Paplašinātā meklēšana
Meklējam slepen.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (72):
- denuncēt Apsūdzēt (kādu), slepeni ziņojot, parasti ļaunā, savtīgā nolūkā.
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt; izostīt.
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (piem., ziņas, datus); izošņāt.
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, iegūt (ziņas, datus u. tml.).
- izspiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties uzzināt (ko).
- nolaupīt Ar varu, slepeni aizvest (kādu), sagūstīt (ko).
- izlikt cilpas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt lamatas ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- izlikt slazdus ar viltīgiem, slepeniem paņēmieniem radīt kādam nevēlamu, arī bīstamu situāciju.
- partizāns Bruņotas vienības dalībnieks, kas slepeni cīnās pret ienaidnieku tā okupētajā teritorijā.
- okšķerēt Censties ar dažādiem slepeniem paņēmieniem izzināt, izdibināt (ko).
- ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina noslēpumus, iegūst ziņas.
- lūriķis Cilvēks, kas mēdz slepeni skatīties, lūrēt (uz ko).
- okšķeris Cilvēks, kas okšķerē; slepeno dienestu darbinieks, spiegs.
- bēglis Cilvēks, kas slepeni atstājis savu uzturēšanās vai dzīves vietu; cilvēks, kas bēg vai ir aizbēdzis.
- aģents Cilvēks, kas valdības vai drošības iestāžu uzdevumā slepeni ievāc informāciju.
- klusībā Citiem nezinot, slepeni.
- denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
- izlūkošana Darbība, process --> izlūkot; slepena militāras, politiskas, ekonomiskas u. tml. informācijas iegūšana.
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
- aiz septiņiem zieģeļiem glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
- aiz septiņām atslēgām glabāt tā, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā.
- izlūkot Ievākt slepeni (piem., militāra rakstura) ziņas.
- ložņāt Izplatīties, parasti slēpti, slepeni.
- aiz muguras kādam nezinot, slepeni.
- ohranka Krievijas slepenpolicija, kas pastāvēja no 1866. līdz 1917. gadam.
- uzošņāt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- uzost Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- uzostīt Meklējot atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski, (parasti) slepeni novērot (cilvēku, viņa darbību, izturēšanos).
- zādzība Neatļauta, tīša, parasti slepena svešas mantas bezatlīdzības piesavināšanās, lai rīkotos ar šo mantu kā ar savu.
- kontrabanda Nelikumīga, slepena preču vai citu vērtību pārgādāšana pāri valsts robežai; šādā veidā pārgādātās preces vai citas vērtības.
- pārkāpt Nelikumīgi, arī slepeni šķērsot (valsts robežu).
- pārkāpt robežu nelikumīgi, slepeni doties pāri valsts robežai.
- kripto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko slepenu, apslēptu.
- spiegot Noteiktā uzdevumā slepeni vākt un sniegt informāciju par ienaidnieka vai sāncenša darbību, rīcību, nodomiem.
- šifrs Noteikta zīmju sistēma, pēc kuras pārveido tekstu, veicot slepenu informācijas pārraidi, saraksti u. tml.
- nodevība Noziedzīga rīcība (piem., slepena sadarbība ar ienaidnieku), kas ir vērsta pret valsts interesēm, apdraud tās drošību.
- zagties Pārvietoties tā, lai netiktu pamanīts; slepeni, neatļauti iet, doties (kur, pie kā u. tml.) – par cilvēkiem, dzīvniekiem.
- robežas pārkāpējs persona, kas nelikumīgi, slepeni dodas pāri kādas valsts robežai.
- perināt Plānot, apdomāt (parasti slepenībā).
- slepenpolicija Policija, kuras ierēdņi darbojas slepeni.
- loža Politiskas vai reliģiskas biedrības nodaļa vai slepenu sanāksmju vieta.
- uzokšķerēt Rūpīgi meklējot, atrast; ar dažādiem (arī slepeniem) paņēmieniem izdibināt.
- konspiratīvs Saistīts ar konspirāciju; slepens, no oficiālajām varas iestādēm slēpts.
- paslepens Samērā slepens; tāds, ko mazliet slēpj no citiem.
- mistērija Senajā Grieķijā un Romā – slepena reliģiska ceremonija, rituāls, kurā drīkstēja piedalīties tikai īpaši iesvētītie.
- kara noslēpums slepena militāra informācija.
- likt ragus slepeni vilt, krāpt (sievai vīru, arī vīram sievu), pārkāpjot laulību.
- šuri muri slepeni, blēdīgi darījumi; slepenas savstarpējās attiecības.
- pa kluso slepeni, citiem nezinot.
- zem letes slepeni, nelegāli (pārdot preci).
- aiz kulisēm slepeni, plašākai sabiedrībai nezinot.
- aiz (trej)deviņām atslēgām tā glabāt, ka citi nevar piekļūt; lielā slepenībā glabāt.
- slepus Tā, ka citi neredz, nepamana, nenojauš; slepeni.
- kontrabanda Tāds, kas ir nelikumīgi, slepeni pārgādāts pāri valsts robežai (par preci vai citu vērtību).
- zemletes Tāds, kas ir saistīts ar slepenu, nelegālu tirdzniecību, darbojas tajā.
- zemletes Tāds, kas oficiāli nav nopērkams (par preci); tāds, kas saistīts ar slepenu, neatļautu tirdzniecību.
- zaglīgs Tāds, kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam; tāds, kas ir saistīts ar ko neatļautu, slepenu.
- diskrēts Tāds, par ko parasti nemēdz atklāti runāt; intīms; slepens.
- intriga Tas, kas tiek turēts slepenībā, noslēpumā.
- kriptogramma Teksts, kas rakstīts šifrēti – slepenrakstā.
- glabāt Turēt slepenībā, neizpaust (ko).
- uzbrukt no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
- šaut no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
- pielaide Valsts drošības iestāžu atļauja piekļūt slepenai informācijai, strādāt ar to.
- gestapo Valsts slepenpolicija nacistiskajā Vācijā (no 1933. līdz 1945. gadam).
- slēptuve Vieta, telpa, kur slepeni (ko) glabā vai kur slēpjas.
- kods Zīmju sistēma, ko īsuma vai slepenības dēļ lieto informācijas pārraidei, glabāšanai, piekļuvei, kā arī šifrēšanai.
- denuncētājs Ziņotājs, kas kādu slepeni, bez pierādījumiem nosūdz; ziņu pienesējs.
slepen citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV