Paplašinātā meklēšana
Meklējam stop.
Atrasts vārdos (20):
Atrasts etimoloģijās (4):
- No franču gélatine 'želatīns'. Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani ē: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
- No angļu non-stop. (šķirklī nonstops)
- No latīņu piper. Latviešu valodā šis vārds sastopams 15. un 16. gs. uzvārdos un māju nosaukumos. (šķirklī pipars)
- No vācu stopfen. (šķirklī štopēt)
Atrasts normatīvajos komentāros (43):
- Praksē nereti sastopamo apakšsvītra un zemsvītra vietā LZA terminoloģijas komisija kā pareizo pieņēmusi terminu pasvītra. (šķirklī pasvītra)
- Kaut arī sarunvalodā un rakstos dažkārt sastopams lietojums patreiz, tas uzskatāms par kļūdainu, jo konkrētais apstākļa vārds ir darināts no vārdu savienojuma pašā reizē, nevis patā reizē. (šķirklī pašreiz)
- Nereti valodas praksē sastopama pēc angļu valodas parauga darināta forma paralimpisks, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai. (šķirklī paraolimpisks)
- Kaut arī praksē nereti sastopams lietojums vīriešu dzimtē advents, atbilstoši LZA Terminoloģijas komisijas lēmumam Nr. 80, par pareizo uzskatāms lietojums sieviešu dzimtē advente. (šķirklī advente)
- Lietojumā sastopams arī šīs mērces nosaukums "terijaki mērce". (šķirklī terijaki)
- Praksē dažreiz sastopamais vārdu zolīds, zolīda, zolīdi lietojums vairs neatbilst mūsdienu literārās valodas normai. Pareizi jābūt: solīds, solīda, solīdi. (šķirklī zolīds)
- Šā vārda pareizrakstība latviešu valodā vēl nav nostabilizējusies, tas sastopams arī formās kontroversāls, kontraversāls. (šķirklī kontroversiāls)
- Praksē sastopams arī šā vārda rakstījums ar garo patskani ē: ezotērisks, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterisks)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Krievu valodas ietekmē dažreiz sastopams vārda atlass nepareizs lietojums nozīmē 'karšu krājums'. Krievu valodā šādu krājumu apzīmē ar vārdu атлас, kas veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas Atlas. Turpretim latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu Atlantos. (šķirklī atlass)
- Krievu valodas ietekmē plaši izplatīts vārda atskaite lietojums nozīmē 'pārskats' – sniegt atskaiti, grāmatvedības gada atskaite u. c. Ar attiecīgu nozīmi sastopams arī verbs atskaitīties. Pareizi ir lietot vārdu pārskats un izteiksmi sniegt pārskatu. (šķirklī atskaite)
- Sastopams nevēlams, krievu valodas ietekmē (no vārda отнестись) radies vārda attiekties lietojums, piem., viņš pret mani attiecas labi; kā viņi attiecas pret šo parādību. Latviski iespējams lietot citus darbības vārdus, piem., viņš pret mani izturas labi; kā viņi vērtē šo parādību. (šķirklī attiekties)
- Krievu valodas ietekmē dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar patskani e starp līdzskaņiem d un r: banderole, taču šāds rakstījums ir kļūdains. (šķirklī bandrole)
- Šā vārda vīriešu dzimtes formu bodijs par pareizāko atzinusi Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija (2019. gada 8. maija sēdes protokola Nr. 5). Iepriekš praksē nereti sastopams šī apģērba gabala nosaukums sieviešu dzimtē – bodija. (šķirklī bodijs)
- Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
- Praksē sastopams arī šo vārdu rakstījums ar garo patskani ē: ezotērija, ezotērika, taču tas neatbilst pareizrakstības vārdnīcās noteiktajai normai. (šķirklī ezoterija)
- Vēlams ievērot vārdu iemutnis, iemute, iemutis nozīmju atšķirību (sastopama to jaukšana). (šķirklī iemutnis)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: ieraša un ieraža. Par literārās valodas normai atbilstošu pieņemta forma ieraža. (šķirklī ieraša)
- Praksē nereti sastopams saliktenis ilgspējīgs, kas veidots no apstākļa vārda ilgi un īpašības vārda spējīgs, resp., 'ilgi spējīgs', tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu ilgtspējīgs. (šķirklī ilgtspējīgs)
- Pareizrakstības normām atbilstošs ir šā vārda rakstījums ar o – introverts, taču praksē bieži ir sastopama forma intraverts, kas, iespējams, radusies antonīma ekstraverts rakstījuma ietekmē. (šķirklī intraverts)
- Vārdi kadiķis un paeglis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Kurzemē, turpretim paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) – Vidzemē un Latgalē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī kadiķis)
- Dažkārt sastopamais darbības vārda kalpot lietojums savienojumā ar "par", "kā" un lietvārdu (nozīmē 'noderēt, būt piemērotam') radies krievu valodas ietekmē un nav vēlams. Izteiksmes telpa kalpo par deju zāli; kūdra kalpo kā izejviela vietā var teikt telpu var izmantot dejošanai; kūdra ir izejviela. (šķirklī kalpot)
- Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados sastopamā forma kvadrinnāle mūsdienās vairs nav lietojama. (šķirklī kvadriennāle)
- Diezgan bieži sastopams vārdu lesbiete, lesbisks, lesbisms lietojums ar z: lezbiete, lezbisks, lezbisms. Mūsdienās par pareizu atzīta forma ar s: lesbiete, lesbisks, lesbisms. (šķirklī lesbisms)
- Būtu vēlams šo latvisko terminu lietot patlaban biežāk sastopamā aizguvuma šarnīrs vietā. (šķirklī locīkla)
- Praksē sastopams arī šā vārda lietojums vīriešu dzimtē: olu melanžs, melanža jaciņa u. c. (šķirklī melanža)
- Praksē šis vārds dažkārt ir sastopams arī 4. deklinācijas formā – nātra. (šķirklī nātre)
- Praksē sastopama arī forma nopakaļis, kas nav reģistrēta pareizrakstības vārdnīcās. (šķirklī nopakaļ)
- Suņu šķirnes nosaukumiem, kas atvasināti no vietvārdiem, lietojama izskaņa -ietis, līdz ar to pareizā forma ir ņūfaundlendietis, nevis ņūfaundlends, kā dažkārt sastopams valodas praksē. (šķirklī ņūfaundlendietis)
- Reliģiskajā literatūrā sastopams šā auga senākais nosaukums eļļas koks. (šķirklī olīvkoks)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomjlaika)
- Vārdi paeglis un kadiķis ir kļuvuši par latviešu literārās valodas sinonīmiem. Latviešu valodas izloksnēs paeglis (un tā morfoloģiskie varianti) vairāk sastopams Vidzemē un Latgalē, turpretim kadiķis (un tā morfoloģiskie varianti) – Kurzemē (par to sk. "Latviešu valodas dialektu atlants. Leksika" 9. karti). Botānikas terminoloģijā par pamatnosaukumu ir bijis izvēlēts gan kadiķis (enciklopēdijā "Latvijas daba" 6. sēj.), gan paeglis (grāmatā: I. Ēdelmane, Ā. Ozola. Latviešu valodas augu nosaukumi. R., 2003). (šķirklī paeglis)
- Praksē sastopami divējādi šā vārda rakstījumi: paraša un paraža. Literārās valodas normai atbilstošā forma – paraža. (šķirklī paraša)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
- Lietojumā sastopams arī šo sīpolu apzīmējums "šalotes sīpoli". (šķirklī šalotes)
- Lietojumā bieži sastopams apzīmējums šitake sēnes, taču, ņemot vērā vārda cilmi, kā arī latviešu valodas gramatikas likumības, šis lietojums uzskatāms par kļūdainu; vārds šitake lokāms: vienskaitļa nom. šitake, ģen. šitakes, dat. šitakei, akuz. šitaki, instr. ar šitaki, lok. šitakē, daudzskaitļa nom. šitakes, ģen. šitaku, dat. šitakēm, akuz. šitakes, instr. ar šitakēm, lok. šitakēs. (šķirklī šitake)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar īso patskani i – štricele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar garo patskani ī. (šķirklī štrīcele)
- Lietojumā sastopams arī nosaukums "tabasko mērce". (šķirklī tabasko)
- Latviešu valodā sastopams divējāds šā vārda rakstījums: kaprolaktams, kaprolaktāms. Terminoloģijas komisijā par pareizu atzīta forma kaprolaktams. (šķirklī kaprolaktams)
- Praksē dažreiz sastopams lietojums vīriešu dzimtē peizāžs, kas neatbilst literārās valodas normai. (šķirklī peizāža)
- Agrākos gados iznākušajā izziņu literatūrā sastopams termins neiznests bērns. Pareizā forma tagad – neiznēsāts bērns. (šķirklī neiznēsāts)
- Praksē nereti sastopams šīs īpašības apzīmējums ar vārdu sovetisms, tomēr Latviešu valodas ekspertu komisija kā vēlamākos ieteikusi vārdus padomisks un padomjlaika. (šķirklī padomisks)
- Praksē sastopams arī šī vārda lietojums ar līdzskani s – strūdele, taču Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi precīzāko šī vārda lietojumu ar līdzskani š. (šķirklī štrūdele)
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (92):
- (ne)mētāties apkārt (ne)būt bieži sastopamam.
- stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
- endēms Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.
- kākaulis Baltraiba pīle ar tumšiem spārniem un īpatnēju, melodisku balsi, kas Latvijā sastopama jūras piekrastē caurceļošanas laikā [Clangula hyemalis].
- vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
- liekvārds Bieži sastopams vārds, ko informācijas meklēšanā ir lietderīgi atmest.
- izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
- parādīties Būt redzamam, sastopamam (piem., kur ierodoties).
- atrasties Būt sastopamam, pieteikties; gadīties.
- augt Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
- austies Būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri.
- ūdensmētra Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs ar raksturīgo mētru smaržu un ziedkopu stublāja galā, kas sastopams ūdenstilpju malās [Mentha aquatica].
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- atgadīties Dažkārt būt sastopamam, atrodamam, dažkārt būt.
- nozust no apvāršņa doties, aiziet prom, nebūt redzamam, sastopamam.
- maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo, ir sastopams (kādā vietā, vidē).
- vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piem., brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamie dzīvie organismi un nedzīvā to eksistences vide.
- konkordance Grāmatas tekstā sastopamo (parasti svarīgāko) vārdu saraksts, ko parasti papildina citējumi ar attiecīgo vārdu.
- introducēt Ieviest (augu vai dzīvnieku sugas un šķirnes) vietās, kurās tās iepriekš nav bijušas sastopamas.
- caurmērs Ikdienišķs; visbiežāk sastopamais.
- nozust Ilgāku laiku nebūt sastopamam; būt nezināmā prombūtnē; pazust.
- pagaist Izzust, pārstāt eksistēt; nebūt sastopamam.
- stopnieks Karavīrs, kas bija apbruņots ar stopu [1].
- strēlnieks Karavīrs, kura bruņojumā ir loks vai stops.
- izplatīties Kļūt zināmam (piem., par ziņu, vēsti); kļūt bieži sastopamam.
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- halcedons Kvarca paveids – minerāls, kas sastopams dažādās formās un krāsās.
- parmēlija Ķērpis (parasti ar pelēcīgiem, iedzelteniem, brūnganiem lapoņiem), kas bieži sastopams uz akmeņiem, koku stumbriem.
- fosfors Ķīmiskais elements – indīgs nemetāls, kas dabā sastopams dažādos savienojumos kā minerālu, kaulu, dzīvnieku un augu audu sastāvdaļa [P].
- kalifornijs Ķīmiskais elements – radioaktīvs metāls, kas brīvā dabā nav sastopams [Cf].
- skandijs Ķīmiskais elements – reti sastopams viegls metāls [Sc].
- ogleklis Ķīmiskais elements, kas dabā tīrā veidā sastopams kā grafīts un dimants [C].
- jūrasasaris Lielacaina dzīvdzemdētāja zivs, kas sastopama Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu daļā.
- karakurts Melns, indīgs zirneklis ar sarkaniem plankumiem uz vēdera, kas sastopams tuksnešos, stepēs [Latrodectus tredecimguttatus].
- pusstops Mērvienība – puse stopa vai apmēram 0,6 litri; šāda tilpuma trauks.
- gadīties Nejauši būt sastopamam, atrasties, būt (kur).
- ūdensvirza Neļķu dzimtas daudzgadīgs, mitrās vietās sastopams lakstaugs ar ļodzīgu pacilu stumbru, pretējām olveida lapām un baltiem ziediem.
- maurs Norāda, ka augs sastopams šādā zālājā, arī veido šādu zālāju.
- biocenoze Noteiktā teritorijā sastopamo augu un dzīvnieku kopums, kurus savstarpēji saista līdzīgas prasības pēc vides apstākļiem.
- atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
- pektīns Organiska viela, polisaharīds, kas sastopams sakņu, dārzeņu, sulīgu augļu sulā, kā arī dažās aļģēs un kā recinātājs izmantojams medicīnā un pārtikas ražošanā.
- izmainīties Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
- vidusmērs Pakāpe (kā kvalitātei, daudzumam u. tml.), kurai raksturīga vidēja, arī bieža sastopamība, izplatība; tas, kas pēc kvalitātes, daudzuma atbilst šādai pakāpei.
- universālija Parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās (piemēram, visās valodās ir lietvārdi, darbības vārdi un vietniekvārdi).
- vīties Parasti savienojumā "vīties cauri": izpausties, būt sastopamam (piem., daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- stopi Pārvietošanās, ceļošana u. tml. stopējot.
- novērot Pēc ārējām pazīmēm konstatēt, gūt pārliecību (par kādu faktu, kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- izkliede Process, kurā, piem., stari, daļiņas, sastopoties ar šķērsli, maina kustības virzienu, izkliedējas.
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- polšs Pudele degvīna; pusstops.
- aktīnijs Radioaktīvs ķīmiskais elements – sudrabbalts metāls, kas sastopams urāna rūdās [Ac].
- parādīties Rasties, ieviesties, būt sastopamam (par augiem, dzīvniekiem); tikt izgatavotam, ieviesties (par priekšmetiem).
- kimberlīts Reti sastopams magmatisks iezis zilganā krāsā, kur atrodami dimanti (Dienvidāfrikā, Sibīrijā).
- Amors Romiešu mitoloģijā – mīlestības dievs, kuru attēlo kā zēnu ar spārniem, stopu un bultām.
- ceļi krustojas saka, ja cilvēki dzīves gaitā sastopas.
- kā pret mūri saka, ja nevar rast atsaucību; saka, ja sastopas ar nepārvaramām grūtībām.
- atdurties Sastopot ceļā, kustībā šķērsli, saskarties (ar to), uzgrūsties (tam).
- sveicināt Sastopoties vai šķiroties paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. (pret kādu) ar vispārpieņemtu vārdu, vārdu savienojumu, žestu.
- smilšvabole Skrejvaboļu dzimtas sīks kukainis ar garām kājām, kas ne tikai ļoti ātri skrien, bet spēj arī strauji pacelties gaisā un nolidot vairāk nekā 10 metrus un parasti ir sastopams smilšainās vietās.
- autoimūns Slimība, saslimšana, kas rodas no patoloģiskas imūnsistēmas reakcijas uz pašā organismā sastopamajām vielām, audiem un noved pie ķermeņa audu bojājuma un iekaisuma.
- dendrārijs Speciāls dārzs vai dārza daļa, kurā iestādīti reti sastopami vai citzemju koki, arī krūmi.
- paparde Sporaugs ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, sastopams mežos vai kā istabas augs.
- izplatība Stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piem., telpā, vidē); izplatīšanās.
- sastrēgums Stāvoklis, kad, kustībā sastopot šķēršļus, (kas) sablīvējas, sakrājas.
- dārzs Tāds (kultūraugs), kas audzējams dārzā; tāds (dzīvnieks), kas parasti sastopams dārzos, parkos.
- parets Tāds, kas bieži nav sastopams.
- valdošs Tāds, kas dominē, ir galvenais; tāds, kas (kur) ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu.
- vietējs Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā vai ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai.
- tipisks Tāds, kas ir bieži sastopams, (kam) raksturīgs.
- mazizplatīts Tāds, kas ir maz izplatīts, reti sastopams.
- neparasts Tāds, kas ir reti sastopams, vērojams; tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama.
- parasts Tāds, kas neatšķiras no bieži sastopamā, līdzīgā pēc intensitātes, daudzuma u. tml.
- smiltis Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- lauks Tāds, kas parasti sastopams laukos, pļavās, dārzos vai to tuvumā (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
- mežs Tāds, kas parasti sastopams mežos (par savvaļas dzīvniekiem, augiem, to sugām).
- upe Tāds, kas parasti sastopams upēs vai to krastos.
- rets Tāds, kas pastāv nelielā skaitā, daudzumā; tāds, kas nav bieži sastopams, novērojams.
- endēmisks Tāds, kas sastopams tikai noteiktā apvidū.
- retums Tas, kas ir reti sastopams, atrodams.
- bulta Tieva stiegra ar asu galu (šaušanai no loka, stopa).
- izvairīties Vairoties panākt, ka nesastopoties (ar kādu); vairoties panākt, ka nenotiek (sastapšanās).
- sveiciens Vārds, vārdu savienojums, žests, ar ko ir pieņemts paust pieklājīgu attieksmi, cieņu u. tml. pret cilvēku, kuru sastop vai no kura šķiras.
- lidvāvere Vāverei līdzīgs reti sastopams grauzējs ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām, kas nodrošina pārvietošanos planējot.
- smilšlapsene Vidēji liels sarkanmelns plēvspārņu kārtas kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, pieaugušie kukaiņi galvenokārt barojas ar nektāru, tomēr vienlaikus tie aktīvi medī zirnekļus (parasti vilkzirnekļus), ar kuriem vēlāk barojas kāpuri [Anoplius fuscus].
- brūnaļģes Viens no aļģu veidiem – tumši brūnas aļģes, kuras parasti sastopamas jūrā.
- mezglainā struma visbiežāk sastopamā vairogdziedzera slimība, kam raksturīga specifisku mezglu veidošanās.
- elementārlādiņš Vismazākais dabā sastopamais elektriskais lādiņš [e].
- liāna Vīteņaugs vai kokaugs ar garu, vijīgu vai kāpelējošu stumbru, kas galvenokārt sastopams mitrajos tropu mežos.
- astronomija Zinātne par Visumu, tajā sastopamo debess ķermeņu stāvokli, kustību, uzbūvi un attīstību; attiecīgais mācību priekšmets.
- mātsakne Zirdzeņu ģints aizsargājama augu suga – reti sastopams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem [Angelica palustris].
Atrasts piemēros (135):
- nokliegties "stop!" nokliedzās režisors.
- sastapties Absolventi sastopas salidojumā.
- sastopamība Ādas vēža sastopamība pēdējo 30 gadu laikā visā pasaulē ir strauji pieaugusi.
- aizstopēt Aizstopēt līdz Gibraltāram.
- alata Alata ir Latvijā reti sastopama saldūdens zivs.
- autostops Apceļot Eiropu ar autostopiem.
- sfēra Apkalpojošās sfēras sastopamākās profesijas ir frizieris, klientu konsultants, florists un stjuarts.
- sastapt Augstu kalnos sastopam ganāmies kazas.
- balastvielas Balastvielas ir augu valsts produktos sastopamie saliktie ogļhidrāti, kas cilvēka gremošanas traktā gandrīz nesadalās un neuzsūcas.
- baltisms Baltismi sastopami galvenokārt baltiem ģeogrāfiski tuvākajās valodās – slāvu, ģermāņu, somugru.
- vaina Biežāk sastopamās koksnes vainas.
- epifora Bieži sastopama ir epifora nevis blakus rindās, bet pārmaiņus.
- leksēma Bieži sastopama leksēma.
- sūcējtipa Bieži sastopami telpaugu bojātāji ir sūcējtipa kaitēkļi – bruņutis, tīklērces.
- ehinācija Brīvā dabā ehinācija sastopama galvenokārt Ziemeļamerikā.
- stopētājs Ceļa malā stāv stopotāji ar paceltu īkšķi.
- sastapt Ceļā sastopam maskās pārģērbtus bērnus.
- ceļmallapa Ceļmallapas ir sastopamas visā Latvijas teritorijā.
- stopi Ceļot ar stopiem.
- stopzīme Ceļu krustojumā uzliktas stopzīmes.
- cūkdelfīns Cūkdelfīns Latvijas piekrastē sastopams reti.
- atommasa Dabā sastopamo elementu atommasa ir konstanta.
- silīcijs Dabā silīcijs brīvā veidā nav sastopams, to satur vairāki minerāli un ieži – bazalts, granīts, smiltis, kvarcs un citi.
- zilskābe Dabā zilskābe ir sastopama ķiršu, plūmju un citu rožu dzimtas augļu kauliņos.
- saulkrēsliņš Dzeltenie saulkrēsliņi ir Latvijā visbiežākā saulkrēsliņu suga, tie sastopami ūdenstilpju krastos, pārmitrās pļavās un purvu apmalēs.
- nonstops Dziesmu nonstops.
- sastapties Dzīvnieku patversmē sastopamies aci pret aci ar cilvēku bezatbildības sekām.
- sastapt Eju pa ielu, un manu skatienu sastop tik daudz izmisušu, vientuļu acu.
- stopkrāns Esam kļuvuši par sabiedrību, kur cilvēkiem nav stopkrāna, kur visi domā tikai par sevi un rēķinās tikai ar savām vēlmēm.
- stopkadrs Filmas stopkadrs.
- gaiļbiksīte Gaiļbiksītes Latvijā sastopamas samērā bieži.
- sausgultne Gaujas Nacionālajā parkā sastopami arī tādi reti un Latvijā aizsargājami biotopi kā karsta kritenes, upīšu un strautu sausgultnes.
- glodene Glodene ir bieži sastopama Eirāzijas teritorijā.
- stopsignāls Iedegas priekšā braucošās mašīnas sarkanie stopsignāli.
- stop Ieraugot uz ceļa gulošo koku, sākām kliegt stop, stop!
- žigulis Ikdienā ielās sastopams ne viens vien žigulītis.
- stop Ilgu laiku pacietu pāridarījumus, un tad nolēmu – stop, pietiek!
- izlakt Izlakt divus pusstopus.
- sastopamība Izpētīt sikspārņu sastopamību Latvijā.
- zilpodze Jūrmalas zilpodze ir ļoti rets, krāšņs, pat izcili dekoratīvs augs, kas savvaļā jūras krastā sastopams visā Eiropā.
- sētložņa Kādu nedēļu vēlāk par māllēpēm sāk ziedēt sētložņa, tā ir sastopama avenājos, zālainos mežos gar upju un ezeru krastiem.
- kalcijs Kaļķakmenī, dolomītos un silikātos sastopamais kalcijs.
- rajons Kāpu rajonā sastopami aizsargājamie augi.
- totēmisks Katra ģenerētā fotoportreta pamatā ir digitāli apstrādāta kādā no Eiropas un Amerikas muzejiem sastopama aizvēsturiska totēmiska statuja, maska vai gleznojums..
- kaupa Kaupa jeb kākaulis ir bieži sastopama pīle.
- kleptomānija Kleptomānija – reti sastopama patoloģija.
- stāvs Kopā ar priedēm otrajā stāvā sastopamas arī egles.
- higrofīts Krastmalās sastopami higrofīti.
- ķerra Ķerra bieži sastopama caurceļošanas laikā.
- slāvisms Latgalē sastopami slāvismi no krievu un poļu valodas.
- sastapt Latvijā biežāk sastopamas sējas un baltpieres zosis.
- endēms Latvijā nav nevienas tādas dzīvnieku, augu vai sēņu sugas, kas būtu sastopama tikai pie mums un nekur citur, proti, būtu Latvijas endēms.
- ligzdene Latvijā sastopamā parastā ligzdene.
- simtkāji Latvijā sastopamās simtkāju sugas.
- simfilas Latvijā sastopamas trīs simfilu sugas.
- saulsardzene Latvijā sastopamas vairāk nekā desmit saulsardzeņu sugas.
- sermulis Latvijā sermulis ir reti sastopams dzīvnieks.
- saskare Latvijas ainavā bieži sastopama meža saskare ar lauku vai pļavu.
- stopkadrs Līdz ar mīļotās aiziešanu kā stopkadrā ir apstājies laiks.
- peļutaka Losiem zirgiem raksturīga melna aste un krēpes, bieži sastopama arī peļutaka uz muguras.
- čuņčiņš Ļoti bieži sastopami ir vītītis, čuņčiņš un svirlītis.
- strazds Mājas strazds ir viens no visbiežāk sastopamajiem putniem pasaulē, tā apspalvojums ir melns ar tonētu spīdumu un nelieliem, gaišiem raibumiņiem.
- sastapt Melngaiļa daiļradē sastopami gadījumi, kad etniskais slānis un oriģinālmūzika saplūduši vienotā veselumā.
- sastapt Mežā vienmēr sastopu cilvēkus, kas skrien, nūjo vai brauc ar skrituļslidām.
- strauspaparde Mežos un upju ielejās sastopama parastā strauspaparde.
- stop Mikroautobusa šoferis nedzirdēja, ka es teicu "stop!".
- sudrabkļava Muižas parkā aug reti sastopami un aizsargājami koki – ciedra, Eiropas lapegle, sudrabkļava.
- pabērns Naktspatversmē sastopamie likteņa pabērni.
- halīts Nātrija hlorīds ir sastopams gan jūras ūdenī, gan kā minerāls halīts.
- stopēt Ne vienmēr bija iespēja aizbraukt ar autobusu, tāpēc nācās stopēt.
- pusstops Nopirkt pusstopu.
- stopkrāns Noraut stopkrānu.
- stoppoga Nospiest stoppogu.
- klimatoloģisks Novērot klimatoloģiski reti sastopamu parādību.
- blīgzna Pamežā sastopami kadiķi, krūkļi, blīgznas un citi koki.
- stopētājs Paņemt automašīnā stopētāju.
- sapušķot Pārspīlēšana ir bieži sastopama īpatnība, dažs labs sapušķo tā, ka klausies un brīnies.
- svešzemnieks Pie mums lapseņzirneklis ir svešzemnieks, bet Eiropas dienvidos tas bieži sastopams.
- stopsignāls Pie pārbrauktuves dega sarkanais stopsignāls.
- lituānisms Pierobežas izloksnēs sastopamie lituānismi.
- stopnieks Pils aizstāvēšanai nosūtīti bruņinieki un stopnieki.
- stopnieks Pils grāvjus piepildīja ar kokiem.. Tur uzkāpa letgaļi kopā ar stopniekiem un daudzus pilī ievainoja ar metamiem šķēpiem un bultām.
- biežs Pļavu ķirzaka sastopama bieži.
- lizīns Produkti, kuros sastopams lizīns.
- pusstops Pusstops šņabja.
- pusstops Pusstops ūdens.
- fotouzņēmums Reti sastopami fotouzņēmumi.
- ģermānisms Romāna tēlu valodā sastopami ģermānismi.
- rubīdijs Rubīdijs ir sastopams dažos minerālos.
- ciklops Saldūdeņos sastopamas arī vairākas ciklopu sugas.
- vobla Salītas, kaltētas voblas Krievijā ir bieži sastopama uzkoda pie alus.
- sārmene Sārmenes sastopamas visā pasaulē, izņemot Austrāliju, Jaunzēlandi un arktiskos apgabalus.
- sāre Sastopami divi sāres tipi: zemieņu, kas aug gar ūdeņiem un palienēs, un augstieņu, kas aug sausos apvidos.
- sausvējš Sausvējš ir parādība, kas sastopama stepēs un pustuksnešos, īpaši Piekaspijas zemienē un Kazahijā.
- savanna Savannā biežāk sastopami baobabi, akācijas, eikalipti, palmas.
- sastopamība Savas retās sastopamības, necilā augstuma un mazo audžu dēļ ķekarpapardes nav viegli pamanāmi un atrodami augi.
- ligatūra Senajos tekstos sastopamās ligatūras.
- stopkrāns Sieviete iedarbinājusi bremzi jeb stopkrānu, pilnībā apturot vilciena kustību.
- mastopātija Sievietei konstatēta mastopātija.
- sifonoforas Sifonoforas ir plēsīgas un sastopamas galvenokārt tropu jūrās.
- sils Sili sastopami piejūras un iekšzemes kāpu un smiltāju rajonos.
- pusstops Skārda pusstops.
- sastapties Skatieni sastopas.
- sastapt Slapjajos mežos sastopams purva dievkrēsliņš, sausserdis un dzeltenā dzegužkurpīte.
- zālains Staltbrieži sastopami mitros, zālainos meža nogabalos.
- stop stop, apstājies!
- stopēt stopēt ceļa malā.
- stopēt stopot automašīnas.
- stops stops alus.
- stops stops zirņu.
- stopsignāls stopsignāla lampiņa.
- nonstops Strādāt nonstopā.
- strutene Strutenes bieži sastopamas dārzos, sētmalās, mežmalās.
- sūnactiņa Sūnactiņas sastopamas ēnainos skujkoku mežos vai pamitros priežu un bērzu mežos.
- stops Šaut ar stopu.
- stopzīme Šoferis apturēts par stopzīmes neievērošanu.
- naudulis Tīruma naudulis – bieži sastopama nezāle.
- sarežģījums Tradicionālie sižeta elementi – ekspozīcija, sarežģījums, darbības attīstība, kulminācija un atrisinājums ir sastopami gandrīz katrā lugā.
- atkāpe Tulkojumā sastopamas atkāpes no autora teksta.
- ūdenszāle Ūdenszāle sastopama seklos grāvju ūdeņos.
- stopi Uz galvaspilsētu braucu ar stopiem.
- tīklblakts Uz ogulājiem sastopamā tīklblakts.
- stops Uzvilkt stopa stiegru.
- lokālisms Vārds ir lokālisms, sastopams tikai vienā izloksnē.
- vecākaugi Vecākaugi ir sastopami savvaļā.
- sastapt Vienus un tos pašus priekšmetus mākslinieka klusajās dabās sastopam atkārtoti.
- piestiķēt Vīrietis lūdz piestiķēt 45 santīmus pusstopam.
- susuris Visas 4 Latvijā sastopamās susuru sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā.
- cekuldūkuris Visbiežāk sastopamais cekuldūkuris, sastopams ļoti daudzos Latvijas ezeros.
- deviņvīruspēks Visbiežāk sastopamais deviņvīruspēks zied ar dzelteniem ziediem.
- zalktis Visbiežāk zalkša zīme sastopama jostās, prievītēs, cimdos un citos sieviešu apģērba gabalos.
- zāģzivs Zāģzivis sastopamas Vidusjūrā, Atlantijas okeānā un tropiskajās jūrās.
- zalktis Zalktis ir Latvijā vislielākā un visbiežāk sastopamā čūska.
- zīdtauriņš Zīdtauriņi ir vienīgā kukaiņu suga, kas pilnībā domesticēta un savvaļā vairs nav sastopama.
- zilzīlīte Zilzīlītes sastopamas lapu koku mežos, parkos, rudenī un ziemā arī niedrājos un krūmājos pie ūdeņiem.
stop citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV