Paplašinātā meklēšana
Meklējam gāze.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (145):
- aizgāzelēt Aizgāzelēties.
- traverss Alpīnismā – pārgājiens pa kalnu grēdas kori no vienas virsotnes uz citām virsotnēm; kalna nogāzes, klints u. tml. šķērsošana horizontālā virzienā.
- gāzes krātuve apakšzemes gāzes glabātava.
- manometrs Aparāts gāzes, tvaika vai šķidruma spiediena mērīšanai.
- embols Asins receklis, taukšūnas, gāzes vai gaisa pūslītis u. tml., kas aizsprosto asinsvadus vai limfvadus.
- embolija Asinsvadu vai limfvadu aizsprostojums ar embolu – asins recekli, gāzes vai gaisa pūslīti, taukšūnām.
- nomest gāzi atlaižot gāzes pedāli, samazināt braukšanas ātrumu.
- sprausla Atvere (šķidruma, gāzes) noteikta virziena plūsmas regulēšanai (smidzinātājos, miglotājos, iekšdedzes motoros u. c.).
- amonjaks Bezkrāsaina gāze – slāpekļa un ūdeņraža savienojums ar asu smaku, dabā rodas pūšanas procesos.
- metāns Bezkrāsaina gāze bez smakas, dabasgāzes galvenā sastāvdaļa.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela – piesātināts ogļūdeņradis, kas kopā ar metānu ietilpst dabasgāzes sastāvā.
- fosgēns Bezkrāsaina indīga gāze ar pūstoša siena smaku, ko Pirmā pasaules kara laikā izmantoja kā kaujas vielu.
- acetilēns Bezkrāsaina ogļūdeņraža gāze ar asu, kodīgu smaku, ko lieto metālu griešanā, metināšanā u. tml.
- hlorūdeņradis Bezkrāsaina smacējoša gāze ar asu smaku, viens no ķīmiskās rūpniecības pamatproduktiem.
- kriptons Cēlgāze, ko izmanto kvēlspuldžu pildīšanai [Kr].
- inertās gāzes cēlgāzes.
- plazma Daļēji vai pilnīgi jonizēta gāze, kas rodas gāzu izlādē atmosfērā, augstu temperatūru procesos un kodolu sintēzes iekārtās.
- instalācija Darbība, rezultāts --> instalēt (1); elektrības, gāzes, vēdināšanas u. tml. tehniskas sistēmas ierīkošana.
- dūmi Degšanas procesā gaisā radies gāzes un ļoti sīku daļiņu maisījums.
- izplūdes gāzes degvielas sadegšanas gāzveida produkts; atgāzes.
- plītiņa Dem. --> plīts; neliela, pārnēsājama (elektriskā vai gāzes) plīts.
- skurstenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; dūmenis.
- dūmenis Dūmvada turpinājums – vertikāls izvads, pa kuru dūmi un gāzes izplūst gaisā; skurstenis.
- burbulis Gaisa (gāzes) pūslītis, ko aptver ūdens vai cita šķidruma kārtiņa.
- kompresija Gaisa, gāzes vai degoša maisījuma saspiešana (motora cilindrā vai kompresorā).
- zvaigzne Gaismu izstarojošs debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas).
- aizgāzelēties Gāzelējoties, gāzelīgā gaitā aiziet, aizbraukt.
- birete Graduēta, apakšdaļā noslēdzama stikla caurule precīzai šķidruma vai gāzes tilpuma mērīšanai.
- balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai.
- mutulis Ieapaļas formas gāzes, tvaiku, dūmu u. tml. kopums, kas griezdamies pārvietojas uz augšu.
- gāzģenerators Iekārta gāzes iegūšanai no cietā vai šķidrā kurināmā.
- elpināšanas aparāts iekārta, ar ko nodrošina gaisa pievadi plaušām, kā arī ogļskābās gāzes izvadi.
- sadalītājs Iekārta, kas sadala (piem., šķidruma, gāzes, elektriskās strāvas) plūsmu divos vai vairākos atzarojumos.
- kompresors Iekārtas gāzes, gāzu maisījuma saspiešanai un pārvietošanai.
- blīvslēgs Ierīce spraugas noslēgšanai starp kustīgu detaļu (piem., cilindra, virzuļa kātu) un ejas sienām, lai neizplūstu tvaiks, gāze.
- sūknis Ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, piem., šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē (gāzes, tvaika, šķidruma) spiedienu.
- filtrs Ierīce, mehānisms vai iekārta (šķidruma, gāzes) attīrīšanai no piemaisījumiem.
- izpūtējs Ierīce, pa kuru (izplūdes gāzes) izplūst ārā.
- gāzes pistole ierocis gāzes strūklas izšaušanai.
- tabūns Indīga ķīmiska kaujas viela, nervus paralizējoša gāze.
- argons Inerta gāze (cēlgāze), viena no gaisa sastāvdaļām (~1 %) [Ar].
- iprīts Īpatnēji smaržojoša indīga viela; ķīmiska kaujasviela – sinepju gāze.
- bezdēt Izdalīt (parasti smakojošas) vēdera gāzes.
- čaukstēt Izdaloties gaisam, gāzes burbuļiem, radīt vieglu, klusu troksni (par putām, mīklu).
- atgāzes Izplūdes gāzes (piem., iekšdedzes dzinējiem).
- izmeši Izplūdes gāzes.
- nokalne Kalna vai pakalna nogāze, slīpums; šādas nogāzes apakšējā daļa.
- piekalne Kalna, pakalna nogāzes lejasdaļa; vieta pie kalna, pakalna nogāzes.
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
- pakraste Krasta nogāze vai tās pamatne.
- nokraste Krasta nogāze, tās apakšējā daļa.
- ksenons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto īpašu spuldžu ražošanā [Xe].
- hēlijs Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko izmanto zemas temperatūras radīšanai, medicīnā u. tml. [He].
- neons Ķīmiskais elements – cēlgāze, ko plaši izmanto, piem., gaismas reklāmu spuldzēs [Ne].
- fluors Ķīmiskais elements – dzeltenīga indīga gāze, kas tīrā veidā dabā nepastāv [F].
- hlors Ķīmiskais elements – dzeltenzaļa, toksiska, ķīmiski aktīva gāze ar asu smaku; simbols: Cl.
- slāpeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smakas un garšas [N].
- skābeklis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas un garšas, gaisa sastāvdaļa [O].
- ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
- radons Ķīmiskais elements – radioaktīva bezkrāsaina inertā gāze, kas rodas rādija radioaktīvās sabrukšanas rezultātā [Rn].
- cēlgāze Ķīmiski neaktīva gāze.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa – gāzes vai viegli gaistošas vielas ar asu smaku (fluors, hlors, broms, jods, astats).
- ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem; gāze ar raksturīgu smaržu.
- cisterna Liela, cilindriska tvertne (šķidruma, gāzes, arī beramu vielu) uzglabāšanai vai pārvadāšanai.
- gāziens Ļoti spēcīga lietus gāze.
- gāzes fabrika mākslīgās deggāzes ražošanas uzņēmums.
- krasts Mala, nogāze (zemes reljefa padziļinājumam).
- mikroreljefs Mazi Zemes virsas reljefa veidojumi vai lielāku veidojumu detaļas, piem., pauguru nogāzes, ieplaciņas.
- balongāze Metāla balonos sapildīta gāze, kas paredzēta sadzīves lietošanai.
- gāzes gangrēna mikrobu izraisīta vaļēju brūču komplikācija – audu nekroze, izdaloties gāzes pūslīšiem.
- korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
- etilēns Nepiesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, ko izmanto dažādu vielu sintezēšanai.
- uzļepatot Neveiklā gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem uziet, uznākt, uzskriet.
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā aiziet (par cilvēkiem).
- ļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā iet (par cilvēku).
- pārļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā pāriet, pārskriet (par cilvēku).
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet (par dzīvniekiem).
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem aiziet, aizskriet (par dzīvniekiem).
- ļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem iet (par dzīvniekiem).
- piegāze Nogāze, tās piekāje.
- tvans Oglekļa oksīds – indīga bezkrāsaina gāze bez smakas (parasti kurināmā nepilnīgas sadegšanas produkts).
- oglekļa dioksīds ogļskābā gāze.
- ogļskābā gāze ogļskābes gāze.
- hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
- krāns Pagriežams (kā, piem., gāzes) plūsmas stipruma regulētājs.
- uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze jonizējas).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piem. šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, arī gāze) tiek iepildīts (piemēram, tilpnē, traukā).
- apkvēpināt Panākt, ka apņem dūmi, gāze u. tml.
- nolaist Panākt, ka notek, noplūst, izdalās (šķidrums, gāze).
- piegāzēt Papildus palielināt gāzes padevi (vadot automašīnu).
- gāzēt Pārāk spēcīgi nospiežot gāzes pedāli, par daudz palielināt degvielas pieplūdi.
- izslēgt Pārtraukt (piem., elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.).
- asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu dēļ organismā rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze.
- piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- butāns Piesātināts ogļūdeņradis – bezkrāsaina gāze, kas ir viena no galvenajām sadzīvē lietojamās šķidrās gāzes sastāvdaļām.
- propāns Piesātināts ogļūdeņradis; bezkrāsaina, degoša gāze, ko maisījumā ar butānu izmanto par kurināmo.
- gazificēt Plānveidīgi un plašā mērogā ierīkot deggāzes izmantošanas ierīces, apgādāt (ko) ar deggāzi.
- kustība Priekšmeta, šķidruma, gāzes, elementārdaļiņu u. tml. pārvietošanās (kādā virzienā, attiecībā pret ko).
- elpošana Procesu kopums, kas nodrošina organismu ar skābekli un ogļskābās gāzes izvadīšanu no tā.
- turbīna Rotējošs dzinējs, kas tvaika, gāzes vai ūdens enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- turbulents Saistīts ar turbulenci, tai raksturīgs; tāds, kas noris virpuļveidā vai dažādos virzienos (parasti par šķidruma vai gāzes daļiņu kustību).
- kā pīle uz ledus saka par cilvēku, kuram ir nedroša, gāzelīga gaita.
- komunikācija Sakari, sakaru sistēma; vadi, vadu un ierīču sistēma (piem., elektriskās strāvas, ūdens, gāzes) pārvadei.
- sagāzelēties Sākt, parasti pēkšņi, gāzelēties; īsu brīdi gāzelēties.
- sērūdeņradis Sēra savienojums ar ūdeņradi – gāze ar sapuvušu olu smaku.
- pūslītis Sīks gāzes vai gaisa veidojums (kādā masā, šķidrumā).
- konvekcija Siltuma pārvietošana kopā ar sakarsētām gāzes vai šķidruma masām.
- purkšķināt Skaļi izdalīt vēdera gāzes.
- gāzma Spēcīga (lietus) līšana; lietus gāze.
- lējiens Spēcīga lietus gāze.
- cēlējspēks Spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā atrodas.
- pretspiediens Spiediens (piem., gāzei, tvaikam) izplešanās procesa beigās siltuma dzinējā.
- vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
- šaujampulveris Sprāgstviela, kurai sadegot izdalās gāzes, kas darbojas kā virzošais spēks lodes, skrots izgrūšanai no šaujamieroča.
- blīve Starplika, ko ievieto divu detaļu saskares vietā, lai nepieļautu (piem., šķīduma, gāzes) noplūdi.
- krauja Stāva nogāze; stāvs krasts.
- krants Stāvs krasts; stāva nogāze; krauja.
- gāze Šāda viela, kas spēj degt un ko izmanto sadzīvē, piem., ēdiena pagatavošanai, apkurei; deggāze.
- šķidrā gāze šķidrā agregātstāvoklī pārveidota deggāze.
- turbulence Šķidruma vai gāzes daļiņu virpuļveida vai dažādos virzienos vērsta kustība.
- virpuļkustība Šķidruma vai gāzes kustības veids, kad šķidruma vai gāzes daļiņas pārvietojas pa spirāli.
- turboreaktīvs Tāds, kam vilce rodas, no reaktīvas sprauslas izplūstot gāzes strūklai.
- gāzelīgs Tāds, kas gāzelējas; tāds, kam raksturīga gāzelēšanās; nevienmērīgs, nelīdzens.
- reaktīvs Tāds, kas saistīts ar kustību, kuru rada pretējā virzienā ejoša gāzes vai šķidruma plūsma, arī šāda kustība.
- putojošs Tāds, kas satur daudz ogļskābās gāzes (par dzērieniem); tāds, kurā rodas daudz putu.
- pneimatika Tehnikas nozare, kas ietver saspiesta gaisa, retāk citu gāzu maisījuma vai gāzes izmantošanu.
- kavitācija Tukšums, gāzes pūslīšu veidošanās šķidruma plūsmā, kad tajā samazinās spiediens.
- utilizācijas katls tvaika katls vai ūdens sildīšanas katls, kam siltumu piegādā no citas iekārtas plūstošās karstās gāzes.
- oglekļa monoksīds tvana gāze.
- oglekļa oksīds tvana gāze.
- rezervuārs Tvertne (šķidruma vai gāzes) uzglabāšanai.
- debits Ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā.
- ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
- pamatkrasts Upes ielejas nogāze.
- uz gāzes uz gāzes pavarda (piem., vārīt).
- ventilis Vārsts, ar kuru regulē, pārtrauc vai atjauno šķidruma, tvaika vai gāzes plūsmu.
- zvāļoties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
- zvalstīties Viegli svērties, līgoties no vienas puses uz otru, piem., braucot, ejot; gāzelēties.
- odorants Viela ar specifisku smaku vai smaržu, ko piejauc, piem., gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdi.
- ievadīt Virzot, novadot (piem., pa caurulēm), panākt, ka (piem., šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā).
- kriogēnā temperatūra zema temperatūra, kurā normālos apstākļos sašķidrinās gaisa sastāvā esošās gāzes.
- ieplaka Zemes virsas pazeminājums, ko norobežo nogāzes.
gāze citās vārdnīcās: