Paplašinātā meklēšana
Meklējam koki.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (85):
- apaļkoksne Apaļkoki kā izejviela tālākai pārstrādei vai eksportam.
- ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvēja labību; apaļkoki pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
- izcirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, izveidot.
- cirst Atbrīvojot no kokiem un krūmiem, veidot (ceļu, stigu, taciņu).
- nolīst Attīrīt (mežu) no kokiem, krūmiem, izveidojot izcirtumu.
- miza Audu kārta stumbra, zaru un saknes ārējā daļā (kokiem, krūmiem).
- rūtu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst koki, krūmi (piem., citrusi), retāk lakstaugi ar raksturīgiem ēterisko eļļu dziedzeriem.
- verbēnu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas.
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi [Theaceae].
- mahagonu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst tropu koki ar vērtīgu koksni.
- lauru dzimta augu dzimta, kurā ietilpst, piem., avokado, kanēļkoki, kamparkoki, liānas.
- tauriņzieži Augu dzimta, pie kuras pieder divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgs tauriņveida ziedu vainags un auglis – pāksts [Fabaceae, Papilionaceae].
- olīvu dzimta augu dzimta, pie kuras pieder olīvkoki, oši, ligustri, jasmīni, ceriņi u. c.
- lapbire Augu slimība (parasti kauleņkokiem), kam raksturīga slimo lapu dzeltēšana un nobiršana.
- pliks Bez kokiem, krūmiem, augiem; kails (4).
- kails Bez kokiem, krūmiem, augiem.
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piem., koki, krūmi, to zari) spēcīgi kustas.
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- gatve Ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem; aleja.
- izcirst Cērtot, zāģējot atbrīvot no kokiem un krūmiem.
- kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
- ebeni Ebenkoki.
- guļbūve Ēkas pamatu un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- rudens Gadalaiks starp vasaru un ziemu, kad nogatavojas augļi un dārzeņi, kokiem krīt lapas, notiek pakāpeniska temperatūras pazemināšanās.
- stalts Garš, samērīgs (par augiem, parasti kokiem).
- piere Ieapaļa (kalna, paugura) virsotne, kas nav apaugusi ar kokiem.
- parks Īpaši iekārtota atpūtas teritorija ar apstādījumiem, kokiem, koku grupām, ierīkotiem celiņiem u. tml.
- atvase Jauns dzinums (parasti lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm.
- kāpnes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- trepes Kāpšanai paredzēts pārvietojams rīks, kas parasti sastāv no pamatnei piestiprinātiem šķērskokiem, pakāpieniem.
- nora Klajums, kas reizumis ir apaudzis ar retiem kokiem vai krūmiem.
- malkas koki koki, kas nav piemēroti lietkoku izstrādei.
- sarkankoks Kopīgs nosaukums vairākiem tropu kokiem ar sarkanbrūnu, cietu koksni ar skaistu tekstūru; šī koka koksne.
- pamežs Krūmi un nelieli (krūmveidīgi) koki, kas veido meža apakšējo stāvu.
- takelējums Kuģa augšējā klāja aprīkojuma elementu kopums – apaļkoki (piem., bomji, masti), takelāža, buras, signālugunis u. c.
- pluskoks Labākais starp pārējiem audzes kokiem, kas atšķiras, piem., ar stumbra taisnumu, mazzarojumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām.
- dūmot Laist dūmus kam virsū (piem., lietām, augļu kokiem).
- platlapji Lapu koki ar platām lapām (piem., ozoli, dižskābarži).
- lapotne Lapu kopums (vienam vai vairākiem) kokiem, krūmiem u. tml.
- savanna Līdzenums ar garu zāli un izklaidus augošiem kokiem un krūmiem (tropu apgabalos).
- koki Lodveidīgas baktērijas (piem., stafilokoki, streptokoki).
- vējgāze Meža koku izgāšanās vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja izgāzti koki.
- vējlauze Meža koku lūzumi vēja iedarbībā; vieta, teritorija (mežā), kur atrodas vēja nolauzti koki.
- cirsma Meža nogabals, kurā paredzēts izcirst kokus; vieta, kur tiek cirsti koki.
- dumbrājs Mežs, kas izveidojies zemās vietās un kurā aug egles un lapu koki, arī kārkli; šāds meža augšanas apstākļu tips.
- sīkmežs Mežs, ko veido nelieli, tievi koki; neliels meža puduris.
- dižmežs Mežs, kurā koki izauguši no sēklām (pretstatā atvasājam).
- tīraudze Mežs, kuru veido vienas sugas koki.
- āmulis Mūžzaļš krūmveida augs, kas parazitē uz kokiem.
- priede Mūžzaļš skujkoks ar sveķainu koksni, pagarām skujām, plaši izplestu vainagu (pieaugušiem kokiem) un konusveida čiekuriem.
- skatu stiga no kokiem atbrīvota josla apvidus apskatei.
- sīkpaparde Paparde ar īsu sakneni, sīkām, plūksnainām lapām, daudzgadīgs lakstaugs, kas bieži aug uz kokiem, akmeņiem, dažādiem iežiem, klinšu spraugās u. tml.
- krākt Par vēju, negaisu, lietusgāzi; arī par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
- skujkritis Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad skujkokiem birst skujas; laikposms, kad skujkokiem birst skujas.
- piesarmot Pārklāties ar sarmu (par kokiem, kokiem apaugušu vietu).
- Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
- avēnija Plata iela, kam abās pusēs iestādīti koki (Francijā, ASV un dažās citās valstīs).
- bulvāris Plata, ar kokiem apstādīta iela.
- celmene Sēne, kas aug uz dzīviem vai atmirušiem kokiem.
- piepe Sēne, kas parazitē uz kokiem un celmiem.
- citrusi Siltzemju koki vai krūmi (piem., apelsīni, citroni, mandarīni) ar aromātiskiem augļiem, kuru miza satur ēteriskās eļļas; šo koku vai krūmu augļi.
- skujenis Skuju koki un krūmi; skujaugi.
- smuidrs Slaids, garš, arī lokans (par augiem, parasti kokiem, to daļām); tāds, kur aug slaidi, gari, arī lokani koki (piem., par mežu).
- dendrārijs Speciāls dārzs vai dārza daļa, kurā iestādīti reti sastopami vai citzemju koki, arī krūmi.
- zarains Tāds, kam ir daudz zaru (par augiem, parasti kokiem, krūmiem, to daļām).
- sēras Tāds, kam ir līgani, lejup nolīkuši gari zari (par dažu sugu kokiem).
- puskails Tāds, kam ir maz lapu, skuju (par kokiem, krūmiem).
- platžuburu Tāds, kam ir plati žuburi (parasti par kokiem).
- platzaru Tāds, kam ir plati, kupli zari (parasti par kokiem).
- zemzarains Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem); zemzaru.
- zemzaru Tāds, kam zari ir arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei (par kokiem).
- zaļoksns Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksnējs (1).
- zaļoksnējs Tāds, kas zaļo, labi attīstās, ir spēcīgs, arī jauns (par augiem, parasti kokiem, to daļām); zaļoksns (1).
- resns Tāds, kura stumbram ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (parasti par kokiem).
- ebenu dzimta tropu vai subtropu augu dzimta, kurā ietilpst ebenkoki, hurmas u. c. koki un krūmi.
- purināties Vairākkārt, spēcīgi kustēties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- vīnkoku dzimta vasarzaļu vai mūžzaļu augu dzimta, pie kuras pieder, piem., vīnkoki, mežvīni.
- čemuroties Veidot čemurus (par kokiem, krūmiem).
- zarot Veidot zarus (par kokiem, krūmiem, to daļām).
- šalkt Vēja iedarbībā radīt raksturīgas, vienmērīgas, ilgstošas skaņas (par kokiem, mežu, jūru u. tml.).
- cirtums Vieta (mežā), kur ir izcirsti koki; izcirtums.
- izcirtums Vieta (mežā), kur izcirsti koki.
- biezoknis Vieta, kur tuvu kopā aug krūmi, koki un kur grūti tikt cauri.
- zarotne Zaru kopums (augiem, parasti kokiem, krūmiem).
- dzīvžogs Žogs, kas veidots no ciešā rindā sastādītiem krūmiem vai nelieliem kokiem.
koki citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV