Paplašinātā meklēšana
Meklējam darīt zināmu.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (55):
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
- izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- (iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
- noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
- kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
- pasacīt Izpaust, darīt zināmu (piem., par mākslas darbu).
- izstāstīt Izpaust, padarīt zināmu (ko) rakstveidā.
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
- dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
- izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
- paziņot Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (ko).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
- noslēpt Nedarīt zināmu, noklusēt.
- atklāt Noskaidrot un padarīt zināmu; atmaskot.
- atsegt Noskaidrot un padarīt zināmu.
- pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
- pieteikt Oficiāli paziņot, darīt zināmu (par kā sākumu).
- pasludināt Oficiāli paziņot, darīt zināmu.
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- noplūdināt Padarīt zināmu (ko) plašākai sabiedrībai.
- izpaust Padarīt zināmu, ļaut uztvert citiem.
- atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- padot Pateikt, darīt zināmu; parādīt.
- mest Paust, darīt zināmu (ko).
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- pavēstīt Paziņot, darīt zināmu (ko).
- nodot Paziņot, darīt zināmu.
- apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- uzdot Pieteikt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- paust Runā, rakstītā tekstā darīt zināmu (ko).
- teikties Runājot darīt zināmu (kādu faktu); sacīties (1).
- sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- pateikt Runājot darīt zināmu (ko).
- stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
- iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
- iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko), darīt zināmu.
- noziņot Sniegt ziņojumu; ziņojot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- izstāstīt Stāstot izpaust, padarīt zināmu (kādu domu, faktu u. tml.).
- pastāstīt Stāstot mutvārdiem vai rakstveidā pavēstīt, darīt zināmu.
- izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust, darīt zināmu.
- saukt Teikt, darīt zināmu vajadzību (pēc kā).
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, uzticēt; darīt zināmu.
- ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa darīt zināmu.