Paplašinātā meklēšana
Meklējam vidus.
Atrasts vārdos (24):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (150):
- žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
- brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
- ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
- kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
- vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
- sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- uzmetums Apvidus plāns, kas uzzīmēts pēc acumēra.
- aerofotogrāfija Apvidus uzņēmums no lidaparāta.
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
- pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
- vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
- aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
- maliene Attāla vieta, apvidus pierobežā.
- serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
- kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
- tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
- komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
- A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
- patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
- malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
- vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
- platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
- patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
- turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
- vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
- tālmācība Datorizēta mācīšanās neklātienē (vidusskolā, augstskolā u. c.).
- serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
- feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
- ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā.
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
- pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena.
- menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
- galvvidus Galvas virsējās, augšējās daļas vidus; galvas vidus.
- klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
- bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
- tilts Inženiertehniska būve ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piem., upēm, gravām, ceļiem).
- sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
- japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
- cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
- tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
- kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
- krūteža Krūšu apvidus.
- galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
- alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
- senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
- kancona Lirisks dzejolis (viduslaikos, renesansē).
- mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
- neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
- kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
- uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidusdaļu.
- kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
- krusti Muguras daļa – apvidus starp abiem gūžu kauliem.
- dziļa nakts nakts vidus, kad ir ļoti vēls.
- pusnakts stunda Nakts vidus.
- pusnakts Nakts vidus.
- dobums Neliels padziļinājums (kādā virsmā); tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
- vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
- skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
- Āfrika Otrais lielākais (pēc Eirāzijas) kontinents uz dienvidiem no Eiropas, kura vidusdaļu šķērso ekvators.
- pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
- pusstilbs Parasti savienojumā "līdz pusstilbam vai pusstilbiem": līdz stilba vidusdaļai.
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
- pauguraine Pauguru kopums plašākā teritorijā; paugurains apvidus.
- beigu spēle pēdējais posms (pēc vidusspēles) šaha, dambretes partijā.
- bakalaurs Persona, kas beigusi vidusskolu (Francijā) un ir ieguvusi tiesības stāties universitātē.
- indulgence Pilnīga vai daļēja grēku atlaišana; grēku atlaišanas raksts (katoļu baznīcā viduslaikos).
- kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
- plānvidus Plāna [3] vidus; kāda laukuma vidus.
- bungādiņa Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
- apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla.
- meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
- spoku stunda pusnakts, retāk dienas vidus.
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
- spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
- mistērija Reliģiska satura uzvedums (viduslaikos).
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
- ribājs Ribu (1) kopums, ribu (1) apvidus.
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
- muižniecība Sabiedrības augstākais slānis – zemes īpašnieku kārta ar mantojamām privilēģijām (piem., viduslaikos).
- viduslaicīgs Saistīts ar viduslaikiem, tiem raksturīgs.
- vidusšķira Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums; vidusslānis (2).
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
- šiliņš Sena monēta (viduslaiku Eiropā).
- latīņi Senās itāļu ciltis, kas dzīvoja tagadējās Itālijas vidusdaļā.
- arēna Senās Romas amfiteātra vidusdaļa, sacensību laukums.
- maģistrs Skolotājs (viduslaiku universitātēs).
- valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
- sholasts Students, skolnieks viduslaikos.
- raķete Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
- gravains Tāds (apvidus), kur ir daudz gravu.
- nemelnzemes Tāds (rajons, apvidus, teritorija u. tml.), kur nav auglīgu melnzemes augšņu.
- resnvēderains Tāds, kam ir resna vidusdaļa (par priekšmetiem).
- dziļš Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra); arī tāls.
- vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
- proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidusasij vai kādam orgānam.
- mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā; pretstats: laterāls.
- lielisks Tāds, kas kvantitatīvi vai kvalitatīvi pārsniedz vidusmēru; ļoti (sevišķi) labs.
- kūdrains Tāds, kas satur kūdru; tāds (apvidus, zemes gabals), kurā ir kūdras slānis.
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- valstība Telpa, vieta, apvidus, arī joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- aizjūra Teritorija, apvidus aiz jūras.
- novads Teritorija, apvidus ar kopīgām etnogrāfiskām, arī valodas iezīmēm.
- gājēju tilts tilts gājējiem pāri apvidus šķēršļiem un transporta maģistrālēm.
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- segli Uz zirga (retāk ēzeļa) muguras ar siksnām piestiprināma ierīce ar ieliektu vidusdaļu sēdēšanai vai kravas novietošanai.
- vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
- jaunie laiki vēstures periods pēc viduslaikiem līdz 20. gs. sākumam.
- kovārnis Vidēji liels vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu [Corvus monedula].
- centrs Vidus, vidusdaļa, viduspunkts.
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
- vidējā izglītība vidusskolas izglītība.
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats; komturs.
- viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
- jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, viduklis.
- kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- stāvpunkts Vieta, kurā veic apvidus uzmērīšanu.
- puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā no vidus uz malu.
- reinvīns Vīns, kas ražots no Reinas vidustecē augušajām vīnogām.
- centrisms Virziens politikā, kam raksturīga vidusceļa meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana, norobežošanās no radikālisma.
- senie laiki vispārīgās vēstures periods līdz viduslaikiem.
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
- vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.
vidus citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV