Paplašinātā meklēšana
Meklējam viļņot.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (34):
- atlīgot Atplūst, atviļņot šurp.
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- marokens Blīvs mākslīgā zīda audums ar viļņotu reljefu.
- sabangot Būt par cēloni tam, ka (kas) sāk spēcīgi viļņoties.
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, ūdeni; viļņoties (1).
- šīferis Būvmateriāls jumta pārsegumam – viļņotas plāksnes no cementa javas ar azbestu.
- pacilāts Emocionāli saviļņots, priecīgi satraukts, možs.
- aizdedzināt Iejūsmināt, saviļņot.
- aizdegt Iejūsmināt, saviļņot.
- noviļņot Īsu brīdi viļņot un pārstāt viļņot.
- sproga Matu šķipsna, parasti vijīga, viļņota; cirta.
- Zeltainais retrīvers medību suņu šķirne, kuras pārstāvjiem raksturīgs zīdains, viegli viļņots kažoks variācijās no gaišas krēmkrāsas līdz tumši zeltaini dzeltenam.
- viļņot Nevienmērīgi, svārstīgi līdzīgi viļņiem (1) izplatīties, kustēties u. tml.; viļņoties.
- līklocis Ornamenta elements – regulāri viļņota vai lauzta līnija.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē garīgo līdzsvarotību, mieru; dziļi ietekmēt, saviļņot (kādu).
- saviļņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saviļņot (1).
- kursivēt Rakstīt, salikt (vārdu, teksta daļu) kursīvā (vai rokrakstā norādīt uz šādu rakstību, salikumu ar īpašu zīmi – viļņotu pasvītrojumu).
- saviļņoties Sākt, parasti pēkšņi, viļņoties; īsu brīdi viļņoties.
- sajaukt prātu samulsināt, saviļņot, satraukt.
- jaukt prātu saviļņot, satraukt.
- jaukt mieru saviļņot, satraukt.
- jaukt domas saviļņot, satraukt.
- krūzots Sīki viļņots, ar izciļņiem (par augiem, to lapām u. tml.).
- kruzuļots Sīki viļņots; krūzots.
- virt Spēcīgi mutuļot, viļņoties.
- sabangot Spēcīgi saviļņot, satraukt.
- bangot Spēcīgi viļņoties.
- aizgrābt Spēcīgi, dziļi saviļņot.
- apdedzināt Spēji satraukt, saviļņot, apmulsināt.
- mutuļot Strauji plūst apļveidā, spēcīgi viļņoties.
- jūsmīgs Tāds, kam raksturīga jūsma; emocionāli pacilāts, saviļņots.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā, strāvot (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- līgot Viegli viļņoties, šūpoties.
- vilnīt Viļņot (1), viļņoties (1), parasti nedaudz.
viļņot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV