Paplašinātā meklēšana
Meklējam pats.
Atrasts vārdos (7):
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (205):
- jaunā ortogrāfija 20. gadsimta sākumā izveidotā latviešu ortogrāfija antīkvā ar patskaņu burtu garumzīmēm un diakritiskām zīmēm līdzskaņu burtiem.
- pulks Administratīvi un saimnieciski patstāvīga karaspēka daļa, kas sastāv no bataljoniem, divizioniem vai eskadriļām.
- pašaizsargāšanās Aizsargāšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- pašaizstāvēšanās Aizstāvēšanās, ko (kāds) veic pats ar saviem spēkiem.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- skrejuguns Artilērijas šaušana, kurā ar katru ieroci šauj patstāvīgi un maksimāli ātri.
- asonanse Atskaņas, kurās vienādi ir tikai patskaņi.
- paparžaugi Augi, piem., kosas, staipekņi, papardes, kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- mazpulki Bērnu un jaunatnes izglītības organizācija, kuras mērķis ir palīdzēt bērniem un jauniešiem sagatavoties patstāvīgai darba dzīvei.
- turēties pie brunčiem būt ļoti nepatstāvīgam, pārmērīgi paļauties, piem., uz māti, sievu.
- stāvēt uz savām kājām būt patstāvīgam.
- piesaistīt Būt saistītam (pie kā), nespējot patstāvīgi pārvietoties.
- kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums, īss kopsavilkums; pats galvenais, svarīgākais.
- astrālais ķermenis cilvēka enerģētiskais apvalks, kas spēj atdalīties no fiziskā ķermeņa un eksistēt patstāvīgi.
- savvaļnieks Cilvēks, kas ko dara patstāvīgi, nerēķinoties ar citiem.
- vienpatis Cilvēks, kas nemīl kontaktēties ar citiem cilvēkiem; cilvēks, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- brīvklausītājs Cilvēks, kas pats pēc savas vēlēšanās un vienošanās ar pasniedzēju, apmeklē lekcijas konkrētā priekšmetā.
- pusparazīts Daļējs parazīts; tāds, kas spēj dzīvot un baroties arī patstāvīgi, bez saimnieka organisma.
- polifonija Daudzbalsība, kuras pamatā ir vairāku patstāvīgu melodiju vienlaicīgs skanējums.
- kontrapunkts Daudzbalsības veids, kura pamatā ir vienlaicīgs vairāku patstāvīgu melodiju skanējums un attīstība; polifonija.
- umlauts Diakritiska zīme (divi punkti virs patskaņa, piemēram, ä), kas rāda patskaņa palatalizāciju.
- dubultkoris Divās relatīvi patstāvīgās daļās sadalīts koris (skaņdarba vienlaicīgai izpildīšanai).
- monoftongizācija Divskaņa pārvēršanās par patskani (monoftongu).
- diftongs Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; divskanis.
- divskanis Divu nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē.
- skats Dramatiska sacerējuma (lugas) mazākā daļa, fragments, kam raksturīgs viens un tas pats tēlu sastāvs.
- singls Dziesma (skaņdarbs) no mūzikas albuma, ko izplata ātrāk un kas ir reklāma visam albumam; arī pats albums.
- eksternāts Eksāmenu kārtošanas sistēma personām, kuras attiecīgo mācību vielu apguvušas patstāvīgi, neapmeklējot skolu.
- pakāpe Elektronisko ierīču patstāvīgs mezgls, kam ir noteikts uzdevums.
- termoenerģētika Enerģētikas sistēmas nozare, kam ir savi patstāvīgi ekonomiski, praktiski, zinātniski uzdevumi siltuma ražošanā, sadalē un izmantošanā; siltumenerģētika.
- duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
- pašmocība Fiziskas vai garīgas mokas, ciešanas, ko kāds izraisa pats sev.
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
- stājglezniecība Glezniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgs raksturs un funkcijas atšķirībā no monumentālās glezniecības, kas saistīta ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- stājgrafika Grafikas veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar tekstu ilustrēšanu.
- iezis Ģeoloģiskos procesos izveidojies noteikta sastāva un uzbūves minerālu sakopojums patstāvīga masīva veidā.
- pašizglītoties Iegūt izglītību, papildināt savas zināšanas, mācoties patstāvīgi.
