Paplašinātā meklēšana
Meklējam apziņa.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (63):
- krišnaīts 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- krēslas stāvoklis akūts aptumšotas apziņas stāvoklis.
- atbildība Attieksme, kurai raksturīga pienākuma apziņa un spēja apzināties savas rīcības sekas.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- stereotips Automatizēts, parasti reflektors, kustību kopums, poza, runa, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- kāpt galvā Būt par cēloni paškritikas zudumam, iedomībai, pārākuma apziņai.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- pusnemaņa Daļējs apziņas, samaņas, arī rīcībspējas zudums.
- liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
- reālisms Filozofijā – priekšstats, ka apkārtējā pasaule, īstenība telpā un laikā pastāv neatkarīgi no cilvēka apziņas.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- matērija Fiziskā realitāte kā pretstats apziņai; viela, no kuras sastāv fiziskie ķermeņi.
- gara fenomenoloģija Hēgeļa iedibinātā mācība par apziņas formu vēsturisko attīstību kā pasaules gara pašattīstību.
- tīfs Infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos.
- aptumšot Izraisīt stāvokli, kad (apziņa, prāts) daļēji vai pilnīgi zaudē spēju normāli uztvert, saprast.
- ekotrauksme Jēdziens, kas apzīmē pastāvīgas, dziļas cilvēka bailes par savu un planētas nākotni; to raksturo bezcerība, bezspēcības apziņa un paralizējošs izmisums.
- objekts Materiālās pasaules elements, kas eksistē ārpus cilvēka apziņas, neatkarīgi no tās.
- nicinājums Negatīva emocionāla attieksme, kurai raksturīga izteikta nepatika (pret kādu, ko), sava pārākuma apziņa, (kā) vērtības, nozīmīguma noliegums; nicināšana.
- apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku, narkotisku vielu ietekmē); apreibt.
- paģiras Nomāktība, pašpārmetumi, ko izraisa apziņa par nepareizu rīcību.
- sagraut Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd pašapziņa, psihiskais līdzsvars u. tml.
- komplekss Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
- introspekcija Pašnovērošana; savu apziņas stāvokļu personīga novērošana.
- taisnīgums Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi, izriet no priekšstata par cilvēku, tā tiesībām un izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai.
- transs Pēkšņs īslaicīgs apziņas krēslas stāvoklis bez murgiem, halucinācijām.
- galva Prāts, apziņa; domāšana, saprašana.
- smadzenes Prāts, apziņa.
- zemapziņa Psihiska darbība, kas nav pakļauta tiešai apziņas kontrolei.
- iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestija.
- suģestija Psihiska iedarbošanās uz cilvēku, kas izraisa noteiktu (parasti viņa gribai, apziņai pretēju) psihisko stāvokli.
- psihoze Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
- iedvesmot Psihiski iedarboties uz cilvēku, lai bez viņa gribas un apziņas līdzdalības izraisītu noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos; suģestēt.
- lepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis vai cilvēka īpašība, kam raksturīgs pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- pašlepnums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, arī rakstura, personības īpašība, kam raksturīgs lepnums pašam par sevi, pašapzinīgums, pašcieņa, arī pārākuma apziņa.
- transs Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs prāta kontroles trūkums, arī (piemēram, sāpju, pārdzīvojuma izraisīts) skaidras apziņas trūkums.
- ego Psiholoģijā – "es" kā centrs, ap kuru notiek visi procesi; personas pašapziņas, pašcieņas izjūta.
- apdullināt Radīt apziņas traucējumus (ar indīgām vielām).
- apdullināt Radīt apziņas, samaņas traucējumus (ar sitienu, triecienu u. tml.).
- apdult Rasties apziņas traucējumiem (no sitiena, trieciena).
- objektivitāte Reāla, no cilvēka apziņas neatkarīgi pastāvoša eksistence.
- pašpietiekamība Sajūta, apziņa, ka pats jau ir visu sasniedzis, apguvis, ka pašam pietiekamā apjomā ir viss vajadzīgais, nepieciešamais, vēlamais.
- gulēt uz (kāda) sirdsapziņas saka, ja kas izraisa nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par pārkāpumu, noziegumu, arī ko nepaveiktu).
- nacionālisms Sakāpināta nacionālā pašapziņa, izceļot savu nāciju pāri citām; šāda etniski politiska ideoloģija.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- cieņa Savas vērtības, tiesību apziņa; šīs apziņas izpausme.
- sirdsbalss Sirdsapziņa.
- sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
- reibums Stāvoklis, kad ir līdzsvara traucējumi un zudusi apziņas skaidrība (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
- reibonis Šādas sajūtas un apziņas skaidrības zudums, ko izraisījusi alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu lietošana.
- apzinīgs Tāds, kam ir pienākuma apziņa, atbildības izjūta; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- kundzisks Tāds, kam ir raksturīga pārākuma apziņa, nevērīga, arī nievājoša attieksme pret citiem cilvēkiem; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- lepns Tāds, kam piemīt liela pašcieņa, pašapziņa; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- stereotipisks Tāds, kas attiecināms uz automatizētām, parasti refelektorām, kustībām, pozu, runu, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- pārpasaulīgs Tāds, kas eksistē ārpus sajūtu, apziņas, pieredzes jomas, aiz galīgās pasaules robežām.
- objektīvs Tāds, kas eksistē neatkarīgi no cilvēka apziņas; reāls, īstenībā eksistējošs.
- neapzināts Tāds, kas nav pakļauts apziņai, saprātam, bet ir intuīcijas, instinktu vadīts.
- refleksīvs Tāds, kas notiek bez gribas, apziņas, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
- transcendentāls Tāds, kas pastāv ārpus apziņas, pieredzes.
- mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas aktīvas līdzdalības, neiedziļinoties būtībā, automātiski.
- konceptuālisms Viduslaiku filozofijas virziens, pēc kura vispārīgie jēdzieni nav realitāte, bet gan īpaša apziņas forma – pirmspieredzes koncepti.
- lepnība Vispārināta īpašība --> lepns (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; augstprātība, liela pašapziņa.
- freidisms Z. Freida iedibinātais virziens psiholoģijā, kas piešķīra universālu nozīmi zemapziņas procesiem un akcentēja seksualitātes nozīmi cilvēka uzvedībā.
- reibt Zaudēt apziņas skaidrību, just līdzsvara traucējumus (alkoholisko dzērienu vai narkotisko vielu iedarbībā).
apziņa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV