Paplašinātā meklēšana
Meklējam slikti.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (86):
- rājiens Aizrādījums, arī nosodījums (piem., par slikti paveiktu vai nepaveiktu darbu, neatbilstošu uzvedību).
- pārēsties Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), justies slikti.
- regresija Atgriešanās agrākā attīstības stadijā; pasliktināšanās.
- pārspīlēt Atzīt (ko) par lielāku, nozīmīgāku, nekā tas ir patiesībā; atspoguļot, parādīt (ko) neatbilstoši īstenībai – pārāk labi vai pārāk slikti.
- apvidus automobilis automobilis, kas piemērots braukšanai pa sliktiem ceļiem vai pilnīgos bezceļa apstākļos.
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nīkuļot Būt tādam, kas darbojas slikti, nesekmīgi; neattīstīties.
- neģīmis Cilvēka seja, kad viņš slikti izskatās, pārvērsta sejas izteiksme (slikta garastāvokļa, alkohola reibuma u. tml. dēļ).
- nepraša Cilvēks, kam trūkst zināšanu, prasmes (piem., kā veikšanai); cilvēks, kas (ko) dara slikti, nemākulīgi.
- kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver parastā skaļuma runu.
- izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
- čūlāt Izdalot slapjumu, slikti degt.
- sabojāt Izjaukt, pasliktināt.
- samaitāt Izjaukt, pasliktināt.
- vājā vieta jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
- klāties plāni klāties slikti.
- pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piem., aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
- riebīgs Ļoti slikts, nepatīkams (par laika apstākļiem); tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laika apstākļi (par laikposmu).
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- glīzdains Neizcepies, slikti izrūdzis.
- izgāzties Nenokārtot pārbaudījumu; izdarot ko slikti, nemākulīgi, piedzīvot neveiksmi, kaunu.
- nelabi Nepatīkami, slikti.
- iziet plāni nepaveikties, beigties slikti.
- kritiens atpakaļ norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- aizklāt Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
- samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību).
- lejupeja Pakāpeniska (kā, piem., dzīves līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupslīde.
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, piem., ekonomiskās attīstības līmeņa) pazemināšanās, pasliktināšanās; lejupeja.
- degradācija Pakāpeniska pasliktināšanās; pagrimums.
- grimt Pakāpeniski nonākt kādos nevēlamos, nomācošos apstākļos; pakāpeniski pasliktināties.
- slīdēt Pakāpeniski pasliktināties (par apstākļiem, situāciju); nonākt arvien sliktākā (materiālā, sociālā u. tml.) stāvoklī.
- sabojāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- samaitāt Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
- pagrimt Panīkt, pasliktināties.
- bojāt Pasliktināt (piem., garastāvokli, attiecības).
- bojāt Pasliktināt, vājināt (piem., veselību, kāda orgāna darbību).
- saasināt Pasliktināt.
- bojāties Pasliktināties (piem., par garastāvokli, attiecībām).
- maitāties Pasliktināties, bojāties.
- bojāties Pasliktināties, vājināties (piem., par veselību, kāda orgāna darbību).
- iet uz leju pasliktināties.
- iet uz slikto pusi pasliktināties.
- saasināties Pasliktināties.
- zust Pasliktināties.
- krīze Pavērsiens akūtas slimības gaitā – izveseļošanās vai bīstamas pasliktināšanās sākums.
- regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; atgriešanās zemākā attīstības līmenī; pasliktināšanās.
- vājredzība Redzes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks gandrīz neuztver vizuālu informāciju.
- šļaugana dūša saka, ja jūtas slikti, ja ir slikta dūša.
- cik garš, tik plats saka, ja kas ir vienlīdz labi vai slikti, ja, rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts nemainās.
- kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti.
- iet kā pa elli Saka, ja klājas ļoti slikti.
- gaiss sabiezē saka, ja stāvoklis, situācija pasliktinās.
- turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
- uz slikto pusi tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
- uz ļauno pusi tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
- leja Tā, ka pasliktinās, kļūst sliktāk.
- lejup Tā, ka pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
- vienkāršs Tāds, kam nav īpašu privilēģiju, izcila stāvokļa, arī samērā slikti situēts; tāds, kas nav augstprātīgs, iedomīgs.
- kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies.
- vājš Tāds, kas (ko) veic slikti, neapmierinoši, ir nemākulīgs, neizdarīgs, arī ar zemu kvalifikāciju.
- nīkulīgs Tāds, kas darbojas slikti, nesekmīgi; tāds, kas neattīstās, netiek attīstīts.
- neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts slikti, ne tā, kā vajadzētu būt.
- mazzināms Tāds, kas ir maz, slikti zināms.
- vājš Tāds, kas ir nepietiekams, slikti nodrošina, veicina (kā) darbību, eksistenci (par psihi, tās funkcijām, arī spējām).
- mazpamatots Tāds, kas ir slikti, vāji pamatots.
- vājš Tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs, arī, piem., slimības novārdzināts; tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, arī ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
- vājš Tāds, kas ir vārgs, trausls, nenobriedis, slikti attīstījies (par augiem, to daļām).
- lejupslīdošs Tāds, kas pasliktinās, regresē; lejupejošs.
- lejupejošs Tāds, kas pasliktinās.
- dielektrisks Tāds, kas slikti vada elektrisko strāvu; saistīts ar dialektriķi, tam raksturīgs.
- neprasmīgs Tāds, kas slikti, nemākulīgi, bez pietiekamas prasmes (ko) dara, veic.
- neprasmīgs Tāds, ko dara, veic slikti, nemākulīgi, bez pietiekamas prasmes.
- ņerga Tas (cilvēks vai mājdzīvnieks), kas maz, slikti ēd.
- lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
- nīkuļot Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā (par augiem, to daļām, arī augu kopumu).
- nīkt Vāji attīstīties, slikti augt un pamazām iet bojā.
- dielektriķis Viela, kas slikti vada elektrisko strāvu un kurā var pastāvēt elektriskais lauks.
- ciest Zaudēt kvalitāti; pasliktināties.
- regresēt Zaudēt pozitīvās īpašības, pasliktināties, kļūt sliktākam.
- deģenerēties Zaudēt raksturīgās (bioloģiskās) īpašības; pasliktināties no paaudzes uz paaudzi.
slikti citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV