Paplašinātā meklēšana
Meklējam dabīgs.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts normatīvajos komentāros (2):
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (47):
- duālistisks Divdabīgs, divējāds.
- divatnējs Divdabīgs; divējāds.
- adenoma Labdabīgs audzējs dziedzera epitēlija audos.
- fibromioma Labdabīgs audzējs, kas izveidojies no saistaudiem un muskuļaudiem.
- teratoma Labdabīgs audzējs, kas radies embrionālajā attīstībā.
- osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
- lipoma Labdabīgs audzējs, kas veidojas taukaudos.
- mioma Labdabīgs muskuļaudu audzējs, parasti labi norobežots, apaļas formas, ar pacietu konsistenci.
- fibroma Labdabīgs saistaudu audzējs.
- vēzis Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem, ieaugot apkārtējos veselajos audos, veidojot metastāzes un recidīvus.
- karcinoma Ļaundabīgs audzējs, kas attīstās no epitēlijaudiem; vēzis.
- melanoma Ļaundabīgs audzējs, kas parasti attīstās no dzimumzīmēm.
- sarkoma Ļaundabīgs saistaudu audzējs.
- plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums, plēksne (1).
- plēksne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums.
- pajoliņš Muļķis; savdabīgs, par nenopietnu, arī muļķīgu uzskatāms cilvēks.
- nedabisks Nedabīgs.
- heterogēns Neviendabīgs.
- maniere Noteikts, savdabīgs, piem., izpildījuma veids, paņēmiens.
- sakausējums Paveikta darbība, rezultāts --> sakausēt (1); viendabīgs maisījums, kas radies, sacietējot divu vai vairāku vielu šķidram kausējumam.
- minerāls Pēc ķīmiskā sastāva, fizikālajām īpašībām un struktūras viendabīgs neorganisks savienojums Zemes garozā.
- interpretācija Radošs, savdabīgs mākslas darba izpildījums, tā idejas oriģināls atklājums.
- pipariņš Savdabīgs akcents.
- savdabis Savdabīgs cilvēks.
- savdabis Savdabīgs dzīvnieks, augs.
- savdabs Savdabīgs.
- epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
- raksturīgs Spilgti izteikts; savdabīgs.
- unikāls Spilgti savdabīgs, neatkārtojams (par cilvēku, tā īpašībām).
- nokrāsa Stilistiski emocionāla nianse, savdabīgs nozīmes papildkomponents (piem., vārdam, izteikumam).
- goti Subkultūra, kas radusies 20. gadsimta 70. gadu beigās Lielbritānijā no panku kultūras un ko raksturo savdabīgs dzīves stils, kura pamatā ir nāves kults, tieksme izzināt visu dēmonisko, maģisko; šī subkultūras paveida pārstāvji.
- neatkārtojams Tāds, kam nav līdzīgu; savdabīgs, vienreizējs.
- kolorīts Tāds, kam piemīt kas raksturīgs, spilgts, iespaidīgs, savdabīgs.
- oriģināls Tāds, kas atšķiras no citiem; neparasts; savdabīgs.
- īpašs Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem, no parastā; īpatnējs, savdabīgs.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, neviendabīgs, nestabils.
- savs Tāds, kas ir raksturīgs tikai noteiktai personai, noteiktam priekšmetam, parādībai, veido tās iezīmes, īpatnības; arī savdabīgs.
- īpatnējs Tāds, kas nav līdzīgs citiem, atšķiras no tiem; savdabīgs.
- labdabīgs Tāds, kas parasti veidojas lēni, neieaugot apkārtējos audos un neveidojot metastāzes, pretstats: ļaundabīgs.
- individuāls Tāds, kas raksturīgs tikai kādam indivīdam vai atsevišķai parādībai; īpatnējs, savdabīgs.
- varza Trokšņains, neviendabīgs bars.
- slānis Viendabīgs (audu) kopums, veidojums (organismā), kas klāj kā virsmu vai atrodas starp citiem šādiem kopumiem, veidojumiem.
- slānis Viendabīgs (kā, piem., vielas, vielu maisījuma) veidojums ar samērā vienmērīgu biezumu un plašu horizontālu izplatību; horizontāli norobežota (kā, piem., vielas, materiāla) daļa ar vienmērīgu biezumu.
- kārta Viendabīgs (kā) slānis, kas klāj kā virsmu vai atrodas virs vai zem cita slāņa.
- tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piem., novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
- šķīdums Viendabīgs divu vai vairāku vielu maisījums, kas rodas, šķīstot kādai vielai citā vielā.
- homogēns Viendabīgs, ar vienādu uzbūvi; homogēnisks.
Atrasts piemēros (25):
- dabīgs dabīgs process.
- dabīgs dabīgs produkts.
- div- Divdabīgs.
- viendabīgs Iedzīvotāju etniskais sastāvs valstī ir viendabīgs.
- pārdabīgs Iztēle nav nekas pārdabīgs.
- savdabīgs Krustnagliņām ir ļoti stiprs, savdabīgs aromāts.
- labdabīgs Labdabīgs audzējs.
- labdabīgs Labdabīgs cilvēks.
- jaunveidojums Labdabīgs jaunveidojums.
- labdabīgs Labdabīgs smaids, skatiens.
- audzējs Labdabīgs, ļaundabīgs audzējs.
- ļaundabīgs Ļaundabīgs audzējs.
- saskalināt Maisījumu rūpīgi saskalina, līdz izveidojas viendabīgs šķidrums.
- nedabīgs Nedabīgs lomas tēlojums.
- maisījums Neviendabīgs, viendabīgs maisījums.
- salikums Savdabīgs balsu salikums.
- savdabīgs Savdabīgs humors.
- iekārtojums Savdabīgs kafejnīcas iekārtojums.
- piegājiens Savdabīgs piegājiens.
- traktējums Savdabīgs tēlu traktējums.
- sekundārs Sekundārs ļaundabīgs audzējs.
- suņpētersīlis Suņpētersīļu lapām raksturīgs savdabīgs ķiploku aromāts.
- viendabīgs Viendabīgs lugas saturs.
- viendabīgs Viendabīgs maisījums.
- zoobentoss Viendabīgs zobentoss.
dabīgs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV