Paplašinātā meklēšana
Meklējam smēķēt.
Atrasts vārdos (15):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (37):
- aizsmēķēt Aizdedzināt, aizkvēlināt (papirosu, cigareti u. tml.) smēķēšanai; iesākt smēķēt.
- uzraut dūmu aizsmēķēt, smēķēt.
- uzvilkt dūmu aizsmēķēt, smēķēt.
- uzkūpināt Aizsmēķēt; uzsmēķēt.
- aizpīpēt Aizsmēķēt.
- iekūpināt Aizsmēķēt.
- nesmēķētājs Cilvēks, kam nav paraduma smēķēt.
- smēķētājs Cilvēks, kas smēķē; cilvēks, kam ir izveidojies paradums smēķēt.
- pusizsmēķēts Daļēji (apmēram līdz pusei) izsmēķēts.
- smēķēšana Darbība --> smēķēt.
- iesmēķēt Iesākt smēķēt; aizsmēķēt.
- izsmēķēties Ilgāku laiku, daudz smēķēt.
- nosmēķēt Izsmēķēt (ko) visu vai daļu (no tā).
- nopīpēt Izsmēķēt, nosmēķēt (ko, kādu tā daudzumu).
- izkūpināt Izsmēķēt.
- izkvēpināt Izsmēķēt.
- izpīpēt Izsmēķēt.
- izdegulis Izsmēķētās cigaretes gals.
- uzsmēķēt Neilgu laiku, arī reizēm smēķēt.
- nokūpināt Nosmēķēt.
- nopīpēties Nosmēķēties.
- papīpēt Pasmēķēt, uzsmēķēt.
- pakūpināt Pasmēķēt.
- sapīpēt Piesmēķēt (gaisu, telpu); sasmēķēt (2).
- sasmēķēt Piesmēķēt (ko, parasti gaisu).
- aizsmēķēt Piesmēķēt.
- sapīpēties Sasmēķēties.
- aktīvā smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piem., no cigaretes, pīpes.
- izsmēķēt Smēķēt un pabeigt smēķēt.
- vilkt dūmu smēķēt.
- pasīvā smēķēšana stāvoklis, kad cilvēks ir spiests elpot smēķētāju radītos dūmus.
- pelnutrauks Trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnu trauks.
- pelnu trauks trauks smēķētājiem pelnu nobirdināšanai un izsmēķu ielikšanai; pelnutrauks.
- sasmēķēt Uzsmēķēt kopā (diviem vai vairākiem).
- uzpīpēt Uzsmēķēt; arī smēķēt.
- ievilkt dūmu uzsmēķēt.
- sapīpēt Uzsmēķēt.
smēķēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV