Paplašinātā meklēšana
Meklējam ui.
Atrasts vārdos (62):
- ui:1
- cui:1
- fui:1
- muita:1
- muiža:1
- puika:1
- suiti:1
- uiguri:1
- kuilis:1
- muitot:1
- puisis:1
- ruinēt:1
- kuitala:1
- luidors:1
- luizīts:1
- pluinīt:1
- puisēns:1
- smuidrs:1
- truisms:1
- appuišot:1
- muitnīca:1
- nomuitot:1
- pašpuika:1
- puicisks:1
- pusmuiža:1
- altruisms:1
- altruists:1
- bezmuitas:1
- hinduisms:1
- hinduists:1
- intuitīvs:1
- izpluinīt:1
- kuģapuika:1
- muitnieks:1
- muižkungs:1
- muižnieks:1
- muižturis:1
- nopluinīt:1
- puisietis:1
- puspuisis:1
- sapluinīt:1
- vecpuisis:1
- dzimtmuiža:1
- ievedmuita:1
- izvedmuita:1
- kazuistika:1
- mežakuilis:1
- pienapuika:1
- puskuitala:1
- kazuistisks:1
- muižniecība:1
- paipuisītis:1
- pašpuicisks:1
- rokaspuisis:1
- altruistisks:1
- intuitīvisms:1
- intuitīvists:1
- kontinuitāte:1
- kontinuitīvs:1
- mācītājmuiža:1
- muižniecisks:1
- dzimtmuižnieks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (123):
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
- konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
- muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
- Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
- augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
- hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
- hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
- bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
- redukcija Bez juridiska pamata izlēņoto muižu pārņemšana valsts īpašumā.
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
- cienīgmāte Cienījama cilvēka (piem., mācītāja, muižnieka) kundze.
- altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
- Krišna Dievība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
- muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
- lielskungs Dzimtkungs, muižas īpašnieks.
- dzimtkungs Dzimtmuižas īpašnieks.
- darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
- obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
- muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
- klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
- saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
- guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
- hinduists Hinduisma piekritējs.
- mahariši Hinduistu garīgais vadonis.
- raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
- brahmanisms Indiešu reliģija, kas radās 1. gadu tūkstotī p. m. ē. un vēlāk kļuva par hinduismu.
- izjust Intuitīvi uztvert, saprast, novērtēt.
- pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
- intuitīvists Intuitīvisma pārstāvis, piekritējs.
- vepris Izkastrēts kuilis.
- dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
- čalis Jauns, neprecējies vīrietis, puisis.
- karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
- piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
- vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- konvencionālā muita konvencijas muita.
- kuģa puika kuģapuika; junga.
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- licejs Mācību iestāde muižnieku bērniem Krievijā.
- pastorāts Mācītāja māja; mācītāja muiža.
- kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. gadam.
- marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
- muitnīca Muita (2).
- ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
- muitnieks Muitas (2) darbinieks.
- karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
- dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
- muižkungs Muižas īpašnieks vai pārvaldnieks.
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- landsknehts Muižkungs (Livonijā).
- šļahta Muižniecība (Polijā).
- zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
- junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
- brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
- barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
- baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- grāfs Muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
- junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
- pans Muižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
- dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
- muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
- zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
- muižas ļaudis muižnieku mājkalpotāji, kučieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja un strādāja muižā.
- pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
- landtāgs Muižnieku sanāksme (1561.–1920. g.).
- muižu redukcija muižnieku valdījumā nodoto (valsts) zemju atsavināšana (dažās Eiropas valstīs 16.–17. gadsimtā).
- tītiņš Neliels dzeņu dzimtas putns [Junx torquilla].
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
- pusmuiža No muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
- uzlikt muitu noteikt muitu.
- brīvosta Osta, kur atļauta preču ievešana un izvešana bez muitas.
- vecpuišu ballīte pasākums, kuru organizē draugi topošajam vīram pirms kāzām kā atvadas no vecpuiša dzīves un kurā pulcējas tikai vīrieši.
- muižas pārvaldnieks persona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
- muižnieks Persona, kas pieder pie muižniecības; muižas īpašnieks.
- gruntnieks Persona, kurai pieder nekustamais īpašums laukos (zeme, mājas, muiža u. tml.).
- draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
- nopluinīt Pluinot noraut, saplosīt.
- sapluinīt Pluinot sadalīt.
- šļahtičs Poļu muižnieks.
- zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
- džeks Puisis; draugs.
- junga Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus darbus un mācās par matrozi; kuģapuika.
- sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
- sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
- altruistisks Saistīts ar altruismu; tāds, kas pauž altruismu; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; pretstats: egoistisks.
- kazuistisks Saistīts ar kazuistiku, tai raksturīgs.
- muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
- mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
- mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai veicinātu koncentrēšanos meditācijā (sākotnēji hinduismā un budismā).
- grands Spānijā – augstākais muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
- idalgo Spāņu muižnieks, bruņinieks.
- izjūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt.
- algādzis Strādnieks, kas strādā muižā vai pie zemnieka par dienas algu.
- suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
- bezmuitas Tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli.
- pašpuicisks Tāds, kas raksturīgs pašpuikam.
- puicisks Tāds, kas raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks.
- sējas putns tārtiņš, kuitala, lakstīgala.
- dvesma Tas, ko var intuitīvi uztvert, apjaust.
- nomuitot Uzlikt muitu (1).
- muitot Uzlikt, iekasēt muitas maksu.
- šķilteris Vagara palīgs, kas izziņo zemniekiem muižas rīkojumus, pārvietojoties jāšus.
- feodālis Valdošās šķiras pārstāvis (feodālismā); muižnieks, dzimtkungs.
- brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
- de Vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- fon Vārds, ko pievieno vācu uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
- reducēt Veikt muižu redukciju.
- landrāts Vidzemes muižniecības ievēlēts pārstāvis īpašā kolēģijā; šīs kolēģijas loceklis.
- landrātu kolēģija Vidzemes muižnieku vēlēts pārstāvniecības orgāns.
- joga Viena no hinduisma filozofiskām sistēmām.
- šivaisms Viens no hinduisma virzieniem.
- vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
- seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
- rieža Zemes gabals muižas laukos, ko iedalīja zemniekiem apstrādāšanai un nokopšanai.
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas izpirkt naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gs).
- dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.
ui citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV