Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam vidus.

Atrasts vārdos (24):

Atrasts etimoloģijās (238):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (199):

žetonu vakars abiturientu sarīkojums vidusskolā, kurā pasniedz mācību iestādes nozīmi, arī gredzenu ar šīs mācību iestādes simboliku.
čabans Aitu gans (Kaukāzā, vidusāzijā).
brālība Amatnieku organizācija; transportā nodarbināto apvienība (viduslaiku Rīgā).
ģilde Amatnieku un tirgotāju apvienība (viduslaiku pilsētās).
tibeteika Apaļa vai četrkantīga plakana ornamentēta cepure (vidusāzijas tautām).
ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (vidusāzijā).
kakts Apvidus (parasti nomaļš), nomaļa vieta.
vilītis Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); bobiks.
bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
lendrovers Apvidus automobiļa marka ar ļoti spēcīgu dzinēju, ko ražo firmas "Rover" kompānijā.
sēža Apvidus ķermeņa mugurpusē starp vidukli un augšstilbiem; dibens.
visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību.
rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids, kurā pēc sportistu iepriekš izplānota maršruta garā distancē tiek vākti punkti, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
uzmetums Apvidus plāns, kas uzzīmēts pēc acumēra.
aerofotogrāfija Apvidus uzņēmums no lidaparāta.
rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu.
pierobeža Apvidus, teritorija (parasti valsts) robežas tuvumā.
vieta Apvidus, teritorijas daļa, kurā kas pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.; ierobežota platība.
aizezere Apvidus, vieta aiz ezera.
aizupe Apvidus, vieta aiz upes.
pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
perifērija Ārējā, apkārtējā daļa (pretstatā vidusdaļai, centram).
maliene Attāla vieta, apvidus pierobežā.
serde Auga stumbra vai saknes vidusdaļa, kas sastāv no atšķirīgiem audiem.
kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
tiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi; komandtiltiņš; arī stūres māja.
komandtiltiņš Augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi.
A līmenis augstākais novērtējums Latvijas vidusskolu centralizētajos eksāmenos.
patriciāts Augstākais, bagātākais iedzīvotāju slānis, valdošā virsotne (viduslaiku pilsētās).
mistrāls Auksts ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš (vidusjūras piekrastē Francijā).
malēnietis Austrumvidzemes latvietis; cilvēks, kas cēlies no šī apvidus.
bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (vidusāzijā).
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
basmačs Bruņotas kustības dalībnieks (vidusāzijā), kas 1917.–1926. g. cīnījās pret padomju varu.
vagants Ceļojošs aktieris, students viduslaiku Rietumeiropā, kas dziesmās un izrādēs pauda kritisku attieksmi pret baznīcu.
platmale Cepure ar paaugstinātu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, vidusāzijā).
patricietis Cilvēks, kas piederēja pie viduslaiku pilsētu patriciāta.
turnīrs Cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos).
vidusposms Daļa (laikposmam, arī darbībai, norisei u. tml.), kuru no (tās) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusdaļa (2).
vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1).
vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā (kas) pastāv, atrodas, notiek vai ir pastāvējis, atradies, varētu notikt u. tml.
tālmācība Datorizēta mācīšanās neklātienē (vidusskolā, augstskolā u. c.).
serde Dažu augļu vidusdaļa, kur cietu plāksnīšu nodalījumos atrodas sēklas; augļa sēklotne.
feniņš Dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos.
ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā.
pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta; pulksteņa laiks ap divpadsmitiem rītā.
dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm.
pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena.
menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri.
galvvidus Galvas virsējās, augšējās daļas vidus; galvas vidus.
piala Ieapaļš, nelielai bļodiņai līdzīgs trauks bez osas, ko vidusāzijā lieto dzeršanai.
klēpis Ieloks, kas (cilvēkam sēdus stāvoklī) izveidojas starp augšstilbiem un ķermeņa vidusdaļu.
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
bestiārijs Ilustrēta fabulu un pasaku grāmata (viduslaiku literatūrā), kurā, tēlojot dzīvniekus, alegoriskā veidā iztirzāta cilvēku morāle.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
tilts Inženiertehniska būve ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piem., upēm, gravām, ceļiem).
sekvence Īpašs dziedājums (katoļu liturģijā), kas izveidojās agrajos viduslaikos.
džigits Jātnieks, kas spēj izpildīt sarežģītus trikus (Kaukāzā, vidusāzijā).
japijs Jauns, izglītots vidusšķiras pārstāvis, kas strādā pilsētā labi apmaksātu darbu un var atļauties greznu dzīvesveidu; veiksmīgs karjerists.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
cunfte Kādas nozares vai radniecīgu nozaru amatnieku apvienība (piem., viduslaikos).
tiltiņš Kājāmgājējiem izveidota (parasti samērā vienkārša) pāreja pār nelielu apvidus šķērsli.
kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs.
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna.
krūteža Krūšu apvidus.
galli Ķeltu ciltis, kas pirms mūsu ēras apdzīvoja Galliju (tagadējo Franciju, Beļģiju, Ziemeļitāliju, Nīderlandes dienvidus, Vācijas dienvidrietumus), veidojot franču etnoģenēzes pamatu.
alķīmija Ķīmijas agrīnais posms viduslaikos, kad, veicot dažādus eksperimentus, centās parastus metālus pārvērst dārgmetālos.
kišlaks Lauku ciemats (vidusāzijā).
cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
sicīlieši Lielākās vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
senjors Lielu zemju īpašnieks (viduslaiku Rietumeiropā), kam bija augstākā vara pār viņam pakļautajiem vasaļiem.
kancona Lirisks dzejolis (viduslaikos, renesansē).
mirakls Luga (viduslaikos), kurā attēlotas epizodes no Svēto dzīves, viņu paveiktajiem brīnumiem.
neogotika Mākslas stils (19. gs.), kam raksturīgs gotikas un citu viduslaikiem raksturīgo formu atdarinājums.
kamuflāža Maskēšanās, izmantojot apvidus krāsu fonam pieskaņotu plankumainu krāsojumu; šāds krāsojuma veids (priekšmetam, apģērbam).
uzmērīt Mērot (parasti ģeodēziski) iezīmēt plānā, kartē apvidus, arī kādas platības reljefu, profilu, objektu izmērus, to novietojumu u. tml.
disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidusdaļu.
kvadricikls Motocikla un apvidus automašīnas hibrīds – paaugstinātas pārgājības transportlīdzeklis ar četriem riteņiem.
krusti Muguras daļa – apvidus starp abiem gūžu kauliem.
zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
dziļa nakts nakts vidus, kad ir ļoti vēls.
pusnakts stunda Nakts vidus.
pusnakts Nakts vidus.
dobums Neliels padziļinājums (kādā virsmā); tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
mediāna Nogrieznis, kas savieno trijstūra virsotni ar pretējas malas viduspunktu.
Āfrika Otrais lielākais (pēc Eirāzijas) kontinents uz dienvidiem no Eiropas, kura vidusdaļu šķērso ekvators.
pusliels Parasti savienojumā "līdz puslielam vai puslieliem": aptuveni līdz liela jeb apakšstilba vidusdaļai.
pusstilbs Parasti savienojumā "līdz pusstilbam vai pusstilbiem": līdz stilba vidusdaļai.
sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām).
pauguraine Pauguru kopums plašākā teritorijā; paugurains apvidus.
beigu spēle pēdējais posms (pēc vidusspēles) šaha, dambretes partijā.
bakalaurs Persona, kas beigusi vidusskolu (Francijā) un ir ieguvusi tiesības stāties universitātē.
indulgence Pilnīga vai daļēja grēku atlaišana; grēku atlaišanas raksts (katoļu baznīcā viduslaikos).
kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
plānvidus Plāna [3] vidus; kāda laukuma vidus.
bungādiņa Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss.
apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla.
meistardziedonis Profesionāls viduslaiku pilsētu dzejnieks, dziesminieks.
spoku stunda pusnakts, retāk dienas vidus.
rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu.
spalva Rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī rakstāmspalva.
mistērija Reliģiska satura uzvedums (viduslaikos).
vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa.
ribājs Ribu (1) kopums, ribu (1) apvidus.
ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa – slēgts iekšējais pagalms, kurā no augšas iekļūst dienasgaisma; šāda veida arhitektonisks elements mūsdienu celtnēs.
muižniecība Sabiedrības augstākais slānis – zemes īpašnieku kārta ar mantojamām privilēģijām (piem., viduslaikos).
viduslaicīgs Saistīts ar viduslaikiem, tiem raksturīgs.
anšovs Saldūdens zivs, kas pieder pie siļķu dzimtas un dzīvo vidusjūrā un Anglijas kanālā.
vidusšķira Samērā labi materiāli nodrošinātu, turīgu cilvēku kopums; vidusslānis (2).
muflons Savvaļas kalnu aita, kas dzīvo, piem., vidusjūras salās [Ovis ammon].
sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
šiliņš Sena monēta (viduslaiku Eiropā).
talants Sena svara mērvienība Tuvajos Austrumos un vidusjūras reģionā, kas tika lietota arī kā norēķinu vienība Senajā Grieķijā un Senajā Romā; talents.
latīņi Senās itāļu ciltis, kas dzīvoja tagadējās Itālijas vidusdaļā.
arēna Senās Romas amfiteātra vidusdaļa, sacensību laukums.
maģistrs Skolotājs (viduslaiku universitātēs).
ladans Smaržīgi sveķi no dažām vidusjūras krūmu sugām, ko lieto kvēpināšanai (piem., baznīcā).
valdnieks Stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī).
siroko Stiprs, svelmains dienvidu vai dienvidaustrumu vējš, kas pūš pāri vidusjūrai no Ziemeļāfrikas.
sholasts Students, skolnieks viduslaikos.
raķete Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
gravains Tāds (apvidus), kur ir daudz gravu.
nemelnzemes Tāds (rajons, apvidus, teritorija u. tml.), kur nav auglīgu melnzemes augšņu.
resnvēderains Tāds, kam ir resna vidusdaļa (par priekšmetiem).
dziļš Tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra); arī tāls.
vēderains Tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem).
proksimāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidusasij vai kādam orgānam.
mediāls Tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā; pretstats: laterāls.
lielisks Tāds, kas kvantitatīvi vai kvalitatīvi pārsniedz vidusmēru; ļoti (sevišķi) labs.
kūdrains Tāds, kas satur kūdru; tāds (apvidus, zemes gabals), kurā ir kūdras slānis.
čaihana Tējnīca (vidusāzijā, Irānā).
valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
valstība Telpa, vieta, apvidus, arī joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
aizjūra Teritorija, apvidus aiz jūras.
novads Teritorija, apvidus ar kopīgām etnogrāfiskām, arī valodas iezīmēm.
gājēju tilts tilts gājējiem pāri apvidus šķēršļiem un transporta maģistrālēm.
dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls.
mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks, ordenim piederošo zemju pārvaldnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
segli Uz zirga (retāk ēzeļa) muguras ar siksnām piestiprināma ierīce ar ieliektu vidusdaļu sēdēšanai vai kravas novietošanai.
vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
jaunie laiki vēstures periods pēc viduslaikiem līdz 20. gs. sākumam.
kovārnis Vidēji liels vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu [Corvus monedula].
viducis vidus (1).
viducis vidus (2).
viducis vidus (3).
viducis vidus (4).
centrs vidus, vidusdaļa, viduspunkts.
rumba vidusdaļa (rotējošam elementam, detaļai) ar caurumu (tā) novietošanai uz ass.
vidiene vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā).
saracēnis viduslaikos – arābs, arī islāmticīgais.
karakalps viduslaikos – bruņinieka pavadonis; vēlāk – algots kareivis.
