Paplašinātā meklēšana
Meklējam aizmirst.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (59):
- iziet no galvas aizmirst (par ko).
- iziet no prāta aizmirst (par ko).
- izkrist no prāta aizmirst (par ko).
- izkrist no galvas aizmirst (par ko).
- izmest no galvas aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- mest no galvas laukā aizmirst, nedomāt vairs (par ko); atteikties (no kāda nodoma).
- izkūpēt no galvas aizmirsties.
- glabāt atmiņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- glabāt sirdī atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- glabāt apziņā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- glabāt prātā atcerēties; iegaumēt, neaizmirst.
- rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
- atgādināt Atsaukt atmiņā, neļaut aizmirst.
- putekļiem klāts atstāts aizmirstībā.
- nogrimt Beigt pastāvēt; tikt aizmirstam.
- slīcināt bēdas alkoholā dzerot alkoholisku dzērienu, apreibināties, lai aizmirstu bēdas, ko nepatīkamu, nevēlamu.
- gremdēties Iedziļināties, pilnīgi (kam) nodoties, arī aizmirsties.
- uzglabāt atmiņā iegaumēt, neaizmirst.
- atcerēties Iegaumēt, paturēt prātā, neaizmirst.
- aizsapņoties Iegrimt sapņos, fantāzijās; sapņojot aizmirsties.
- noglabāt Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
- sapūt Ilgi atrasties, būt aizmirstam (kur).
- pagaist Izbeigties, pāriet (piem., par jūtām); tikt aizmirstam.
- reibt Jūsmot, aizmirsties, izjust patīkamu pārdzīvojumu.
- skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
- ieiet vēsturē kļūt nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.
- atstāt Nepaņemt līdzi (piem., aizmirstot).
- netikt pāri (kam) nespēt aizmirst, nespēt emocionāli, psihiloģiski pārdzīvot (ko).
- skaldīt matus nevajadzīgi sīki, sīkumaini ko iztirzāt, apspriest u. tml., dažkārt aizmirstot, neizceļot būtisko, galveno.
- pazaudēt Palikt bez (kā), to aizmirstot, nejauši izmetot, nespējot atrast u. tml.
- atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
- izraut no sirds piespiest aizmirst kādu.
- aizdomāties Pilnīgi iegrimt domās, aizmirstot visu pārējo.
- iegrimt Pilnīgi nodoties (kādai darbībai), aizmirstot, neievērojot apkārtējo, neatlicinot laiku kam citam.
- aizpļāpāties Pļāpājot aizrauties, aizmirsties; pļāpāt pārāk ilgi.
- aizmirsties Refl. --> aizmirst; tikt aizmirstam.
- aizrunāties Runāt pārāk ilgi, pārāk daudz; runājot aizrauties, aizmirsties.
- apskurbt Sajūsmināties, aizmirsties; apreibt.
- apreibt Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
- kas bijis, izbijis saka mierinot, mudinot (ko) aizmirst.
- īsa atmiņa saka par kādu, kurš visu ātri aizmirst.
- ardievu Saka, ja ir kas aizmirsts, nav ievērots (padoms, solījums u. tml.).
- pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- pa vienu ausi iekšā, pa otru laukā saka, ja kāds ātri aizmirst dzirdēto, uztverto, ja neievēro to, kas teikts vai aizrādīts.
- mēles galā būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
- uz mēles būt Saka, pūloties atcerēties pēkšņi aizmirstu vārdu.
- zils Tāds, kam ir, piem., skaidras debess, rudzupuķu, neaizmirstulīšu ziedu krāsa.
- aizmirsīgs Tāds, kas ātri aizmirst (ko).
- neaizmirstams Tāds, kas atstāj dziļu, paliekošu iespaidu un ko grūti vai neiespējami aizmirst.
- pusaizmirsts Tāds, kas ir daļēji aizmirsts; tāds, ko reti atceras, piemin.
- aizmāršīgs Tāds, kas parasti vai bieži aizmirst (ko).
- neizdzēšams Tāds, kas rada tik dziļu, spēcīgu iespaidu, ka to grūti vai neiespējami aizmirst.
- senaizmirsts Tāds, kas samērā ilgu laiku jau ir aizmirsts.
- grimt aizmirstībā tikt aizmirstam, nepieminētam.
- izzust no atmiņas tikt aizmirstam.
- izgaist Tikt aizmirstam.
- uzglabāties atmiņā tikt iegaumētam, netikt aizmirstam.
- nosvītrot Uzskatīt par nebijušu; aizmirst.
- ierakstīt Veikt ko nozīmīgu, neaizmirstamu.
aizmirst citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV