Paplašinātā meklēšana
Meklējam koki.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (87):
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
- nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
- miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
- rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
- lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
- lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- pliks Bez kokiem, krūmiem, augiem; kails (4).
- kails Bez kokiem, krūmiem, augiem.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
- izcirst Cērtot, zāģējot atbrīvot no kokiem un krūmiem.
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- ebeni Ebenkoki.
- guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- stalts Garš, samērīgs (par augiem, parasti kokiem).
- piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
- parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
- atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
- malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
- aleja kokiem apstādīts ceļš vai iela; gatve.
- apstādījumi kokiem, dekoratīviem krūmiem, puķēm apstādīti laukumi, joslas (apdzīvotās vietās, gar ceļiem u. tml.); augu kopums šādās vietās.
- sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
- pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
- takelējums Kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums – apaļkoki (piem., bomji, masti), takelāža, buras, signālugunis u. c.
- pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
- dūmot Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
- platlapji Lapu koki ar platām lapām (piem., ozoli, dižskābarži).
- lapotne Lapu kopums (vienam vai vairākiem) kokiem, krūmiem u. tml.
- savanna Līdzenums ar garu zāli un izklaidus augošiem kokiem un krūmiem (tropu apgabalos).
- koki Lodveidīgas baktērijas (piem., stafilokoki, streptokoki).
- vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
- vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus; vieta, kur tiek cirsti koki.
- dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli, tievi koki; neliels meža puduris.
- dižmežs Mežs, kurā koki izauguši no sēklām (pretstatā atvasājam).
- tīraudze Mežs, kuru veido vienas sugas koki.
- āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
- priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
- skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
- sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
- krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi; arī par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
- piesarmot Pārklāties ar sarmu (par kokiem, kokiem apaugušu vietu).
- Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
- avēnija Plata iela, kam abās pusēs iestādīti koki (Francijā, ASV un dažās citās valstīs).
- bulvāris Plata, ar kokiem apstādīta iela.
- celmene Sēne, kas aug uz dzīviem vai atmirušiem kokiem.
- piepe Sēne, kas parazitē uz kokiem un celmiem.
- citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
- skujenis Skuju koki un krūmi; skujaugi.
- smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piem., par mežu).
- dendrārijs Speciāls dārzs vai dārza daļa, kurā iestādīti reti sastopami vai citzemju koki, arī krūmi.
- zarains Tāds, kam ir daudz zaru (par augiem, parasti kokiem, krūmiem, to daļām).
- sēras Tāds, kam ir līgani, lejup nolīkuši gari zari (par dažu sugu kokiem).
- puskails Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem).
- platžuburu Tāds, kam ir plati žuburi (parasti par kokiem).
- platzaru Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem).
- zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem); zemzaru.
- zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem).
- zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksnējs (1).
- zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksns (1).
- resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
- ebenu dzimta tropu vai subtropu augu dzimta, kurā ietilpst ebenkoki, hurmas u. c. koki un krūmi.
- purināties Vairākkārt, spēcīgi kustēties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- vīnkoku dzimta vasarzaļu vai mūžzaļu augu dzimta, pie kuras pieder, piem., vīnkoki, mežvīni.
- čemuroties Veidot čemurus (par kokiem, krūmiem).
- zarot Veidot zarus (par kokiem, krūmiem, to daļām).
- šalkt Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
- cirtums Vieta (mežā), kur ir izcirsti koki; izcirtums.
- izcirtums Vieta (mežā), kur izcirsti koki.
- biezoknis Vieta, kur tuvu kopā aug krūmi, koki un kur grūti tikt cauri.
- zarotne Zaru kopums (augiem, parasti kokiem, krūmiem).
- dzīvžogs Žogs, kas veidots no ciešā rindā sastādītiem krūmiem vai nelieliem kokiem.
Atrasts piemēros (200):
- mandeļkoks ..klinšainākos pauguros iesakņojušies mandeļkoki, kas pavasarī priecē ar sniegbaltu ziedu plīvuru..
- atplaiksnīties Aiz kokiem atplaiksnījās starmešu gaisma.
- sārtdzeltens Aiz kokiem grimst sārtdzeltena saule.
- ierieties Aiz kokiem ierējās ložmetējs un automātiskie ieroči.
- neredzēt Aiz kokiem neredzēt mežu.
- ņirbēt Aiz loga ņirbēja ceļmalas koki.
- aizsargāt Aizsargājamie dižkoki.
- parazitēt Āmulis parazitē uz lapu un skuju kokiem.
- koks Ap jaunbūvi mētājas visādi koki.
- būvkoki Apaļi, gari, zāģēti būvkoki.
- puskoks Apaļkoki un puskoki.
- skrullēties Apiņu stīgas skrullējās ap krūmiem un kokiem.
- lapot Aprīļa beigās sāka lapot koki.
- apsējs Apsēji ap kokiem norādīja skriešanas virzienu.
- apsnigt Apsniguši koki.
- stiga Atbrīvot stigu no vēja sagāztajiem kokiem.
- auglis Augļu dārzs, koki.
- sarunāt Augļu koki jāapgriež zinātājam, tāpēc labāk sarunāt ar dārznieku.
- aizriest Augļu koki jau rudenī ir aizriesuši ziedpumpurus.
- māls Augļu koki labi padodas mālā.
- kraupis Augļu koki slimo ar kraupi.
- izsalt Augļu koki, rozes ziemā izsaluši.
- koks Augļu koki.
- nolauzīt Augļu kokiem nolauzīti zari.
- pievilkt Augsti koki pievelk zibeni.
- koks Balsta koki.
- postījums Bebri kokiem nodarījuši ievērojamus postījumus.
- palīgoties Bērni palīgojas uz vienu pusi un uz otru, kā koki līgojas.
- ziedojums Bija īpaši koki un akmeņi, kur nest ziedojumus dieviem un izlūgties labu ražu.
- metrīgs Blīvi salikti metrīgi apaļkoki.
- birdināt Brāzmas birdina dzeltenās lapas no kokiem.
- blāvot Caur kokiem blāvo mēness sirpis.
- blāvot Cauri kokiem blāvo gaišā ēka.
- sāns Ceļa sānos aug koki.
- piegāzt Ceļš piegāzts ar nolauztiem kokiem un stabiem.
- dateļpalma Dateļpalmas ir izcili stalti un taisni koki.
- daudzi Daudziem kokiem jau nobirušas lapas.
- dimensija Dažādu dimensiju apaļkoki.
- raudāt Daži koki raud pat vairākas dienas pirms lietus.
- projām Dzīt strazdus projām no ķiršu kokiem.
- simbioze Egļu baravika dzīvo simbiozē ar skuju kokiem.
- padoties Es pacelšu rokas un ieiešu mežā, Un padošos kokiem gūstā, Lai dara viņi ar mani, ko grib..
- saaugt Gar krastu saauguši koki un krūmi.
- glābties Glābties zem kokiem no lietus.
- granāta Granātu koki dod augļus katru gadu, un to kopšana nav sarežģīta.
- iekārt Iekārt šūpuļtīklu starp kokiem.
- palisandrs Ielu grezno ziedoši palisandri, tagad violetie ziediņi jau sāk birt zemē un kokiem aug zaļas lapiņas.
- iestiept Iestiept starp kokiem veļas auklu.
- izmanevrēt Izmanevrēt starp sakritušajiem kokiem.
- nostiprināties Izraktā dīķa krasti ir nostiprinājušies un apauguši ar kokiem.
- upurēt Jaunceltņu dēļ tiks upurēti koki.
- piegāze Kalna piegāze apaugusi kokiem.
- kastaņkoks Kastaņkoki sāk plaukt.
- puse koki auga abās ceļa pusēs.
- iemigt koki iemiguši līdz pavasarim.
- klanīties koki klanās vējā.
- ēna koki met garas ēnas.
- tumšs koki met tumšas ēnas.
- mijkrēslis koki mijkrēslī šķita drūmi un draudīgi.
- plakanisks koki pēc vētras guļ plakaniski.
- pārsviesties koki pļavā auga izklaidus, liesmas no viena koka uz citu pārsviesties nevarēja.
- piebirdināt koki rudenī piebirdina ar lapām visu zemi.
- rusls koki rusliem stumbriem.
- sagāzties koki sagāzušies krustām šķērsām.
- rudeņot koki sāk rudeņot.
- cits koki sakrituši cits pār citu.
- saliekties koki saliekušies zem ledus.
- salīkt koki salīkuši ūdenī.
- sarmot koki sarmo.
- nobirdināt koki savas lapas jau nobirdinājuši.
- sazaļot koki sazaļojuši.
- sviest koki sviež ēnas kanāla ūdenī.
- grimt koki un krūmi grima ziemas sniegā.
- atžirgt koki un krūmi pēc lietus atžirga.
- vaidēt koki vaid, lokoties vētrā.
- zaigot koki zaigo sarmas sudrabā.
- sasūkt koki, lapām dzeltējot, sasūc zaros barības vielas.
- uzkalns kokiem apaudzis uzkalns.
- upmala kokiem apaugusi upmala.
- zemesmēle kokiem apaugusi zemesmēle.
- nokalne kokiem apaugušas nokalnes.
- prospekts kokiem apstādīts prospekts.
- nokrist kokiem lapas jau nokritušas.
- saplaukt kokiem lapas vēl nebija saplaukušas.
- plaukt kokiem plauka lapas.
- vērties kokiem pumpuri sāk vērties.
- nopluinīt kokiem visas lapas nopluinītas.
- kokizstrādājums kokizstrādājumu eksports.
- pundurkoks Koptajā zālienā auga pundurkoki.
- līmenis Krasta koki spoguļojas līmenī.
- kroplīgs Kroplīgi koki, zari.
- kurš Kuru no kokiem nezāģēt?
- sīkkoks Lapu koku sīkkoki.
- koks Lapu, skuju koki.
- ķemmēt Lēverainu lietus bārdu gar kokiem ķemmēdams, pāri mežam slīdēja mākonis.
- gult Lielceļa putekļi gūla uz grāvmalas kokiem.
- aizēnot Lielie koki aizēno logu.
- noēnot Lielie koki noēno dārzu.
- sargāt Lielie koki sargā zālīti no izdegšanas.
- vīnkoks Lielogu vīnkoki.
- lietkoks Lietkoki māju un saimniecības ēku celtniecībai.
- aizslēpties Māja aizslēpusies aiz lieliem kokiem.
- plīvurs Mājas un koki tinās krēslas plīvurā.
- mandarīns Mandarīnu koki.
- mango Mango koki.
- vecāki Māteskoks un tēvakoks vai abi vecāku koki.
- meklēt Meklēt pavēni zem kokiem.
- čīkstēt Mežā čīkst koki.
- apsarmot Mežā visi koki apsarmojuši.
- bez Mežmalā bez eglēm auga arī bērzi un citi koki.
- sīkkoks Mežmalas un grāvji pieauguši sīkkokiem.
- zāģbaļķis Mežu atļauts nocirst, kad izauguši resni koki jeb zāģbaļķi.
- sēsties Migla sēdās uz kokiem, krūmiem, namu jumtiem un zemes.
- milzonīgs Milzonīgi koki.
- sudrabkļava Muižas parkā aug reti sastopami un aizsargājami koki – ciedra, Eiropas lapegle, sudrabkļava.
- mutants Mutanti skujkoki.
- mūžvecs Mūžveci olīvkoki.
- nekustīgs Nekustīgi koki.
- krist No kokiem krīt garas ēnas.
- nodzeltēt No kokiem krita nodzeltējušas lapas.
- apkalst No sausuma kokiem visas lapas apkaltušas.
- nobalsināt Nobalsināt augļu kokiem stumbrus.
- vizuāls Nokrituši divi vizuāli veseli koki.
- trimmeris Nopļaut zāli ap kokiem un krūmiem ar trimeri.
- nosarmot Nosarmojuši koki.
- nosnigt Nosniguši koki.
- notrupēt Notrupējuši, slimi koki.
- gult Nozāģētie koki gulst cits pie cita.
- nozust Nozust aiz krūmiem, kokiem.
- apbirt Pa nakti koki apbiruši ar sniegu.
- pabraukt Pabraukt automobili zem kokiem paēnā.
- dažs Pagalmā aug daži koki.
- uzskalot Palu uzskalotie koki un draza.
- blīgzna Pamežā sastopami kadiķi, krūkļi, blīgznas un citi koki.
- satrupēt Pāraugot koki satrup.
- krūmājs Parkā aug svešzemju koki un krūmāji.
- zemeņkoks Pārsteidz Horvātijas neparastā augu valsts – vīģes, cipreses, zemeņkoki.
- izmainīties Pēc pirmās salnas kokiem izmainās lapu krāsa.
- pārmainīt Pēc salnām koki pārmainījuši lapu krāsu.
- pasargāties Pie jūras augošo priežu zari nereti sniedzas līdz pat zemei, tā koki pasargājas pret vēja brāzmām.
- kailsēkļi Pie kailsēkļiem pieskaitāmi skuju koki.
- upurkoks Pie senkapiem ir saglabājušies upurkoki.
- vējot Piekrastē vējo koki.
- orientieris Piekrastes lielie koki jūrniekiem kalpojuši par orientieriem.
- pielīt Pielijuši koki.
- balsts Pielikt balstus augļu kokiem.
- piesarmot Piesarmojuši koki.
- stopnieks Pils grāvjus piepildīja ar kokiem.. Tur uzkāpa letgaļi kopā ar stopniekiem un daudzus pilī ievainoja ar metamiem šķēpiem un bultām.
- pliks Pliki koki.
- priekštecis Priekšteču stādītie koki.
- tievkoks Priežu tievkoki.
- sveķains Propoliss ir lipīgi sveķaina viela, ko bites iegūst no kokiem.
- pieķēdēties Protestētāji pieķēdējās pie kokiem, lai neļautu tos nocirst.
- sakrist Rāpties pāri sakritušiem kokiem.
- kokizstrādājums Ražot dažādus kokizstrādājumus.
- sīkkoks Ražot šķeldu no sīkkokiem.
- mest Rudenī koki met lapas.
- nomest Rudenī koki nomet lapas.
- nobirt Rudenī kokiem nobirst lapas.
- traukt Rudens vējš trauc lapas no kokiem.
- sakalst Sakaltuši koki.
- krāsains Salnu skartie koki stāv lepni un liesmojoši savā pēdējā krāsainajā skaistumā.
- zibināt Saulē sarmu zibināja visi krūmi un koki.
- sekvoja Sekvojas ir vieni no augstākajiem kokiem uz Zemes.
- sepse Sepsi var ierosināt stafilokoki, zarnu nūjiņas, retāk – patogēnās sēnes.
- olīvkoks Simtgadīgi olīvkoki.
- sveķot Slimie koki sveķoja.
- snieggāze Snieggāzēs bojāti koki.
- sārtot Starp kokiem sārtoja dakstiņu jumts.
- saskatīt Starp kokiem var saskatīt māju.
- spelgonis Stāv spelgonī nosarmojuši koki.
- sudrabzaļš Sudrabzaļi olīvkoki.
- ražotspēja Tādiem augiem kā sarkanais āboliņš, lucerna, gurķi, griķi, augļu koki, avenes ražotspēja ir atkarīga no bišu darbības.
- iežogot Teritoriju visapkārt iežogo augsti koki.
- tievstumbra Tievstumbra koki.
- šķērskoks Tilta šķērskoki.
- paspīdēt Trijatā nogājām vēl vismaz kilometru, kamēr starp kokiem atkal paspīdēja gaišums..
- trīsdesmitgadīgs Trīsdesmitgadīgi koki.
- tumšlapu Tumšlapu koki.
- tverties Tverties no lietus zem kokiem.
- atsisties Ūdens gludajā virsmā atsitas krastmalas koki.
- piegāzt Upe piegāzta ar kritušiem kokiem.
- mesties Uz kokiem metas sarma.
- nogult Uz kokiem nogulst lielceļa putekļi.
- sakrist Uz šosejas sakrituši koki.
- rau Uz visiem kokiem mežā jauns guļ sniegs. Un skaņas mīkstas, it kā sniegu apvēlušās, veļas. Nu sila rūķīšiem būs gan ko pikoties. Rau, rau, kur tie iz paegļiem jau ceļas!
- uzmiglot Uzmiglot augļu kokiem fungicīdus.
- uzsējums Uzsējumos konstatēt, ka cilvēka elpceļos dzīvo stafilokoki.
- pārliekties Vairāki koki pārliekušies pāri ceļam.
- apkapāt Vairākiem kokiem bija apkapāta miza.
- sadauzīt Vairākus automobiļus sadauzījuši krītošie koki.
- skraidelēt Vāveres skraidelē pa kokiem.
- vējš Vējā lokās koki.
- noliekt Vējā noliekti koki.
- nošalkt Vējā nošalc koki, koku zari.
- nopūst Vējš nopūš kokiem pēdējās lapas.
- raisīt Vējš raisa lapas no kokiem.
- nost Vējš rauj kokiem lapas nost.
- zaļoksnējs Veseli, zaļoksnēji koki.
- brīkšķēt Vētrā koki brīkšķēja un lūza.
koki citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV