Paplašinātā meklēšana
Meklējam emu.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (133):
- salts Apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar zemu temperatūru.
- fotoplate Ar gaismjutīgu emulsiju klāta stikla plate fotogrāfiska attēla iegūšanai (plaši lietota 19. un 20. gs. mijā).
- plate Ar gaismjūtīgu emulsiju klāts stikla gabals fotografēšanai; fotoplate.
- zemfrekvences Ar samērā zemu frekvenci.
- apmuļķot Ar viltu, negodīgi izmantot vai panākt, ka (kāds) nokļūst muļķīgā, smieklīgā stāvoklī; apmānīt; piemuļķot.
- aizdunēt Ar zemu, dobju troksni aizbraukt.
- divgadīgs augs augs, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu.
- trompete Augsta reģistra metāla pūšaminstruments ar puslodes veida iemuti, tievu cauruli, kas saliekta garenā cilpā, piltuvveida galu.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- kriobioloģija Bioloģijas nozare, kas pēta zemu temperatūru ietekmi uz dzīvajiem organismiem.
- blogeris Bloga autors; cilvēks, kas veic regulārus ierakstus tīmekļa lietotnē; emuārists.
- čems Čemurs (2).
- čokurs Čemurs, kumšķis.
- salikts čemurs čemurs, kurā katra ziedkāta galā ir vairāki ziedi.
- vienkāršs čemurs čemurs, kurā uz katra kāta ir viens zieds.
- fenhelis Čemurziežu dzimtas ārstniecības augs un garšaugs.
- burkāns Čemurziežu dzimtas augs ar plūksnaini šķeltām lapām un garenu oranžas krāsas sakni [Daucus carota].
- anīss Čemurziežu dzimtas augs, kura sēklās ir smaržīga ēteriska eļļa, ko izmanto medicīnā un arī par garšvielu.
- gārsa Čemurziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu stublāju un trīsstaraini plūksnainām lapām (aug sētmalēs, kā nezāle dārzā).
- suņstobrs Čemurziežu dzimtas divgadīgs liels indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem saliktos čemuros.
- koriandrs Čemurziežu dzimtas garšaugs.
- ķimene Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar sīkiem baltiem vai rožainiem ziediem un aromātiskiem augļiem – sēklām.
- zilpodze Čemurziežu dzimtas lakstaugs ar zilganbaltu apsarmi, zobainām lapu malām un sīkiem zilganiem vai baltiem ziediem stublāja un zaru galos.
- suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas viengadīgs vidējs vai liels indīgs lakstaugs ar stāvu, kailu, zarainu, dobu stumbru, spīdīgām, trīsstūraina apveida, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros [Aethusa cynapium].
- suņburkšķis Čemurziežu dzimtas viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem čemuros.
- divgadīgās ziemcietes dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- pelargonija Daudzgadīgs gandreņu dzimtas augs ar dažādas krāsas (visbiežāk rozā, sarkaniem vai baltiem) ziediem čemurveida ziedkopās un mīkstām, ieapaļām lapām.
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- rodiola Daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, biezām lapām un dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros [Rhodiola rosea; Rhodiola integrifolia].
- prīmula Daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām lapām rozetē un dažādas krāsas ziediem čemurā.
- maurloks Daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs ar rožainiem ziediem čemurā un pārtikā izmantojamiem lokiem [Allium schoenoprasum].
- somu dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- soma dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- sniegoga Dekoratīvs krūms ar baltām, miltainām ogām, kas nenobirst visu ziemu [Symphoricarpos rivularis].
- selerija Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar dobu stublāju, divkārt plūksnaini dalītām lapām, apaļām vai plakaniski apaļām saknēm.
- pastinaks Divgadīgs čemurziežu dzimtas garšaugs ar plūksnainām lapām, sīkiem dzelteniem ziediem un garenu, paresnu sakni.
- kārvele Divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar rievainu stublāju un sīkiem ziediem čemuros, kura kultivētās sugas lieto uzturā vai kā garšaugu.
- iedūkties Dobji, zemu ieskanēties (par mūzikas instrumentiem).
- dunēt Dobji, zemu skanēt (par mūzikas instrumentiem, to radītajām skaņām).
- dūkt Dobji, zemu skanēt.
- zumēt Dobji, zemu skanēt.
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- pavasaris Gadalaiks starp ziemu un vasaru, kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, gājputnu atgriešanās, veģetācijas atjaunošanās.
- meldrs Grīšļu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar (parasti) apaļu stublāju un ziediem vārpiņās vai čemurā.
- stratifikācija Iedarbība (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu; vides iedarbību kopums, kas rada sēklas dīgtspēju.
- stratificēt Iedarboties (uz sēklas materiālu) ar mitrumu, zemu temperatūru, lai panāktu (tā) ātrāku dīgšanu.
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
- velnarutks Indīgs daudzgadīgs čemurziežu dzimtas augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem, auga un sakneņu aromāts atgādina pētersīļus [ Cicuta virosa].
- strutene Indīgs, daudzgadīgs lakstaugs ar taisnu, baltiem matiņiem klātu stublāju, oranždzeltenu piensulu un dzelteniem ziediem čemurveida ziedkopās.
- E Kopā ar noteiktiem cipariem apzīmē kādu no pārtikas produktu piedevām (piem., konservantu, krāsvielu, emulgatoru, skābuma regulētāju).
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- irbene Krūms ar platām lapām, baltiem ziediem čemuros un sarkaniem, sulīgiem augļiem, kas sasaluši ir ēdami.
- plūškoks Krūms vai koks ar iedzelteniem vai baltiem ziediem čemurveida skarās un sarkaniem vai melni violetiem augļiem.
- kuršu ķoniņš Kuldīgas apkaimes brīvciemu iedzīvotājs, kam par dienestu Livonijas ordeņa karaspēkā savulaik bija piešķirta zeme un īpašas privilēģijas.
- čemurzieži Lakstaugi ar sīkiem ziediem čemuros vai galviņās.
- latvānis Lakstaugs ar lielām lapām, resnu stublāju, baltiem vai zaļganiem čemurveida ziediem (dažām sugām augu sula var radīt ķīmiskus apdegumus).
- pļaujošs lidojums lidaparāta lidojums ļoti zemu lielā ātrumā.
- zirdzene Liels divgadīgs vai daudzgadīgs čemurziežu dzimtas lakstaugs ar resniem sakneņiem un zaļiem ziediem čemuros.
- zemāks par zemi ļoti pazemīgs; ar ļoti zemu pašnovērtējumu.
- memuārists Memuāru autors.
- kornete Metāla pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- trombons Metāla pūšaminstruments ar "U" veida izliektu kulisi un samērā zemu skaņu; bazūne.
- sarkanais milzis milzu zvaigzne ar samērā zemu virsmas temperatūru.
- vaskapuķe Mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaska puķe [Hoya cornosa].
- vaska puķe mūžzaļi kāpelējošs vai nokarens augs ar sulīgām lapām un čemuros sakārtotiem vaskainiem, zvaigžņveida ziediem, kas atveras no maija līdz septembrim; vaskapuķe.
- studentneļķe Neļķe ar ziediem čemuros.
- žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
- tik Norāda uz darbības, stāvokļa zemu izpausmes pakāpi vai to noliegumu.
- krio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar aukstumu, ledu, ļoti zemu temperatūru.
- spodrpapīrs Papīrs ar spīdīgu, spodru lakas emulsijas pārklājumu un gludu virsmu.
- vaskpapīrs Papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju; vaska papīrs.
- vaska papīrs papīrs, ko iegūst, pārklājot papīra pamatni ar vaska emulsiju.
- pārziemot Pārlaist ziemu (kur, kādā veidā) – par dzīvniekiem.
- emulģēt Pārveidot (ko) emulsijas, sīku pilienu veidā.
- kinofilma Perforēta, caurspīdīga materiāla lente, kas klāta ar gaismjūtīgu emulsiju un tiek izmantota attēlu uzņemšanai; kinolente (2).
- izčakarēt Piemānīt, piemuļķot, arī likt vilties.
- izvazāt aiz deguna piemānīt, piemuļķot, piekrāpt.
- izmuļķot Piemuļķot, izjokot (piem., izmantojot kāda naivumu).
- kinolente Plāna, caurspīdīga materiāla lente ar gaismjutīgu emulsiju (filmēšanai, filmu kopēšanai).
- puspērtiķi Primātu apakškārta, kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (piem., lemuri); šīs apakškārtas dzīvnieki [Prosimiae].
- bezdelīgactiņa Prīmulu dzimtas augs, kas zied pavasarī ar daudziem, čemurā sakopotiem sārti violetiem ziediem [Primula farinosa].
- gaiļbiksīte Prīmulu dzimtas savvaļas augs ar dzelteniem, pavasarī ziedošiem ziediem čemuros, ko lieto arī par ārstniecības augu [Primula officinalis; Primula veris].
- dunēt Radīt dobju, ļoti zemu troksni, parasti izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piem., par pērkonu, ūdeņiem, arī par sprādzieniem, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko); atbalsot šādu troksni.
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm, braucošiem transportlīdzekļiem).
- parkšķināt Radīt mainīga augstuma, skarbas pazemas skaņas vai skarbu, pazemu troksni.
- dūkt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zumēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- zuzēt Radīt pazemu, paklusu, tonī vienmērīgu skaņu (par dažiem kukaiņiem).
- parkšķēt Radīt skarbu, pazemu troksni (par motoriem, ierīcēm u. tml.).
- rūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā, darbību, procesu).
- dūkt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
- zumēt Radīt zemu, dobju troksni (par parādībām dabā).
- dūkt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- zumēt Radīt zemu, padobju, samērā vienmērīgu troksni (par ierīcēm, motoriem, braucošiem transportlīdzekļiem).
- rūkt Radīt zemu, vibrējošu troksni (par ierīcēm, transportlīdzekļiem).
- pīpe Rīks smēķēšanai, kas sastāv no galviņas, kur sadedzina tabaku, un kāta ar iemuti, pa kuru iesūc dūmus mutē.
- ķirsis Rožu dzimtas augļu koks vai krūms ar baltiem ziediem čemuros un sulīgiem sarkanbrūniem vai dzeltenīgiem augļiem (kauleņiem).
- urkšķēt Rūkt, radīt samērā zemus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par ierīcēm).
- kriogēns Saistīts ar ļoti zemu temperatūru, tai raksturīgs.
- vēss Saistīts ar mēreni zemu ķermeņa temperatūras sajūtu.
- šāsziemas Saistīts ar šā gada ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šā gada ziemā; šīsziemas.
- šīsziemas Saistīts ar šo ziemu, tai raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris šajā ziemā; šāsziemas.
- ziemīgs Saistīts ar ziemu, tai raksturīgs.
- rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied.
- zeltstarīte Sīks, daudzgadīgs liliju dzimtas sīpolaugs ar lineārām vai lancetiskām lapām un dzelteniem zvaigžņveida ziediem ķekarveida vai čemurveida ziedkopā.
- otrziemnieks Skolēns, kas otro ziemu apmeklē skolu.
- pūderēt smadzenes stāstīt nepatiesību, censties piemuļķot.
- alts Stīginstruments ar vidēji zemu skanējumu, mazliet lielāks par vijoli.
- antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, ko ziemā lieto automašīnu radiatoros.
- čemurveida Tāds, kam ir čemura veids, forma; tāds, kas atgādina čemuru.
- plats Tāds, kam ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums; tāds, kas izrunājams ar samērā lielu mutes atvērumu un zemu mēles pacēlumu.
- vājš Tāds, kas (ko) veic slikti, neapmierinoši, ir nemākulīgs, neizdarīgs, arī ar zemu kvalifikāciju.
- vidējs Tāds, kas pēc lieluma, intensitātes pakāpes ir starp galējiem lielumiem, intensitātes pakāpēm (piemēram, starp lielu un mazu, augstu un zemu, smagu un vieglu).
- čemurains Tāds, kas veido čemurus; tāds, kam ir čemuri.
- pirmziemnieks Tas, kas skolā mācās pirmo gadu (ziemu); pirmklasnieks.
- vainadzīte Tauriņziežu dzimtas laukstaugs, arī neliels krūms ar sārtiem vai violetiem ziediem garkātainās čemurveida ziedkopās.
- blogs Tīmekļa dienasgrāmata; emuārs.
- Pateicības diena valsts svētki ASV un Kanādā, ko iesāka svinēt pirmie ieceļotāji, kad viņi ar Dieva svētību un vietējo indiāņu palīdzību bija pirmo ziemu izdzīvojuši jaunajā zemē.
- hortenzija Vasarzaļš vai mūžzaļš krāšņumkrūms, retāk koks ar nelieliem ziediem lielos neīstos čemuros.
- čemuroties Veidot čemurus (par kokiem, krūmiem).
- sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu gaisa mitrumu.
- sandales Viegli apavi ar zemu papēdi vai bez papēža, kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
- emulgators Viela, pārtikas piedeva, kas sīkās daļiņas emulsijā notur stabilā stāvoklī.
- kumīns Viengadīgs čemurziežu dzimtas augs, kura ķimenēm līdzīgās aromātiskās sēklas izmanto gan ēdienu pagatavošanai, gan medicīnā [Cuminum cyminum].
- vienziem Vienu ziemu, kādu ziemu.
- dziļš Zemu (noliekties, saliekties, paklanīties u. tml.)
- fagots Zemu skanošs koka pūšaminstruments ar divkāršu mēlīšu iemuti.
- krioterapija Zemu temperatūru izmantošana ārstniecībā; ārstēšana ar aukstumu.
- rūkt Zemu, dobji skanēt (par mūzikas instrumentiem).
- ziedčemurs Ziedu čemurs.
- mātsakne Zirdzeņu ģints aizsargājama augu suga – reti sastopams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem [Angelica palustris].
emu citās vārdnīcās:
Tēzaurs