zellis viduslaikos – cunftes amatnieks, kas pēc mācekļa gadiem strādā algotu darbu pie meistara; vidējā pakāpe amatnieku hierarhijā.
skriptorijs viduslaikos – darbnīca grāmatu pārrakstīšanai.
vasalis viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
herolds viduslaikos – karaļa vai vietējā feodāļa rīkojumu, pavēļu u. tml. paziņotājs; liecinieku izsaucējs tiesā; kārtības uzturētājs svētkos.
meistars viduslaikos – mācīts amatnieks, kas izturējis īpašu pārbaudījumu.
licenciāts viduslaikos – persona, kas ieguvusi tiesības lasīt lekcijas universitātē.
brīvpilsēta viduslaikos – pilsēta, kas brīva no vietējā feodāļa kundzības un pakļauta tieši centrālajai valsts varai.
fogts viduslaikos Vācijā, Livonijā – pārvaldnieks, arī tiesnesis.
trubadūrs viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks.
šedevrs viduslaiku cunftēs – izstrādājums, kas amatniekam (zellim) bija jāizgatavo, lai iegūtu meistara nosaukumu.
konceptuālisms viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
žandarmērija viduslaiku Francijā – īpaši smagi apbruņotas jātnieku karaspēka daļas.
virsmestrs viduslaiku mūku vai bruņinieku ordeņa galvas tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
geto viduslaiku pilsētā – ebreju kvartāls.
feodālisms viduslaiku sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā ir feodālais zemes īpašums un feodāļa tiesības pār saviem dzimtcilvēkiem.
salamandra viduslaiku ticējumos, maģijā – uguns gars.
vidējs vidusposms (par laikposmu).
vidustece vidusposms (upei) vai tuvākā apkārtne.
fokuss viduspunkts, centrs.
vidusskolēns vidusskolas audzēknis vai audzēkne.
vidusskolnieks vidusskolas audzēknis.
vidējā izglītība vidusskolas izglītība.
abiturients vidusskolas pēdējās klases audzēknis; vidējās izglītības mācību iestādes beidzējs.
komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats; komturs.
viduklis Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostas vieta.
jostasvieta Vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, viduklis.
kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
stāvpunkts Vieta, kurā veic apvidus uzmērīšanu.
puse Vieta, teritorija, kas atrodas virzienā no vidus uz malu.
reinvīns Vīns, kas ražots no Reinas vidustecē augušajām vīnogām.
bešmets Vīriešu apģērba gabals (Kaukāzā, vidusāzijā), ko valkā virs krekla zem virsdrēbēm un kas sniedzas līdz ceļiem.
centrisms Virziens politikā, kam raksturīga vidusceļa meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana, norobežošanās no radikālisma.
senie laiki vispārīgās vēstures periods līdz viduslaikiem.
universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā).
vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases.
krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
Tuvie Austrumi zemes, kas atrodas vidusjūras austrumu piekrastē, piem., Turcija, Kipra, Izraēla, Libāna, Ēģipte.
brīvzemnieks Zemnieks viduslaiku Latvijā, kas bija atbrīvots no klaušām, bet maksāja nelielas nodevas.

Atrasts piemēros (200):

vidusceļš "Kas nav ar mums, tas ir pret mums" – vidusceļa nav.
abitūrija Abitūrija Valdemārpils vidusskolā.
vidus Ābolam ir iepuvis vidus.
izpūt Ābolam izpuvis vidus.
absolvēt Absolvēt vidusskolu, universitāti.
aizdegune Aizdeguni ar vidusausi savieno Eistāhija kanāls.
kurss Apgūt vidusskolas kursu neklātienē.
nelīdzenums Apvidus nelīdzenums.
pārskate Apvidus pārskate.
auto Apvidus, kravas auto.
automašīna Apvidus, kravas, vieglā automašīna.
ap- Apvidus.
vidusskolnieks Apzinīgs vidusskolnieks.
sētsvidus Arī mūsu pagalmu skārusi salna, viss sētsvidus balts.
audzēknis Arodskolas, ģimnāzijas, vidusskolas audzēknis.
atestāts Atestāts par vidusskolas beigšanu.
fragments Atrast viduslaiku mūra fragmentus.
atstāt Atstāt vidusskolu.
vidusposms Balsta vidusposms.
bezceļš Bezceļu apvidus.
rikota Biezpienu var aizvietot ar rikotu, tai ir īsta vidusjūras garša.
vidusšķira Centīgs un darbīgs vidusšķiras cilvēks.
vidusskolēns Centīgs vidusskolēns.
vidusposms Cilvēka dzīves vidusposms.
madrigāls Dziedāt viduslaiku madrigālus.
zvagulis Dziesmas vidusdaļā ir dzirdama kokle un zvagulis.
vidusdaļa Dzīvot Eiropas vidusdaļā.
ezerains Ezerains apvidus.
ezers Ezeriem bagāts apvidus.
farss Farss ir viduslaikos dzimusi laukuma teātra rupjā forma.
vidusslānis Finiera plāksnes vidusslānis.
vidus Futbola spēles vidus.
vidusdaļa Gadsimta vidusdaļa.
vidusposms Gadsimta vidusposms.
vidusdaļa Galda vidusdaļa.
kails Galvvidus metas kails.
gleznains Gleznains apvidus.
goti Gotu apģērbs parasti ir melns un atgādina viduslaikos valkāto.
humoss Humoss ir ļoti populārs ēdiens Izraēlā, Ēģiptē, Grieķijā un daudzās citās Tuvo Austrumu un vidusjūras valstīs.
vidusskola Iegūt labu vidusskolas izglītību.
vidusposms Ielas vidusposms.
vidusskolēns Informātikas olimpiāde vidusskolēniem.
teatralitāte Itāļu viduslaiku masku komēdijai ir daži atslēgas vārdi: improvizācija, maskas, teatralitāte.
rakstāmrīks Izstādē apskatāms viduslaiku rakstāmrīks – stils.
pārspriedums Ja pamatskolas klasēs vairāk raksta vēstījumus un aprakstus, tad vidusskolā galvenā uzmanība tiek pievērsta pārspriedumam.
patversme Jau vidusskolā Maija bija sapņojusi par darbu kādā patversmē. Viņa gribēja gādāt par bērniem, par kuriem neviens negādā, .. kurus neviens nemīl.
ezermītne Jaunas ezermītnes Latvijas teritorijā nav konstatētas kopš pagājušā gadsimta 60. gadu vidus.
jurisdikcija Jurisdikcija viduslaikos piederēja baznīcai un valstij.
apvidus Kalnains apvidus.
vidusslānis Kalnu ieža vidusslānis.
vidusslānis Kaļķakmens nogulumu vidusslānis.
teorētiķis Kas tas bija par laiku, kad viņi bija mūzikas vidusskolas teorētiķi.
vidusskola Klasiskā vidusskola.
vidusdaļa Kļūdīties šaha spēles vidusdaļā.
vidusdaļa Koncerta vidusdaļa.
vidusposms Koncertturnīra vidusposms.
skriptorijs Krātuvē glabājas vērtīgākās viduslaiku grāmatas – unikāli manuskripti, kas rakstīti klosteru skriptorijos..
ķeceris Ķeceru dedzināšana viduslaikos.
vidusdaļa Ķermeņa vidusdaļa.
viduslīnija Ķermeņa viduslīnija.
uzticams Labs un uzticams apvidus auto.
vidusslānis Latvijas iedzīvotāju vidusslānis.
vidus Laukuma vidus.
vidusdaļa Laukuma vidusdaļa.
viduslīnija Laukuma viduslīnija.
arodvidusskola Liepājas 48. arodvidusskola.
mācīties Mācīties vidusskolas pēdējā klasē.
mālains Mālains un purvains apvidus.
mazmežains Mazmežains apvidus.
zināt Meitene zina, ka turpinās mācības vidusskolā.
vidusceļš Meklēt vidusceļu starp sirdsapziņu un savu attieksmi pret draugiem.
mērķēt Mērķēt uz vidusmēra klientu.
metālapstrādāšana Metālapstrādāšanas nodaļa Daiļamatniecības vidusskolā.
apvidus Mežains apvidus.
mežains Mežains apvidus.
sētsvidus Mūsmāju sētsvidus bij apaudzis ar zaļu zālīti, tikai balti, izmīti celiņi aizstiepās no istabas durvīm uz saimnieka klēti, uz kalpu klēti, uz vāgūzi un uz aku.
naivisms Naivisms viduslaiku skulptūrās.
apvidus Neapdzīvots apvidus.
neapdzīvots Neapdzīvots apvidus.
vidusdaļa Nedēļas vidusdaļa.
neklātiene Neklātienes vidusskola.
nelīdzens Nelīdzens apvidus.
stratotips Neļķu klintis ir .. Burtnieku svītas stratotips (šeit vispilnīgāk atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas ieži)..
sarētot No daudzajiem vidusauss iekaisumiem auss bungādiņa sarētojusi.
nobeigt Nobeigt vidusskolu.
nomaļš Nomaļš apvidus.
nomērķēt Nomērķēt kodolraķetes uz viduseiropas valstīm.
viduslīnija Novilkt viduslīniju.
pabeigt Pabeigt vidusskolu.
pakluss Pakluss apvidus.
paplāns Paplāns galvvidus.
vidus Pārstāvis no rakstnieku vidus.
paskat Paskat, dēls jau beidzis vidusskolu!
izņemt Pašmācībā izņemt vidusskolas trīsgadu kursu.
paugurains Paugurains apvidus.
tekstilnieks Pēc izglītības esmu tekstilniece, beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu.
audžudēls Pēc vidusskolas audžudēls iestājās universitātē.
pekankoks Pekankokus iespējams kultivēt arī Ukrainas dienvidos un vidusāzijā.
piemērīt Piemērīt sev viduslaiku bruņas.
viduslīnija Pieres viduslīnija.
simbolizēt Pilsētas mūris viduslaikos bija izplatīts heraldisks elements, kas simbolizēja pilsētas patstāvību, nozīmīgumu un spēku.
piesitiens Pilsētiņa ir saglabājusi viduslaiku noskaņu un nepārprotami vācisko piesitienu.
pliks Pliks galvvidus.
galvvidus Pliks, kails galvvidus.
vidusslānis Plūstoša ūdens vidusslānis.
pļavains Pļavains apvidus.
vidusskolnieks Priekšzīmīga vidusskolniece.
vidusskola Profesionālā vidusskola.
purvains Purvains apgabals, apvidus.
puskails Puskails galvvidus.
vidusmērs Ražojuma kvalitātes vidusmērs ir pārsniegts.
vidusdaļa Reģiona vidusdaļa.
vidusskola Rīgā strādāju Vefā [rūpnīcā] pie elektrības skaitītāju izgatavošanas .. un mācījos vakara vidusskolā.
diplomands Rīgas Amatniecības vidusskolas diplomandi.
korsārs Romantiska pasaka par vidusjūras korsāru dēkām.
vidusslānis Sabiedrības vidusslānis.
vidusšķira Sabiedrības vidusšķira.
statenisks Saplākšņa viduskārta no stateniski izvietotiem dēlīšiem.
sekretors Sekretors vidusauss iekaisums.
sholastika Sholastikai viduslaikos bija pozitīva loma antīko autoru darbu saglabāšanā un izpētē.
pelēcība Skolā viņš bija vidusmēra pelēcība.
vidusposms Slāņa vidusposms.
smagnējs Smagnējais apvidus auto.
vidusmērs Speciālista zināšanas un spējas vērtējamas augstāk par vidusmēru.
vidusposms Sporta spēles vidusposms.
strutains Strutains vidusauss iekaisums.
vidus Stublājam ir caurs vidus.
šķēršļots Šķēršļots apvidus.
taisne Taisnes viduspunkts.
tālmācība Tālmācības vidusskola.
vidusskola Tālmācības vidusskola.
vidusdaļa Telpas vidusdaļa.
trapece Trapeces viduslīnija.
vidusdaļa Trauka vidusdaļa.
viduslīnija Trijstūra viduslīnija.
tūliņ Tūliņ pēc vidusskolas absolvēšanas sākt studijas.
vidustece Ūdens līmeņa celšanās upes vidustecē.
viduslīnija Ūdensteces viduslīnija.
ugunszīme Ugunszīme uz kailā galvvidus.
upe Upes augštece, vidustece un lejtece.
vidusposms Upes vidusposms.
vidustece Upes vidusteces stāvais krasts.
urrā Urrā, vidusskola ir pabeigta!
vidusšķira Uzaugt vidusšķiras ģimenē.
uzkalnains Uzkalnains apvidus.
vagants Vagantu lirikas paraugi no viduslaikiem.
vakars Vakara maiņu vidusskola.
vidus Vasaras vidus.
vidusdaļa Vasaras vidusdaļa.
pārstāvēt Vecrīgas "Trīs brāļi" pārstāv viduslaiku dzīvojamo ēku tipu.
vidusmērs Veikalā pēc piena produktiem ir vidusmēra pieprasījums.
strāva Vēlo viduslaiku periodā kristīgā baznīca saglabāja spēcīgu ietekmi visās dzīves jomās, tomēr arvien jūtamākas kļuva laicīgās strāvas.
vidusskolēns Vērtēt vidusskolēnu sekmes.
sakrist vidus un lībiskajā dialektā ir sakritusi lauztā un krītošā intonācija.
dialekts vidus, lībiskais, augšzemnieku dialekts.
vidus- vidusangļu.
vidusauss vidusauss dobums.
iekaisums vidusauss iekaisums.
vidusauss vidusauss iekaisums.
vidus- vidusauss.
segspalva vidusāzijas aitu suņa apmatojumu veido gara, cieta segspalva un gara pavilna.
vidus- vidusdaļa.
vidus- vidusistaba.
vidus- vidusjosla.
viduslaicīgs viduslaicīga pils.
viduslaicīgs viduslaicīgi domāt.
viduslaicīgs viduslaicīgs apģērbs.
viduslaicīgs viduslaicīgs arhitektūras stils.
vidus- viduslaiki.
viduslaiki viduslaikiem raksturīgās celtnes.
viduslaiki viduslaikos sārtā dedzināja ķecerus, dogmas pārkāpējus, un vēlākās paaudzes šos mocekļus glorificēja.
demonoloģija viduslaiku demonoloģija.
farss viduslaiku farss.
hronika viduslaiku hronikas.
karavela viduslaiku karavela.
viduslaiki viduslaiku māksla.
moralitē viduslaiku moralitē varoņi.
pils viduslaiku mūra pilis.
tumsonība viduslaiku tumsonība.
vecpilsēta viduslaiku vecpilsēta.
vēsture viduslaiku vēsture.
viduslaiki viduslaiku vēsture.
universālisms viduslaiku zināšanu universālisms.
pamatkodols viduslatvijas augstieņu grēdas pamatkodols ir Vidzemes Centrālā augstiene.
viduslīnija viduslīnijas garums.
vidusmērs vidusmēra divistabu dzīvoklis.
vidusmērs vidusmēra ģimene.
vidusmērs vidusmēra inženieris.
vidusmērs vidusmēra mazpilsētnieks.
rietumnieks vidusmēra rietumnieks.
vidusmērs vidusmēra students.
tunisieši vidusmēra tunisietis.
vidus- vidusperiods.
vidus- viduspunkts.
vidus- vidussiena.
pamatdisciplīna vidusskolā visas pamatdisciplīnas, kuras vajadzīgas tālākām studijām, profesijai, darbam, vajadzētu apgūt latviešu valodā.
beidzējs vidusskolas beidzēji.
eksāmens vidusskolas beigšanas eksāmeni.
vidusskola vidusskolas interneta vietne.
izlaidums vidusskolas izlaidums.

vidus citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV