Paplašinātā meklēšana
Meklējam bet.
Atrasts vārdos (32):
- bet:1
- abet:1
- betons:1
- debets:1
- betonēt:1
- debetēt:1
- sorbets:1
- šerbets:1
- apbetonēt:1
- betatrons:1
- gāzbetons:1
- iebetonēt:1
- izbetonēt:1
- nobetonēt:1
- sabetonēt:1
- šūnbetons:1
- tibeteika:1
- tibetieši:1
- uzbetonēt:1
- aizbetonēt:1
- debetkarte:1
- lambetvoks:1
- pildbetons:1
- putubetons:1
- skaidbetons:1
- stiklbetons:1
- asfaltbetons:1
- dzelzsbetons:1
- stiegrbetons:1
- tēraudbetons:1
- silikātbetons:1
- keramzītbetons:1
Atrasts etimoloģijās (15):
- No latīņu debet 'viņš ir parādā'. (šķirklī debets)
- No itāļu gamba 'kāja' (dare il gambetto 'aizlikt kāju priekšā'). (šķirklī gambīts)
- No angļu betatron, kam pamatā grieķu bēta. (šķirklī betatrons)
- No mongoļu dalai 'jūra' un tibetiešu lama 'garīdznieks, mūks'. (šķirklī dalailama)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No tibetiešu gyak. (šķirklī jaks)
- No vācu Johannisbeere. 17. gs. lieto formu jānbēre, bet 18. gs. jau jāņogas, Jāņu ogas. (šķirklī jāņogas)
- No tibetiešu kyang. (šķirklī kiangs)
- No tibetiešu blama 'augstākais'. (šķirklī lama)
- No angļu Lambeth Walk. (šķirklī lambetvoks)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No angļu selfie, angļu self 'sevi, pats'. 2013. gadā vārds pašbilde pasludināts par gada vārdu. Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašbilde)
- J. Langes darināts vārds ar nozīmi 'izsūtījums' (1772. g.), kuru G. F. Stenders ievietojis savā vārdnīcā "Lettisches Lexicon" (1789. g.) un kurš plašāk ieviesies un nostiprinājies valodā kopš 19. gs. 70. gadiem, kad to lietoja "Baltijas Vēstnesis", bet jo īpaši ar Raiņa darbiem. (šķirklī trimda)
- No vācu Scherbett, kam pamatā turku şerbet, persiešu šerbet. (šķirklī šerbets)
- Atvasinājums no vārda saime; vārds saimniecība pazīstams jau no 18. gs., bet literārajā valodā to ieviesa Juris Alunāns (1862. g.). (šķirklī saimniecība)
Atrasts normatīvajos komentāros (20):
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildu)
- Lai gan ir mēģināts nošķirt īpašības vārdus dabīgs un dabisks, norādot, ka adjektīvi ar -īgs, -īga vairāk lietojami īpašības, līdzīguma nozīmē, bet atvasinājumi ar -isks, -iska – atbilstības, piemērotības nozīmē, tomēr praktiskajā lietojumā šīs gramatiski semantiskās nianses netiek ievērotas. Atšķiras vienīgi lietojuma biežums – adjektīvus dabisks, dabiska un to formas latviešu valodā lieto biežāk. (šķirklī dabisks)
- Praksē nereti tiek jaukti un kļūdaini lietoti vārdi patstāvīgs un pastāvīgs, tomēr to nozīme ir atšķirīga: patstāvīgs ir 'tāds, kas ir neatkarīgs no citiem, iztiek saviem spēkiem', bet pastāvīgs 'nepārtraukts, nemainīgs, regulārs'. (šķirklī patstāvīgs)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī fotopašportrets)
- Praksē lieto arī formas noķēzu, noķēzi, noķēza, kuras nav rādītas "Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā", bet ir ievietotas "Latviešu literārās valodas vārdnīcā". (šķirklī noķēzīt)
- Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
- LZA Terminoloģijas komisija 2001. gada lēmumā Nr. 5 oficiāli apstiprinājusi, ka komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Vārdam uzņēmējs ir plašāka semantika nekā vārdam komersants. Komersanta darbība parasti ir saistīta ar tirdzniecību, bet uzņēmēja darbība var būt daudz plašāka. (šķirklī komersants)
- Daiļliteratūrā sastopams šā vārda rakstījums ar mazajiem burtiem (aids), bet Terminoloģijas komisijā oficiāli ir apstiprināta abreviatūra AIDS, kā arī valodnieces R. Grīsles ieteiktais nosaukums mērlis. (šķirklī AIDS)
- Darbības vārdu audzināt lieto, runājot par cilvēku, viņa garīgo attīstību, bet augus vai dzīvniekus audzē. Dažreiz šī valodas kļūda izmantota reklāmās uzmanības pievēršanai: "Labi audzinātas vistas." (šķirklī audzināt)
- Jāievēro, ka darbības vārdu birzt nenoteiksmē un no tās darinātajās formās, kā arī pagātnē raksta ar burtu z (birzt, birztu, birzdams, birza), bet tagadnē un no tagadnes celma darinātajās formās raksta burtu s (birst, lai birst!, jābirst, birstot, birstošs). (šķirklī birzt)
- Lietvārds haltūra rakstāms ar garo patskani ū, bet attiecīgais darbības vārds halturēt ar īso patskani u. (šķirklī halturēt)
- Mainījusies vārdu hellēnisms, hellēnisks, hellēņi pareizrakstība. Tagad tie jāraksta nevis ar vienu, bet diviem līdzskaņiem l. (šķirklī hellēņi)
- Auga oficiālais nosaukums ir miežubrālis, bet praksē dažreiz lieto arī iepriekšējo nosaukumu miežabrālis. (šķirklī miežubrālis)
- Vārdi nedabīgs un nedabisks mūsdienu latviešu valodā tiek lietoti bez stingri norobežotām nozīmju atšķirībām (piem., nedabīgi smieties un nedabiski smieties). Tomēr būtu vēlams šo vārdu lietojumā ievērot to atšķirīgās semantiskās nianses, piemēram, nedabisks 'neatbilstošs dabas likumiem, lietu un parādību normālai dabai', bet nedabīgs 'neatbilstošs (cilvēka) dabai mākslots, neīsts'. Atšķirības ir arī lietojuma biežumā – izplatītāks ir vārds nedabisks. (šķirklī nedabisks)
- No botānikas viedokļa jebkurš auglis ar vairākām sēklām tiek uzskatīts par ogu (piem., apelsīns, tomāts, ķirbis, melone ir ogas, bet zemenes un avenes nav ogas), tomēr vārdnīcā sniegtais skaidrojums ietver ikdienas valodā lietoto šī jēdziena izpratni. (šķirklī oga)
- Mūsdienās vārdu orgāns nebūtu vēlams lietot, runājot par iestādi, organizāciju vai preses izdevumu (tātad nevis preses orgāns, bet preses izdevums). (šķirklī orgāns)
- Jāievēro, ka vārds papildu tekstā lietojams kopā ar lietvārdu, bet apstākļa vārds papildus – ar darbības vārdu. (šķirklī papildus)
- Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 8. janvārī lēmusi, ka latviešu valodā šī jēdziena apzīmēšanai oficiālā saziņā lietojams termins fotopašportrets, bet sarunvalodā – arī pašfoto. (šķirklī pašfoto)
- Vārds rullis pirmajā nozīmē 'cilindriskā formā vairākās kārtās satīts veidojums' nav aizstājams ar vārdu rulons (no krievu valodas рулон 'rullis'). Piem., nav jāsaka pārdod sienu rulonos, bet gan pārdod sienu ruļļos. (šķirklī rullis)
- Literārajā valodā līdz 20. gs. 80. gadiem bija nostabilizējusies tradīcija vārdu sāls ar nozīmi 'vārāmais sāls' lietot sieviešu dzimtē, bet sāli kā ķīmisko elementu – vīriešu dzimtē. Uzskatot šādu paralēlismu par nevēlamu, Terminoloģijas komisijā tika pieņemts lēmums par dzimtes formu vienādošanu vīriešu dzimtē. (šķirklī sāls)
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (200):
- matonis 10–15 centimetru garš matveidīgs tārps, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieaugušie īpatņi dzīvo ūdenī [Gordius aquaticus].
- zaļgatavība Agrīnā (linu) gatavības pakāpe, kad linu stiebru augšdaļa vēl ir zaļa, bet apakšējā daļa ir sākusi dzeltēt.
- holdings Akciju sabiedrības darbības veids, kad tā, iegūdama citu sabiedrību akciju kontrolpaketes, kontrolē un pārvalda šīs sabiedrības organizatoriski, bet neietekmē to uzņēmējdarbību.
- stūrakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- špagats Akrobātikas figūra – sēdus stāvoklī viena kāja izstiepta uz priekšu, bet otra atpakaļ, veidojot taisnu līniju.
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- izmainīt naudu apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- (iz)mainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- liktenis Apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem priekšstatiem – pārdabisks spēks, kas nosaka visu notiekošo.
- asfalts Asfaltbetons.
- padomju sociālistiskā republika atbilstoši PSRS konstitūcijai – suverēna sociālistiska valsts, bet faktiski federācijas subjekts, lielākā administratīvi teritoriālā vienība PSRS.
- veiktspēja Atdeves vai rezultativitātes, arī uzvedības mērījumi sistēmām, kas nereti tiek veikti ne tikai, lai mērītu atdevi, bet arī lai veiktu procesu optimizāciju (datorikā, inženierijā, ekonomikā, administratīvajā pārvaldē u. c.).
- mezgls Atsevišķa, bet funkcionāli saistīta vienība (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- velūrs Audums, līdzīgs samtam, kas darināts no pieciem vītiem diegiem, no kuriem četri veido augšējo un apakšējo daļu, bet piektais (kas atšķiras no citiem un ir samtains) veido plūksnu.
- pusparazīts Augs, kas organiskās vielas sintezē pats, bet ūdeni un minerālvielas uzņem no cita auga.
- tukšziedis Augs, kas zied, bet nenes augļus.
- varietāte Augu un dzīvnieku sistemātikā sugas indivīdu grupa, kam raksturīga iedzimstoša morfoloģiska novirze no sugas tipa, bet nav sava noteikta areāla.
- vaigubārda Bārda, kas klāj vaigus, bet uz zoda tiek skūta.
- šķiedrvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; balastvielas.
- balastvielas Barības vielas, uzturvielas, ko organisms nesagremo, bet caur zarnu traktu izvada ārā, veicinot tā darbību; šķiedrvielas.
- abet bet.
- aizbetonēt betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- sabetonēt betonējot izveidot, paveikt betonēšanas darbus lielākā apjomā.
- uzbetonēt betonējot izveidot, uzbūvēt.
- nobetonēt betonēt un pabeigt betonēt.
- keramzītbetons betons ar keramzīta pildvielu.
- skaidbetons betons ar skaidu pildvielu.
- tēraudbetons betons ar tērauda pildvielu.
- silikātbetons betons, kas sastāv no kaļķu un silīcija dioksīda saistvielas, neorganiskas pildvielas un ūdens.
- pa nullēm Bez zaudējumiem, bet arī negūstot peļņu.
- lamaisms Budisma paveids, kas radās Tibetā 7. gs.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- burtu garnitūra burtu komplekts, kurā sakopoti burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma, slīpuma.
- sasāpēt Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sasāpēties Būt, kļūt tādam, kas ilgāku laiku netiek risināts, bet kam vajadzīgs ātrs risinājums (par jautājumu, problēmu u. tml.).
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
- pildbetons Celtniecības materiāls, kas sastāv no betona masas un akmeņu pildījuma.
- apkārtceļš Ceļš, kas virzās ar līkumu, iesānis no tiešā vai galvenā ceļa, bet ved uz to pašu vietu.
- asfalts Ceļu segums (no asfaltbetona).
- oklūzija Ciklona silto un auksto gaisa masu saplūšana, siltajam gaisam iespiežoties augšējos slāņos, bet aukstajam – piezemes slānī.
- drauģelis Cilvēks, ar kuru nesaista īsta draudzība, bet ar kuru biedrojas (piem., iedzeršanai).
- mulats Cilvēks, kam viens no vecākiem ir eiropeīds, bet otrs – negroīds.
- pūce Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu, uzstājas, bet (parasti) nav profesionāls mūziķis.
- trapece Četrstūris, kura divas pretējās malas ir paralēlas, bet pārējās divas (sānmalas) nav paralēlas.
- pusplaucis Daļēji, pa pusei izplaucis; tāds, kas ir sācis plaukt, bet vēl nav pilnīgi izplaucis.
- kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
- denunciācija Darbība, process --> denuncēt; slepens ziņojums ar apsūdzošu saturu, bet bez pierādījumiem.
- pusdārgakmens Dārgakmenim līdzīgs minerāls, ko izmanto rotaslietu izgatavošanai, bet kuru tradicionāli neuzskata par dārgakmeni (piem., ahāts, jašma, tirkīzs, topāzs).
- pīpene Daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas lakstaugs, kam ziedu kurvītī ārējie mēlziedi ir balti, bet stobrziedi – dzelteni; margrietiņa [Leucanthemum vulgare].
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
- prizma Daudzskaldnis, kura divas skaldnes (pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānu skaldnes ir paralelogrami.
- enharmonisms Dažāda nosaukuma, bet vienāda augstuma skaņu vienlīdzība (piem., do diēzs – re bemols).
- simbiotiskās zvaigznes dažas dubultzvaigžņu sistēmas, kuras veido viena liela un vēsa, bet otra maza un karsta zvaigzne – pavadonis.
- pekinieši Dekoratīvā suņu šķirne ar biezu, garu spalvu, lielām acīm, īsu strupu purniņu, kas izveidota no Tibetas miniatūrajiem suņiem un vēlāk nonākusi Ķīnas imperatora galmā, kur ticis uzskatīts par svētu dzīvnieku.
- kniede Detaļu savienošanai paredzēts stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet kura otru galu pēc ievietošanas detaļā saplacina vai paplašina.
- ūdensžurka Drukns, tumšpelēks vai brūns kāmju dzimtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo alās ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā – tīrumos, dārzos [Arvicola terrestris].
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
- Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
- dzīvdzemdētāji Dzīvnieki, kas nav oldējēji, bet kam dīgļa embrionālā attīstība noris mātes ķermenī un kas dzemdē dzīvus mazuļus.
- maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo.
- zeltkāte Ēdama lapiņu sēne ar gaļīgu, gļotainu cepurīti, kas sākumā ar gļotainu plīvuru pievienota dzeltenam kātam, bet vēlāk, plīvuram nozūdot, uz kāta paliek gļotains gredzens.
- de facto faktiski, bet ne juridiski (piem., atzīt jaunu valsti).
- materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
- kontrakcija Fonētisks process, kurā divi blakus esoši, bet pie dažādām zilbēm piederoši patskaņi izrunā saplūst vienā patskanī vai divskanī.
- luminiscence Gaismas izstarošana, spīdēšana, kura rodas nevis kā parasti ķermenim sakarstot, bet citu procesu ietekmē.
- ofsets Gludspieduma paveids, kad iespiežamo attēlu no iespiedformas pārnes uz gumijas cilindra, bet no tā – uz papīra vai cita materiāla.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
- debetēt Ierakstīt debetā.
- aizzāģēt Iesāk zāģēt, bet nepabeigt; iezāģēt.
- aizart Iesākt art, bet nepabeigt.
- ieart Iesākt art, bet nepabeigt.
- aizcirst Iesākt cirst, bet nepabeigt; iecirst (līdz kādai vietai).
- aizdzert Iesākt dzert, bet neiztukšot (trauku).
- aizēst Iesākt ēst, bet nepabeigt.
- aizgrauzt Iesākt grauzt, bet nepabeigt; iegrauzt.
- aizgriezt Iesākt griezt, bet nepabeigt.
- aizlauzt Iesākt lauzt, bet pilnīgi nenolauzt; ielauzt.
- aizlūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
- ielūzt Iesākt lūzt, bet nenolūzt.
- aizmizot Iesākt mizot, bet nepabeigt; daļēji nomizot.
- iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
- iepļaut Iesākt pļaut, bet nepabeigt.
- iešķelt Iesākt šķelt, bet nepāršķelt.
- iešķetināt Iesākt šķetināt, bet nepabeigt; mazliet sašķetināt.
- aizurbt Iesākt urbt, bet nepabeigt; ieurbt.
- iebetonēt Ievietot un nostiprināt (kur iekšā), aizlejot ar betona masu.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- strihnīns Indīgs alkaloīds, kas mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību, bet lielākās devās ir nāvējošs.
- galifē Īpaša piegriezuma bikses, kas cieši apņem kāju apakšstilbus, bet virs ceļgaliem ir paplatinātas.
- nosacītība Izteiksmes veids (mākslas darbos), kas neatspoguļo īstenību tiešā veidā, bet mākslinieciski vispārināti.
- fantazēt Iztēlē radīt, izdomāt ko skaistu, bet bieži vien nereālu, neiespējamu.
- izbetonēt Izveidot no betona; izklāt (no iekšpuses) ar betona kārtu.
- hipsteris Jaunatnes subkultūras pārstāvis – jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību.
- pārjautāt Jautāt vēlreiz (piem., ko tikko pateiktu, bet neskaidru vai līdz galam nesaprastu); jautāt (lai noskaidrotu, precizētu iepriekš teikto).
- komunisms K. Marksa izstrādāta politiska un ekonomiska teorija par bezšķiru sabiedrības izveidošanu, kas balstāma uz sabiedrisko īpašumu un kurā katrs var strādāt pēc savām spējām, bet saņemt pēc viņa vajadzībām.
- pasīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saprot, bet nelieto.
- krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
- saldo Konta slēguma atlikums; starpība starp kredīta un debeta summām.
- pusmīkstais krēsls krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
- izomēri Ķīmiski savienojumi, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažāda uzbūve.
- izomērija Ķīmisku savienojumu pastāvēšana, kuriem ir vienāds sastāvs un molekulmasa, bet dažādas ķīmiskās un fizikālās īpašības.
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība, kas nav tās īpašnieka galvenais ienākumu avots, bet dod papildienākumus.
- meandrs Līdzenuma upes gultnes izliekums (līkums), kas izveidojies, straumes augšējai daļai plūstot uz izliekto, bet apakšējai daļai – uz ieliekto krastu.
- milzis uz māla kājām līdzības tēls no Vecās Derības, apzīmējums tam, kas ārēji ir varens, grandiozs, bet būtībā nestiprs, vājš.
- surogāts Līdzīgs, bet mazvērtīgāks (vielas, materiāla u. tml.) aizstājējs.
- sankiloti Lielās franču revolūcijas dalībnieki, kas (atšķirībā no karaļa piekritējiem) valkāja nevis īsās, bet garās bikses.
- barka Liels buru kuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos – taisnās buras.
- tarantuls Liels, indīgs zirneklis, kas savvaļā mīt stepēs un tukstešos, dienas pavadot alā, bet naktis – medījot kukaiņus.
- tāds un tāds lieto, lai norādītu uz īpašību, pazīmi, ko nenosauc tieši, bet kas izriet no konteksta vai situācijas.
- runkulis Lopbarības biete [beta vulgaris ssp. crassa].
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- mainīt naudu Mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām vai lielākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām.
- kokvilna Malvu dzimtas augs, no kura sēklapvalku matiņiem iegūst tekstilšķiedras, vati, bet no sēklām – eļļu.
- heks Mencu dzimtas jūras zivs ar divām muguras spurām, bet bez taustekļiem pie apakšžokļa.
- redingots Mētelis vai žakete jāšanai – garš, no augšas līdz viduklim pogājams virsapģērbs ar jostu un divām apkaklēm, kas auguma augšdaļā ir pieguļošs, bet uz leju – zvanveida piegriezumā; šādam mētelim vai žaketei līdzīgs apģērba gabals valkāšanai ikdienā.
- baktērija Mikroskopisks vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
- kamambērs Mīksts baltā pelējuma siers, ko gatavo no nepasterizēta govs piena un kas iekšpusē ir viegli dzeltenīgs, bet no ārpuses klāts ar baltu garoziņu, ko veido pelējuma sēne.
- ministrs bez portfeļa ministrs, kas nevada nevienu ministriju, bet ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs.
- bālais zēns morāli tīra, bet praktiski nevarīga jaunieša tēls latviešu literatūrā (romantisma virziena rakstnieku darbos).
- tehno Mūsdienu interjera un arhitektūras stils ar ģeometriskiem elementiem, kvadrātveida vai apaļām formām, kur telpā tiek izmantots stikls, metāls un betons.
- subordinētais aizdevums naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- subordinētais kredīts naudas līdzekļi, kurus kredītiestāde aizņemas un ko aizdevējs var atprasīt pirms termiņa vienīgi kredītiestādes likvidēšanas gadījumā, viņa prasību apmierinot pēc visu citu kreditoru prasībām, bet pirms akcionāru prasību apmierināšanas.
- lelle Naudas paciņas imitācija – papīra lapiņu paciņa, kurā īstas banknotes ir tikai virspusē un apakšpusē, bet vidū – viltotas.
- cits Ne šis (zināmais, esošais), bet kāds atšķirīgs, jauns.
- apmēram Ne tieši tā, bet līdzīgi.
- garām Ne tieši virsū, bet blakus, projām (vērst skatienu).
- vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, bet var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- sādža Neliela, samērā blīvi apbūvēta lauku apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir nosaukums, bet atsevišķām mājām savu mājvārdu nav.
- taksobuss Neliels autobuss, kurā pasažierus pārvadā pa noteiktu maršrutu, bet bez fiksētām pieturām.
- pundurbērzs Neliels bērzu dzimtas krūms ar sīkām, apaļām lapām un sarkanbrūniem zariem [betula nana].
- īss Neliels, bet straujš (par kustību).
- tas un tas norāda uz konkrētu, bet nenosauktu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
- piespiedu Norāda, ka (kas) nenotiek brīvprātīgi, bet izpildot kādu lēmumu, rīkojumu, pavēli u. tml.
- tik tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
- tikko Norāda, ka attiecīgā nenoliegtā darbība ir iespējama, bet neīstenojas.
- samērā Norāda, ka īpašība, pazīme salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu tuvojas vidējai pakāpei, bet nesasniedz to.
- visai Norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu pārsniedz vidējo pakāpi, bet nesasniedz augstāko pakāpi.
- zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
- pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai sācies, bet nav paveikts vai norisinājies līdz galam.
- baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
- gjurza Odžu dzimtas ļoti indīga čūska, no kuras iegūst čūsku indi [Vipera lebetina].
- globulīni Olbaltumvielas, kas šķīst nevis ūdenī, bet sāļu šķīdumos un veido olbaltumu galveno masu asinīs un limfā.
- laparoskops Optisks instruments, kura vienā galā ir lēca un spogulis, bet otrā – okulārs, caur kuru redzams palielināts vēdera dobuma orgānu attēls.
- kofermenti Organiski savienojumi, kas ietilpst salikto fermentu sastāvā, bet paši nav olbaltumvielas.
- krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar ovālām lapām, vasarā sarkanām, bet rudenī spoži melnām ogām.
- ondatra Paliels grauzējs ar biezu, mīkstu apspalvojumu, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā; bizamžurka [Ondatra zibethicus].
- pālis Pamatu konstrukcijas elements – gruntī pilnīgi vai daļēji iedziļināts stabs (no koka, betona u. tml.).
- jambs Pantmērs ar divzilbju pēdu, kurā pirmā zilbe ir neuzsvērta, bet otrā uzsvērta vai gara.
- aizrauties Pārdzīvot spēcīgas, bet īslaicīgas jūtas (pret pretēja dzimuma cilvēku).
- asfaltēt Pārklāt ar asfaltbetona segumu.
- pasāts Pastāvīga virziena pret ekvatoru vērsts tropu vējš, kas ziemeļu puslodē pūš ziemeļaustrumu, bet dienvidu puslodē – dienvidaustrumu virzienā.
- kaut kā Pavirši, ne tā, kā vēlams, bet tā, kā ir iespējams.
- PIN Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, ko izmanto (banku automātos u. c.), lai identificētu kartes īpašnieku.
- pinkods Personīgais identifikācijas numurs, kas piešķirts debetkartes, kredītkartes u. tml. kartes īpašniekam, lai identificētu kartes īpašnieku.
- tanka Piecrindu bezatskaņu dzejolis (japāņu dzejā), kura pirmajā un trešajā rindā ir piecas zilbes, bet pēdējās rindās – septiņas zilbes; attiecīgās dzejas žanrs.
- steķis Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) – koka konstrukcija, kuras viens gals nostiprināts krastā, bet otrs – uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- zeltplekste Plakana jūras zivs ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem izraibinātu ķermeņa vienu, bet baltu – otru pusi [Platessa platessa].
- emeritēts profesors profesors, kas ir pensionēts, bet saglabā titulu, akadēmisko nosaukumu u. tml.
- specprojekts Projekts mājām, kam raksturīgi dzīvokļi ar plašām izolētām istabām (atšķirībā no standarta sēriju māju projektiem) un ēku sienu būvniecībā izmantoti dažādi materiāli (piem., silikāta ķieģeļi, gāzbetona, silikāta, keramiskie, keramzītbetona bloki, dzelzsbetona paneļi, monolītbetons).
- apgrieztā proporcionalitāte proporcionalitāte, kurā viens no mainīgajiem lielumiem palielinās (pamazinās), bet otrais – pamazinās (palielinās).
- paranoja Psihiska slimība, kurai raksturīgi murgi, dīvainas idejas, bet kas nerada pārmaiņas personībā.
- zemais purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- zāļu purvs purvs, kurš veidojies zemās vietās ar augstu gruntsūdeni un kura pamatu veido zāļu kūdra, bet augu segu – zālaugi, sausākās vietās arī kokaugi.
- pusdarbs Puse vai aptuveni puse darba; iesākts, bet līdz galam vēl nepaveikts darbs.
- koka pūšamie instrumenti pūšamie mūzikas instrumenti, ko sākotnēji izgatavoja no koka, bet mūsdienās arī no citiem materiāliem (piem., flauta, oboja, klarnete, fagots).
- klejotāji putni putni, kas neaizceļo uz pārziemošanas vietām, bet barības meklējumos uzturas dažādās vietās.
- ballistiskā raķete raķete, kurai kustības sākuma posmā dzinēji ir ieslēgti, bet beigu posmā – izslēgti, ļaujot tai lidot kā brīvi krītošam ķermenim.
- budisms Reliģija, Budas mācība (radās Senajā Indijā 6.–5. gs. p.m.ē.), kurā nav dieva, bet kas balstās uz atziņām par karmu un atbrīvošanos no ciešanām, ieejot nirvānā.
- retorika Runāšana (parasti ārēji iespaidīga, bet bez dziļāka satura).
- komanditsabiedrība Sabiedrība, kurā viens vai daži dalībnieki piedalās un atbild ar visu savu mantu, bet pārējie – tikai ar līgumā paredzētu naudas summu.
- kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
- simptomātisks Saistīts ar simptomu (1), tam raksturīgs; tāds, ko izmanto simptomu (bet ne slimības cēloņu) novēršanai.
- ēst var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- dzert var saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu.
- uzspraust uz naglas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
- uzspraust uz nagliņas saka par ko tādu, kas kādreiz bija svarīgs (piem., dokuments), bet tagad pilnīgi zaudējis savu nozīmi.
- daudz netrūka saka par ko tādu, kas varēja notikt, bet tomēr nenotika.
- morāli novecojis saka par ko tādu, kas vēl funkcionē, darbojas, bet kam eksistē jaunāks, modernāks, tehniski pilnvērtīgāks modelis.
- saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
- bija un izbija saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
- kuļas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- peras kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- sitas kā pliks pa nātrēm saka, ja kāds ar lielām pūlēm, grūtībām, bet neveiksmīgi cenšas ko panākt (parasti uzlabot savus dzīves apstākļus).
- būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
- iekost Sākt kost, bet nenokost; nokost tikai daļu, kumosu (no kā).
- pārstaigāt Saslimšanas laikā neievērot gultas režīmu, bet turpināt ierastās dienas gaitas.
- skaldauglis Sauss auglis, kas ir attīstījies no vienas auglenīcas, bet nogatavojies sadalās vairākās daļās.
- bet Savienojumos "ne – bet", "nevis – bet" īpaši izceļ ar vienlīdzīgiem teikuma locekļiem nosaukto parādību pretstatu.
- bet Savienojumos "ne vien – bet arī", "ne tikai – bet arī", "ne tikvien – bet arī" vieno vienlīdzīgus teikuma locekļus, norādot uz otrā locekļa saturisko nozīmīgumu.
- mežapīle Savvaļas pīle, kuras tēviņiem ir zaļgans apspalvojums ap galvu, bet mātītes – brūngani raibumotas; mercene; meža pīle [Anas palthynchos].
- krustsēja Sēja, kurā pusi sēklu sēj lauka garenvirzienā, bet otru pusi – šķērsvirzienā.
- kailsēkļi Sēklaugi, kam sēklaizmetņi nav ieslēgti auglenīcā, bet atrodas vaļēji uz sēklzvīņām.
- Orions Sengrieķu mitoloģijā – Artemīdas iemīļotais, kuru tā nogalina, bet dievi pārvērš zvaigznājā.
- rievsiena Siena, kas veidota no zemē iedzītiem metāla, dzelzsbetona vai koka elementiem.
- stiklbetons Sienu paneļi, arī pārseguma plātnes ar dzelzsbetonā iestrādātiem stikla blokiem; ar stikla lauskām fakturēti dzelzsbetona paneļi.
Atrasts piemēros (200):
- kustonis .. viņš nekliedza kā cilvēks, bet rēca kā meža kustonis, ievainots un bīstams.
- sinkope ..[diriģenta] rokas rāda ritma pamatu, bet ķermenis kustas kā ūdenszāle, uzskatāmi iezīmējot sinkopes..
- trūdains ..aizbēgām no ļaunā ķēniņa, kurš mūs trūdainā sēņpagrabā bija turējis trīsdesmit un trīs dienas bez maizes un ūdens, pie sēnēm vien, bet mēs izrakāmies kā sliekas.
- glumēt ..bet lodes īd un glumē asins paltis..
- prombūtne ..Elizabete lūdza, vai es nevarētu viņas prombūtnē apliet istabas puķes..
- neprātis ..es esmu neprātis, sapņotājs .. bet kāda tam nozīme..
- līst ..gribējās gulēt, bet troksnis traucēja, ložņāja pa māju, līda pa atslēgas caurumiem un durvju apakšām no telpas uz telpu..
- vienveidīgs ..ļoti interesants ir pats vasaras sākums, bet pēc tam viss paliek vienveidīgi zaļš.
- slaukt ..nauda ir ļoti vajadzīga, bet šis nav laiks, kad no kāda to slaukt.
- pusmuļķis ..Pārdevēji gardi pasmejas domādami, ka dēls tūliņ nospļausies, čūsku ieraudzījis. bet nekā dēls paņem čūsku un aiziedams nosaka: "Nemaz nesaprotu, kā tās lietiņas tik lēti varējāt pārdot!" Tie notura dēlu par pusmuļķi un aiziet..
- ekstrēms ..patiesība nav nekad ekstrēmos, nekad nav labajā vai kreisajā pusē, bet allaž vidū.
- mežainis ..ūdens malā dusēja iesārtā Diāna, bet viņā no biezokņa lūkojās mežainis ar zilas miglas pietūkušām acīm.
- aizvelties ..viena kara armija nule aizvēlusies, bet nav parādījusies otrā, neviens nezin, kad tā nāks!
- tiepties "bet es gribu zirgu!" zēns tiepjas.
- izmētāt "bet kur tagad līvi ir? Pa pasauli izmētāti.."
- nocirst "bet nu pietiek, nu man ir diezgan," mamma nocērt.
- timpa "bet viņš gribēja tikt par īstu gleznotāju un apmeklēt Pēterpils mākslas akadēmiju (..) Priekš tam vajadzēja timpu; viņš atlicināja un krāja cik varēdams no savas mācekļa uztura naudas.."
- klausīties "Edgar!" Kristīne sašutusi klusām iesaucās. "Laid vaļā!" bet Edgars neklausījās..
- grabaža "Kas tad nu par auto," rāmi saka Kursis, "tāda grabaža vien ir, bet mēs ar Jēci salabosim."
- veselība "Lai nu kas, bet veselība man ir bez vainas!"
- sprediķis "Sestdien tu pārbrauci vēlu," – teica Mērija.. – "Iznāca mazliet pavēlāk." bet pie sevis es nodomāju – nesāc tu tikai man sprediķus lasīt!
- rasi "Šurp nākdama.. redzēju Stīpnieka Jēkabu.. dodamies uz lielceļa pusi. Es.. lūkoju šim pakaļ. Domāju, rasi, ies Glīzdās, Laukarājos vai Strautos iekšā. bet nekā – arvien tik dodas tālāk."
- sareizināt 1 lats vienam cilvēkam nav daudz, bet, ja sareizina ar katru valsts iedzīvotāju, sanāk ap 2 miljoni.
- pārgadus Ābele ražo labi, bet pārgadus.
- abet Abet mana mammiņa iedeva man Pētera vārdu.
- turēties Ābols sarkst, bet turas vēl pie zara..
- sējums Agri sētie lauki, kur sējumi bija dabūjuši labi sazelt un spēcīgi saaugt un sakuplot, .. gan vēl turējās pietiekoši, bet pavēlu sētie .. nīka ārā..
- aizbetonēt Aizbetonēt pagraba durvis.
- aizbetonēt Aizbetonēt tuneli.
- bet Aizgāju gulēt, bet nevarēju aizmigt.
- uzņirbēt Aizveru plakstiņus, bet acīs uzņirb dažādas krāsas.
- raksturotājs Aktieris nebija varoņu atveidotājs, bet gan raksturotājs, komiķis.
- recitācija Aktrises recitācija bija vienkārša, bet ar bagātu izjūtu skalu.
- sastiķēt Albuma mūzika šķita sastiķēta kā lupatdeķis: katrs atsevišķs gabaliņš ir izcils, bet kopiespaids vājš.
- sarkofāgs Ap bojāto kodolreaktoru uzcelts dzelzsbetona sarkofāgs.
- šerbets Apelsīnu un kampari šerbets.
- sasaitēt Apsaldētās ķermeņa daļas ir jāietin tīrā un sausā apsējā, bet apsaldētos pirkstus nedrīkst sasaitēt kopā.
- drupināt Ar lauzni drupināt betona kārtu.
- piepūsties Ar meiteni pajokoja, bet viņa piepūtās.
- izklāt Ar rievotām betona plātnītēm izklāts celiņš.
- pārgaidīt Ar šo lietu vajadzētu pagaidīt, bet ne pārgaidīt.
- ķēpa Ārā balts, balts sniegs. Ķēpa vairs nenāca, bet gaiss joprojām drēgns.
- spars Ārā vējš nebija mitējies, bet gaudoja ar tādu pašu sparu.
- pamatdarbavieta Ārsta pamatdarbavieta ir pilsētas slimnīcā, bet pieņemšanas viņam ir arī vairākos rajonos.
- izklausīties Ārsts izklausījās plaušas, bet neko sliktu neatrada.
- asfaltbetons Asfaltbetona rūpnīca.
- asfaltbetons Asfaltbetona segums.
- tilpumsvars Asfaltbetona tilpumsvars.
- pātarot Asociācija var pātarot cik grib, bet tāpat neviens viņos neklausīsies.
- vien Atpūtas vieta ierīkota ne vien bērniem, bet arī vecākiem.
- ziednesis Auga cerā ir daudz ziednešu, bet katra ziedneša galā 2 ziedi.
- saraibināt Bagātīgās metaforas un epiteti nepadara domu skaidrāku, bet to saraibina.
- tīkls Bailes tur neredzamā, bet stiprā tīklā.
- banāns Banāns ir milzīgs lakstaugs, tā stumbru veido cieši kopā sakļāvušās lapas, bet zem zemes atrodas saknenis.
- savairot Bebrus sākumā iznīcināja, bet pēc tam aizsargāja un atkal savairoja.
- mudžināties Beidzot autobusā. Es tomēr mudžinos. Varbūt slēptas ilgas pēc draudzenes lika man kāri tvert Elizabetes dzīves .. drupačiņas..
- nosunīt Benita klusu iesmējās, bet reizē arī sevi nosunīja – vakar taču arī tu varēji apjēgt, ka vienas no durvīm ir vaļā, ko tu kā tāda stulba siti to logu?
- pārspēks Bermonta armijai bija daudz lielāks pārspēks gan kara tehnikas ziņā, gan karavīru daudzumā, bet latvieši uzvarēja.
- tiks Bērnam bija tiki, bet pārgāja.
- izložņāt Bērni izložņāja visus bēniņus, bet nekā neatrada.
- slaistīties Bērni nestrādā, bet slaistās.
- peļaste Bērnībā man tā gribējās bizes, bet bija tikai īsas peļastītes.
- stūrains Bērnistabas gultiņai gali nav stūraini, bet noapaļoti.
- ieknukstēties Bērns ieknukstas, bet atkal aizmieg.
- trūkties Bērns iemiga, bet vairākas reizes trūkās augšā un raudāja.
- sajēgt Bērns ir maziņš, bet visu sajēdz.
- izdīkties Bērns izdīcās, bet savu nepanāca.
- zinis Bērns raud jau labu laiku, bet māte neliekas ne zinis.
- sasvilpt Bērzā sēdēja koši sarkans papagailis, bet visi mēģinājumi to sasvilpt, saķert vai pielabināt bija bez rezultātiem.
- likt bet Jānis kā nāca, kā atvēzējās un lika – Miets iegāja grīdā uz vietas.
- ērkšķots bet kāpēc cilvēka dvēselei jāiet šī ērkšķotā gaita?
- uzziņa bet kāpēc meklējam uzziņu literatūru, ja dzeja šo uzdevumu paveic daudz labāk?
- nosēsties bet mīla ir atvērta plauksta, kurā taurenis nosēsties var..
- nosvilt bet nedega tak māja.. Tikai nieka paegļa krūms nosvila.
- rau bet šeit, rau, vētra kokus nemaz nav skārusi!
- šķēpnesis bet taures skaņas pilī No miega Miervaldi ceļ. Un viņš un viņa pulki Uz cīņu kājas aun Un šķēpnešiem pretim drāžas, Dzen stiegnājā tos un kaun.
- klanīt bet turpat pāri pelēkajiem žogiem.. smagās galvas klana dālijas.
- pelus bet, kas lielīdamies pārdot Ved uz tirgu pelavas, Tas kā pelus, vējam ārdot, Zūd no ļaužu piemiņas.
- sāga betmena sāga.
- aizsargslānis betona aizsargslānis.
- urna betona atkritumu urna.
- agresija betona celiņu agresija vecpilsētā.
- dakstiņš betona dakstiņi.
- kāpnes betona kāpnes.
- klucis betona klucis.
- betons betona konstrukcijas.
- saistīgums betona maisījuma saistīgums.
- betons betona maisītājs.
- marka betona marka.
- masa betona masa.
- meniķis betona meniķis.
- modifikators betona modifikators.
- izlauzt betona mūrī jāizlauž caurums.
- sīkplaisa betonā parādījušās sīkplaisas.
- pastabs betona pastabs.
- pildmateriāls betona pildmateriāls.
- ietve betona plāksnīšu ietve.
- ražotava betona ražotava.
- režģogs betona režģogi.
- sadalītājs betona sadalītājs.
- salizturība betona salizturība.
- siltumapstrāde betona siltumapstrāde.
- stiprība betona stiprība.
- šļūde betona šļūde.
- tilpummasa betona tilpummasa.
- trepes betona trepes.
- sanācija betona un mūra sienu sanācija.
- vibroapstrāde betona vibroapstrāde.
- plastifikators betona, celtniecības javu plastifikatori.
- balsts betona, koka balsti.
- pontons betona, plastmasas, metālā pontons.
- betonēt betonēt pamatus, pagrabu.
- tranšeja betonēta tranšeja.
- betonēt betonēts tunelis.
- uzņemt betons ir spēcīgs, uzņemot spiedes spēkus.
- tvaikcaurlaidīgs betons kļuvis tvaikcaurlaidīgs.
- iela Bibliotēka atrodas Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī.
- reevakuēt Bibliotēku kara laikā evakuēja, bet reevakuēt izdevās tikai mazāko daļu grāmatu.
- epifora Bieži sastopama ir epifora nevis blakus rindās, bet pārmaiņus.
- mieles Bija draudzības ilūzijas, bet vairāk gan vilšanās rūgtums un mieles.
- paciesties Bija garlaicīgi, bet vajadzēja paciesties.
- sutīgs Bija plus trīsdesmit, sutīgs, zibeņoja, bet lietus nelija.
- nokārpīt Bites skrējušas arī visādu putekļu aplipušām kājām, bet, kad Puteklis pieķēries vienai pie kāju pūkām, tā nokārpījusi Putekli nost un teikusi: "Tu jau neesi puteksnis!"
- boa Boa garums nebrīvē sasniedz 2–3 metrus, bet savvaļā pat 5,5 metrus.
- lācis Boriss [Bērziņš] – smagnējs, visai neveikls lācis, tāds kā mazliet apjucis, bet ļāvīgs. Rasmai galvā līgavas plīvurs.
- pamatteksts Bukleta pamatteksts ir izklāstīts latviešu valodā, bet saīsinātā veidā informācija pieejama arī citās valodās.
- sagrābties Celtnieki sagrābās darbus, bet nespēja laikā paveikt.
- puslīdz Ceļš ir dubļains, bet braukt var puslīdz droši.
- brukt Cerēju uz šo darbu, bet nekā, visi plāni brūk un jūk.
- nekā Cerēju uz Ziemassvētku brīnumu, bet nekā.
- personificēt Cilvēki Baznīcu personificē ar mācītāju, bet tas nav pareizi, jo Baznīcu personificē Dievs.
- savukārt Cilvēks rada skaistumu, bet skaistums savukārt cilvēku.
- šņākāt Citi jau šņākā, bet daži grozās no vieniem sāniem uz otriem.
- pasalds Cukuru lieku tā, lai biezpiena masa būtu nevis salda, bet pasalda.
- vietvaldis Čehoslovākijā dumpinieki tika pieveikti ar padomju karaspēka palīdzību, bet Latvijā vietvaldis Voss pats tika galā.
- čerimoija Čerimoijas augļi pēc konsistences atgādina saldējumu, bet to garša līdzinās vaniļas, mango, banāna, bumbiera un ananasa sajaukumam.
- pārbēgt Dalailamam nācās pārbēgt no Tibetas uz Indiju.
- pusbēda Dalīta bēda ir tikai pusbēda, bet dalīts prieks – dubults prieks.
- sastiept Daļa cilvēku nevajadzīgās lietas nevis izmet, bet sastiepj pagrabā.
- suņāda Dāmas tērpa neatņemama sastāvdaļa bija kaķādas cimdi, bet kungam – no suņādas.
- iņ Daoismā iņ un jaņ attēlo ar divām aplī ietvertām liektām figūrām, vienu baltu, bet otru melnu, un katras figūras vidū atrodas pretējās krāsas punkts.
- nevis Darbs ir cilvēka dēļ, bet nevis cilvēks – darba dēļ.
- ta Darbs ta darbs, bet atpūsties arī vajag.
- darvinisms Darvinisms nav empīriska zinātne, bet teorija, kas balstās uz interpretācijām.
- uzkožamais Daudz pudeļu, bet maz uzkožamā.
- paņurdēt Daudzi paņurd zem deguna, bet reāli neko neuzsāk, lai vainīgos sauktu pie atbildības.
- bet Daži atnāca, bet tūlīt gāja prom.
- vienatnīgs Daži cilvēki ir vienatnīgi, bet citi – sabiedriski.
- nedaudzi Daži devās mājup, bet nedaudzi palika.
- pārvilkt Dažreiz ir ērti iezīmēto teksta daļu nevis izgriezt vai kopēt un pievienot jaunajā vietā, bet vienkārši ar peli pārvilkt.
- svepstēt Dažs kaut ko svepst par apdomību un taupību, bet neviens tajā neklausās.
- sūrkstīties Dažs negrib strādāt, bet tik vien dara kā sūrkstās.
- patlaban Debesis ir apmākušās, bet patlaban lietus nelīst.
- debetēt Debetēt kārtējos izdevumus.
- debetēt Debetēt rēķinu.
- debetkarte Debetkarte ikdienas pirkumiem un skaidras naudas izņemšanai.
- lambetvoks Dejot lambetvoku.
- vājredzīgs Diemžēl meitene ir vājredzīga, bet, klausoties, kā viņa spēlē, to pat iedomāties nevarēja.
- malt Dieva dzirnavas maļ lēni, bet labi.
- sātans Dievs mani atsūtījis kalpot cilvēkiem, bet sātans grib to samaitāt – ielaist manī naidu.
- ragnesis Divkaujās ne viens vien stalti žuburots ragnesis zaudē ne tikai ragus, bet arī dzīvību.
- teikt Domāju, mamma mani rās, bet viņa neteica neko.
- re Domāju, putniņš aizlidojis, bet, re, kur tas sēž uz zara.
- streipuļot Domāju, suns klibo, bet, izrādās, viņš streipuļoja no bada.
- recesīvs Dominantā pazīme ir tā, kas pēc krustošanas ir palikusi, bet recesīvā pazīme – tā, kas pēc krustošanas izzūd.
- zobot Draugi saimnieku vienmēr zobo – kā tad tā, ar pasaules klases arklu strādā, bet brauc ar moskviču.
- dūla Dūla nedod medicīniskus padomus, bet izstāsta, kā kura situācija ir risināma.
- pieplakt Dūmi neceļas augšā, bet pieplok zemei.
- sarkastisks Dzejnieks ir ne tikai dziļi nopietns, bet arī ass, nepielūdzams un sarkastisks.
- statnis Dzelzbetona statnis.
- straujteka Dzelzbetona straujteka.
- bloks Dzelzsbetona bloks.
- doks Dzelzsbetona doks.
- dzelzsbetons Dzelzsbetona konstrukcija, stabi, bloki.
- poligons Dzelzsbetona konstrukciju poligons.
- rūpnīca Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca.
- monstrs Dzelzsbetona monstrs.
- pālis Dzelzsbetona pāļi.
- panelis Dzelzsbetona panelis.
- parapets Dzelzsbetona parapets krasta nostiprinājumā.
- sija Dzelzsbetona sijas.
- skelets Dzelzsbetona skelets.
- viļņlauzis Dzelzsbetona viļņlauzis.
- scēnisks Dziedātājam ir laba balss, bet scēniskais tēls gan nekur neder.
- dziedināt Dziedina ne vien zāles, bet arī personāla attieksme, tīra, sakopta vide.
- norēkt Dziesmu nevis nodziedāja, bet norēca.
- nošūpot Dzīvē tu vienu brīdi esi virsotnē, bet jau nākamajā tiec nošūpots līdz pašai apakšai.
- zinātne Eksaktā zinātne matemātika daudziem ir netīkama, bet citus – ļoti aizrauj.
- staigāt Elizabete .. staigāja plīvojošos apmetņos, lakādas zābakos, platmalēs un ugunīgās šallēs!
- svece Eļļas lampas izstarotās gaismas stiprums nepārsniedza 3 sveces, bet gāzes lampa izstaroja 12–15 sveču stipru gaismu.
- epikūrisms Epikūrisms sākotnēji varēja tikt pretnostatīts platonismam, bet vēlāk vistiešākais tā pretmets bija stoicisms.
- vispār Es nedomāju par sevi, bet par dzīvi vispār.
- pastardiena Es sekoju šķirstam ārēji mierīgs un ciets, bet dvēselē nesdams pastardienas tumsu..
- vilkt Es vēl nebiju foreļu ķērājs. bet upīte mani vilktin vilka.
- iepazīstināt Es viņu pazinu, bet mēs nebijām iepazīstināti.
- saukties Esmu politiski represētais, bet tad es saucos speciāli pārvietotais pilsonis.
- nopūdelēt Esot šāvis lāci, bet nopūdelējis.
- bet Ezers aizsalis, bet ledus vēl plāns.
- altists Festivāla viesis savas mūzikas gaitas uzsāka kā altists, bet jau agrā jaunībā īstenoja savu kaislību – mutes harmoniku spēli.
- plātne Finiera, skārda, dzelzsbetona plātne.
bet citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV