Paplašinātā meklēšana
Meklējam nāve.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (107):
- nāves ēnā apstākļos, kad draud drīza nāve.
- nāves bailes Bailes no nāves.
- beigas Bojāeja, nāve; iznīkšana, izbeigšanās.
- paņemt Būt par cēloni (kāda) bojāejai, nāvei.
- aizvadīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
- aizvadīt kapā būt par iemeslu kāda nāvei.
- aizraidīt uz viņpasauli būt par iemeslu kāda nāvei.
- nolemt Būt tādam, kam draud nāve, bojāeja, iznīcība u. tml.
- redzēt nāvi (vaigu vaigā) Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- skatīties nāvei vaigā Būt tādos apstākļos, tādā stāvoklī, kad draud nāve.
- novest kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt (kāda) nāves tuvošanos.
- iedzīt kapā būt vainīgam (kāda) nāvē, paātrināt nāves tuvošanos.
- mirt badā ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
- šīpasaule Cilvēka eksistence laicīgajā dzīvē; vieta, vide, kur noris materiālā, laicīgā dzīve (parasti atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules).
- pīšļi Cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas.
- autopsija Cilvēka ķermeņa dobumu atvēršana un orgānu izmeklēšana pēc nāves, lai pārbaudītu vai izvirzītu diagnozi un noteiktu nāves cēloņus; līķa sekcija.
- nāvinieks Cilvēks, kam ir piespriests nāves sods.
- bende Cilvēks, kas izpilda nāvessodus.
- atraitnis Cilvēks, kas pēc dzīvesbiedra (dzīvesbiedres) nāves nav apprecējies.
- pašnāvnieks Cilvēks, kas tīši sevi nonāvē; cilvēks, kas apzināti pakļauj sevi situācijai, kurā draud nāve.
- literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
- Svētais Vakarēdiens dievkalpojuma sastāvdaļa, kurā īpašā veidā tiek pieminēti Jaunās Derības notikumi īsi pirms Jēzus sišanas krustā un Jēzus nāve pie krusta; dievgalds; piemiņas mielasts.
- testaments Dokuments, kurā ir apliecināta kādas personas (testatora) griba attiecībā par savu mantu pēc šīs personas nāves.
- aizkapa dzīve dvēseles dzīve pēc cilvēka nāves.
- ontoģenēze Dzīvā organisma individuālā attīstība no rašanās brīža līdz nāvei.
- melnais humors humora paveids, kur smieklīgā objekts ir parādības, par kurām smieties parasti nav pieņemts vai nav pieklājīgi (piem., vardarbība, nāve).
- elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu.
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot.
- giljotīna Ierīce, ar ko nocērt galvu, izpildot nāvessodu.
- izraut no nāves izglābt no nāves.
- giljotinēt Izpildīt nāvessodu ar giljotīnu.
- pasija Jēzus Kristus ciešanas un nāve.
- raudzīties nāvei acīs just, apzināties tiešus nāves draudus, dzīvības briesmas.
- koroners Kriminālpolicists (ASV, Lielbritānijā), kas izmeklē pēkšņi mirušo nāves cēloņus (ja ir aizdomas par varmācīgu nāvi) un ievada tiesas izmeklēšanu.
- pestīšana Kristietībā – atsevišķa cilvēka un visas cilvēces glābšana, izpirkšana no grēka un tā radītajām sekām, kas iespējama, pateicoties Jēzus Kristus brīvprātīgajai nāvei pie krusta un augšāmcelšanai no mirušajiem.
- martirijs Kristīgās ticības apliecinājums, atsakoties noliegt Kristu un tādējādi pakļaujot sevi moku pilnai nāvei.
- mūžs Laikposms no (cilvēka) dzimšanas līdz nāvei; dzīve.
- līdz pēdējam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- līdz beidzamajam elpas vilcienam līdz pēdējai iespējai, līdz nāvei.
- piebeigt Ļoti nomocīt, novest līdz nāvei.
- mantojums Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
- mantošana Mantas pāreja mantiniekiem pēc tās īpašnieka nāves.
- reanimatoloģija Medicīnas nozare, kas pēta, kādi patofizioloģiski, bioķīmiski u. tml. procesi noris organisma terminālajos stāvokļos (piem., nieru mazspēja, agonija, klīniskā nāve), un izstrādā reanimācijas metodes.
- tanatoloģija Medicīnas nozare, kas pētī organisma procesus īsi pirms un pēc nāves, kā arī nāves pazīmes, cēloņus, organisma atdzīvināšanas iespējas u. tml.
- eksekūcija Miesassoda vai nāvessoda izpildīšana; arī spīdzināšana.
- eksekutors Miesassoda vai nāvessoda izpildītājs, eksekūcijas veicējs.
- augšāmcelšanās Mirušo atdzīvošanās, celšanās no kapa pēcnāves dzīvei.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseles pēcnāves eksistencei un iespējai sazināties ar mirušo gariem.
- viņpasaule Mītiskos priekšstatos – mirušo valstība; vieta, kur pēc nāves nonāk mirušie un kas ir saistīta ar spokiem, gariem, rēgiem u. tml.
- viņsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēka dvēsele; aizsaule.
- aizsaule Mītiskos priekšstatos – vieta, kur pēc nāves nonāk cilvēku dvēseles; viņsaule.
- mūžība Mūžīgā dzīve pēc nāves.
- dabīga nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- dabiska nāve nāve no vecuma vai slimības (pretstatā varmācīgai nāvei).
- varoņa nāve nāve veicot kādu varoņdarbu.
- dabiskā nāve nāve, kas iestājas fizioloģiskās novecošanās rezultātā.
- bada nāve nāve, kuras cēlonis ir uzturlīdzekļu trūkums.
- pēdējais brīdis nāve, miršana.
- beidzamā stunda nāve, miršana.
- pēdējā diena nāve, miršana.
- pēdējais gals nāve, miršana.
- pēdējā stunda nāve, miršana.
- pēdējais acumirklis nāve, miršana.
- krusta nāve nāve, piesitot krustā.
- pēdējā elpa nāve; miršana.
- nelūgta viešņa nāve.
- viņā saulē nāves valstībā, mirušo pasaulē.
- nesaule Nāves valstība; nebūtība, nāve.
- sēt nāvi (un iznīcību) nonāvēt daudzus, būt par cēloni daudzu nāvei, bojāejai.
- miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
- ešafots Paaugstinājums, uz kura izpilda nāvessodu.
- beigties Parasti savienojumā ar "nost": mocīties, būt tuvu nāvei (par dzīvnieku).
- reinkarnācija Pārdzimšana, dvēseles iemiesošanās jaunā ķermenī pēc vecā ķermeņa nāves.
- stingt Pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) – par cilvēkiem, dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
- sastingt Pēc nāves ķīmisku procesu rezultātā kļūt stingam.
- Lielā piektdiena piektdiena pirms Lieldienām, Jēzus Kristus krustā sišanas un nāves piemiņas diena.
- agonija Pirmsnāves stāvoklis; dzīvības beidzamās izpausmes pirms nāves.
- elle Reliģijā, mitoloģijā – vieta, kur grēcinieku dvēseles pēc nāves izcieš sodu; velnu mājoklis.
- tas vairs maizi neēdīs saka par cilvēku, kam paredzama drīza nāve.
- būt nāvei parādā saka par ko tādu, kam drīz pienāks gals, nāve.
- nazis pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- ar nazi pie rīkles saka par nāves draudiem vai dzīvībai ļoti bīstamu situāciju.
- dienas ir skaitītas saka, ja gaidāma drīza nāve; saka, ja kas drīz beigs pastāvēt.
- cilpa kaklā saka, ja kādam draud nāve vai ļoti lielas nepatikšanas.
- diezin kur (kāda) kauliņi balinās saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
- diezin kur (kāda) kauliņi balē saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
- diezin kur (kāda) kauliņi balo saka, ja nav zināms, kur kāds pēc nāves palicis.
- nāve deguna galā saka, ja paredzama drīza nāve.
- stāvēt ar vienu kāju kapā saka, ja paredzama drīza nāve.
- nāvessods Sods – notiesātā cilvēka nogalināšanai; nāves sods.
- krusts Stabs ar šķērskoku augšgalā nāves soda izpildīšanai, pienaglojot vai piesienot pie tā sodīto.
- goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
- purgatorijs Šķīstītava, kur pēc nāves uzturas sīkie grēcinieki, lai ciešanās un šķīstīšanas ugunīs izciestu sodu un pēc tam nokļūtu debesīs.
- nāvei nolemts tāds, kam draud samērā drīza nāve.
- mirstīgs Tāds, kas ir pakļauts bojāejai, nāvei.
- pusmiris Tāds, kas ir tuvu nāvei; tāds, kas ir tikko dzīvs.
- pēcnāves Tāds, kas noris pēc nāves; tāds, kas attiecas uz laiku pēc nāves.
- aizkapa Tāds, kas notiek, norisinās pēc (cilvēka) nāves.
- pirmsnāves Tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms nāves.
- nebūtība Tas, kas atrodas ārpus dzīvības, esamības; nāve.
- nenovēršams Tas, ko nevar novērst, no kā nevar izvairīties (piem., liela nelaime, cilvēka nāve).
- nelaba nāve traģiska nāve.
- uz nāves sliekšņa tuvu nāvei.
- pēdējā vēlēšanās vēlme, lūgums, kas izteikts neilgi pirms nāves.
- katolicisms Viens no senākajiem kristietības virzieniem, ko vada Romas pāvests un kas māca, piem., dzīvi pēc nāves, praktizē Marijas un svēto pielūgsmi un lielu uzsvaru liek uz baznīcas tradīciju; šī virziena reliģiskā mācība; katoļticība.
- paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimi.
- šīzeme Vieta, kurā noris cilvēka laicīgā dzīve (atšķirībā no pēcnāves dzīves, viņpasaules); šīpasaule.
nāve citās vārdnīcās:
LLVV
MEV