Paplašinātā meklēšana
Meklējam par to.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (121):
- (kā) par brīnumu
- (kā) par nelaimi
- (kā) par postu
- (ne)ko (ne)iztaisīt (par ko)
- (par) galvas tiesu
- aiziet par tālu
- atdot par ķīlu
- braukt par zaķi
- būt par postu
- celt āzi par dārznieku
- celties un krist (par ko)
- domāt (tikai) par savu ādu
- drebēt par savu ādu
- galva nesāp (kādam) (par ko)
- galvu neglaudīs (par ko)
- griezt par labu
- iecelt āzi par dārznieku
- iepirkt par dzimtu
- iziet par sievu
- izlikties par beigtu
- iztaisīt par cilvēku
- kā par sodību
- kā par spīti
- kalpot par vēderu
- kas (tev, jums, viņam, viņai u. tml.) par daļu
- kas man (mums) par daļu
- kas par desām
- Kas par štelli?
- Kas par vainu?
- kļūt par karstu
- krist par laupījumu
- krist par upuri
- labāk par labu
- Lai velns par mazu puiku paliek!
- Lai velns par stenderi paliek!
- likt par priekšzīmi
- likt roku ugunī (par ko)
- muldēt par deviņiem mēmiem
- muldēt par septiņiem mēmiem
- nāk par labu
- nāk par ļaunu
- nāk par sliktu
- nākt par sievu
- ne par grasi
- ne par kādu naudu
- ne par kapeiku labāks
- ne par kapeiku sliktāks
- ne par ko
- ne par matu
- ne par naga melnumu
- ne par pašu vilku nebēdāt
- ne par pirksta platumu
- ne par sprīdi
- nebūtu par ļaunu
- nebūtu par skādi
- ņemt par labu
- neredzēt tālāk par savu deguna galu
- neredzēt tālāk par savu degungalu
- nespēt par lūpu pārspļaut
- novērtēt pretinieku par zemu
- pacelt glāzi (par kādu, par ko)
- paldies par kūkām
- paliek par karstu
- par (pliku) sviestmaizi
- par brīvu
- par kapeikām
- par katru cenu
- par ko
- par labu kādam
- par laimi
- par mata tiesu
- par matu
- par mazām naudiņām
- par naga melnumu
- par nastu (kādam)
- par nāvi (jau) nebūtu
- par nieku
- par nožēlu
- par pliku paldies
- par šauru
- par sevi
- par simt astoņdesmit grādiem
- par sliktu
- par smiekla naudu
- par spīti
- par sprīža tiesu
- par tiesu
- par to
- par tukšu
- par tukšu paldies
- par tukšu velti
- par velti
- par visām lietām
- par visu miljonu
- par visu naudu
- par visu vairāk
- par zīmi
- pāri par
- pataisīt baltu par melnu
- pataisīt melnu par baltu
- pataisīt par cilvēku
- pats par sevi
- pats par sevi saprotams
- reiz par visām reizēm
- reizi par visām reizēm
- rīts gudrāks par vakaru
- rokas par īsām
- runa iet (par ko)
- runāt par deviņiem mēmiem
- runāt par septiņiem mēmiem
- samesties par karstu
- sarkt (par kādu)
- stādīt par paraugu
- stādīt par priekšzīmi
- strādāt par vēderu
- štrunts par bitēm, ka tik medus
- tas (nu) ir par daudz
- trīcēt par savu ādu
- turēt bēdu (par kādu, par ko)
- turēt rūpi (par kādu, par ko)
- zemāks par zemi
Atrasts skaidrojumos (132):
- augļot Aizdot naudu, ņemot par to augstus procentus.
- interese Aktīva attieksme pret īstenības objektu, vēršot uzmanību pret to, vēloties uzzināt par to.
- pareģot Ar īpašām spējām noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to).
- stenogramma Ar īpašām zīmēm pierakstīti norādījumi par to, kā izbraucams rallija trases ātrumposms.
- piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis).
- pārskatīt Ātri izskatīt, iepazīt (piem., dokumentu, rakstu), iegūstot vispārīgu priekšstatu par to.
- padomija Bijusī Padomju Savienība, padomju iekārta (parasti runājot par to kritiski mūsdienās).
- neticēt savām ausīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko dzird.
- neticēt savām acīm būt ļoti pārsteigtam par to, ko redz.
- atšķirt Būt par to (piem., pazīmi, īpašību), kas padara atšķirīgu (no citiem vai no kā cita).
- balstīt Būt par to, kas notur (piem., celtni, konstrukciju) noteiktā stāvoklī; ar balstu nostiprināt, censties noturēt (ko) līdzšinējā stāvoklī.
- pelnītājs Cilvēks, kas strādā, saņemot par to atlīdzību, lai kādu apgādātu.
- neīsts daļskaitlis daļskaitlis, kam skaitītājs ir vienāds ar saucēju vai lielāks par to.
- virsprodukts Darba produkts, kurš (materiālo vērtību ražošanā) saražots vairāk par to, kas vajadzīgs darbaspēka atražošanai.
- uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
- pārdzīvot Emocionāli spēcīgi reaģēt (piem., uz kādu notikumu, situāciju); saspringti domāt, uztraukties (par to).
- nojauta Emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar neskaidrām izjūtām par to, kas notiks, kas vēl nav īsti zināms; priekšnojauta.
- kapteinis Galvenais kuģa apkalpes loceklis, kas komandē kuģi, ir par to atbildīgs.
- atrasties Iedomājies sevi (par to, kas nav).
- nomaksa Iespēja (ko) iegādāties, par to norēķinoties vēlāk, veicot noteiktā laika periodā regulārus maksājumus.
- taujāt Interesēties (par ko), cenšoties iegūt informāciju (par to).
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par valsts iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (par to skaitu, dzīvesvietu, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml.); tautas skaitīšana.
- diagnoze Īss medicīniskajā terminoloģijā formulēts slēdziens par to, kāda slimība vai slimību kopums ir pacientam.
- iepazīt Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- iepazīties Izjūtot, pārdzīvojot (ko), iegūt priekšstatu (par to).
- Posts man (ar kādu)! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- Ak tu posts! izsaucas neapmierinātībā, sašutumā par to, kas sagādā daudz rūpju, raižu.
- lielīties Justies pārākam par citiem (ar ko) un lepni stāstīt (par to).
- degt Karstumā sākt pārogļoties (par to, kas cepas); par daudz sakarst (par to) uz kā cep.
- parādīties Kļūt redzamam (parasti par to, kas tuvojas vai kam tuvojas).
- šariats Korānā un reliģiskajās tradīcijās balstītu islāma likumu kopums, kurā paredzēti bargi sodi par to pārkāpšanu.
- komercpilnvarojums Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; franšīze.
- franšīze Licence pārdot preces, pakalpojumus u. tml., izmantojot tirdzniecības zīmi un maksājot par to atlīdzību; komercpilnvarojums.
- viņš Lieto kādas laicīgas vai reliģiskas hierarhijas augsta pārstāvja titula sastāvā, uzrunājot šādu pārstāvi vai runājot par to.
- sasodīts Lieto, lai paustu dusmas par to, kas traucē, apgrūtina, sagādā neērtības, nepatikšanas; lieto, lai paustu dusmas par to, kas izraisa neapmierinātību, nepatiku.
- nozibēt Ļoti ātri šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā virzienā virzās garām).
- zibēt Ļoti strauji šķietami virzīties, kustēties (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- atomisms Mācība (aizsākusies sengrieķu filozofu darbos) par to, ka matērija sastāv no atomiem.
- predestinācija Mācība par to, ka Visuma, cilvēces un katra cilvēka attīstība notiek saskaņā ar Dieva gribu.
- heliocentrisms Mācība par to, ka Zeme un pārējās planētas kustas ap Sauli.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
- piebilde Norāde (tekstā) par to, kas izsaka tiešo runu.
- indikācija Norādījums, informācija (piem., par to, kādos gadījumos lietojams attiecīgais medikaments, ārstēšanas veids u. tml.).
- ievilkties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- ierauties savā čaulā norobežojoties no apkārtējā, neinteresēties par to; kļūt noslēgtam, nerunīgam.
- protests Oficiāls paziņojums par to, ka nepiekrīt (piem., kādam lēmumam), ka apstrīd un noraida (piem., tiesas spriedumu).
- farmakopeja Oficiāls zāļu saraksts ar norādījumiem par to lietošanu, glabāšanu u. tml.
- ordeņa statūts ordeņa apraksts, kā arī priekšstats par to, kādā kārtībā ar šo ordeni apbalvo un kā tas nēsājams.
- taisīties Pakāpeniski veidoties, būt par topošā pazīmēm (parasti par parādībām dabā).
- atstāt likteņa varā pamest (kādu) un nerūpēties (par to).
- izlauzties Pēkšņi parādīties (par to, ko cenšas aizturēt).
- nozieguma subjekts persona, kas izdarījusi noziegumu un atbild par to.
- rentnieks Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
- pašapsūdzība Personas paziņojums par to, ka viņa ir izdarījusi kādu noziedzīgu nodarījumu.
- plarkšķēt Radīt griezīgu, nevienmērīgu troksni (piem., par motoru, arī par to, kas plīst, sprāgst); atskanēt šādam troksnim.
- policijas reģistrs reģistrs, kas satur informāciju par personām, kas izdarījušas noziegumu vai turētas aizdomās par to.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gs. vidū Krievijā), kā pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- nekrist svarā saka par ko nebūtisku, par to, kam nav nozīmes.
- kā pielaulāts saka par to, ar ko ir vienmēr kopā, nešķirami saistīts.
- (nav) ne ziņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
- ne ziņas, ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
- (nav) ne miņas saka par to, kā nav nemaz, kas ir pilnīgi izzudis.
- nepaliek ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nav ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- pieķeras kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
- pielīp kā dadzis Saka par to, ka pieķeras tik cieši, ka nevar no tā atbrīvoties, tikt vaļā.
- pieder nākotne saka par to, kam ir labas nākotnes izredzes.
- tukša skaņa Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.
- piektais ritenis saka par to, kas (kādā vietā, situācijā) ir lieks, nevajadzīgs, traucējošs.
- aiziet gar degunu Saka par to, kas aiziet secen.
- kā fēnikss no pelniem saka par to, kas atjaunojas, atdzimst.
- kā pielipis Saka par to, kas atrodas (kam) cieši klāt.
- gulēt kaulos saka par to, kas ir dziļi iesakņojies, noturīgs, kas ir atstājis jūtamas, parasti negatīvas, sekas.
- taciņa ir iestaigāta saka par to, kas ir jau uzsākts vai iesācies.
- ne gala, ne malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- nedz gala, nedz malas Saka par to, kas ir lielā daudzumā.
- pasaules klase saka par to, kas ir ļoti augstā, izcilā kvalitātē.
- uz vienas rokas pirkstiem (sa)skaitīt saka par to, kas ir nelielā skaitā.
- viens kuiļa rūciens saka par to, kas ir padarāms, veicams īsā laikā, ļoti ātri.
- nav (nekāda, liela) māksla saka par to, kas ir veicams viegli, bez grūtībām.
- noteicošais vārds saka par to, kas izšķir ko, ievērojami ietekmē ko.
- (kā) uguns pakulās saka par to, kas kādam ļoti ātri, pēkšņi izraisa dusmas, uztraukumu.
- ielikts šūpulī saka par to, kas kādam piemīt no dzimšanas.
- bija un izbija saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
- vārīga vieta saka par to, kas kādu aizvaino, sāpina, sadusmo.
- ka nograb vien saka par to, kas ļoti ātri aizvirzās, pazūd u. tml.
- nav pielaulāts saka par to, kas nav uz mūžu saistīts (ar ko).
- tas vēl ir jautājums saka par to, kas nav vēl droši zināms.
- izgaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- izkūp kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- pagaist kā dūmi saka par to, kas nepastāv ilgi, kas ātri izzūd.
- tik un tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
- tik vai tā saka par to, kas noteikti būs, notiks.
- birst kā no maisa saka par to, kas parādās lielā daudzumā.
- (birst) kā no (pār)pilnības raga Saka par to, kas parādās, tiek izveidots lielā daudzumā.
- minūšu jautājums saka par to, kas paveicams vai atrisināms ļoti īsā laikā.
- kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.
- agri vai vēlu saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
- nelaime un posts saka par to, kas sagādā daudz rūpju un raižu.
- (ir) uz sirds saka par to, kas satrauc, nomāc, arī par to, ko vēlas noskaidrot, uzzināt.
- mēles galā būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
- uz mēles būt Saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
- ne gala, ne malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- nedz gala, nedz malas Saka par to, kas turpinās ļoti ilgi.
- mēles galā būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- uz mēles būt Saka par to, ko gribas pateikt.
- likteņa pirksts saka par to, ko it kā var uzskatīt par likumsakarīgu un nenovēršamu pārdabisku spēku iedarbību.
- medaļas otra puse saka par to, ko var aplūkot no cita (atšķirīga, pretēja) viedokļa.
- medaļas divas puses saka par to, ko var aplūkot no diviem (atšķirīgiem, pretējiem) viedokļiem.
- kā (atvērta) grāmata saka par to, ko var skaidri redzēt.
- sīksta dzīvība saka par to, kuru grūti nonāvēt, iznīcināt.
- beigta balle saka, ja neko nav iespējams grozīt, vairs nav vērts par to runāt.
- siekalas saskrien mutē saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
- siekalas tek saka, redzot ko garšīgu, kārdinošu vai klausoties par to.
- troksnis Sarunas, runas, dzīva, plaša (kā) apspriešana, ko izraisījusi pastiprināta, arī sakāpināta interese (par to).
- izskatīt Skatoties, aplūkojot iepazīties (ar tekstu), gūt priekšstatu (par to).
- dzīvs Spilgts; līdzīgs īstenībai, realitātei (par to, ko atceras, iedomājas u. tml.).
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par to).
- pelnīties Strādāt, saņemot par to samaksu, atlīdzību.
- aizslīdēt Šķietamā kustībā aizvirzīties (par to, kam kāds pārvietojas garām, pāri u. tml.).
- pieskaitāms Tāds (cilvēks), kas saprot, ko dara, spēj savu rīcību vadīt un atbildēt par to.
- estētisks Tāds, kas attiecas uz estētiku, izpratni par to.
- vadītājs Tas, kas (ko) vada (1;2); cilvēks, kas organizē (kāda kolektīva, iestādes) darbu, ir atbildīgs par to.
- tehnokrātija Teorija par to, ka vispārēja sabiedrības labklājība sasniedzama, balstoties uz industriālu apvērsumu, tehnoloģiju attīstību.
- ņirbēt Uz īsu brīdi būt redzamam (par to, kam lielā ātrumā virzās garām).
- pieskatīt Uzmanīt, uzraudzīt (kādu), lai nedara ko nevēlamu vai pasargātu no kā nevēlama; uzraudzīt (kādu), rūpējoties, gādājot (par to).
- vārdnīca Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
- strādāt Veikt, parasti ilgāku laiku, šādas darbības (piem., iestādē, uzņēmumā), saņemot par to atlīdzību.
- iztirgot Vienoties (par ko); veikt nelikumīgus darījumus, saņemot par to samaksu.
- saderēt Vienoties par laulību (ar kādu); vienoties par to, ka (parasti meita) apprecēsies ar kādu.
- ezoterija Vispārināta īpašība --> ezoterisks; ezoterisko jautājumu kopums, mācība par to.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa par to.