- pusautomāts Ierīce, iekārta, kas daļu darbības cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību.
- brīvas rokas iespēja brīvi, patstāvīgi, netraucēti rīkoties, lemt.
- juridiskā persona iestāde, uzņēmums, organizācija u. tml., kas savā vārdā rīkojas kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- pašpārvalde Iestādes, organizācijas u. tml. tiesības patstāvīgi izlemt savus pārvaldes jautājumus, šo tiesību realizēšana.
- mācītājs Iesvētīts baznīcas kalpotājs ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- un Ievada patstāvīgu teikumu, norādot uz saistību ar iepriekšējo teikumu.
- indivīds Ikviens patstāvīgi eksistējošs dzīvs organisms, īpatnis, kādas bioloģiskas sugas pārstāvis.
- elitārs Īpaši izraudzīts, atlasīts, pats labākais.
- diftongisks savienojums īsa patskaņa savienojums ar sekojošu l, ļ, m, n, ņ, r vienā zilbē.
- pēc līdakas pavēles it kā pats no sevis, bez iejaukšanās, ietekmēšanas, kāda brīnumaina spēka ietekmē.
- pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
- žests Izteiksmīga kustība (parasti ar rokām), kas noder par patstāvīgu zīmi vai par izteikuma papildinājumu.
- autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs.
- meitasuzņēmums Juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitas uzņēmums.
- meitas uzņēmums juridiski patstāvīgs uzņēmums, kura kapitāla lielākā daļa pieder citam (mātes) uzņēmumam; asociētais uzņēmums; meitasuzņēmums.
- oriģināldarbs Kāda autora patstāvīgi radīts literārs vai mākslas darbs (pretstatā tulkojumam, cittautu autora darbam).
- autonomija Kādas sabiedriskas organizācijas vai institūcijas tiesības patstāvīgi lemt par šās organizācijas dzīvi, tās locekļu attiecībām.
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
- robots Kustīga programmējama ierīce, kas patstāvīgi spēj veikt sarežģītas, cilvēka apzinātai darbībai līdzīgas operācijas.
- ķēdes reakcija ķīmiska reakcija vai kodolreakcija, kurā rodas pietiekami daudz aktīvu daļiņu, lai process pats sevi uzturētu vai arī norisētu pieaugošā ātrumā.
- salikta lapa lapa, kas sastāv no divām vai vairākām patstāvīgām plātnēm.
- vecā ortogrāfija latviešu ortogrāfija (aptuveni līdz 20. gadsimta 20.–30. gadiem), kurā izmantoja gotiskos burtus un vācu ortogrāfijas paņēmienus garo patskaņu un šņāceņu apzīmēšanai.
- grāmata Liela kāda sacerējuma patstāvīga daļa.
- solitārs Liels briljants, kas viens pats ir ieveidots rotas lietā.
- arī Lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura saistās ar iepriekšējo teikumu.
- vismaz Lieto, lai norādītu, ka nosauktais (piem., darbība, stāvoklis, pazīme) ir pats nepieciešamākais, nozīmīgākais no iespējamā; lieto, lai piešķirtu vārda nozīmei vai izteikumam pieļāvuma nokrāsu.
- lupatu sega lupatsega.
- lupatdeķis Lupatsega.
- neklātiene Mācību veids, kas balstās uz studentu patstāvīgu darbu ārpus mācību iestādes pēc atbilstošas programmas un apmeklējot īpašas sesijas.
- replika Mākslas darba atkārtojums, ko atšķirībā no kopijas darinājis pats autors.
- konferansjē Mākslinieks, kas koncertā, sarīkojumā vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
- vārds Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.
- feldšeris Medicīnas darbinieks ar vidējo profesionālo izglītību, kas var patstāvīgi sniegt medicīnisko palīdzību.
- ablauts Morfoloģiski nosacīta patskaņu mija vienas saknes vārdos vai viena vārda dažādās formās (ģermāņu valodās).
- pirmskaitlis Naturāls skaitlis, kas ir lielāks par 1 un dalās tikai ar 1 un pats ar sevi.
- suverenitāte Neatkarība (no kā), patstāvība darbībā.
- brīvība Neatkarība, patstāvība, suverenitāte, pašnoteikšanās tiesības (tautai, valstij).
- autonoms Neatkarīgs, patstāvīgs.
- punkts Neliela (piem., teksta, arī saraksta) daļa, kas ir ar samērā patstāvīgu saturu un kas parasti ir numurēta.
- epizode Neliela mākslas darba daļa ar samērā patstāvīgu nozīmi, kurā izklāstīts kāds notikums.
- prelūdija Neliels instrumentāls skaņdarbs ar improvizācijas raksturu (patstāvīgs skaņdarbs vai ievads dažiem cikliskas formas skaņdarbiem).
- knēdelis No baltmaizes, miltiem vai arī kartupeļu masas gatavota (pildīta) klimpa, ko ēd kā piedevu vai patstāvīgu ēdienu.
- atsevišķs Nodalīts, tāds, kas darbojas patstāvīgi (par karaspēka daļām, apakšvienībām).
- atpirkt Nopirkt (no kāda, kas to pats ieguvis, pircis).
- pats Norāda uz darbības, norises u. tml. patstāvīgumu.
- pats Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
- paš- Norāda, ka otrajā daļā nosauktais noris pats no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības.
- blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam tuvu klāt, ir pats tuvākais.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- atdalīties Nošķirties (no kādas vienības), kļūstot patstāvīgam.
- kursa darbs noteikta kursa ietvaros izstrādājams studenta patstāvīgs darbs savā specialitātē.
- vienatā Pa vienam; viens pats.
- uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (piem., ievainojuma gadījumā).
- prievārds Palīgvārds, kas saista patstāvīgas nozīmes vārdus un norāda uz sintaktiskajām attieksmēm starp tiem, kā arī ar savu nozīmi atklāj un precizē šo attieksmju saturu un raksturu; prepozīcija.
- vokalizēt Panākt, būt par cēloni, ka līdzskaņi "j" un "v" pāriet patskanī.
- nostādīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- nostatīt uz kājām panākt, ka (kāds) kļūst patstāvīgs; panākt, ka (kas) spēj sekmīgi darboties, funkcionēt.
- pašpārvalde Pārvaldes sistēma, pēc kuras administratīvi teritoriāla vienība patstāvīgi realizē valsts varu savā teritorija.
- monoftongizēties Pārvērsties par patskani (monoftongu).
- ritma patskanis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- ritma vokālis patskanis, ko pievieno vārdam, lai radītu dzejas ritma shēmai nepieciešamo zilbju skaitu.
- pakaļējās rindas patskanis patskanis, kura izrunas laikā mēles izliekuma augstākais punkts ir zem mīkstajām aukslējām (piem., o, u, ū).
- mājas darbs patstāvīgi veicams mācību vingrinājums, ko skolēnam jāizpilda ārpus mācību stundas laika; mājasdarbs.
- uz savu roku patstāvīgi.
- teikuma loceklis patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
- juridiska persona persona, iestāde, uzņēmums vai organizācija, kas rīkojas savā vārdā kā patstāvīgs civiltiesību un civilpienākumu subjekts.
- semikols Pieturzīme (;), ko lieto, piem., lai akcentētu teikuma daļu patstāvību.
- pašportrets Portrets, kurā autors attēlojis pats sevi.
- uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot citiem padomu, atļauju.
- rīkoties uz savu galvu rīkoties patstāvīgi, neprasot padomu, atļauju.
- lāpāmais vokālis ritma patskanis (parasti tautas dziesmās).
- kontrahēt Runas plūsmā apvienot divus patskaņus vienā patskanī vai divskanī.
- gneiss Rupjgraudains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
- kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
- kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
- turpretī Saista patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, norādot uz satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
- toties Saista patstāvīgu teikumu ar kontekstu.
- te Saista salikta teikuma patstāvīgās daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
- un Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas.
- taču Saista vienlīdzīgus teikuma locekļus, salikta sakārtojuma teikuma komponentus, kā arī patstāvīgu teikumu ar iepriekšējo kontekstu, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; tomēr.
- pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
- galva ir uz pleciem saka par cilvēku, kas ir spējīgs domāt, spriest patstāvīgi.
- Neticīgais Toms saka par cilvēku, kuru grūti pārliecināt (par ko), kurš šaubās, nekam netic, par visu grib pārliecināties pats.
- laiks visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- gadi visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- dzīve visu noliks savās vietās saka, apgalvojot, ka viss nokārtosies pats no sevis, neatkarīgi no cilvēka darbošanās.
- umlauts Saknes patskaņa palatalizācija (piemēram, vācu valodā, veidojot lietvārda daudzskaitļa formu).
- iziet dzīvē sākt patstāvīgu dzīvi (piem., pēc skolas beigšanas).
- nostāties uz (savām) kājām sākt patstāvīgu dzīvi; kļūt patstāvīgam.
- struktūrvienība Samērā patstāvīga (uzņēmuma, iestādes, organizācijas u. tml.) sastāvdaļa.
- subkultūra Samērā patstāvīga, zemāka līmeņa garīgo un materiālo vērtību sistēma kādas kultūras ietvaros.
- vienpatnība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem; vienpatība.
- vienpatība Stāvoklis, kad (kāds, kas) dzīvo, darbojas viens pats, nekontaktējoties ar citiem.
- vientulība Stāvoklis, kad (kāds) dzīvo, darbojas viens pats, atšķirti no citiem; (parasti emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pamestības, atstātības izjūta.
- asonanse Stilistisks paņēmiens – vienādu patskaņu atkārtošana (pantā, frāzē u. tml.).
- priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
- modulis Strukturēts, relatīvi patstāvīgs mācību priekšmetu un nodarbību komplekss, ko var dažādi kombinēt, veidojot mācību kursu ar noteiktu specializāciju vai ievirzi.
- neklātiene Tā, ka pats neatrodas (kur) klāt.
- pa savam tā, kā pats vēlas, grib.
- bilancspējīgs Tāds (grāmatvedis), kas prot patstāvīgi sastādīt bilanci.
- pilnnozīmes Tāds, kam ir sava patstāvīga nozīme (par vārdu).
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- elementārs Tāds, kas attiecas uz (kā) pamatiem; pats svarīgākais, nepieciešamākais.
- pusautomātisks Tāds, kas daļu darbības, cikla veic patstāvīgi, daļu – ar cilvēka palīdzību (par ierīcēm, iekārtām).
- vientulīgs Tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem; tāds, kam raksturīga atstātības, pamestības izjūta (parasti par emocionālu stāvokli); vientuļš (1).
- vientuļš Tāds, kas dzīvo, darbojas, veic (ko) viens pats, atšķirti no citiem; tāds, kam nav ģimenes, piederīgo, draugu (par cilvēkiem).
- pašapmierināts Tāds, kas ir apmierināts pats ar sevi.
- pašizglītots Tāds, kas ir ieguvis izglītību, mācoties patstāvīgi.
- suverēns Tāds, kas ir neatkarīgs (no kā), brīvs, arī patstāvīgs savā darbībā (par cilvēku).
- pašsaprotams Tāds, kas ir pats par sevi saprotams.
- pliks Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma; kails (6).
- kails Tāds, kas ir pats par sevi, bez papildinājuma.
- vispārākais Tāds, kas ir pats pārākais, labākais, noderīgākais u. tml. no visiem līdzīgiem.
- sākotnējs Tāds, kas ir pats pirmais, pirms cita vai citiem, kuri tam seko.
- vienīgais Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
- pašvērtīgs Tāds, kas ir vērtīgs pats par sevi.
- sekundārs Tāds, kas nav pats galvenais; otršķirīgs.
- neatkarīgs Tāds, kas nav saistīts (ar ko citu); tāds, kas eksistē patstāvīgi.
- akls Tāds, kas nedomā, nerīkojas patstāvīgi.
- vienpatnīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats; vienpatīgs.
- vienpatīgs Tāds, kas nemīl kontaktēties ar citiem; tāds, kas dzīvo, darbojas viens pats.
- brīvs Tāds, kas notiek pats no sevis vai pēc paša gribas, bez ārēja spēka iedarbības, arī bez šķēršļiem, kavēkļiem.
- pašgudrs Tāds, kas pats ir pārliecināts par savu uzskatu pareizību, savu gudrību.
- mans Tāds, kas pieder pašam (runātājam, rakstītājam); tāds, ko pats lieto, izmanto.
- apmāt Tāds, kas pilnīgi atrodas (kā) ietekmē un zaudējis patstāvīgas spriešanas spējas.
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem (samērā patstāvīgiem) elementiem, daļām.
- stiprs Tāds, kas spēj mērķtiecīgi darboties grūtos, sarežģītos apstākļos; arī izturīgs, patstāvīgs; tāds, kas nodrošina spējas darboties šādā veidā (par psihi, raksturu, personību, to īpašībām).
- domājošs Tāds, kas spēj patstāvīgi domāt, spriest; tāds, kam ir raksturīga patstāvīga domāšana, spriešana.
- pašpietiekams Tāds, kas var pastāvēt, eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no citiem.
- pašrocīgs Tāds, ko (kāds) veic, veido pats ar savām rokām.
- solo Tāds, ko izpilda (dzied, spēlē, dejo u. tml.) viens pats bez citu līdzdalības.
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- soliteraugs Tas (parasti augs, krūms u. c.), kas aug (ir) viens pats.
- nagla Tas, kas (kur, kādā jomā) ir pats interesantākais, labākais.
- flagmanis Tas, kas (savā nozarē) ir pats lielākais, nozīmīgākais, labākais.
- vientuļnieks Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, parasti vairoties no sakariem ar citiem; vientulis.
- vienīgais Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
- harmonijs Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
- modulis Tehnoloģiska iekārta, kas var funkcionēt patstāvīgi vai kādas sistēmas sastāvā.
- paragrāfs Teksta neliela, patstāvīga daļa (numurēta un apzīmēta ar īpašu zīmi §), kas sākas jaunā rindā.
- stājskulptūra Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājtēlniecība.
- stājtēlniecība Tēlniecības veids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piem., ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra.
- stājmāksla Tēlotājas mākslas paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīts ar arhitektūras veidojumiem, tekstu ilustrēšanu u. tml.
- mats matā tieši tāds pats, pilnīgi vienāds.
- triftongs Triju nevienādu patskaņu savienojums, ko izrunā vienā zilbē; trijskanis.
- trests Uzņēmumu apvienība, kurā uzņēmumi zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību, taču saglabā peļņu.
- dinamisms Uzskats, ka spēks ir patstāvīgs, pašdarbīgs un attiecībā pret matēriju primārs elements.
- koncerns Vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar kopēju finansiālo vadību.
- kolonija Valsts vai teritorija, kurai nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts – metropoles – varā.
- puskolonija Valsts, kas ir formāli patstāvīga, bet faktiski atkarīga no kādas citas valsts.
- federācija Valstu apvienība, kurai ir kopīga centrālā pārvalde, kopīgi bruņotie spēki u. tml., vienlaikus saglabājot apvienības locekļu relatīvu patstāvību.
- patstāvīgs vārds vārds, kam ir patstāvīga leksiska nozīme un kas teikumā var būt teikuma loceklis.
- palīgvārds Vārds, kam nav patstāvīgas leksiskās nozīmes un kas teikumā nevar būt teikuma loceklis.
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, apvienojot vismaz divus patstāvīgus vārdu vai to celmus un kas valodā funkcionē kā viena leksiska vienība.
- aglutinācija Vārdu atvasināšana, saknei pievienojot afiksus, kurus var lietot arī kā patstāvīgus vārdus un kuriem vienmēr ir tikai viena nozīme (piem., somugru valodās).
- uzrunas grupa vārdu grupa, kas veidojas, ja uzrunu paskaidro kāds patstāvīgs vārds (piem., apzīmētājs).
- ķīmiskais elements viela, kura ar ķīmiskām metodēm nav tālāk sadalāma un kuras atomu kodoliem ir viens un tas pats elektriskais lādiņš.
- vienlīdzīgs Vienāds (ar ko), tāds pats, arī līdzvērtīgs kam citam.
- pirmais Visievērojamākais, visizcilākais; pats labākais.
- daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
- vaļēja zilbe zilbe, kas beidzas ar patskani vai divskani.
- gara zilbe zilbe, kurā ir garš patskanis, divskanis vai diftongisks savienojums.
- īsa zilbe zilbe, kuras centrā ir īss patskanis vai skanenis.
- cirkumflekss Zīme (^) patskaņa izrunas veida apzīmēšanai.
- pašmācība Zināšanu apguve, mācoties patstāvīgi, ārpus izglītības iestādes, bez skolotāja palīdzības.
pats citās vārdnīcās:
MEV