Paplašinātā meklēšana
Meklējam psihe.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (46):
- mācīt Attīstīt, veidot (kādam noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības); ietekmēt (kādu) tā, ka (viņam) veidojas noteiktas īpašības.
- mācīties Attīstīt, veidot sev (noteiktas psihes, rakstura, personības īpašības).
- samalt Būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd vēlamās psihes, rakstura, personības īpašības.
- pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- ekstraversija Cilvēka psihes īpašība, kam raksturīga sociāla aktivitāte, sabiedriskums.
- joga Cilvēka psihes un organisma fizioloģisko procesu vadīšanas un pilnveidošanas sistēma, kuras daži elementi (piem., elpošanas vingrinājumi, meditācija) tiek plaši lietoti veselības uzlabošanai vai relaksācijai.
- sirds Cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme.
- spriedze Cilvēka vai dzīvnieka organisma un psihes kompleksveida reakcija uz emocionāli ļoti spēcīgu kairinājumu, signālu, problēmsituāciju; stress; arī sasprindzinājums.
- dārzenis Cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē).
- mist Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
- psihofarmakoloģija Farmakoloģijas nozare, kas pēta ārstniecisko vielu ietekmi uz psihes funkcijām.
- patība Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
- laboties Mainot kādas rakstura, personības, psihes īpašības, kļūt labākam nekā iepriekš.
- trūkums Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība; stāvoklis, kad (kādam) trūkst nepieciešamo īpašību.
- traumēt Nelabvēlīgi iespaidot, kaitēt (cilvēka psihei).
- vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību u. tml., arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu).
- sašķelt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē psihes, rakstura, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd (psihes, rakstura, personības) vienotība.
- saskaldīt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē, piem., psihes, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd, piem., psihes, personības vienotība.
- sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes īpašība) kļūst ļoti spēcīgs, intensīvs, spilgti izpaužas.
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., psihisks stāvoklis, psihes, rakstura, personības īpašības) kļūst intensīvs vai intensīvāks, noturīgs vai noturīgāks.
- veidot Panākt, būt par cēloni, ka rodas (psihes, rakstura, personības īpašības, uzskati u. tml.).
- izmocīta dvēsele pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
- psiholoģisms Pastiprināta pievēršanās cilvēka psihei, padziļināta psihes analīze (piem., mākslas darbā).
- parapsiholoģija Pētniecības nozare, kuras interešu lokā ir cilvēka psihes paranormālas parādības (piem., gaišredzība, cilvēka iedarbība uz citiem cilvēkiem, dzīvām būtnēm, priekšmetiem bez muskuļu spēka).
- psihotehnika Psihisku un fizisku treniņu sistēma, kas psihes darbību pakļauj apzinātai kontrolei un regulēšanai; kādas darbības, kāda darba veikšanai nepieciešamo psihisko īpašību pilnveidošana.
- ego Psihoanalīzē – viens no psihes komponentiem.
- sociālpsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālā psiholoģija.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka rīcības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskās īpatnības, raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- autogēnais treniņš psihoterapijas metode, kad cilvēks ar pašiedvesmu ietekmē savu iekšējo orgānu, nervu un psihes darbību.
- psihoanalīze Psihoterapijas metode; mācība par neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīze.
- noskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- uzskaņot Radīt, izraisīt (kādā) noteiktu jūtu, domu, psihes virzību.
- vilciens Raksturīga (piem., cilvēka psihes) īpašība, iezīme.
- reālpsiholoģija Reālistisks cilvēku psihes, raksturu atspoguļojums (teātra mākslā).
- lirisms Sirsnība, maigums, jūtīgums (cilvēkam, tā psihei).
- saskanīgs Tāds, kam ir līdzīgas, arī kopīgas būtiskās (piem., psihes, rakstura, personības) īpašības, arī intereses, uzskati; tāds, kam ir laba savstarpēja saprašanās, labas, harmoniskas attiecības.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attstītas psihes īpašības un norises; tāds, kas nespēj skaidri uztvert, dziļi pārdzīvot; aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- žēlīgs Tāds, kam ir raksturīga žēlsirdība, līdzjūtība, saudzība pret citiem (par psihes, rakstura, personības īpašību kopumu).
- pozitīvs Tāds, kam piemīt labas, vēlamas psihes, rakstura, personības īpašības.
- vārgs Tāds, kas (piem., psihes īpašību, prasmju, zināšanu trūkuma dēļ) nespēj veikt kādas darbības, kādus uzdevumus.
- psihotrops Tāds, kas ietekmē psihes funkcijas (par vielām).
- straujš Tāds, kas īsā laika sprīdī, arī pēkšņi sasniedz augstu intensitātes pakāpi (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm); tāds, kas sekmē pēkšņu, intensīvu psihisko norišu izraisīšanos (par psihes, raksturs, personības īpašībām).
- simpātisks Tāds, kas izraisa (kādā) emocionāli labvēlīgu attieksmi (par cilvēku, arī par cilvēka izskatu, psihes, rakstura, personības īpašībām u. tml.).
- psihoanalītisks Tāds, kas saistīts ar neapzinātiem cilvēka psihes procesiem un to analīzi.
- rosīgs Tāds, kas veicina, rosina intensīvu darbību, procesu (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura un personības īpašībām).
- vārīgs Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
psihe citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV