būt par cēloni, ka (kas) tiek sagrauts, izpostīts.
- drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
- represēts Cilvēks, kas bijis pakļauts represijām.
- upuris Cilvēks, kas ir pakļauts kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- izmēģinājuma trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam.
- upuris Cilvēks, kas pakļauts (kāda, kā) vardarbībai, cietis no vardarbības; cilvēks, kas gājis bojā karā, nelaimes gadījumā u. tml.
- auts Četrstūrains auduma gabals (kā) apklāšanai, apsiešanai (piem., galdauts, kaklauts, lakats).
- upuris Dzīvnieks, kas ir pakļauts, piemēram, plēsēja uzbrukumam.
- makroekonomika Ekonomikas nozare, kas pēta visā valsts tautsaimniecībā notiekošos procesus un likumsakarības; attiecīgais mācību priekšmets.
- makroekonomika Ekonomiskā sistēma kopumā; parādības, kas aptver visu tautsaimniecību (piem., nacionālais ienākums, iekšzemes kopprodukts).
- uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
- galdadrāna Galdauts.
- galdsega Galdauts.
- košergaļa Gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kas nokauts, ievērojot ebreju reliģiskos likumus; gaļa, kas sagatavota, ievērojot šos likumus.
- halālgaļa Gaļa, kuras lietošanu pārtikā atļauj islāma noteikumi; gaļa, kas iegūta no dzīvnieka, kurš ir nokauts atbilstoši islāma noteikumiem.
- elektrificēt Ieviest elektrisko enerģiju tautsaimniecībā, kādā tās nozarē, sadzīvē u. tml.; pievadīt elektrisko strāvu (kādam objektam).
- industrializēt Ieviest tautsaimniecībā lielu, mašinizētu ražošanas sistēmu; ieviest šādu ražošanas sistēmu (kādā valstī).
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- akcīze Īpašs nodoklis, ko valsts uzliek dažām precēm (piem., degvielai, degvīnam, tabakai) vai pakalpojumiem un kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
- iesauciens Īss, aprauts sauciens.
- strups Īss, aprauts, arī nelaipns, skarbs (par izteikumu).
- pārtērēt Iztērēt (ko) par daudz; iztērēt (ko) vairāk, nekā iepriekš paredzēts, arī noteikts, atļauts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- savienot Izveidot (kam, piem., parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā.
- ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
- astronauts Kosmonauts.
- moceklis Kristīgās baznīcas kanonizēts svētais, kas ir bijis pakļauts spīdzināšanai, mokām ticības dēļ.
- laukakmens Ledāja atrauts un pārvietots cieta ieža gabals.
- aviolīnija Lidaparātu regulārs maršruts starp divām vai vairākām apdzīvotām vietām.
- vai Lieto, lai norādītu, ka ar vārdu, izteikumu ir pieļauts pārspīlējums (parasti, lai paspilgtinātu izteiksmi).
- seminārs Mācību iestāde, kur gatavoja tautskolotājus.
- velomaršruts Maršruts, pa kuru brauc ar velosipēdu.
- izrakteņi Minerāli, ieži, kurus iespējams izmantot tautsaimniecībā.
- nedarbs Neatļauts, nosodāms (parasti bērnu) nodarījums.
- iekļauties Neiztērēt vairāk (naudas) nekā atļauts.
- pagrīde Nelegāls, ar likumu aizliegts; oficiāli neatļauts.
- urga Neliela, šaura ūdenstece, piemēram, strauts, tērce.
- sedziņa Neliels galdauts.
- kreiss Nelikumīgs, neatļauts.
- kakts Neoficiāls; neatļauts, nelikumīgs.
- rugaine Nopļauts labības lauks, uz kura palikuši rugāji (1).
- pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
- ceļazīme Norīkojums (šoferim), kurā norādīts brauciena maršruts.
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
- uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
- ektoparazīts Organisms, kas mīt uz cita organisma virsmas un no tā barojas; ārējais parazīts, piem., blusa, ērce, uts.
- izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
- pakārtot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pakļauts (kam svarīgākam, plašākam).
- ķimizēt Plaši ieviest tautsaimniecībā ķīmisko vielu un ķīmisko pārstrādes procesu izmantošanu.
- skotele Priekšauts (parasti ādas vai bieza auduma).
- pusteikums Puse no teikuma; nepabeigts, aprauts teikums.
- sociālekonomisks Saistīts ar sociālajiem apstākļiem un ražošanas attiecībām, tautsaimniecību.
- tautsaimniecisks Saistīts ar tautsaimniecību, tai raksturīgs.
- kā suns saka par cilvēku, kas dara ko grūtu, smagu, arī sajūt ko nevēlamu, ir pakļauts kam nevēlamam.
- pastrups Samērā, arī mazliet īss, aprauts, arī nelaipns (parasti par vārdiem, izteikumu).
- līnija Satiksmes maršruts; īpaša veida ceļš, iekārta šādam maršrutam.
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
- apokrifs Sens, reliģiska satura sacerējums, kas nav iekļauts Bībelē.
- cinga Slimība, ko izraisa ilgstošs C vitamīna trūkums organismā un kurai raksturīga smaganu asiņošana; skorbuts.
- drošība Stāvoklis, apstākļi, kad (kāds) nav apdraudēts, nav pakļauts briesmām.
- visatļautība Stāvoklis, kad (kādā jomā) viss ir atļauts, nav ierobežojumu.
- atšķirtība Stāvoklis, kad (kāds) ir atdalīts, atrauts (parasti pret paša gribu) no kā tuva, radniecīga; stāvoklis, kad kas ir izolēts, atdalīts.
- ieslēgums Stāvoklis, kad (kas) ir ietverts, iekļauts (kur iekšā); tas, kas ir šādi ietverts, iekļauts.
- apspiestība Stāvoklis, kad nav ļauts brīvi dzīvot, attīstīties; nebrīve.
- piecgade Šāds laikposms, kurā tika realizēts kārtējais PSRS tautsaimniecības attīstības plāns.
- celiņš Šaurs, garens paklājs; arī galdauts.
- piederīgs Tāds, kas (kam) pieder, ir iekļauts (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
- legāls Tāds, kas atbilst likumam, ir oficiāli atļauts.
- ekonomisks Tāds, kas attiecas uz tautsaimniecību, saistīts ar to.
- saimniecisks Tāds, kas attiecas uz tautsaimniecību, saistīts ar to.
- stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- represēts Tāds, kas bijis pakļauts represijām.
- šķīsts Tāds, kas ir atļauts lietošanai uzturā.
- tendenciozs Tāds, kas ir cieši saistīts ar kādu tendenci, pakļauts tai un kam piemīt vienpusība, trūkst objektivitātes.
- zābakots Tāds, kas ir ieauts zābakos (par kājām).
- mirstīgs Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei.
- vecināts Tāds, kas ir pakļauts kādām iedarbībām tā, ka (tam) rodas īpašības, kas saistītas ar ilgāku pastāvēšanu.
- termāls Tāds, kas ir pakļauts siltuma enerģijas iedarbībai; tāds, kam ir noteikta sasiluma pakāpe.
- neapstrādāts Tāds, kas ir saglabājies savā sākotnējā veidā, nav bijis pakļauts apstrādei.
- dzīvniecisks Tāds, kas ir tīri fizioloģisks un nav pakļauts prāta kontrolei.
- padots Tāds, kas kādā (piem., administratīvā, ekonomiskā) sistēmā ir pakārtots augstākam posmam, lielākai varai; pakļauts.
- līdzatkarīgs Tāds, kas kopā ar kādu ir pakļauts (kā negatīva, piem., alkoholisma) ietekmei.
- drošs Tāds, kas nav apdraudēts, pakļauts briesmām; tāds, kas aizsargā (no kā).
- brīvs Tāds, kas nav apspiests, nav pakļauts svešai varai; neatkarīgs.
- svabads Tāds, kas nav apspiests, pakļauts svešai varai; brīvs (1).
- aizliegt Tāds, kas nav atļauts; tāds, ko nedrīkst izmantot, lietot.
- neapstrādāts Tāds, kas nav bijis pakļauts agrotehniskai darbībai.
- nelikumīgs Tāds, kas nav likumīgs; neatļauts, prettiesisks.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, bet ir intuīcijas, instinktu vadīts.
- neatkarīgs Tāds, kas nav pakļauts kādai citai varai savā teritorijā un starptautiskajās attiecībās.
- akls Tāds, kas nav pakļauts prāta kontrolei.
- ekskluzīvs Tāds, kas nav pieejams visiem; tāds, kas tiek dots, atļauts u. tml. tikai dažiem; ārkārtējs.
- nesankcionēts Tāds, kas nav sankcionēts, kam nav dota atļauja; neatļauts.
- pretlikumīgs Tāds, kas neatbilst likumam; neatļauts; nelikumīgs.
- aizbilst Tāds, kas pakļauts aizbildnībai.
- nelietīgs Tāds, ko nedrīkst darīt; neatļauts.
- pārtēriņš Tas, kas ir iztērēts lielākā apjomā, nekā noteikts, atļauts.
- aizliegtais auglis tas, kas ir kārdinošs, bet nav atļauts.
- derīgie izrakteņi tautsaimniecībā izmantojami minerāli, ieži.
- ekonomika Tautsaimniecība; tautsaimniecības nozare.
- tautas saimniecība tautsaimniecība.
- sektors Tautsaimniecības daļa ar noteiktām specifiskām iezīmēm.
- privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- kuģubūve Tautsaimniecības nozare – kuģu konstruēšana un būvniecība.
- enerģētika Tautsaimniecības nozare, kas aptver dažādu veidu enerģijas ieguvi, pārvadi un izmantošanu.
- lauksaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas aptver laukkopības un lopkopības produktu ražošanu.
- mežsaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas ietver mežu audzēšanu, kopšanu un izmantošanu.
- tautskolotājs Tautskolas skolotājs.
- aizliegtā zona teritorija, kur nav atļauts ieiet, iebraukt, uzturēties bez īpašas atļaujas.
- pionieru kaklauts trīsstūrains sarkans kaklauts, kas bija jānēsā pionieriem (padomju iekārtā).
- ūdenstece Ūdens plūsma pa dabisku vai mākslīgu gultni; gultne, zemes virsas pazeminājums, pa kuru virzās šāda plūsma (piemēram, tērce, strauts, upe).
- gnīda uts oliņa.
- rovers Vecākās grupas skauts (aptuveni no 16 līdz 20 gadiem).
- rūpniecība Viena no tautsaimniecības nozarēm, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- ieteka Vieta, kur (upe, strauts) ietek citā ūdenstilpē.
- izteka Vieta, kur sākas upe, strauts.
Atrasts piemēros (162):
- aplam ".. es Tev liekos kā meitene maza, kurai aplam daudz vaļas ļauts."
- slaka "Bagātie ir cita slaka. Tie otram no rokas sakaltušu uts ādu izraus un vēl pirkstus nokodīs. Mums [trūcīgajiem] tas nav asinīs."
- laputs Ābeļu zaļā laputs.
- priekšauts Ādas priekšauts.
- smalce Aiz alkšņu smalces burbuļo strauts.
- aiz- Aizkauts (sivēns).
- aizkaut Aizkauts sivēns.
- aizpļaut Aizpļauts rudzu lauks.
- aizšaut Aizšauts zaķis.
- strauts Akmeņainais strauts atdzīvojas pavasarī un rudenī, kā arī lielās lietavās.
- šņuksts Aprauts šņuksts.
- piekraut Ar grāmatām piekrauts dzīvoklis.
- nolaistīt Ar mērci nolaistīts galdauts.
- ornaments Ar ornamentiem izšūts galdauts.
- caurvīt Ar sudraba diegiem caurvīts audums, galdauts.
- disputs Arheologu disputs.
- stratonauts Augstumā atmosfēras spiediens ir 0,8 milibāri, tāpēc stratonauts ir tērpies kosmonauta skafandrā.
- maršruts Autobusu kustības maršruts.
- noraut Automobilim ir norauts spogulis.
- ažūrs Ažūra galdauts.
- galdauts Balts galdauts.
- linauts Balts linauts.
- bārkstains Bārkstains galdauts, lakats.
- bezvārda Bezvārda strauts, ezers.
- suķis Bļauj kā aizkauts suķis.
- azimuts Brīdī, kad Saule šķērso attiecīgās ģeogrāfiskās vietas meridiānu, tās azimuts ir 0°.
- strauts Burbuļojošs strauts.
- purvaine Cauri purvainei tek strauts.
- tautskaite Ceturtajā tautskaitē 1935. gadā tiek fiksēts, ka Latvijā dzīvo gandrīz 2 miljoni cilvēku.
- cilpenisks Cilpeniski sasiets kaklauts.
- damasts Damasta galdauts.
- daudzkārt Daudzkārt salocīts palags, galdauts.
- saskaņojums Dažus dzīvniekus atļauts medīt bez saskaņojuma.
- azimuts Dienvidaustrumu azimuts.
- uts Drēbju uts.
- dzeltensarkans Dzeltensarkans galdauts.
- ietecēt Dzirnavu dīķī ietek strauts.
- uz Eglītes atļauts cirst uz stigas.
- sildīt Eiropas investīcijas silda tautsaimniecību.
- sagraut Eksplozijā sagrauts ēkas jumts.
- galdauts Galdauts ar bārkstīm.
- baltums Galdauts sniega baltumā.
- labums Galds bija nokrauts ar dažādiem labumiem.
- pārkraut Galds bija pārkrauts ar cienastiem.
- visgarām Galds visgarām nokrauts ar ēdieniem un dzērieniem.
- auts Galvas auts.
- uts Galvas uts.
- gandrs Gandrs iekļauts Eiropas apdraudēto sugu sarakstā.
- urdzēt Gravā urdz strauts.
- gulgot Gulgo strauts, avots.
- ieguldījums Ieguldījumi tautsaimniecības nozares attīstībai.
- tautsaimniecisks Ieguldīt investīcijas tautsaimnieciski nozīmīgos objektos.
- reģis Indulis. Kas neļauj dusēt tautai mūža šūplī, Liek celties līdzi citām gudrākām. Mintauts. Tu reģis liels, – nu pareģošu es: Starp diviem dzirņiem tapsat samalti!
- medīt Ir atļauts medīt aļņus, briežus, stirnas.
- tautsaimniecība Īstenot tautsaimniecības reformu.
- tautsaimnieks Izcils tautsaimnieks.
- izmargot Izmargots galdauts.
- acuzobs Izrauts acuzobs.
- aizvelkamais Izrauts aizvelkamais.
- izšaut Izšauts logs.
- galdauts Izšūts galdauts.
- pušums Jakā izrauts liels pušums.
- tautsaimnieks Jebkurš tautsaimnieks skaidri saprot, ka pēc treknajiem gadiem nāk plānie gadi.
- kabūzis Kabūzis piekrauts ar grāmatām.
- priekšauts Kalēja priekšauts.
- strauts Kalnu strauts.
- aizraut Kara laikā tēvs tika aizrauts uz rietumiem.
- priekšauts Katūna priekšauts.
- uts Kaunuma uts.
- urgt Klusu urdz strauts.
- kruts Kruts džeks.
- akvanauts Leģendārs akvanauts.
- pārvadāt Lidmašīnā pasažieru salonā ir atļauts pārvadāt vienu rokas bagāžas vienību.
- lidojums Lidojuma maršruts.
- kosmonauts Lidotājs kosmonauts.
- piekraut Līdz augšai piekrauts ledusskapis.
- šķidrauts Līgavas šķidrauts.
- lini Linu dvielis, galdauts, palags.
- galdauts Linu galdauts.
- lokauts Lokauts hokeja līgā.
- sagraut Lugas varonis ir noguris, bet ne sagrauts.
- ketguts Mākslīgais ketguts.
- zvīgot Man sirmi pavedieni matos zvīgo, Sirds, tevi meklējot, kā aizšauts putns kliedz.
- tautsaimniecisks Mazo un vidējo uzņēmumu tautsaimnieciskā nozīme.
- zāģbaļķis Mežu atļauts nocirst, kad izauguši resni koki jeb zāģbaļķi.
- mitrumnecaurlaidīgs Mitrumnecaurlaidīgs galdauts.
- musturains Musturains galdauts.
- strauts Neaizsalstošs strauts.
- paņēmiens Neatļauts cīņas paņēmiens.
- ne- Neatļauts.
- nogremdēt Neļaut nogremdēt tautsaimniecības nozari.
- sasprindzināt Nesot somu uz pleca, darbojas reflekss – plecs automātiski tiek sasprindzināts un uzrauts.
- šīferis No jumta norauts šīferis.
- piesārņot No kuģa izplūdušais mazuts piesārņoja visu jūras piekrasti.
- izburbuļot No meža izburbuļo strauts.
- autsaiders Nozarē darbojas arī autsaideri.
- autsaiders Olimpisko spēļu, bobsleja autsaiders.
- radze Orientēšanās sacensību distancē atļauts doties tikai ar sporta kurpēm bez radzēm.
- strēķis Pagalmā sakrauts malkas strēķis.
- appļaut Pagalma zālājs tika regulāri appļauts.
- aizkraut Pagalms aizkrauts ar malku.
- pārgājiens Pārgājiena maršruts, dalībnieki.
- pārkāpt Pārkāpt robežu nav ļauts nevienam.
- pašausts Pašausts galdauts.
- aizsargdambis Pavasara plūdos pārrauts aizsargdambis.
- zīdauts Pavasarīgais zaļums kā .. plāns zīdauts plandās man apkārt un savā mīkstumā saudzīgi ietin manus satrauktos nervus..
- tautskolotājs Pērnvasar saņēmām jauno tautskolotāju programmu, ar ko nu bija jāsāk būvēt latviešu apziņas nams.
- kokvedējs Piekrauts kokvedējs.
- autsaiders Pilnīgs Rietumu sabiedrības autsaiders.
- tautskola Pirmie tautskolu skolotāji reti bija pietiekami izglītoti..
- pleķains Pleķains galdauts.
- prāmis Prāmja maršruts Rīga–Stokholma.
- piešaut Precīzi piešauts ierocis.
- priekšauts Priekšauts ar volāniem, izšuvumiem.
- puķains Puķains lakats, galdauts.
- punktots Punktots priekšauts.
- pāršaut Putnam pāršauts spārns.
- mauriņš Regulāri pļauts un kopts mauriņš.
- rišeljē Rišeljē tehnikā izšūts galdauts.
- sacietināt Sacietināts galdauts.
- sarkangalvains Sarkangalvainā laputs.
- uztrenkt Sašauts kuilis uztrenc kokā dzinēju.
- savazāt Savazāts mutauts.
- tautskola Seminārā gatavoja skolotājus Baltijas guberņu tautskolām.
- sērains Sērains mazuts.
- apakša Skapis no apakšas līdz augšai piekrauts ar grāmatām.
- palīdzīgs Skautu likumi nosaka, ka skauts ir patiess, uzticīgs tēvijai, pašaizliedzīgs un palīdzīgs.
- dīzelis Smagi piekrauts dīzelis.
- snaiperis Snaipera nošauts bērns.
- sniegbalts Sniegbalts priekšauts, galdauts.
- sniegūdens Sniegūdeņu strauts.
- spīdeklis Spīdekļa azimuts.
- stīvināt Stīvināts galdauts.
- straujš Strauts ir dzidrs, straujš.
- izritēt Strauts izrit no avota.
- pludot Strauts pēc lietus pludoja.
- sniegt Strauts sniedz veldzi.
- urdēt Strauts urd.
- apkraut Studenta rakstāmgalds apkrauts ar grāmatām.
- svārstveida Svārstveida maršruts.
- rauts Svinīgs rauts.
- augša Šķūnis piekrauts līdz augšai.
- papildjautājums Šodien sēdes darba kārtībā tiks iekļauts papildjautājums par līdzšinējā izpilddirektora pilnvaru izbeigšanos un jauna kandidāta izvirzīšanu šajā amatā.
- degradācija Tautsaimniecības degradācija.
- tautsaimniecība Tautsaimniecības nozares.
- vēsture Tautsaimniecības vēsture.
- nospļaut Tikko izmazgāsi kāpņu telpu, tūlīt atkal būs kaut kur nospļauts.
- traipains Traipains galdauts.
- trolejbuss Trolejbusa maršruts.
- līķauts Turīnas līķauts.
- maršruts Ūdenstūrisma maršruts pa Gauju.
- snuķis uts ar asu snuķi caurdur ādu.
- uzsegt Uz galda uzsegts balts galdauts.
- uzbalsnīt Uzbalsnī uzsegtais galdauts.
- snīpis Uzrauts snīpis.
- umlauts Vārdā uz "u" liekams umlauts.
- vaskadrāna Vaskadrānas galdauts.
- vai Vēl nav izlemts, vai hokejists tiks iekļauts izlasē.
- sašaut Vīrietim sašauts celis.
- nokraut Virtuves galds nokrauts ar produktiem.
- priekšauts Virtuves priekšauts.
- pārziņa Žurnālista pārziņā ir tautsaimniecības un mežsaimniecības joma.
uts citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV