Paplašinātā meklēšana
Meklējam žēlot.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (31):
- apžēloties Apžēlot (kādu); piedot.
- vaimanāt Bieži, parasti pārmērīgi, gausties, žēloties.
- ņaudulis Cilvēks, kas mēdz žēloties, sūroties, gausties.
- bēdāties Gausties, žēloties (par ko).
- īdēt Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
- ņerkstēt Gausties, žēloties.
- ņuņņāties Gausties, žēloties.
- vaidēt Gausties, žēloties.
- izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
- iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- sūdzēt grēkus izstāstīt un nožēlot savus grēkus.
- kost mēlē ļoti nožēlot izteikto.
- kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- pavaidēt Mazliet pažēloties, pasūdzēties.
- pavaimanāt Mazliet pažēloties, pasūdzēties.
- pažēloties Neilgu laiku, mazliet žēloties; pasūdzēties, izpaust nelielu neapmierinātību.
- skaitīt kumosus nenovīdīgi vērot, uzmanīt, cik daudz kāds apēd; žēlot uzturu kādam.
- grābt Dievam acīs nepamatoti gausties, žēloties.
- papīkstēt Pasūdzēties, pažēloties.
- sūroties Paust neapmierinātību, sūdzēties, žēloties.
- paņaudēt Pažēloties, pagausties.
- čīkstēt Raudulīgi gausties, žēloties.
- činkstēt Raudulīgi un apnicīgi gausties, žēloties, arī raudulīgi diedelēt, prasīt (ko); čīkstēt.
- ņaudēt Runāt žēlabainā, raudulīgā balsī; žēloties, sūroties, gausties.
- sēroties Skumt, bēdāties, arī žēloties.
- pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
- pūst Sūdzēties, žēloties.
- ņerkstīgs Tāds, kas mēdz bieži gausties, žēloties.
- ņaudulīgs Tāds, kas mēdz bieži žēloties, sūroties, gausties.
- pārsteidzīgs Tāds, kas radies sasteigtas, nepārdomātas rīcības rezultātā, ko nākas nožēlot.
- paradīze Vieta, kur pēc nāves nonāk labo un apžēloto cilvēku dvēseles, iegūstot mūžīgu svētlaimi.
žēlot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV