Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam ui.

Atrasts vārdos (62):

Atrasts etimoloģijās (89):

Atrasts normatīvajos komentāros (2):

Lietvārds puika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā lietvārda galotne ir -am (puikam). (šķirklī puika)
Lietvārds pienapuika pieder pie ceturtās deklinācijas un tiek locīts kā visi šīs deklinācijas lietvārdi, izņemot vienskaitļa datīvu, kurā galotne ir -am (pienapuikam). (šķirklī pienapuika)

Atrasts vārdu savienojumos (27):

Atrasts skaidrojumos (124):

stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piem., Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
guvernante Algota persona bērnu mācīšanai un audzināšanai (parasti muižnieku un bagātu pilsoņu ģimenēs).
konvencijas muita atvieglotas muitas nodevas, kas noteiktas ar līgumu.
muitas barjera augsta ievedmuita, kas noteikta, lai aizkavētu ārzemju preču ievešanu.
Brahma Augstākais dievs radītājs brahmanisma un hinduisma dievu trīsvienībā (Brahma, Višnu, Šiva).
augstība Augstāko muižnieku, aristokrātu tituls; attiecīgā uzrunas forma.
hercogs Augsts dižciltīgās muižniecības tituls Rietumeiropā; muižnieks, kam ir šāds tituls.
hercogiene Augsts dižciltīgo muižnieku tituls Rietumeiropā; muižniece, kam ir šāds tituls.
bajs Bagāts zemes īpašnieks, muižnieks (Vidusāzijā).
mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
redukcija Bez juridiska pamata izlēņoto muižu pārņemšana valsts īpašumā.
bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs (parasti jātnieks); šāds karavīrs, kas pieder pie muižnieku kārtas.
cienīgmāte Cienījama cilvēka (piem., mācītāja, muižnieka) kundze.
altruists Cilvēks, kam raksturīgs altruisms; pretstats: egoists.
mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs [Parthenocissus quinquefolia].
Krišna Dievība – hinduisma dieva Višnu iemiesojums.
muitas savienība divu vai vairāku valstu vienošanās par noteiktu muitas tarifu.
lielskungs Dzimtkungs, muižas īpašnieks.
dzimtkungs Dzimtmuižas īpašnieks.
darma Dzīves likumsakarību sistēma (budismā); mūžīgs morāles likums, tikumīgas dzīves kārtība (hinduismā).
obroks Feodālā zemes rente Krievijā – ikgadēja produktu vai naudas nodeva, ko zemnieki muižniekam maksāja par zemes lietošanu.
muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
klaušas Feodālās zemes rentes forma – darbs, kas zemniekam (ar savu inventāru un vilcējspēku) bez atalgojuma bija jāveic muižā.
saime Gājēju, kalpu kopums (piem., zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums.
guru Garīgais audzinātājs (hinduismā); viens no galvenajiem sikhu vadītājiem.
hinduists Hinduisma piekritējs.
mahariši Hinduistu garīgais vadonis.
raznočinci Iedzīvotāju slānis (Krievijā 18. gs. beigās un 19. gs.), kas sastāvēja no dažādu kārtu cilvēkiem (tirgotājiem, trūcīgās muižniecības pārstāvjiem, garīdzniecības, sīkpilsoņiem u. tml.).
brahmanisms Indiešu reliģija, kas radās 1. gadu tūkstotī p. m. ē. un vēlāk kļuva par hinduismu.
izjust Intuitīvi uztvert, saprast, novērtēt.
pēc izjūtas intuitīvi, pamatojoties uz izraisītajām jūtām.
intuitīvists Intuitīvisma pārstāvis, piekritējs.
vepris Izkastrēts kuilis.
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
čalis Jauns, neprecējies vīrietis, puisis.
karma Jēdziens hinduismā un budismā – cilvēka rīcības un darbības seku kopums šajā un iepriekšējā eksistencē, kas nosaka viņa likteni pēc pārdzimšanas nākamajā dzīvē.
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
konvencionālā muita konvencijas muita.
kuģa puika kuģapuika; junga.
lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
licejs Mācību iestāde muižnieku bērniem Krievijā.
pastorāts Mācītāja māja; mācītāja muiža.
kņazs Mantojams augstākās muižniecības tituls Krievijā no 18. gs. līdz 1917. gadam.
marķīzs Mantojams muižnieku tituls starp grāfu un hercogu (piem., Francijā, Itālijā, Spānijā); persona, kam ir šāds tituls.
muitnīca Muita (2).
ievedmuita Muita, ko valsts uzliek precēm, kuras ieved no ārzemēm.
muitnieks Muitas (2) darbinieks.
karnete Muitas atļauja transportlīdzeklim iebraukt valsts teritorijā uz ierobežotu laiku.
dzimtmuiža Muiža, kas ir kāda dzimtīpašumā.
muižkungs Muižas īpašnieks vai pārvaldnieks.
mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
landsknehts Muižkungs (Livonijā).
šļahta Muižniecība (Polijā).
zemestiesa Muižniecības u. c. priviliģēto kārtu tiesu iestāde (Latvijas teritorijā 16.–19. gs.), kas izskatīja civillietas un krimināllietas; zemes tiesa.
junkurs Muižnieka dēls, dižciltīgs jauneklis (parasti virsnieks).
brīvkungs Muižnieka tituls (Vācijā); cilvēks, kam ir šāds tituls.
barons Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
baronets Muižnieka tituls Anglijā; cilvēks, kam ir šāds tituls.
grāfs Muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
lielmāte Muižnieka, piem., barona, sieva (parasti zemnieku runā).
junkurs Muižnieks (piem., Prūsijā); muižas pārvaldnieks.
pans Muižnieks Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā.
dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
muižturis Muižnieks; muižas īpašnieks vai valdītājs.
zemestiesa Muižnieku kārtas tiesa lauku apgabalos (Krievijā 18. un 19. gs.); zemes tiesa.
muižas ļaudis muižnieku mājkalpotāji, kučieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja un strādāja muižā.
pirmās nakts tiesības muižnieku patvaļai piedēvētas tiesības pārgulēt ar sava dzimtcilvēka jaunlaulāto sievu pirmo nakti pēc kāzām.
landtāgs Muižnieku sanāksme (1561.–1920. g.).
muižu redukcija muižnieku valdījumā nodoto (valsts) zemju atsavināšana (dažās Eiropas valstīs 16.–17. gadsimtā).
tītiņš Neliels dzeņu dzimtas putns [Junx torquilla].
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs valdnieks (viduslaikos); augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
pusmuiža No muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
uzlikt muitu noteikt muitu.
brīvosta Osta, kur atļauta preču ievešana un izvešana bez muitas.
vecpuišu ballīte pasākums, kuru organizē draugi topošajam vīram pirms kāzām kā atvadas no vecpuiša dzīves un kurā pulcējas tikai vīrieši.
muižas pārvaldnieks persona, kas pārzina, vada muižas saimniecību.
muižnieks Persona, kas pieder pie muižniecības; muižas īpašnieks.
gruntnieks Persona, kurai pieder nekustamais īpašums laukos (zeme, mājas, muiža u. tml.).
draudzes tiesa pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
izpluinīt Pluinot izkliedēt, izjaukt (kādu kopumu).
nopluinīt Pluinot noraut, saplosīt.
sapluinīt Pluinot sadalīt.
šļahtičs Poļu muižnieks.
zellis Puisis, jauns vīrietis (parasti izdarīgs, apsviedīgs).
džeks Puisis; draugs.
junga Pusaudzis, kas uz kuģa veic dažādus darbus un mācās par matrozi; kuģapuika.
sloku dzimta putnu dzimta, kurā ietilpst slokas, tilbītes, mērkaziņas, kuitalas, šņibīši, ķikuti u. tml.
sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
altruistisks Saistīts ar altruismu; tāds, kas pauž altruismu; pašaizliedzīgs, nesavtīgs; pretstats: egoistisks.
kazuistisks Saistīts ar kazuistiku, tai raksturīgs.
muižniecisks Saistīts ar muižniecību, tai raksturīgs.
mandala Sakrāls veidojums apļa formā, kas simbolizē Visumu (budismā, hinduismā).
mantra Skaņa vai vārds, ko atkārto, lai veicinātu koncentrēšanos meditācijā (sākotnēji hinduismā un budismā).
grands Spānijā – augstākais muižnieka tituls; persona, kam ir šāds tituls.
idalgo Spāņu muižnieks, bruņinieks.
izjūta Spēja intuitīvi uztvert, saprast, emocionāli novērtēt.
algādzis Strādnieks, kas strādā muižā vai pie zemnieka par dienas algu.
suiti Suitu novada (Alsungas pagastā) iedzīvotāji, kuriem vēsturiski izveidojušās no pārējās Kurzemes daļas atšķirīgas tradīcijas, izloksne un kultūras mantojums.
bezmuitas Tāds, kas nav apliekams ar muitas nodokli.
pašpuicisks Tāds, kas raksturīgs pašpuikam.
puicisks Tāds, kas raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks.
sējas putns tārtiņš, kuitala, lakstīgala.
dvesma Tas, ko var intuitīvi uztvert, apjaust.
uiguri Tauta, Ķīnas Siņdzjanas uiguru autonomā rajona pamatiedzīvotāji (kas dzīvo arī, piemēram, Kazahstānā, Kirgizstānā, Uzbekistānā).
nomuitot Uzlikt muitu (1).
muitot Uzlikt, iekasēt muitas maksu.
šķilteris Vagara palīgs, kas izziņo zemniekiem muižas rīkojumus, pārvietojoties jāšus.
feodālis Valdošās šķiras pārstāvis (feodālismā); muižnieks, dzimtkungs.
brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
de Vārds, ko pievieno (piem., franču, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
di Vārds, ko pievieno (piem., itāliešu, portugāļu, brazīliešu) uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
fon Vārds, ko pievieno vācu uzvārdam un kas norāda uz to, ka attiecīgā persona ir cēlusies no muižniekiem vai nāk no kādas ģeogrāfiskas vietas.
reducēt Veikt muižu redukciju.
landrāts Vidzemes muižniecības ievēlēts pārstāvis īpašā kolēģijā; šīs kolēģijas loceklis.
landrātu kolēģija Vidzemes muižnieku vēlēts pārstāvniecības orgāns.
joga Viena no hinduisma filozofiskām sistēmām.
šivaisms Viens no hinduisma virzieniem.
vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
seimiks Vojevodistes vai apriņķa muižnieku sanāksme, kurā lēma par iekšējiem pašpārvaldes jautājumiem, kā arī izvirzīja delegātus uz valsts Seimu (Polijā, arī Vidzemē, Latgalē laikā, kad tās ietilpa Polijā).
rieža Zemes gabals muižas laukos, ko iedalīja zemniekiem apstrādāšanai un nokopšanai.
leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas izpirkt naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gs).
dzimtbūšana Zemnieku feodālās atkarības forma, kurai raksturīgs feodāļa privātīpašums attiecībā pret zemnieku un tiesības ierobežot viņa brīvību savas sētas vai muižas teritorijas ietvaros.

Atrasts piemēros (200):

mitināties ..darbnīca bija iekārtota vecā muižas mājā. Līdz karam tanī mitinājās mežniecība.
pļēgurot ..laikam pie tik vecas sievas [puisis] nekāda prieka neatrada.. Sāka dzert, sāka pļēgurot..
viņmājas ..Mani, puišeli, sūtīja uz viņmājām pēc olām.
laboratorija ..muitas laboratorija jau ir veikusi vairāk nekā 800 preču paraugu pārbaudes..
ķermenis ..starp lepnām dižceltnēm vēl šobaltdien stāv daža laba astoņpadsmitā gadsimta muižiņa, iesprūdusi un palikusi Rīgas augošajā ķermenī kā dīvains kukainis dzintarā.
pataisīt "..kad mēs apprecēsimies, es ar šitām divām savām rokām Puišiņus pataisīšu par pusmuižu!"
puika "..vecais puika! Tiešām tu?" Viņi apskāvās..
pagāns "Ak tu, pagāna puika!"
fui "Fui, pat domāt par to negribas."
ērmoties "Kas mums te, kāda muiža, ka ar puķēm jāērmojas?"
palīgā "Kur bērni! Kur tad viņi ir? Nav mājā? [..] Ē puiši! Ē meitas! Ē cilvēki, palīgā, palīgā!"
opā "Opā, opā!" puisēns sauca, pastiepis rociņas pret tēti.
puika "Un šodien tu arī izturējies kā muļķis! .. Puika, vairāk nekas!"
spindzele "Un tā trakā Rīgas spindzele!" nokliedzas puika pie ugunskura.
razbainieks "Vai dieviņ, nupat razbainieks mani nobeigs.. glābiet, glābiet!" tā puisēnu iztraucē mātes kliedziens no pļavas lejā.
stražņiks 1905. gada rudenī uz muižu tika atsūtīti uradņiki un stražņiki.
svilt 1905. gadā svila daudzas muižas.
noraidījums Aicinot meiteni uz satikšanos, puisis saņem noraidījumu.
ēka Aiz baltās mājas atradās muižas saimniecības ēkas: rentnieku māja, staļļi, kūtis.
tur Aiz ezera augsti kalni, Tur sarkanas ogas auga, Tur raud gauži mātes meita, Kad neņēma smuks puisītis.
nešus Aiznest puisi nešus līdz mājām.
muita Aizpildīt muitas deklarāciju.
nejauks Aizraidīt nejauko, kauslīgo puiku.
altruistisks Altruistiska rīcība.
manīgs Amatnieks bija manīgs un izdarīgs puisis.
puika Apķērīgs, paklausīgs puika.
appuišot Appuišojams radījums.
appuišot Appuišot pieaugušo dēlu.
apšņāpt Apšņāpt puikam matus.
atburt Atburt par akmeni pārvērsto puisi.
atcelt Atcelt muitas punkta priekšnieku.
atgriezt Atgriezt jaunsaimniecībām daļu no muižas zemes.
nolaist Atjaunot nolaisto muižas parku.
atkauties Atkauties no ziņkārīgajiem puišeļiem.
meita Atnākuši puiši un meitas.
stūrains Atpazīstu puisi ar stūraino seju, tas ir mans kaimiņš.
puisēns Attapīgs puisēns.
dzimums Augsta, muižnieku dzimuma cilvēki.
muitnīca Autobuss apstājās pie muitnīcas.
baidīt Baidīt puiku ar pērienu.
piegulēt Barons piegulējis muižas visskaistāko meiteni.
vecākais Bartolomejs Bruins vecākais.
baskājis Baskāji puišeļi.
pielauzt Beigās puiši tēvu pielauza.
pusmuiža Berķeneles pusmuižas nomnieks.
pluinīt Bērns pluinīja mīksto rotaļlietu.
jautrs Bezbēdīgs un jautrs puisis.
bezkaunīgs Bezkaunīgie puikas dara pāri mazākajiem.
bezmuitas Bezmuitas preces, tirdzniecība.
beztiesisks Beztiesisks muižas zemnieks.
pončiks Biju mazs resns puišelis. .. Visi saukāja par pončiku..
iemīlēt Biju puisi iemīlējusi.
samīlēties Biju samīlējusies vienā puisī.
bramanīgs Bramanīgs puisis.
izlaist Cauri muitas punktam dienā izlaida vairākus simtus automašīnu.
aplauzējs Ceriņu aplauzēji izrādījās vietējie puikas.
satīriķis Čehovs kā dramaturgs ir vieglprātīgs satīriķis, kas groteskā formā demonstrē, cik izkurtējusi ir krievu muižniecība.
smuidrs Dabūt smuidru augumu.
savaldzināt Daiļā baletdejotāja savaldzināja puisi ar pirmo acu uzmetienu.
satikties Daiļā saules meita, Staltais mēness puisis, – Kā tas nāca? Kā nenāca? – Rokas satikās.
puspagrieziens Dejā puiši izpilda puspagriezienu pa kreisi.
delverīgs Delverīgs puika.
derēt Derēt puišus, kalpones.
iedomīgs Diezgan iedomīgs puisis.
sasaukt Divi puiši stāv otrpus upei, mēģinu viņus sasaukt.
spēcīgs Divu spēcīgu kuiļu kautiņa vieta.
dižciltīgs Dižciltīgs muižnieks.
dumjš Dumjš puika.
piedejot Dziedātājai fonā piedejo baleta puiši.
mantnīca Dziļi muižas pagrabos esot liela mantnīca.
dzimtļaudis Dzimtļaudis bija muižnieku īpašums.
dzimtmuižnieks Dzimtmuižnieku sapulce.
kodekss Eiropas Savienības Muitas kodekss.
pierādīt Ekspertīze pierādīja, ka puisis ir pieskaitāms.
zūdīties Es nedomāju zūdīties par to, ka puišiem pietrūka motivācijas.
parasts Esmu parasts lauku puisis.
grenlandieši Etniskie grenlandieši jeb inuiti.
desetīna Ezeres muižai piederējušas 336 desetīnas zemes.
sapņains Filmā noslēgtais un sapņainais puisēns izdomā sev brāli – daudz pārdrošāku par sevi.
piekrāpt Firma, solot darbu ārzemēs, ir puisi piekrāpusi.
firsts Firsta muiža.
spēcīgs Fiziski spēcīgs puisis.
sīkpilsonis Fjodors Dostojevskis attēlo arī muižnieku dzīvi, tomēr viņa romānu galvenie varoņi ir sīkpilsoņi.
neaptēsts Galīgi neaptēsts puisis.
noaugt Gariem matiem noaudzis puisis.
garmatains Garmatains puisis.
puika Goda puika.
fen šui Grāmata par fen šui.
hinduisms Hinduisma reliģija.
hinduists Hinduistu kopiena.
muižnieks Iecelt muižnieku kārtā.
apskate Iecienītākās tūristu apskates vietas ir pilis un muižas.
iedīdīt Iedīdīt puisi dejas mākslā.
iedzēris Iedzēruši puiši.
iedzīt Iedzīt puiku istabā.
iegāzt Iegāzt puisim pa muguru.
iela Ielas puika.
ieskatīt Ieskatīt kaimiņu puisi.
sadziedāt Iespēja sadziedāt ar slavenajām suitu sievām.
rokaspuisis Ietekmīgā slepkavas rokaspuiši.
ievedmuita Ievedmuitas maksājumi.
ievilkt Ievilkt puikam pa stilbiem.
cui Ikvienam sunim būtu jāiemācās saprast un paklausīt pamatkomandām "Sēdēt!", "Gulēt!", "Stāt!" un "Cui!".
brahmanisms Indijas tradicionālo reliģiju dēvē par brahmanismu vai hinduismu.
ekskursija Interesanta ekskursija pa Vidzemes baznīcām un muižām.
intuitīvs Intuitīvi apjaust patiesību.
intuitīvs Intuitīvi izjust uzticību.
nojaust Intuitīvi nojaust ko nelabu.
intuitīvists Intuitīvista Anrī Bergsona uzskati.
intuitīvs Intuitīvs protests.
muita Iziet cauri muitai.
izlēņot Izlēņot muižas zemi.
izlutis Izlutis puika.
puicisks Izturēties puiciski.
kazuistika Izvairīties no kazuistikas.
truisms Izvairīties recenzijā no truismiem.
vidiene Ja puisis nemeloja, tad tur [jūras piekrastē] dzīve bija pavisam citādāka nekā zemes vidienē.
savvaļnieks Jauks puika, tikai nedaudz savvaļnieks un pārāk daudz palaists.
narkokurjers Jaunais puisis bijis narkokurjers.
izrādīties Jaunais skolotājs izrādījās lādzīgs puisis.
jaunākais Jaunākais no puikām.
paipuisītis Jaunākajās klasēs viņš bija pozitīvs paipuisītis.
strups Jauniete mēģināja kopā ar puišiem padzenāt bumbu, taču strupajai resnulei tā nebija īstā spēle.
sprauns Jauns un sprauns puisis.
kazuistika Jezuītu kazuistika.
tantrisms Joprojām notiek strīdi par to, vai tantrisms sākotnēji izveidojās budismā vai hinduismā.
kazuistika Juridiska kazuistika.
apliecinājums Kā mīlestības apliecinājumu puisis uzdāvināja meitenei gredzenu.
stīvēties Kad jāiet ārsta kabinetā, puika stīvējas, negrib iet.
pievilkties Kad puisis izgāja no veikala, pie viņa pievilkās izkaltis večuks.
piecīši Kādai mātei piedzimuši piecīši – trīs meitenes un divi puikas.
puika Kaķene ar trim kaķu puikām.
pluinīt Kaķēns pluina dzijas kamolu.
kalpot Kalpot bankā, muitā, pastā.
kalpot Kalpot muižā.
kauslīgs Kauslīgs puika.
kaut Kaut puiku par nedarbiem.
kauties Kauties ar kaimiņu puikām.
kompleksains Kautrīgs un kompleksains puisis.
kazuistisks Kazuistiskas normas.
kazuistisks Kazuistisks kodekss.
klačoties Klačoties par modi un puišiem.
dzimtmuiža Kleistu muiža bijusi liela dzimtmuiža.
puika Ko no tā puikas var gaidīt?
nopluinīt Kokiem visas lapas nopluinītas.
pienapuika Konkursā piedalījās nebūt ne pienapuikas, bet īsti vīri labākajos gados.
kontinuitāte Kontinuitātes trūkums.
kontinuitīvs Kontinuitīvs process.
stiprināties Kopā strādājot, pārvarot grūtības, stiprinājās puišu raksturs.
suiti Kopš atgriešanās katoļticībā, 1632. gadā, suiti ir ieguvuši savu īpašu katolisku identitāti, ar kuru lepojas arī šodien.
mājskolotājs Kr. Barons bija muižnieka Stankeviča bērnu mājskolotājs.
kronis Kroņa muiža.
ierukšķēties Kuilis ierukšķas.
kuilis Kuiļa gaļa.
pauti Kuiļa pauti.
nolīst Kur tas puika ir nolīdis?
pagauss Kustībās pagauss puisis.
lācīgs Lācīgs puisis.
puika Lāga puika.
lāga Lāga puisis.
pakaitināt Lai meiteni pakaitinātu, puisis dejoja ar citām.
paālēties Lai taču puikas paālējas!
lamzacīgs Lamzacīgs puisis.
struktūra Latvijas galvenā kontrabandas apkarošanas struktūra ir Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde.
lempīgs Lempīgs puisis.
paipuisītis Lēns un mierīgs paipuisītis.
aleja Līdz muižai varēja aizbraukt pa ēnainu aleju.
kuitala Lielā kuitala.
lielacains Lielacains puisēns.
jel Ļauj jel puikam paēst!
mācītājmuiža Mācītājmuižas ēkas.
muita Maksāt muitu.
malacis Malači, puiši!
rimties Māmiņas mierināts, puisēns rimstas.
noganīt Mamma nevar divus puikas noganīt.
suiti Mana māte ir suitiete.
uzlūgt Mani uzlūdz stalts puisis.
bērndārznieks Mans puika nu ir bērndārznieks.
kreņķi Mātei ar puiku bija lieli kreņķi.
matrikulēt Matrikulēts muižnieks.
aiztuntuļot Mazais puisītis aiztuntuļo līdz durvīm.
razbainieks Mazais puišelis ir pamatīgs razbainieks, vienmēr kaut ko izgudro, vienmēr ir stiķu pilns.
mazs Mazs puišelis.
medīt Medīt puišus.
aplīgot Meitas aplīgoja puišus.
kacināt Meitas kacina puišus.
apburt Meitene ar savu izskatu un uzvedību puisi apbūra.
sastīvināt Meitene pabužināja puiša sastīvināto matu ērkuli.
atdūdot Meitene puisim ko atdūdo.
snauduļot Meitene snauduļo puisim uz pleca.
mīlēt Meitene un puisis viens otru mīlēja.
piekantēties Meitenei nopietni piekantējies kāds puisis.
uzrasties Meitenei uzradies cits puisis.
vilināt Meitenes acis un augums puisi vilināja.
iekarsēt Meitenes atturība puisi iekarsē.
puicisks Meitenes uzvedība ir puiciska.
puskuitala Melnā puskuitala.
melnīgsnējs Melnīgsnēji puiši.
nokutināt Meža meitas nokutina puisi līdz nāvei.
iezt Mežakuilis dusmīgi iež ilkņus.

ui citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV