Paplašinātā meklēšana
Meklējam sen.
Atrasts vārdos (120):
- sen:1
- sen-:1
- sens:1
- nesen:1
- pasen:1
- senāk:1
- senča:1
- senči:1
- ausene:1
- disene:1
- esence:1
- izsens:1
- nesens:1
- pasens:1
- rasene:1
- senāts:1
- senils:1
- balsene:1
- basenes:1
- ģipsene:1
- izsenis:1
- ksendzs:1
- ksenons:1
- lapsene:1
- mūžsens:1
- nāsenis:1
- nesenīt:1
- palsens:1
- senatne:1
- seniors:1
- senisks:1
- senjora:1
- senjors:1
- senjors:2
- senkaps:1
- senleja:1
- sensens:1
- sensors:2
- sensors:1
- sentavo:1
- sentēvi:1
- sisenis:1
- trīsene:1
- trusene:1
- arsenāls:1
- konsenss:1
- krosenes:1
- mēnesene:1
- nesenējs:1
- nonsenss:1
- sausenis:1
- senators:1
- sendvičs:1
- sengadus:1
- senitāļi:1
- senlaiki:1
- senprūši:1
- sensenis:1
- sensibls:1
- senslāvi:1
- sensuāls:1
- sentence:1
- senvārds:1
- senvieta:1
- sirmsens:1
- sirsenis:1
- trusenes:1
- džinsenes:1
- inkasents:1
- pirmsenči:1
- senatnīgs:1
- sendienas:1
- sendienis:1
- senebreji:1
- sengrieķi:1
- sengultne:1
- senieleja:1
- senjorita:1
- senkrasts:1
- senlaikus:1
- senraksts:1
- sensācija:1
- sensitīvs:1
- tenisenes:1
- kursenieki:1
- sengaidīts:1
- senilitāte:1
- senlaicīgs:1
- senpilsēta:1
- sensorisks:1
- sentiments:1
- senvēsture:1
- uzbalsenis:1
- zāģlapsene:1
- asenizācija:1
- asenizators:1
- ekstrasenss:1
- interesents:1
- konsensuāls:1
- ksenofobija:1
- kvintesence:1
- senegālieši:1
- senlatvieši:1
- sensuālisms:1
- spožlapsene:1
- šķērsenisks:1
- tīkllapsene:1
- racējlapsene:1
- senaizmirsts:1
- sensacionāls:1
- sensibilizēt:1
- sentimentāls:1
- smilšlapsene:1
- sensibilitāte:1
- sensitivitāte:1
- sensomotorisks:1
- sensibilizācija:1
- sensibilizators:1
- sentimentālisms:1
- sentimentalitāte:1
Atrasts etimoloģijās (176):
- No senaugšvācu narro. (šķirklī nerrs)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī tulks)
- No grieķu ous (ōtos) 'auss', rhis (rhinos) 'deguns', larynx (laringos) 'balsene'. (šķirklī otorinolaringoloģija)
- No vācu Chemie (senāka forma Chymie), kam pamatā grieķu chēmia, chēmeia 'metālu sakausēšanas māka'. (šķirklī ķīmija)
- No senkrievu божница 'dievnams'. (šķirklī baznīca)
- No franču risque, itāļu risco 'briesmas' (senitāļu ris(i)co 'zemūdens klints'). (šķirklī risks)
- No senkrievu дума 'doma, uzskats, prāts'. (šķirklī doma)
- No senkrievu усъ 'ūsa, bārda'. (šķirklī ūsas)
- No sengrieķu filozofa Platona vārda. (šķirklī platonisks)
- No senebreju tōrāh 'priekšraksts'. (šķirklī Tora)
- No franču sensationnel, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensacionāls)
- No viduslaiku latīņu sensitivus. (šķirklī sensitīvs)
- No latīņu sensualis 'juteklisks'. (šķirklī sensuāls)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams'. (šķirklī adiabātisks)
- No sengrieķu adiabatos 'nepārvarams, necaurejams'. (šķirklī adiabāta)
- No grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhajs)
- No vācu hasen. (šķirklī āzēt)
- No senās zviedru tirdzniecības pilsētas Birkas nosaukuma vai krievu берковец. (šķirklī birkavs)
- No latīņu Cerberus, grieķu Kerberos (sengrieķu mitoloģijā tā sauca suni, kas sargāja ieeju pazemes valstībā). (šķirklī cerbers)
- No angļu doula, kam pamatā sengrieķu doulah 'verdzene'. (šķirklī dūla)
- No grieķu satrapēs, kam pamatā senpersiešu vārds. (šķirklī satraps)
- No latīņu senior 'vecāks, vecākais'. (šķirklī senjors)
- No baltvācu hosen, kam pamatā viduslejasvācu hosen 'zeķes, bikses'. (šķirklī ūzas)
- No senslāvu grivna. (šķirklī hrivna)
- Pēc norvēģu daiļslidotāja Aksela R. Paulsena vārda. (šķirklī aksels)
- No grieķu allēlouia, senebreju hallūyāh 'lai slavēts Dievs'. (šķirklī aleluja)
- No latīņu antiqua 'senlaiku'. (šķirklī antīkva)
- No latīņu antiquarius 'senlietu mīļotājs'. (šķirklī antikvārs)
- No franču archaïsme, kam pamatā grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arhaisms)
- No grieķu archaios 'sens, senlaiku'. (šķirklī arheo-)
- No grieķu archaiologia 'stāsts par senatni'. (šķirklī arheoloģija)
- No franču arsenal, kam pamatā arābu dārssinā'a 'darbnīca'. (šķirklī arsenāls)
- No vācu Arsen, kam pamatā grieķu arsēn 'vīriešu, spēcīgs'. (šķirklī arsēns)
- No senebreju Bābel, kam pamatā akadiešu bāb ili 'dieva vārti'. (šķirklī Bābele)
- No vācu Bastard, kam pamatā senfranču bastard, viduslaiku latīņu bastardus. (šķirklī bastards)
- No viduslejasvācu basūne, senfranču buisine, kam pamatā latīņu būcina 'signāla rags'. (šķirklī bazūne)
- No senebreju behēmot. (šķirklī behemots)
- No lejasvācu, no sensakšu bikeri vai bikarr, kam pamatā latīņu bacar 'vīna muca'. (šķirklī biķeris)
- No latīņu cynicus, grieķu kynikos, kam pamatā kyōn (kunos) 'suns' (sengrieķu ciniķu iesauka). (šķirklī cinisms)
- Vārds, ko tautasdziesmu apzīmēšanai ieteicis H. Visendorfs žurnāla "Austrums" 1983. gada 7. numurā. Kr. Barons to pieņēma, ietverdams šo vārdu sava tautasdziesmu krājuma "Latvju dainas" nosaukumā. (šķirklī daina)
- No latīņu decanus 'desmit cilvēku grupas vadītājs' (senās Romas armijā 'desmit kareivju priekšnieks'). (šķirklī dekāns)
- No grieķu dysenteria. (šķirklī dizentērija)
- No grieķu dōrikos 'senās Grieķijas doriešu ciltīm raksturīgs'. (šķirklī dorisks)
- No latīņu extra 'ārpus; bez tam' un sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī ekstrasenss)
- Pēc sengrieķu filozofa Epikūra (Epikuros) vārda. (šķirklī epikūrisms)
- No franču essence, kam pamatā latīņu essentia 'būtība'. (šķirklī esence)
- No Färöer, kam pamatā senislandiešu faer 'aita', öer 'salas'; 'aitu salas'. (šķirklī farēri)
- No grieķu pharisaioi, kam pamatā senebreju pārūš 'atdalīts, atsevišķs'. (šķirklī farizejs)
- No latīņu Fauna, seno romiešu mežu un lauku dievietes Faunas vārda. (šķirklī fauna)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēnis)
- Aizguvums no senkrievu valodas. (šķirklī gavēt)
- Atvasinājums no sena īpašības vārda gliems 'lipīgs, gluds'. (šķirklī gliemene)
- No latīņu Goliath, kam pamatā senebreju golyat. (šķirklī Goliāts)
- No viduslejasvācu, vidusaugšvācu hanse 'tirgotāju biedrība', kam pamatā senaugšvācu hansa 'karadraudze'. (šķirklī Hanza)
- No grieķu hypochondrion 'paribe' (senāk uzskatīja, ka šajā ķermeņa daļā ir slimības perēklis). (šķirklī hipohondrija)
- No grieķu hystera 'dzemde' (senos laikos histēriju uzskatīja par dzemdes saslimšanas sekām). (šķirklī histērija)
- No senkrievu крьстити, krievu крестить. (šķirklī kristīt)
- Vārds ienācis 19. gs. 90. gados senākā apzīmējuma ilgošanās vietā, plašāk ieviesies ar Raiņa dzeju. (šķirklī ilgas)
- No senebreju ibhrī 'kāds no pretējā krasta, iebraucējs'. (šķirklī ivrits)
- No seno romiešu dievības Janusa vārda, kam bija divas sejas (viena vērsta uz pagātni, otra – uz nākotni, simbolizējot visa sākumu un beigas). (šķirklī janvāris)
- No senebreju jehowā 'jūdu dievs'. (šķirklī jehovieši)
- No latīņu iubilacus (annus) 'jubilejas gads', kam pamatā senebreju yôvēl 'auna raga taure', ar kuru tika pasludinātas svinības. (šķirklī jubileja)
- No Romas imperatora Jūlija Cēzara vārda, kam par godu tika pārsaukts seno romiešu piektais mēnesis (kvintili). (šķirklī jūlijs)
- No seno romiešu dievietes, precēto sieviešu aizbildnes Junonas vārda. (šķirklī jūnijs)
- No latīņu cabala, cabbala, kam pamatā senebreju kabbalah 'tradīcija'. (šķirklī kabala)
- No latīņu camelus, grieķu kamēlos, kam pamatā senebreju gāmāl. (šķirklī kamielis)
- Aizguvums no viduslejasvācu kopper (vācu kupfer), kam pamatā latīņu cuprum (pēc Kipras salas nosaukuma, kur senatnē ieguva daudz vara). (šķirklī kapars)
- No senebreju qarā'îm 'rakstu pratēji'. (šķirklī karaīmi)
- No itāļu quarantina '40 dienas' (šādu stāvēšanas laiku pirms ienākšanas Itālijas ostās senāk noteica kuģiem, lai noskaidrotu, vai nav mēra slimnieku). (šķirklī karantīna)
- No vācu Karat, itāļu carato, kam pamatā arābu valodas vārds. Cilme tiek saistīta ar Vidusjūras apgabalā augošās ceretonijas [Ceratonia] pākšu sēklām, kas ilgi saglabā savu svaru un senatnē lietotas par atsvariem. (šķirklī karāts)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) no senkrievu хоругы. (šķirklī karogs)
- No angļu clown ('zemnieks, lempis, muļķis' senajā angļu teātrī, kam pamatā latīņu colonus 'zemnieks, kalps'). (šķirklī klauns)
- No vācu knicksen. (šķirklī kniksēt)
- No vācu knipsen. (šķirklī knipsēt)
- No latīņu consensus 'piekrišana, vienprātība'. (šķirklī konsenss)
- Sens aizguvums (pirms 13. gs.) – no senkrievu кумъ (krievu кум). (šķirklī kūms)
- No franču quintessence, kam pamatā viduslaiku latīņu quinta essentia 'piektā būtība' (antīkajā filozofijā piektais elements bija ēters – blakus četriem zemes elementiem – ūdenim, zemei, ugunij, gaisam). (šķirklī kvintesence)
- No vācu Cherub, Kerub, kam pamatā latīņu cherub, senebreju kerûb. (šķirklī ķerubs)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene'. (šķirklī laringīts)
- No grieķu larynx (laryngos) 'balsene' un skopein 'skatīties'. (šķirklī laringoskopija)
- Pamatā apvidvārds leitis, kas ir senāka forma nekā lietuvietis. J. Endzelīns šo vārdu ieteicis lietot literārajā valodā bez stilistiskiem ierobežojumiem, kā, piemēram, folklorā, tomēr mūsdienās tam ir nedaudz nievājoša stilistiski ekspresīva nokrāsa. (šķirklī leiši)
- No senebreju īpašvārda Lēwī 'Lēvijs'. (šķirklī levīts)
- No holandiešu loodsen 'vadīt kuģi'. (šķirklī locija)
- No vācu Lisene. (šķirklī lizēna)
- No vācu losen. (šķirklī lozēt)
- No senebreju mazah 'neraudzēts plācenis'. (šķirklī maca)
- No itāļu malaria, mala aria 'slikts gaiss', jo senāk domāja, ka slimību rada slikts gaiss purvainās vietās. (šķirklī malārija)
- Kalks no latīņu ignis fatuus. Nosaukums cēlies senu ticējumu dēļ, ka maldugunis klejo no vienas vietas uz otru, maldinādamas vēlus gājējus. Tomēr īstenībā malduguns nepārvietojas. Klejošanas iespaids varēja rasties tādēļ, ka vienā vietā liesmiņa izdziest, bet tūlīt iedegas jauna. (šķirklī malduguns)
- No franču maréchal, vācu Marschall, kam pamatā senaugšvācu marahscalc 'staļļmeistars'. (šķirklī maršals)
- No senebreju māšîaḥ 'svaidītais' (grieķu atveidojumā messias). (šķirklī mesija)
- No senkrievu мятель, kam pamatā latīņu mantellum 'apmetnis'. (šķirklī mētelis)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar kuru senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūra)
- No senkrievu мыто 'nodeva, nodoklis'. (šķirklī muita)
- No vācu Mukeisen. (šķirklī mūķīzers)
- Pēc sengrieķu mīta varoņa Narcisa vārda. (šķirklī narcisms)
- Aizguvums no senkrievu ножь (K. Karulis). (šķirklī nazis)
- No vācu Nephrit, kam pamatā grieķu nephros 'niere' (senatnē nefrītam piedēvēja nieru slimību ārstēšanu). (šķirklī nefrīts)
- No angļu nonsense. (šķirklī nonsenss)
- No senskandināvu norn. (šķirklī nornes)
- No latīņu november (novem 'deviņi'), jo senajiem romiešiem novembris bija devītais kalendāra mēnesis. (šķirklī novembris)
- No grieķu Odysseia – episka sengrieķu poēma par Itakas valdnieka Odiseja (Odysseus) piedzīvojumiem mājupceļā no Trojas. (šķirklī odiseja)
- No latīņu october (mensis) 'astotais (mēnesis)', jo seno romiešu kalendārā līdz Cēzara reformai tas bija astotais mēnesis. (šķirklī oktobris)
- No franču orchestre, kam pamatā grieķu orchēstra 'laukums, uz kura darbojās koris sengrieķu teātrī'. (šķirklī orķestris)
- No grieķu palaios 'sens' un antropoloģija. (šķirklī paleoantropoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un botānika. (šķirklī paleobotānika)
- No vācu Paläozän, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un kainos 'jauns'. (šķirklī paleocēns)
- No vācu Paläogen, kam pamatā grieķu palaios 'sens' un genos 'izcelsme'. (šķirklī paleogēns)
- No grieķu palaios 'sens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī paleogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un geōgraphia 'zemes apraksts'. (šķirklī paleoģeogrāfija)
- No grieķu palaios 'sens' un lithos 'akmens'. (šķirklī paleolīts)
- No grieķu palaios 'sens', on (ontos) 'esošais' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī paleontoloģija)
- No grieķu palaios 'sens' un zōē 'dzīvība'. (šķirklī paleozojs)
- No grieķu palaios 'sens' un zooloģija. (šķirklī paleozooloģija)
- No sengrieķu dievietes Panacejas (grieķu Panekeia 'visu dziedinoša') vārda. (šķirklī panaceja)
- No grieķu panikos, kam pamatā personvārds Pāns – sengrieķu dievs, kas ar savu izskatu baidījis cilvēkus. (šķirklī panika)
- No latīņu Paeonia, grieķu paiōnia (pēc sengrieķu mitoloģijas personāža – dievu ārsta Paiona – vārda). (šķirklī peonija)
- No senaugšvācu piligrim, itāļu pellegrino. (šķirklī piligrims)
- No senkrievu мята, kam pamatā latīņu mentha 'piparmētra'. (šķirklī piparmētra)
- No senkrievu пирогъ. (šķirklī pīrāgs)
- No grieķu Pleiades 'Plejādes' (tā sengrieķu mitoloģijā sauca septiņas titāna Atlanta meitas, kuras pēc nāves Zevs pārvērta zvaigznēs). (šķirklī plejāde)
- No senkrievu пудъ. (šķirklī pods)
- No krievu прапорщик, kam pamatā senslāvu прапор 'karogs'. (šķirklī praporščiks)
- No franču presénter, kam pamatā latīņu praesentare 'parādīt'. (šķirklī prezentēt)
- No angļu present 'dāvana'. (šķirklī prezents)
- No vācu Prinz, senfranču prince, kam pamatā latīņu princeps 'pirmais'. (šķirklī princis)
- No senebreju rabbi 'mans skolotājs'. (šķirklī rabīns)
- No vācu Rasen 'mauriņš'. (šķirklī rāze)
- No latīņu representatio. (šķirklī reprezentācija)
- No franču représenter, kam pamatā latīņu repraesentare 'skaidri iztēloties'. (šķirklī reprezentēt)
- No vācu Riesenschnauzer (riesen 'milzīgs'). (šķirklī rīzenšnaucers)
- No vācu Rosenkreuzer (Rose 'roze' un kreuz 'krusts'). (šķirklī rozenkreicieši)
- No senskandināvu rūn 'noslēpums'. (šķirklī rūnas)
- No latīņu sabbatum, kam pamatā senebreju šabbāt (šāvat 'atpūsties'). (šķirklī sabats)
- No senskandināvu saga 'vēstījums'. (šķirklī sāga)
- No latīņu senator (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senators)
- No latīņu senilis (senex 'sirmgalvis'). (šķirklī senils)
- No latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī seniors)
- No latīņu senatus 'vecajo padome' (senex 'vecs vīrs, sirmgalvis'). (šķirklī senāts)
- No franču sensation, kam pamatā latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensācija)
- No latīņu sensibilis 'ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilitāte)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizācija)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibilizators)
- No latīņu sensus 'jūtas, sajūta'. (šķirklī sensitivitāte)
- No latīņu sensibilis 'jutīgs, ar jutekļiem uztverams'. (šķirklī sensibls)
- No franču sensualisme, kam pamatā latīņu sensualis 'juteklisks'. (šķirklī sensuālisms)
- No vācu Sentenz, kam pamatā latīņu sententia 'uzskats, spriedums, doma'. (šķirklī sentence)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentālisms)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentiments)
- No latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensorisks)
- No latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensors)
- No franču sentiment 'jūtas'. (šķirklī sentimentāls)
- No franču syénite, kam pamatā grieķu Syēnē (pēc senēģiptiešu pilsētas Sunas (tagad Asuāna) nosaukuma, kur šāds minerāls sākotnēji iegūts). (šķirklī sienīts)
- Pēc vissenāko Velsas iedzīvotāju silūru nosaukuma. (šķirklī silūrs)
- No itāļu signore 'kungs', kam pamatā latīņu senior 'vecāks; vecāks cilvēks'. (šķirklī sinjors)
- No senskandināvu skald. (šķirklī skalds)
- No vācu Slawe, latīņu Sclavus, Slavus, senslāvu slovene. (šķirklī slāvi)
- No latīņu stola, sengrieķu stolē 'apģērbs'. (šķirklī stola)
- No senebreju šātān. (šķirklī šaitans)
- No senebreju šeqel 'svērt'. (šķirklī šekelis)
- No franču tabouret, kam pamatā senfranču tabour 'bungas'. (šķirklī taburete)
- No senebreju talmūd 'mācība'. (šķirklī Talmūds)
- No sengrieķu topos 'vieta, apvidus' un onyma 'vārds, nosaukums'. (šķirklī toponīms)
- No senkrievu божиться 'piesaukt Dieva vārdu, dievoties'. (šķirklī bažīties)
- No angļu presentation, latīņu praesentatio 'priekšā stādīšana'. (šķirklī prezentācija)
- No vācu Szepter, kam pamatā latīņu sceptrum, sengrieķu skēptron 'zizlis'. (šķirklī scepteris)
- No angļu sensor, kam pamatā latīņu sensus 'sajūta'. (šķirklī sensors)
- No senkrievu valodas скупь. (šķirklī skopiķis)
- No sengrieķu zōon 'dzīvnieks' un grieķu benthos 'dziļums'. (šķirklī zoobentoss)
- No senskandināvu vađmāl 'rupjš vilnas audums'. (šķirklī vadmala)
- No senslāvu вет- 'padome', krievu Вече. (šķirklī veče)
- No krievu вепрь, senslāvu veprъ 'mežakuilis'. (šķirklī vepris)
- No senskandināvu vikingr. (šķirklī vikingi)
- No vācu Sims, senaugšvācu simizstein 'rievains akmens'. (šķirklī zimze)
- No sengrieķu zōon 'dzīvnieks'. (šķirklī zoo-)
- No angļu jury, senfranču jurée 'zvērests; iztaujāšana'. (šķirklī žūrija)
- No itāļu miniatura, kam pamatā latīņu minium 'cinobrs, mīnijs', ar ko senatnē izkrāsoja sākumburtus rokraksta grāmatās. (šķirklī miniatūrs)
Atrasts normatīvajos komentāros (7):
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistisks), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
- Nav vēlams apstākļa vārdu atpakaļ lietot ar nozīmi 'iepriekš, senāk', piem., trīs gadus atpakaļ, neilgi atpakaļ. Šādā nozīmē pareizāk lietot apstākļa vārdu pirms: pirms trim gadiem, pirms neilga laika. (šķirklī atpakaļ)
- Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar eu- (euharistija), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas eu- ar divskani ei- ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
- Sieviešu dzimtes forma šā auga nosaukumā ieviesta samērā nesen – 20. gs. 80. gados, līdz tam lietoja vīriešu dzimtes formu granāts, ar to apzīmējot gan augu, gan augli. Tomēr praksē sieviešu dzimtes formu nelieto. (šķirklī granāta)
- Sākotnēji šis aizguvums bija nelokāms, dažas vienskaitļa locījumu formas iegūtas pavisam nesen. (šķirklī karaoke)
- Reliģiskajā literatūrā sastopams šā auga senākais nosaukums eļļas koks. (šķirklī olīvkoks)
- Latviešu valodā nereti sastopams lietvārda senjors lietojums ar lietvārda seniors nozīmi, tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī senjors)
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (200):
- Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
- prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
- prātula Aforisms, sentence.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
- superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
- rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
- upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
- upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
- tribūns Amatpersona senajā Romā.
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
- manuskripts Ar roku rakstīts (sens) teksts.
- restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
- patriciāts Aristokrātisko dzimtu kopums (senajā Romā).
- abaks Aritmētiskiem aprēķiniem paredzēts četrstūrains dēlītis ar joslām un pārbīdāmiem kauliņiem; skaitīkļi (senajā Grieķijā, Romā).
- lode Artilērijas šāviņš lodes formā (senajiem lielgabaliem).
- līnija Asinsradniecības saitēm saistīts senču un pēcnācēju secīgs kopums.
- ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
- dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
- dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
- spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
- jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
- papiruss Augs (niedre), no kura stiebriem (piem., senajā Ēģiptē) izgatavoja materiālu rakstīšanai.
- maģistrāts Augsta amatpersona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
- prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
- senāts Augstākā valsts padome senajā Romā.
- kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
- laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
- neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
- laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
- ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
- krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
- gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
- kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
- foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
- vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
- sasaldināt Būt par cēloni, ka (kas) kļūst sentimentāls, samākslots.
- esence Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
- pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
- jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
- jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
- pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
- beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
- atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
- jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
- jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
- jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
- jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
- jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
- jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
- jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
- jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
- asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
- sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt; pastiprināta organisma jutība.
- žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
- Urāns Debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
- elpošanas ceļi deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
- balss saites divas balsenē esošas gļotādas krokas, kurām vibrējot, rodas skaņas.
- jumis Druvu auglības dievība seno latviešu mitoloģijā.
- Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
- totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
- kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
- senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
- maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
- elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
- traheja Elpošanas orgāns, kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām, elpvads.
- sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
- paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
- hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
- sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi.
- nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
- patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
- triba Ģinšu un cilšu savienība (senajā Romā).
- stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
- pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
- aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
- pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
- iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- agrāk Iepriekš, senāk.
- vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
- šajās dienās Iepriekšējās dienās, pavisam nesen.
- dzeinis Ierīce (virvē iestiprināts dēlis un koka āķis), ko senāk lietoja kāpšanai bišu kokā.
- nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
- maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
- prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
- senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
- itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
- sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- lustrācija Īpaša šķīstīšanās ceremonija (senajā Romā).
- melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
- pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
- fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
- konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
- Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
- jaunizgudrojums Jauns, nesen radies izgudrojums.
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
- citkārt Kādreiz, senāk; dažreiz.
- jandāls Kadriļas tipa sena latviešu tautas deja.
- karagājiens Karadarbība, karošana (parasti senatnē, dodoties kājām kur tālu).
- leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
- karapulks Karaspēks (parasti senatnē).
- leģionārs Karavīrs (senajā Romā).
- valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas; arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- upurkoks Koks, pie kura senatnē veica upurēšanas darbības.
- konsulāts Konsulu valdīšanas laiks (piem., senajā Romā, Francijā).
- sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
- sendienis Kopš seniem laikiem; izsenis.
- eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
- krustabas Kristības (parasti pēc latviešu tautas senču paražām).
- kopti Kristīgie ēģiptieši, senās Ēģiptes iedzīvotāju pēcteči.
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
- plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
- veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
- liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
- romanizācija Latīņu valodas, romiešu kultūras un tradīciju ieviešana senās Romas provinču teritorijās.
- desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
- latifundija Liels privāts zemes īpašums (senajā Romā, mūsdienās – Latīņamerikas valstīs, Indijā, Pakistānā u. c.).
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
- lietuvji Lietuvieši (parasti runājot par Lietuvas senatni).
- panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
- sen senis ļoti sen, kopš seniem laikiem.
- nezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- nez kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
- sensenis Ļoti sen; no seniem laikiem.
- diez kad ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
- diezin kad Ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
- sirma senatne ļoti sena, tāla pagātne.
- aizlaiki Ļoti seni laiki; ļoti tāla senatne.
- aizmūžs Ļoti sens laiks; mūžība.
- pirmsplūdu Ļoti sens, ļoti vecs.
- aizmūžīgs Ļoti sens; mūžīgs.
- mūžsens Ļoti sens.
- sensens Ļoti sens.
- sirmsens Ļoti sens.
- pirmatne Ļoti tāla senatne; (kā) sākotne.
- atomisms Mācība (aizsākusies sengrieķu filozofu darbos) par to, ka matērija sastāv no atomiem.
- amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
- trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
- pasalds Mazliet sentimentāls, arī bezgaumīgs.
- pasaldens Mazliet sentimentāls.
- saldens Mazliet sentimentāls.
- saldsērīgs Mazliet sērīgs, skumjš; arī sentimentāls.
- bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
- satīrs Meža dievība, auglības dēmons sengrieķu mitoloģijā.
- Morfejs Miega un sapņu dievs (sengrieķu mitoloģijā).
- kohorta Militāra vienība senās Romas karaspēkā.
- teogonija Mīti par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
- senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
- atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
- zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
- tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
- šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
- plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
- neofīts Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
- aizgājējs Nesen mirušais.
- nesenīt Nesen.
- nesenējs Nesens.
- netāls Nesens.
- skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
- no mēra laikiem no ļoti seniem laikiem.
- no laika gala no paša sākuma; no seniem laikiem.
- čakona No senas spāņu dejas radies instrumentāls skaņdarbs polifonisku variāciju formā.
- papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
- sen- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
- vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
- pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no senākiem laikiem.
- sen- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
- arheo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar senatni.
- jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
- tik tikko Nupat; arī nesen.
- retors Orators; arī retorikas skolotājs (senajā Grieķijā, Romā).
- viņlaiki Pagājušais laikposms; samērā sens laikposms.
- paleocēns Paleogēna vissenākā epoha (pirms 67–58 milj. gadu).
- paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kurā pēta seno ģeoloģisko laikmetu augus.
- siekalains Pārāk jūtelīgs, sentimentāls.
- senāk Pārākā pakāpe --> sen.
Atrasts piemēros (200):
- šķērsenisks ..istabā .. Billes gulteli vajadzēja pagriezt šķērseniski, citādi nebija, kur likt.
- pusbībele ..man gribējās dabūt sen apsolīto pusbībeli. Vecmāte man teicās to dot, tiklīdz es mācēšot labi lasīt. Kas tur gan par skaistiem stāstiem esot, to es ne iedomāties nevarot.. Pusbībele esot svēta grāmata, un kaut kurš nejēga ap to vis nevarot smulēties.
- apsūbēt ..Rīgas seno torņu zaļgani apsūbējušās vara smailes.
- uzklupt ..skaudība, karsta un svilinoša, kas uzklupa kā žņaudzējs ik reizes, kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
- jūs "Nesen saņēmu Jūsu vēstuli."
- sveiciens "Sveiciens! Tik sen neesam tikušies!"
- senraksts 22. septembris ir diena, kad saskaņā ar senrakstu ziņām 1236. gadā notika Saules kauja.
- senleja Abavas senleja.
- sensibilitāte Ādas sensibilitāte.
- sensibilizācija Ādas sensibilizācijas problēmas.
- sensibilizators Ādas sensibilizators.
- palsens Aiz loga aust palsens rīts.
- senkaps Akmens krāvumu senkaps.
- stenoze Akūta balsenes stenoze.
- alveja Alveja ir unikāls augs, kas jau no seniem laikiem ir pazīstama ar savām dziednieciskajām spējām.
- ambra Ambra, kuru senatnē vērtēja daudz augstāk par zeltu, arī tagad skaitās īsts dārgums.
- antikvārs Antikvārs iegādājas senas un vērtīgas grāmatas.
- aplipt Ap ievārījuma burku aplipušas lapsenes.
- palsens Ap Kalna Spijēniem gaudoja salts ziemas vējš. Bez mitēšanās viņš dzenāja palseno sniegu pa sētu no vienas vietas uz otru.
- rasene Apaļlapu rasene.
- krosenes Apaut krosenes.
- nekropole Apbedījumi senās Ēģiptes nekropolēs.
- apglabāt Apglabāt senu draugu.
- lidināties Apkārt lidinās lapsenes.
- džinsenes Aplietas džinsenes.
- arsenāls Apsargāt arsenālu.
- palimpsests Ar īpašas tehnikas palīdzību apskatot kādu senu lūgšanu grāmatu, zem tās rakstu zīmēm atrasts raksts sengrieķu valodā, tā dēvētais Aristoteļa palimpsests.
- pazīties Ar Jāni pazīstamies jau krietni sen.
- apceļot Arheologi apceļoja visus senos pilskalnus.
- senkaps Arheologi atraduši senkapus.
- apbedījums Arheologu ekspedīcija devās pētīt senos latgaļu apbedījumus.
- arsenāls Ārstniecības līdzekļu arsenāls.
- asenizācija Asenizācijas darbi.
- senāts ASV senāta rezolūcija.
- senators ASV senatoru delegācija.
- nesenējs Atcerēties nesenējos notikumus.
- nesens Atcerēties neseno tikšanos.
- atcerēties Atcerēties senus notikumus.
- atdarīt Atdarīt seno pārestību.
- atdzemdināt Atdzemdināt senās tradīcijas.
- gudrība Atgādināt senu tautas gudrību.
- atkārtot Atkārtot sen zināmas lietas.
- nodrāzts Atkārtot sen zināmus, nodrāztus jokus.
- nekropole Atklāt senu nekropoli.
- atklāt Atklāt senu rakstības veidu.
- replika Atklāta senās koka pils replika.
- atminēt Atminēt senās rakstības noslēpumu.
- atminēties Atminēties senus notikumus.
- pusaizmirsts Atmiņā ataust seni, pusaizmirsti notikumi.
- uzplūst Atmiņā uzplūst senie notikumi.
- atmosties Atmodušās senās jūtas.
- atrakt Atrakt senu būvju atliekas.
- senkaps Atrakts senkaps ar sava laika ieročiem un rotām.
- attiekties Atrastās senlietas attiecas uz 12. gadsimtu.
- atmiņa Atsaukt atmiņā senās dienas.
- Fauns Auglības un ražības svētkus svinēja par godu Faunam, senās Romas zemkopības dievam.
- palāta Augstākās Tiesas sastāvā ir senāts un divas palātas – Civillietu tiesu palāta un Krimināllietu tiesu palāta.
- senators Augstākās tiesas senators.
- senāts Augstākās tiesas senāts izskata kasācijas sūdzības un protestus par apgabaltiesu nolēmumiem, kā arī ir vienīgā instance lietās par vairāku valsts iestāžu un amatpersonu lēmumiem.
- sedatīvs Baldriāns kopš izseniem laikiem pazīstams kā sedatīvs līdzeklis.
- balsene Balsenes iekaisums.
- iekaisums Balsenes iekaisums.
- vairogskrimslis Balsenes skeletu veido vairāki skrimšļi, lielākais no tiem ir vairogskrimslis.
- senkrasts Baltijas ledus ezera senkrasts.
- senvēsture Baltu tautu senvēsture.
- inkasents Bankas inkasents.
- bards Bardi savās dziesmās saglabāja tautas atmiņas par slaveno pagātni un senajām teiksmām.
- juniors Basketbola turnīrs junioriem un senioriem.
- piekārtot Baznīca savus svētkus piekārtoja senajiem pagānu svētkiem.
- svētums Baznīcas dziļumā atrodas kokgriezuma ietvars, kurā senāk glabājās svētums – brīnumdarītāja svētbilde.
- sensomotorisks Bērna attīstībā pirmais ir sensomotoriskais periods, kas ilgst no dzimšanas līdz aptuveni divu gadu vecumam.
- iekost Bērnam iekodusi lapsene.
- pēriens Bērnu disciplinēšanai skolā senāk izplatīts sods bija pēriens.
- sadzelt Bērnu sadzēla lapsene.
- sensibilitāte Bērnu sensibilitāte.
- seniors Bērziņš seniors vienmēr atbalsta dēla centienus.
- sentēvi Bībeles sentēvi Ābrahāms, Īzāks un Jēkabs.
- brīvkundze Brīvkundzes senči kādreiz dzīvoja Liepājā.
- senvieta Bronzas laikmeta senvieta.
- tīkllapsene Bumbieru tīkllapsene.
- burtot Burtot uzrakstu svešā valodā, senu rokrakstu.
- pazīstams Ceļteka ir sen pazīstams līdzeklis pret klepu.
- atdzīvināt Censties atdzīvināt atmiņā senos notikumus.
- senāts Cicerons ieguva ļoti labu izglītību, ilgu laiku mācījās retoriku un filozofiju, runāja tiesā, tautas sapulcē, Romas senātā.
- senjora Cienījama senjora.
- zaļoksns Cik viegli no koka atraisās lapa, kas nesen bija tik zaļoksna!
- cits Citi jau sen bija prom.
- civilizēt Civilizēt senās ģermāņu ciltis.
- pirmavots Daba jau izsenis uzskatīta par bērna domāšanas un valodas pirmavotu.
- šifrēšana Datu šifrēšana jeb kriptogrāfija ir viens no senākajiem informācijas slēpšanas veidiem.
- mēnesene Daudzgadīgā mēnesene.
- senvārds Daudzi senvārdi mūsdienu cilvēkam kļuvuši nesaprotami.
- kāmasūtra Daudzus gadsimtus jaunie mīlnieki smēlušies iedvesmu no senajiem kāmasūtras tekstiem.
- vecgultne Daugavas sengultne.
- stāvkrasts Daugavas senlejas stāvkrasti.
- senpilsēta Daugmales pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu, kapulauku ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem.
- sensitivitāte Daži medikamenti var paaugstināt ādas sensitivitāti.
- uzbalsenis Dažkārt uzbalsenis pietiekami labi neaizsedz balseni.
- disene Dejot disenē.
- patinēt Dekorācijas itin kā apsūbējušas, patinētas bronzas krāsā ar seno laiku smaržu.
- apmaldīties Domas apmaldījās senās atmiņās.
- ekstrasenss Doties pie ekstrasensa.
- sentimentāls Doties sentimentālā ceļojumā uz dzimteni.
- kodums Dundura, lapsenes kodums.
- sniegties Dzejas pirmsākumi sniedzas vairāk nekā tūkstoš gadus senā pagātnē.
- sensibls Dzejniece ir sensibla, neparasta būtne, prot glabāt jūtas ar visu miesu un dvēseli.
- pasens Dziedāt pasenas dziesmas.
- izlietot Dzintaru no seniem laikiem izlieto rotaslietu pagatavošanai.
- sensācija Dzīties pēc lētas sensācijas.
- senči Dzīvot pie senčiem.
- eiharistija Eiharistijas saistīšana ar upuri ir ļoti sena.
- senisks Ēkai ir senisks izskats.
- ekstrasenss Ekstrasensa dotības.
- sensors Elektroniskais sensors.
- sensibilizators Elpceļu sensibilizators ir viela, ko ieelpojot, var rasties paaugstināta elpceļu jutība.
- entomologs Entomologs dalījās savos novērojumos, minot, ka pērn pēdējās lapsenes manītas vēl 22. oktobrī.
- kumpt Es līdzīgs smēdei aukstai, kas izdzisusi sen, pie ceļa malas kumpst.
- pamēģināt Esmu ģitārists, rakstu mūziku, nesen arī pamēģināju rakstīt dziesmas.
- pazīt Ēteriskās augu eļļas pazina jau sirmā senatnē.
- esence Etiķa esence.
- etiķis Etiķa esence.
- atšķaidījums Etiķa esences atšķaidījums.
- sengultne Ezera sengultne.
- zaļumsvētki Ezermala izsenis bijusi studentu iecienīta zaļumsvētku vieta, kur svinēti Jāņi.
- sentiments Filmā nav ne kripatas sentimenta, tā ir pilna dzīves realitātes un skarbuma.
- filokartists Filokartists nesen savu pastkaršu kolekciju papildināja ar unikālu atradumu.
- kvintesence Filozofa uzskatu kvintesence.
- senāts Francijas senāts apstiprina jaunu likumu.
- šodien Gadskārtu nozīme senatnē un šodien.
- pārstundas Gaidu sen neredzētu draugu, nu jau pēc pārstundām viņš būs klāt.
- spindzēt Gaisā spindzēja lapsene.
- senlatvieši Galvenā nodarbošanās senlatviešiem bija zemkopība.
- dauzīties Gar loga rūtīm dauzījās lapsene.
- rasene Garlapu rasene.
- senieleja Gaujas senieleja.
- senleja Gaujas senleja.
- glabāt Glabāt senās tradīcijas.
- gleznains Gleznaina upes senleja.
- godāt Godāt senču tikumus.
- senatne Grāmatā atrodams interesants apraksts par baltu senatni.
- noderīgs Grāmata būs noderīgs palīgs un padomdevējs visiem interesentiem.
- senegālieši Grāmatā senegāliete Kadija stāsta par afrikāņu sieviešu dzīvi.
- viņš Gremdēties atmiņās par senām viņām dienām.
- savaņģot Grupā par bundzinieku savaņģoju senu klasesbiedru.
- ģeomorfologs Ģeomorfologu pētījumi par seno krastu veidojumiem.
- brīvpilsēta Hamburga ir sena ostas pilsēta un federālā zeme Vācijā, Elbas upes grīvā, netālu no tās ietekas Ziemeļjūrā.
- hei Hei, studenti un citi interesenti!
- landgrāfs Hesenes landgrāfs.
- pirmsenči Iedzīvotāju pirmsenči.
- traheja Ieelpotais gaiss no balsenes nonāk elpvadā jeb trahejā.
- prospekts Iepazīstināt interesentus ar topošās grāmatas prospektu.
- džinsenes Ieplēstas džinsenes.
- apmulst Ieraugot sen neredzēto draugu, meitene apmulst.
- reaģēt Ierīces sensori reaģē uz skaņu un kustību.
- iesparkšķēties Iesparkšķas lidojošais sisenis.
- kvintesence Impresionisma kvintesence ir gaisma, saule un to atdzīvinātā krāsa.
- sensācija Interneta sensācija.
- inuīti Inuīti senatnē pārtika no gaļas, zivīm un vasarā lasītām ogām.
- pamatstruktūra Ir labi saglabājusies senās pilsētas pamatstruktūra, kas sniedz priekšstatu par antīko apmetni.
- islāmfobija Islāmfobija uzskatāma par vienu no neiecietības veidiem līdzās ksenofobijai un antisemītismam.
- žvīgot It kā vēsma, pār druvām kas žvīgo, It kā vijole, raudāt kas sāk, – Jāņu vakars ar meijām un līgo Man no sendienām atmiņā nāk.
- nīderlandieši Izcilais nīderlandietis Vinsents van Gogs.
- izkvēpināt Izkvēpināt no virtuves lapsenes.
- slīpslāņojums Izmērīt seno straumju tecēšanas virzienu pēc slīpslāņojuma.
- izrakumi Izrakumos atrastās senlietas.
- izsaukt Izsaukt sensāciju, plašu rezonansi.
- izsens Izsenas tradīcijas.
- arsenāls Izteiksmes līdzekļu arsenāls.
- iztramdīt Iztramdītas lapsenes.
- saulgrieži Jāņi ir seni vasaras saulgriežu svētki.
- jāņogas Jāņogu zāģlapsene.
- tabakdoze Jau izsenis vīri tabaku glabājuši tabakdozēs.
- sen Jau ļoti sen, vēl pirms indiešiem un arābiem, maiji paredzēja saules un mēness aptumsumus.
- palīdzēt Jau no seniem laikiem ir zināms, ka humors palīdz tikt galā ar grūtībām.
- pasen Jau pasen radās doma par augļu dārza paplašināšanu.
- satupināt Jau sen bija laiks satupināt visus zagļus un krāpniekus.
- pieklāties Jau sen pieklātos doties prom.
- siekaloties Jau sen siekalojos gar fantastiskajām žaketītēm skatlogā un domāju, kur lai ņemu naudu.
- cerēties Jau sen viņi bija cerējušies.
- romieši Jau senās romietes plaši izmantoja dažādus kosmētiskos līdzekļus.
- vantūzs Jau sens, bet vēl labs vantūzs.
- iekodēt Jostas rakstu zīmēs iekodētā senču dzīvesziņa.
- nonsenss Juridisks nonsenss.
- klust Kā var .. uzplēst sen klusušu sāpi?
- saudzēt Kad pazudusi balss, vajag klusēt, lai saudzētu balseni.
- svilpot Kad senāk kuģi tika garām Kolkas ragam, tālāk brauca svilpodami.
- upurēt Kalnā upurēt senču dieviem.
- zvilnēt Kāpās zvilnēja nesen celts nams.
- karadraudze Karadraudzes senajā Krievzemē.
- sendvičs Karstie sendviči.
- kāst Kāst senčus.
- liedēt Katls liedēts pēc seniem rasējumiem.
- sentimentāls Kāzu kleitu nepārdošu, jo esmu sentimentāla un patīk šādas lietas glabāt.
- kodol- Kodolarsenāls.
- arsenāls Kodolieroču arsenāls.
- sudrablieta Kolekcionēt senas sudrablietas.
- konsenss Konsensa sasniegšana.
- konsenss Konsensa trūkums.
- konsensuāls Konsensuāls līgums.
- tradīcija Kopš seniem laikiem pastāv tradīcija, ka kristāmais kristību dienā tērpjas baltās drānās.
sen citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV