Paplašinātā meklēšana
Meklējam iere.
Atrasts vārdos (28):
- iere:1
- piere:1
- nieres:1
- iereibt:1
- maniere:1
- bumbiere:1
- ieredzēt:1
- iereibis:1
- pieredze:1
- arhierejs:1
- aunapiere:2
- aunapiere:1
- klavieres:1
- pieredzēt:1
- siereklis:1
- neieredzēt:1
- pieregulēt:1
- virsnieres:1
- iereģistrēt:1
- pieredzējis:1
- pieremontēt:1
- nepieredzēts:1
- piereģistrēt:1
- nepieredzējis:1
- mazpieredzējis:1
- tāfelklavieres:1
- piereģistrēties:1
- koncertklavieres:1
Atrasts etimoloģijās (50):
- No vācu tamburieren. (šķirklī tamborēt)
- No franču front, kam pamatā latīņu frons (frontis) 'piere, priekšpuse'. (šķirklī fronte)
- No grieķu archiereus 'virspriesteris'. (šķirklī arhierejs)
- No vācu balsamieren. (šķirklī balzamēt)
- No itāļu bergamotta, kam pamatā turku begarmûdī 'kunga bumbiere'. (šķirklī bergamote)
- No vācu blamieren. (šķirklī blamēt)
- No vācu bugsieren. (šķirklī buksēt)
- No vācu devalvieren, kam pamatā franču vārds. (šķirklī devalvēt)
- No vācu diagnostizieren, kam pamatā latīņu diagnoscere. (šķirklī diagnosticēt)
- No vācu diffundieren, kam pamatā latīņu fundere 'liet'. (šķirklī difundēt)
- No vācu diskontieren, kam pamatā itāļu (di)scontare. (šķirklī diskontēt)
- No vācu explodieren, kam pamatā latīņu explodere 'plaukšķinot padzīt no skatuves'. (šķirklī eksplodēt)
- No franču expert, kam pamatā latīņu expertus 'pieredzējis'. (šķirklī eksperts)
- No grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrija)
- No franču empirisme, kam pamatā grieķu empeiria 'pieredze'. (šķirklī empīrisms)
- No vācu Furnieren. (šķirklī finieris)
- No itāļu carabiniere. (šķirklī karabinieris)
- No vācu glasieren. (šķirklī glazēt)
- No itāļu gondoliere. (šķirklī gondoljers)
- No vācu hospitalisieren. (šķirklī hospitalizēt)
- No vācu chromieren, kam pamatā ķīmiskā elementa nosaukums chromium 'hroms'. (šķirklī hromēt)
- No vācu imponieren, kam pamatā latīņu valodas vārds. (šķirklī imponēt)
- No vācu infizieren, kam pamatā latīņu inficere. (šķirklī inficēt)
- No vācu kandidieren, kam pamatā attiecīgais latīņu valodas vārds. (šķirklī kandidēt)
- No vācu Kassier, itāļu cassiere, cassa 'kase'. (šķirklī kasieris)
- No franču cavalier, itāļu cavaliere 'jātnieks, bruņinieks'. (šķirklī kavalieris)
- No franču confrontation, kam pamatā latīņu con 'kopā' un frons (frontis) 'piere'. (šķirklī konfrontācija)
- No vācu konspektieren, kam pamatā latīņu conspectus. (šķirklī konspektēt)
- No vācu kritisieren, kam pamatā franču critiquer. (šķirklī kritizēt)
- No vācu quittieren. (šķirklī kvitēt)
- No vācu lavieren. (šķirklī lavierēt)
- No vācu legieren 'sakausēt', kam pamatā latīņu ligare 'saistīt'. (šķirklī leģēt)
- No grieķu misanthrōpia (misein 'neieredzēt' un anthrōpos 'cilvēks'). (šķirklī mizantropija)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No grieķu nephros 'niere'. (šķirklī nefrīts)
- No vācu Niere. (šķirklī nieres)
- No vācu panieren (latīņu panis 'maize'). (šķirklī panēt)
- No grieķu pyelos 'sile, bļodiņa' un nephros 'niere'. (šķirklī pielonefrīts)
- No vācu plombieren. (šķirklī plombēt)
- No vācu praktizieren. (šķirklī praktizēt)
- No vācu produzieren, angļu produce, kam pamatā latīņu producere 'vest priekšā; radīt, ražot'. (šķirklī producēt)
- No vācu projektieren. (šķirklī projektēt)
- No vācu publizieren, kam pamatā latīņu publicare 'darīt zināmu atklātībai'. (šķirklī publicēt)
- No vācu redigieren, kam pamatā latīņu redigere 'ievākt'. (šķirklī rediģēt)
- No vācu sanieren, kam pamatā latīņu sanare 'ārstēt'. (šķirklī sanēt)
- No vācu synchronisieren, franču synchroniser. (šķirklī sinhronizēt)
- No vācu studieren. (šķirklī študierēt)
- No krievu трактир, kam pamatā vācu traktieren 'cienāt' vai itāliešu trattoria 'traktieris, restorāniņš'. (šķirklī traktieris)
- No vācu trassieren. (šķirklī trasēt)
- No vācu probieren, kam pamatā latīņu probare 'novērtēt, atzīt par labu'. (šķirklī provēt)
Atrasts vārdu savienojumos (26):
- acis sprāgst no pieres ārā
- acis sprāgst no pieres laukā
- augsta piere
- auna piere
- bungot klavieres
- dzīvo kā niere pa taukiem
- dzīvo kā niere taukos
- izraut aci(s) no pieres
- izzagt aci(s) no pieres
- kā niere taukos
- klejojošā niere
- kož (vai) acis no pieres laukā
- mākslīgā niere
- ne acu galā (neieredzēt, nevarēt ciest)
- neieredzēt ne acu galā
- nevar ne acu galā ieredzēt
- nevarēt ieredzēt ne acu galā
- peld kā niere pa taukiem
- pieres vieta
- raut aci no pieres laukā
- raut acis no pieres laukā
- uz pieres nav rakstīts
- zagt aci no pieres ārā
- zagt aci no pieres laukā
- zaķim acis no pieres sprāgst ārā
- zaķim acis no pieres sprāgst laukā
Atrasts skaidrojumos (167):
- neandertālietis Akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- piešaut Ar izmēģinājuma šāvieniem pieregulēt (šaujamieroci).
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā jomā).
- profesionālisms Augsta līmeņa prasme, zināšanas un pieredze kādā profesijā vai darbības veikšanā; profesionālā meistarība; profesionalitāte.
- bergamote Bumbiere ar sulīgiem, saldiem, augļiem; attiecīgā bumbieru šķirne.
- bumbieris Bumbieres auglis.
- būt krietnā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- būt varenā dūšā būt (kļūt) iereibušam, piedzērušam.
- būt labā dūšā būt iereibušam, piedzērušam.
- (būt) jautrā prātā būt iereibušam.
- (būt) jautrā dūšā Būt iereibušam.
- uzēsties Būt negatīvi noskaņotam, pārmērīgi prasīgam (pret kādu); neieredzēt (kādu) un censties kaitēt.
- pilnās burās Būt stipri iereibušam.
- ar pilnām burām Būt stipri iereibušam.
- stāvēt tālu (no kā) Būt tādam, kam nav zināšanu, pieredzes.
- empīrija Cilvēka pieredze.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- vilks Cilvēks ar lielu pieredzi (kādā darbības jomā); daudz piedzīvojis cilvēks.
- speciālists Cilvēks, kam ir labas, dziļas zināšanas, iemaņas, prasme (kādā zinātnes vai tehnikas nozarē); cilvēks, kam ir liela pieredze (piem., kādā darbā).
- empīriķis Cilvēks, kas domā un darbojas, balstoties uz savu pieredzi.
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- ticējums Dabas un cilvēku dzīves parādību un likumsakarību skaidrojums, kas izriet no pieredzes, arī no reliģiskiem, mitoloģiskiem priekšstatiem.
- piestrādāties Darbojoties pieregulēties (par ierīcēm, mehānismiem).
- rūdīts vilks daudz pieredzējis un piedzīvojis (piem., dažādās bīstamās situācijās bijis) cilvēks.
- vecs buks daudz pieredzējis, piedzīvojis cilvēks.
- izredzēties Daudz, redzēt (ko); daudz pieredzēt.
- virsdegune Deguna augšējā daļa, kas atrodas starp acīm un piekļaujas pierei.
- nieru bļodiņa dobums nieres ieliektajā pusē.
- plūči Dzīvnieku iekšējie orgāni, kas ir izmantojami par pārtikas produktu, piem., sirds, plaušas, nieres.
- metafizika Filozofijas nozare par esamības pirmsākumiem un pirmelementiem, kas pastāv ārpus jutekliskās pieredzes.
- pozitīvisms Filozofijas virziens, kas par vienīgo zināšanu avotu uzskata pozitīvas pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
- empīrisms Filozofijas virziens, teorija, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pieredzi, juteklisko uztveri.
- racionālisms Filozofisks virziens, kurā prātu uzskata par galveno vai vienīgo zināšanu avotu, noliedzot jutekliskās pieredzes nozīmi.
- zaļknābis Fiziski nenobriedis, nepieredzējis jaunietis.
- pārpieris Galvas apsējs, ko sieviete sien virs pieres zem lakata, galvas auta.
- deniņi Galvas daļa, kas atrodas virs acīm no pieres sāniem līdz ausij.
- mācīties Gūt atziņu, izpratni (pieredzē).
- pazīt Identificēt, noteikt (ko), izmantojot pieredzi, zināšanas.
- uzsūkt Iegūt ar uztveri, pieredzi, apkārtējās vides ietekmi.
- praktizēties Iegūt prasmes, iemaņas, pieredzi, vingrinoties (piem., amatā, darbā).
- ieris iere.
- ieraudzīt ieredzēt.
- ņemt uzskaitē iereģistrēt, iedalīt (piem., kādā grupā).
- iesildīties iereibt.
- iesilt iereibt.
- ieskurbt iereibt.
- CV Īss pārskats par iegūto izglītību, profesiju, darba pieredzi, ko iesniedz darba devējam; dzīves apraksts.
- izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko).
- pārciest Izslimot (slimību); piedzīvot, pieredzēt (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
- nags Izvirzījums pie cepures virs pieres (parasti no stingrāka materiāla).
- kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīga nosacīta spēles maniere, kanoniskas pozas un kur visas lomas tēlo vīrieši.
- zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis.
- šmurgulis Jauns, nepieredzējis cilvēks; smurgulis.
- pienapuika Jauns, nepieredzējis vīrietis; nepraša.
- nīst Just ļoti lielu nepatiku, naidu (pret kādu, ko); neieredzēt.
- pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
- koncertklavieres Klavieres, kas ir paredzētas koncertu sniegšanai, ar kvalitatīvu konstrukciju, plašu diapazonu, ļoti labu skanējumu.
- nofiksēt Konstatēt, atzīmēt, piereģistrēt.
- mentorings Konsultatīva sadarbība starp mentoru un viņa pieredzes pārņēmēju; darbaudzināšana.
- uzķemmēt Ķemmējot sakārtot (matus) virsū (piemēram, pierei, ausīm).
- flīģelis Lielas klavieres trīsstūra formā ar trim kājām un horizontāli uzvilktām stīgām.
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres.
- nekompetence Lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes trūkums (kādā jautājumā, jautājumu kopumā).
- papildināt Mācoties, strādājot, iegūstot pieredzi, paplašināt, pilnveidot (savas zināšanas, prasmi).
- taustiņinstruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piem., klavieres, sintezators).
- pianists Mūziķis, kas spēlē klavieres.
- anakardija Mūžzaļš, 10 līdz 12 metrus augsts tropu koks ar ādainām elipsveida lapām, bāli zaļiem ziediem un bumbierveida augļiem, kuru galā atrodas īstais auglis – nieres formas rieksts; kešjukoks [Anacardium occidentale].
- klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres).
- bungot klavieres nemākulīgi spēlēt klavieres.
- neieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
- nevarēt ieredzēt ne acu galā nepavisam neieredzēt (kādu); nepavisam nevarēt paciest (ko).
- puika Nepieredzējis, arī nenopietns jaunietis.
- klejojošā niere niere, kas noslīd un pārvietojas atkarībā no ķermeņa stāvokļa.
- īkstis Nieres.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstīta uz neapzinātu pieredzi.
- aiznest sev līdzi kapā nomirt, neizpaužot ko, nenododot palicējiem savu pieredzi, māku.
- paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām.
- hospitēt Novērot pieredzes apmaiņas nolūkā cita skolotāja stundu vai augstskolas mācībspēka lekciju.
- (iz)just uz savas ādas pārdzīvot, pieredzēt (ko nepatīkamu, nevēlamu).
- konsistorija Pareizticīgajā baznīcā – arhierejam padota iestāde ar administratīvām funkcijām.
- ieēsties Pastāvīgi būt nemierā (ar kādu), neieredzēt (kādu).
- pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
- rezidentūra Pēcdiploma teorētiska un praktiska apmācība izraudzītajā specialitātē pieredzējuša ārsta vadībā (medicīnas augstskolu absolventiem).
- pārciest Piedzīvot, pieredzēt (nelabvēlīgus apstākļus); izdzīvot, nonākot nelabvēlīgos apstākļos.
- rutīna Pieredzē iegūta automatizēta (darba) prasme, iemaņas; radošuma trūkums (darba) veikšanā.
- prakse Pieredze, praktiskās iemaņas.
- kalums Pieredze, rūdījums (cilvēkam).
- piedzīvot Pieredzēt (piem., kādu notikumu); pārdzīvot, izjust (ko).
- mocīties Pieredzēt lielas grūtības; ļoti pūlēties.
- sareģistrēt Piereģistrēt (lielāku daudzumu).
- piereģistrēties Piereģistrēt sevi; tikt piereģistrētam.
- iečekoties Piereģistrēties.
- uzacs Pieres daļa pie šās joslas.
- ierakstīties Pieteikties, piereģistrēties (piem., par biedru, dalībnieku).
- priekšizpēte Plašāks ieskats par nozari, kurā problēma tiek risināta, institūciju, ar ko notiek sadarbība, līdzīgiem produktiem vai pakalpojumiem, vai salīdzināmām pieredzēm pirms aktīvas mijiedarbības ar lietotājiem.
- augsta piere plata piere.
- dzīves gudrība praktiskajā dzīvē iegūta pieredze, zināšanas.
- atmiņa Psihisko norišu kopums, kas saistās ar agrāk iegūto iespaidu, informācijas, pieredzes u. tml. saglabāšanu un atjaunošanu apziņā.
- prāts Psihisko norišu un personības īpašību kopums, kas rada iespēju apzināties, domāt, saprast un veidot īstenības atspoguļojumu, izzināt priekšmetu un parādību vispārīgās un būtiskās īpašības, gūt un izmantot pieredzi.
- gūt Rast (zināšanas, pieredzi).
- nosacījuma reflekss reflekss, kas izveidojies organisma dzīves laikā līdz ar pieredzi.
- kunga prātā saka par iereibušu vai piedzērušu cilvēku.
- kā dadzis acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
- kā skabarga acī saka par ko nepatīkamu, traucējošu vai tādu, ko nevar ieredzēt.
- vēl mātes piens uz lūpām saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
- vēl mātes piens aiz lūpas saka par ļoti jaunu, nepieredzējušu cilvēku.
- vīra dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
- vīra prātā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
- kunga dūšā saka, ja cilvēks ir iereibis, piedzēries un tiecas dižoties, izrādīt savu spēku.
- nav ar pliku roku ņemams saka, ja kāds ir ļoti attapīgs, gudrs, daudz pieredzējis, viltīgs.
- nevar ne acu galā ieredzēt saka, ja kādu ļoti neieredz.
- slapjš aiz ausīm saka, norādot uz kāda jaunību, mazo pieredzi.
- pazaļš Samērā jauns, nepieredzējis.
- raukt Savilkt seju tā, ka pieres ādā veidojas grumbas.
- nīsties Savstarpēji neieredzēt vienam otru (citam citu); naidoties.
- zēngalviņa Sieviešu frizūra – īsi apgriezti mati, ko nēsā bez celiņa, uz pieres taisni nogrieztus un gandrīz pilnīgi gludus.
- darbaudzinātājs Speciālists, pieredzējis darbinieks, kas apmāca jaunos darbiniekus (Padomju Savienībā XX gs. 70. un 80. gados).
- plinkšķināt Spēlēt, parasti neprasmīgi (piem., klavieres); nemākulīgi spēlējot, atskaņot.
- stažēties Strādāt (kādā citā vietā) pieredzes apgūšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai.
- atziņa Svarīga doma, secinājums (par pieredzēto, novēroto, izpētīto u. tml.).
- ķirsis Tā, ka ir iereibis.
- ķite Tā, ka ir iereibis.
- skaidrs Tā, ka nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tā, ka nav iereibis.
- gudrs Tāds (cilvēks), kam ir attīstīts prāts, plašas zināšanas, liela pieredze; tāds, kas ātri uztver, saprot, iegaumē; arī attapīgs.
- jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
- stiprs Tāds, kam ir labas zināšanas, arī prasme, pieredze (kādā nozarē).
- pieredzējis Tāds, kam ir liela (parasti profesionālā) pieredze.
- sirdsgudrs Tāds, kam ir liela garīgā pieredze, tāds, kas rīkojas atbilstoši morāles normām.
- rūdīts Tāds, kam ir liela pieredze (kādā jomā), praksē pārbaudītas zināšanas.
- vecākais Tāds, kam ir lielāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- izsmalcināts Tāds, kam ir ļoti laba, izkopta gaume, manieres, spējas; arī pārspīlēti smalks; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- mazpieredzējis Tāds, kam ir maza pieredze.
- jaunākais Tāds, kam ir mazāka pieredze (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
- nierveida Tāds, kam ir nieres forma, veids.
- manierīgs Tāds, kam ir pārspīlēti smalkas, nedabiskas manieres (1); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- iznesīgs Tāds, kam ir stalta stāja, labas manieres; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- šaurpierains Tāds, kam ir šaura piere, zems intelekta līmenis.
- bezprecedenta Tāds, kam nav precedenta; nebijis, nepieredzēts.
- nepieredzējis Tāds, kam nav vēl pieredzes (piem., kādā darbā).
- vieds Tāds, kam raksturīgas plašas zināšanas, labi attīstīta domāšana, bagātīga pieredze; arī gudrs (1).
- neaptēsts Tāds, kam trūkst apķērības, dzīves pieredzes; tāds, kas neprot uzvesties, kam trūkst labu manieru.
- vientiesīgs Tāds, kam trūkst dzīves pieredzes un ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere; tāds, kas bez pietiekama pamatojuma uzticas; naivs, lētticīgs.
- nekompetents Tāds, kam trūkst lietpratības, plašu zināšanu, profesionālas pieredzes, izpratnes.
- pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
- dulls Tāds, kas ir apdullis, labi neuztver apkārtējo, arī iereibis.
- glauns Tāds, kas ir izskatīgi, eleganti ģērbies un kam ir smalkas manieres.
- nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis, arī ārkārtīgs.
- neredzēts Tāds, kas līdz šim nav redzēts, pieredzēts; arī neparasts.
- gudrs Tāds, kas liecina par attīstītu prātu, plašām zināšanām, pieredzi; tāds, kura saturā ietvertas dziļas zināšanas, pieredze u. tml.
- skaidrs Tāds, kas nav alkoholisku dzērienu ietekmē, tāds, kas nav iereibis.
- apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes, novērojumiem; tāds, kas radies teorētiski.
- empīrisks Tāds, kas pamatots uz pieredzi, iegūts no novērojumiem un eksperimentiem.
- transcendentāls Tāds, kas pastāv ārpus apziņas, pieredzes.
- vecs Tāds, kas samērā ilgi strādā, darbojas (kādā nozarē); tāds, kam ir liela, ilggadēja pieredze.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes.
- nepiedzīvojis Tāds, kas vēl nav ieguvis dzīves pieredzi; nepieredzējis.
- vientiesīgs Tāds, kura saturā izpaužas dzīves pieredzes trūkums, vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere.
- ponijs Taisns matu griezums uz pieres.
- pieredze Tas, kas ir noticis, dzīvē pieredzēts.
- pirmatklājums Tas, kas līdz šim nav bijis zināms, pieredzēts; kā jauna, līdz šim nezināma, nepieredzēta atklāšana.
- rezidents Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
- pundurtruši Trušu šķirņu grupa, kuras pārstāvjiem ir neliels augums, plata piere un purns, lielas, izvalbītas acis, biezs apmatojums; šīs grupas truši.
- ūdensvistiņa Ūdensputns (nedaudz lielāks par mājas balodi), kam ir melns ķermenis ar šauru, baltu svītru sānos un sarkana piere un knābis [Gallinula chloropus].
- subprodukti Uzturā izmantojami dzīvnieku iekšējie orgāni (piem., aknas, nieres, smadzenes); viszemākās kvalitātes gaļas produkti (piem., galvas, kājas).
- iepraktizēties Vairākkārt veicot (noteiktas darbības), ilgstošāk strādājot, iegūt pieredzi, iemaņas, prasmes, veiklību u. tml.
- konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
Atrasts piemēros (200):
- sprikstēt ..Viņai vienmēr sprikstēja acis, kad Matīss stāstīja par ļaudīs pieredzēto!
- prātvēders ..viņi [iedzērušie vīrieši] bija vareni prātvēderi, katrs pieredzējis brīnumu brīnumus, tos tā vien gribējās citiem izstāstīt!
- ēsma ..zemāka cena bija pietiekama ēsma, lai nepieredzējis pircējs atvērtu maku..
- tāfelklavieres 19. gadsimtā Rīgā ražotas tāfelklavieres.
- pļāpāt Aiz garlaicības pasažieres sāka pļāpāt.
- aizmirst Aizmirst spēlēt klavieres.
- aizskanēties Aizskanas klavieres.
- aiztraukt Aiztraukt odu no pieres.
- iereibis Aizturēts iereibis autovadītājs.
- iereibis Aizvest iereibušo uz mājām.
- piere Akmens piere.
- apciemojums Apciemojuma mērķis bija pieredzes apmaiņa ar kolēģiem.
- apgūt Apgūt vecāko kolēģu pieredzi.
- apmainīties Apmainīties pieredzē.
- stiķis Ar jaunajiem pieredzē dalījās podnieka amata stiķu zinātājs.
- rutīna Ar laiku nāks pieredze, rutīna.
- pieregulēt Ar termoregulatoriem var pieregulēt siltuma padevi radiatoros.
- ierieties Ārā ierejas suns.
- negācija Ārējās pasaules un tās pieredzes negācija.
- pieredze Arī neveiksmīga pieredze var dot labumu.
- aristokrātisks Aristokrātiskas manieres.
- ārišķīgs Ārišķīgas manieres.
- kompetence Ārsta pieredze un kompetence.
- praktiķis Ārsts savā specialitātē ir pieredzējis praktiķis.
- atbīdīt Atbīdīt matus no pieres.
- atbraucīt Atbraucīt matus no pieres.
- agnosticisms Ateisms un agnosticisms principā ir individuāla pozīcija, kas pamatojas personīgajā pieredzē un personīgajās pārdomās.
- atķemmēt Atķemmēt matus no pieres.
- atraust Atraust sviedrus no pieres.
- atsist Atsist nieres.
- atsukāt Atsukāt matus no pieres.
- vecākais Augsti vērtēt vecākā kolēģa pieredzi.
- kasieris Autobusa kasiere.
- rakstība Autora dzejas rakstības maniere.
- balstīties Balstīties uz tradīcijām, pieredzi.
- zoss Baltpieres zoss.
- bāzēties Bāzēties uz savu pieredzi.
- masieris Bērnu masiere.
- pionieris Biju kārtīga pioniere.
- kontrolieris Biļešu kontroliere.
- sapūt Bumbierei augļi sapuva kokā.
- apputeksnēties Bumbieres savstarpēji apputeksnējas.
- butaforisks Butaforiskas klavieres.
- braukt Cepure nepārtraukti brauc uz pieres.
- pūšams Cerētā pūšamā vietā viņam nācies trīs gadus spēlēt klavieres.
- pieredze Cilvēks ar lielu dzīves pieredzi.
- citzemju Citzemju pieredze.
- dalīties Dalīties pieredzē.
- gūt Darbā gūta liela pieredze.
- darbs Darba pieredze.
- pieredze Darba pieredze.
- perversija Daudzu perversiju cēloņi meklējami traumējošā bērnības pieredzē.
- dauzīt Dauzīt klavieres.
- dot Dot kasierei naudu.
- dot Dot vietu pasažierei ar bērnu.
- pieredze Doties pieredzes apmaiņas braucienā.
- drudžains Drudžaini karsta piere.
- vilkties Dziļa rieva vilkās pāri vectēva pierei.
- sirmgalvis Dzīvē daudz pieredzējis sirmgalvis.
- dzīve Dzīves jēga, uzskati, pieredze.
- tramplīns Filmas veidošanā gūtā pieredze režisoram kļūs par tramplīnu tālākai radošai izaugsmei.
- uzpīt Friziere man uzpina skaistu bizi.
- modelētājs Friziere modelētāja.
- nemākulīgs Friziere nemākulīgi strādā.
- pieremontēt Gadu gaitā ēkai vajag šo to pieremontēt.
- galants Galantas manieres.
- sietiņkauls Galvaskausa smadzeņdaļas skeletu veido pakauša kauls, spārnkauls, pieres kauls, sietiņkauls, divi paura kauli un divi deniņkauli.
- maniere Gleznojuma maniere.
- gluds Gluda piere.
- sabalsoties Grāmatā izlasītais sabalsojas ar paša pieredzi.
- sastatīt Grāmatā sastatītas atšķirīgas dzīves pieredzes.
- polemiķis Gudrs, pieredzējis polemiķis.
- kolosāls Gūt kolosālu pieredzi.
- austrumi Gūt pieredzi austrumu tirgū.
- maniere Ģērbšanās maniere.
- zobgalis Ģimenes galvu ātrās runas manieres dēļ kāds zobgalis iesauca par Čivi.
- iegūt Iegūt dzīves pieredzi.
- paliels Iegūt palielu pieredzi.
- pieredze Iegūt pieredzi.
- iemācīt Iemācīt labas manieres.
- maniere Iemācīties labas manieres.
- sakņkopis Iepazīties ar veco sakņkopju pieredzi.
- iepriekšējs Iepriekšējo paaudžu pieredze.
- iereģistrēt iereģistrēt datus žurnālā.
- iereģistrēt iereģistrēt saņemtos dokumentus.
- iereibt iereibt no degvīna glāzītes.
- atmeimurot iereibušais atmeimuro nost no durvīm.
- renstele iereibušais guļ renstelē.
- gāzelēties iereibušie vīri gāzelēdamies devās mājup.
- verkšķis ierejas kaimiņu verkšķis.
- ilggadējs Ilggadēja pieredze.
- taujāt Intervijā deputāts tika taujāts par savu politisko pieredzi.
- īrēt Īrēt klavieres.
- vilkties Izbrīnā piere velkas grumbās.
- priekšrocība Izglītības un darba pieredzes priekšrocības.
- iziet Iziet no savas pieredzes.
- izjust Izjust pieredzes trūkumu.
- izmest Izmest no kafejnīcas stipri iereibušos vīriešus.
- izsecināt Izsecināt no savas pieredzes.
- izveidot Izveidot labas manieres.
- suflieris Jau četrdesmit gadus teātrī kalpojusi uz skatuves nemanāmā, bet izrādē neaizvietojamā sufliere Aija.
- saspaidīt Jaunā kasiere kases aparātā saspaidījusi nepareizos taustiņus.
- nomainīt Jauniņo dežuranti nomaina pieredzējusī kolēģe.
- pieremontēt Jumtu varēsim tikai nedaudz pieremontēt.
- svīst Karstā laikā svīst piere.
- iespiest Kasiere iespiež rokā biļeti.
- atlikums Kasiere izdod atlikumu.
- izdot Kasiere izdod sīknaudu.
- ass Kasiere kļūst asa.
- virssvārcis Kasieres gaumīgos virssvārčos.
- strādāt Kaut arī naktīs nieres strādā intensīvāk nekā dienā, urīns izdalās mazāk.
- ieredzēt Kolektīvā labi ieredzēts cilvēks.
- zaļknābis Komandā gandrīz visi ir pieredzējuši spēlētāji, tikai divi ir zaļknābji.
- krāt Krāt zināšanas, pieredzi.
- nieres Kreisā niere.
- krunkains Krunkaina piere.
- kundzisks Kundziskas manieres.
- nieres Labā niere.
- lasījums Lasījuma maniere.
- maniere Lasījuma maniere.
- sastapt Latvijā biežāk sastopamas sējas un baltpieres zosis.
- līdzens Līdzena piere, seja.
- mācīties Mācīties spēlēt klavieres.
- iereibis Manāmi iereibusi sieviete.
- krist Mati krīt pār pleciem, uz pieres.
- nokrist Mati nokrituši uz pieres.
- pielipt Mati pielipuši pie nosvīdušās pieres.
- salipt Mati salipuši uz pieres.
- mazpieredzējis Mazpieredzējis darbinieks.
- mazpieredzējis Mazpieredzējusi komanda.
- mazpieredzējis Mazpieredzējuši kolēģi.
- divspēle Meistarīga pieredzes bagāto aktieru divspēle.
- uzskaņot Meistars uzskaņo klavieres.
- klavieres Melnas klavieres.
- metodisti Metodisti uzskata, ka viņu pārliecības pamatā ir Bībele, saprāts, baznīcas tradīcija un pieredze.
- mikls Mikla piere.
- mistisks Mistisks pieredzējums.
- neieredzēt Neieredzēt cilvēkus.
- neieredzēt Neieredzēt mācību priekšmetu.
- neieredzēt Neieredzēt savu vīramāti.
- sociālists Neieredzēt sociālistus.
- nepieredzējis Nepieredzējis ārsts.
- nepieredzējis Nepieredzējis darbinieks.
- jātnieks Nepieredzējis jātnieks.
- nepieredzēts Nepieredzēti daudz skatītāju.
- nepieredzēts Nepieredzēts sausums.
- savrupināt Nesavrupināt zinātni no citvalstu pieredzes.
- ieredzēt Nevaru ieredzēt liekulību.
- nevietā Nevietā atsaukties uz citu valstu pieredzi.
- sārņi Nieres nodrošina sārņu izvadīšanu no organisma.
- pārstādīšana Nieres pārstādīšana.
- transplantācija Nieres transplantācija.
- punduris No bumbieres izauga punduris.
- saspringt No piepūles lūpas saspringa, uz pieres izspiedās sviedri.
- nodot Nodot citiem savas zināšanas, pieredzi.
- atskurbtuve Nogādāt iereibušo medicīniskajā atskurbtuvē.
- noglaust Noglaust no pieres matu šķipsnu.
- nieres Nopirkt liellopa nieres.
- norasot Norasojusi piere.
- noraust Noraust ar roku sviedrus no pieres.
- noskaņoties Noskaņojušās klavieres.
- noskaņot Noskaņot klavieres.
- noskūpstīt Noskūpstīt bērnu uz pieres.
- noslaucīt Noslaucīt sviedrus no pieres.
- piere Noslaucīt sviedrus no pieres.
- nosukāt Nosukāt matus uz pieres.
- nosvīst Nosvīdusi piere, mugura.
- notraukt Notraukt no pieres sviedrus.
- iemeimurot Pa durvīm iemeimuro iereibis vīrs.
- paaugsts Paaugsta piere.
- nepieredzējis Palīdzēt nepieredzējušajam kolēģim.
- krāties Pamazām krājas pieredze.
- paplinkšķināt Paplinkšķināt klavieres.
- pārcilāt Pārcilāt atmiņā pieredzēto.
- uzklupt Parkā vīrietim uzklupuši iereibuši jaunieši.
- pārņemt Pārņemt pieredzi no vecākajiem kolēģiem.
- pieredze Pārņemt pieredzi.
- pārpotēt Pārpotēt uz vecā zara jaunu bumbieres šķirnes potzaru.
- pārskaņot Pārskaņot klavieres.
- pārsukāt Pārsukāt matus pāri pierei.
- pārvilkt Pārvilkt pirkstus pāri pierei.
- ausene Pastumt auseni augstāk uz pieres.
- raudas Pēc jaundzimušā raudām pieredzējusi mamma spēj noteikt to iemeslu.
- maniere Pianisma pasaulē valda dažādas manieres.
- piestreipuļot Pie mums piestreipuļo kāds manāmi iereibis kungs.
- potzars Pieaudzēt bumbieres potzaru.
- virspavārs Pieņemt darbā pieredzējušus pavārus un virspavārus.
- pušu Piere ir pušu.
- raukties Piere raucas grumbās.
- saraukties Piere saraucas grumbās.
- savilkties Piere savelkas grumbās.
- savilgt Piere savilgusi sviedros.
- nākt Pieredze nāk ar gadiem.
- golferis Pieredzējis golferis.
- hipnotizētājs Pieredzējis hipnotizētājs.
- jūrasbraucējs Pieredzējis jūrasbraucējs.
- kērlingists Pieredzējis kērlingists.
- kombainieris Pieredzējis kombainieris.
- litogrāfs Pieredzējis litogrāfs.
- mašīnmeistars Pieredzējis mašīnmeistars.
iere citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV