norietēt
norietēt 3. pers. -riet, pag. -rietēja intransitīvs, darbības vārds
1.Šķietamā kustībā aizvirzīties aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
PiemēriVērot, kā vakarā noriet saule.
2.Pārstāt eksistēt, pastāvēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriLaika gaitā kāda kultūra var norietēt.