Paplašinātā meklēšana

Meklējam sen.

Atrasts vārdos (120):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

sen senis

Atrasts skaidrojumos (384):

Mārtiņi 10. novembris – diena, kas pēc seno latviešu gadskārtu ieražām tiek svinētas rudens darbu beigas un ziemas sākums.
prefektūra Administratīvā iedalījuma vienība (senajā Romā).
triba Administratīvi teritoriāls apgabals (senajā Romā).
prātula Aforisms, sentence.
mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
sendienas Agrākie, pagājušie laiki; tāla pagātne; senatne.
superstrāts Aizguvumu kopums, kas kādas teritorijas senāko vietējo iedzīvotāju valodā izveidojies ienācēju valodas ietekmē.
rūnakmens Akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
paleolīts Akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
upurakmens Akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
upurala Ala, kur senatnē veica upurēšanas darbības.
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pēta seno ģeoloģisko laikmetu cilvēkveidīgo būtņu atliekas.
satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
mistifikācija Apzināta maldināšana, arī krāpšana (piem., uzdodot viltojumu par senlaiku literāru darbu).
manuskripts Ar roku rakstīts (sens) teksts.
restaurācija Arhitektūras pieminekļu, mākslas darbu, seno rokrakstu u. tml. atjaunošana to sākotnējā veidā.
lode Artilērijas šāviņš lodes formā (senajiem lielgabaliem).
līnija Asinsradniecības saitēm saistīts senču un pēcnācēju secīgs kopums.
ģints Asinsradnieku grupa ar kopīgu senci (pirmatnējās kopienas iekārtā).
dzelonis Ass, smails orgāns (bites, lapsenes u. tml.) ķermeņa galā, ar kuru dzeļ.
dievturība Atjaunota seno latviešu pagāniskā reliģija, kas pamatojas uz latviešu folklorā izteiktajiem morāles principiem.
limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (augļu sulām, koncentrāta vai esencēm, cukura u. tml.), kas (rūpnieciski ražojot) parasti ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
solis Attālums, kāds, cilvēkam ejot, izveidojas starp kāju pēdām; sena garuma mērvienība – aptuveni 70–80 centimetri.
spartiskā audzināšana Audzināšanas sistēma senajā Grieķijā, Spartā (no 8. līdz 4. gadsimtam p. m. ē.) ar mērķi sagatavot fiziski attīstītus, valsts interesēm pilnīgi pakļautus karavīrus.
jumis Auglības spēka iemiesojums seno latviešu mitoloģijā – stiebru, lapu vai augļu saaugums (piem., divas kopā saaugušas vārpas).
maģistrāts Augsta amatpersona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
kurgāns Augsts uzbērums uz senlaiku kapa.
laringīts Balsenes gļotādas iekaisums.
neīstais krups balsenes iekaisums un pietūkums, nosprostojot elpošanas ceļus.
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu.
ādamābols Balsenes izcilnis kakla priekšpusē (vīriešiem).
krups Balsenes un trahejas iekaisums, ko pavada smags elpas trūkums (piem., slimojot ar difteriju).
gāmurs Balsenes vairogskrimšļa izliekums uz āru kakla priekšējā daļā.
kičs Banāls, saldi sentimentāls mākslas darbs, sadzīves priekšmets u. tml., kas domāts plašam patērētāju lokam ar neizsmalcinātu gaumi.
foliants Bieza, liela formāta (parasti sena) grāmata.
vizulis Bieži sastopams daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs ar apaļīgām, nokarenām vārpiņām; trīsene; trīsenīte [Briza media].
plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību (pretstatā patricietim).
sasaldināt Būt par cēloni, ka (kas) kļūst sentimentāls, samākslots.
esence Būtība; būtiskā, svarīgākā kopsavilkums, kvintesence.
pilons Celtne nošķeltas piramīdas veidā, ko senajā Ēģiptē būvēja tempļu priekšā.
jaunceltne Celtne, ēka, ko ceļ vai kas nesen ir uzcelta.
jaunbūve Celtniecības objekts, kas tiek būvēts vai nesen ir pabeigts.
pēcnācējs Cilvēks attiecībā pret saviem vecākiem, arī senčiem.
beidzējs Cilvēks, kas beidz (mācību iestādi); pēdējās klases, kursa audzēknis; cilvēks, kas nesen beidzis mācību iestādi; absolvents.
atbraucējs Cilvēks, kas tikko vai nesen atbraucis.
jaunbagātnieks Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis bagātību, strauji kļuvis bagāts.
jaunpilsonis Cilvēks, kas tikko vai nesen ieguvis pilsonību.
jauniņais Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ienācis kādā kolektīvā un nav vēl tajā iedzīvojies; cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis (kur) strādāt.
jaunatnācējs Cilvēks, kas tikko vai nesen ir ieradies.
jauniesaukts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunkareivis Cilvēks, kas tikko vai nesen ir kļuvis par kareivi; jauniesauktais karavīrs līdz svinīgā solījuma nodošanai.
jauns Cilvēks, kas tikko vai nesen ir sācis darboties, strādāt (kādā nozarē); cilvēks, kam vēl ir maz pieredzes (darbā).
jaunlaulāts Cilvēks, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
asenizators Cilvēks, kas veic asenizācijas darbus.
sensibilizācija Darbība, process --> sensibilizēt; pastiprināta organisma jutība.
žeņšeņs Daudzgadīgs lakstaugs, kura saknē ir tonizējošas vielas, ko izmanto medicīnā [Panax ginseng].
Urāns Debess dievs sengrieķu mitoloģijā.
elpošanas ceļi deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi.
atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties.
balss saites divas balsenē esošas gļotādas krokas, kurām vibrējot, rodas skaņas.
jumis Druvu auglības dievība seno latviešu mitoloģijā.
Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
totēms Dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko totēmismā uzskata par kādas cilvēku kopas, arī kāda cilvēka priekšteci, senci.
kamzolis Džemperis vai jaka (senāk jaka, ko valkāja zem virsdrēbēm).
senebreji Ebreji aptuveni līdz 4. gs. pirms mūsu ēras; senie ebreji.
maltuve Ēka vai telpa, kur senatnē ar rokas dzirnavām tika malta labība.
elpvads Elastīgs cauruļveida orgāns, pa kuru gaiss no balsenes plūst uz bronhiem un plaušām un atpakaļ; traheja.
traheja Elpošanas orgāns, kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām, elpvads.
sentimentalitāte Emocionalitāte, jūtīgums (piem., jūtu izpausmē); sentimentāla attieksme.
paparaci Fotoreportieris, kas izseko slavenības, nolūkā iegūt sensacionālus, kompromitējošus fotoattēlus un tos pārdot par lielu naudas summu.
hieroglifs Grafisks simbols, kas senēģiptiešu un dažās citās rakstu sistēmās apzīmē vārdus, zilbes vai atsevišķas skaņas.
linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga auduma, linsēklu eļļas un korķa pulvera, bet tagad galvenokārt no sintētiskiem polimēriem.
sengrieķi Grieķi aptuveni līdz mūsu ēras sākumam; senie grieķi.
nogulumi Ģeoloģiski senas iežu nogulas, kas dažādu procesu rezultātā ievērojami pārveidojušās, salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztas, retāk liektas līnijas.
patriarhs Ģimenes galva, cilts vecākais (parasti patriarhātā); ciltstēvs, sentēvs.
triba Ģinšu un cilšu savienība (senajā Romā).
stigma Iededzināta zīme (senāk – noziedznieka vai verga ādā); kauna, negoda zīme.
pamatiedzīvotājs Iedzīvotāji, kas (kādā valstī, teritorijā) veido iedzīvotāju lielāko daļu; arī (kādas valsts, teritorijas) senākie iedzīvotāji.
aborigēni Iedzīvotāji, kas no seniem laikiem dzīvo kādā zemē, apvidū; iezemieši; pirmiedzīvotāji.
pirmiedzīvotāji Iedzīvotāji, kuru senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū.
iezemietis Iedzīvotājs, kura senči no seniem laikiem dzīvojuši kādā zemē, apvidū; pirmiedzīvotājs.
šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
agrāk Iepriekš, senāk.
vakardiena Iepriekšējais laikposms; samērā nesena pagātne.
šajās dienās Iepriekšējās dienās, pavisam nesen.
dzeinis Ierīce (virvē iestiprināts dēlis un koka āķis), ko senāk lietoja kāpšanai bišu kokā.
nogulumieži Ieži, kas radušies no senāku iežu dēdēšanas produktiem vai organiskām atliekām, arī no vulkānu izvirdumiem.
maiji Indiāņu tauta Centrālamerikā (Meksikā, Jukatanas pussalā u. c.), viena no senākajām civilizācijām, kas pastāvēja līdz 16. gs.
prākrits Indoāriešu valodu grupas valodas un dialekti laikposmā starp senajām un mūsdienu indoāriešu valodām.
senitāļi Indoeiropiešu cilšu grupa senajā Itālijā (aptuveni no 2. gadu tūkstoša līdz 1. gadu tūkstoša beigām pirms mūsu ēras).
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē apdzīvoja tagadējās Itālijas teritoriju.
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda, literārā un kulta valoda senajā un viduslaiku Indijā.
laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu – spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
melodrāma Izjūtu pārspīlējums, sentimentalitāte, nevajadzīgs traģisms (piem., aktiera tēlojumā).
pārakmeņojums Izmiruša dzīvnieka vai sena auga atlieka, kas pārakmeņojusies un saglabājusies nogulumiežos; fosilija.
fosilija Izmiruša dzīvnieka, sena auga atlieka, kas saglabājusies zemes slāņos pārakmeņojuma vai nospieduma veidā.
konjunktīvs Izteiksme, ar kuru runātājs izsaka gribu, iespējamību, cerības (senajās indoeiropiešu valodās).
Ikars Jauneklis sengrieķu mitoloģijā, kas ar vaska spārniem lidoja pār jūru, taču aizgāja bojā, jo pielidoja pārāk tuvu Saulei.
jaunizgudrojums Jauns, nesen radies izgudrojums.
abordāža Jūras kaujas paņēmiens (senajos laikos un viduslaikos) – sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kauja noritētu tuvcīņā.
citkārt Kādreiz, senāk; dažreiz.
jandāls Kadriļas tipa sena latviešu tautas deja.
karagājiens Karadarbība, karošana (parasti senatnē, dodoties kājām kur tālu).
leģions Karaspēka lielākā vienība (senajā Romā).
karapulks Karaspēks (parasti senatnē).
leģionārs Karavīrs (senajā Romā).
valkīra Kareivīga jaunava, dieviete (seno skandināvu mitoloģijā), kas palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
dinozaurs Kaut kas ļoti liels un sens, arī vecmodīgs.
upurkoks Koks, pie kura senatnē veica upurēšanas darbības.
sengadus Kopš daudziem gadiem; kopš seniem laikiem; sen.
sendienis Kopš seniem laikiem; izsenis.
eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
krustabas Kristības (parasti pēc latviešu tautas senču paražām).
kopti Kristīgie ēģiptieši, senās Ēģiptes iedzīvotāju pēcteči.
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem – sena zīme, reliģiska rakstura simbols; ugunskrusts; svastika.
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
lapseņu dzimta kukaiņu dzimta, kurā ietilpst lapsenes, sirseņi.
plēvspārņu kārta kukaiņu kārta, pie kuras pieder, piem., bites, kamenes, lapsenes, sirseņi, spāres, skudras.
veļu laiks laika posms (parasti rudenī), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
viduslaiki Laikmets Eiropas vēsturē (6.–17. gs.) starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem.
liela gaisma laiks no rīta, kad ir jau pavisam gaišs, kad saule jau sen uzlēkusi.
desetīna Laukuma mērvienība senajā krievu mērvienību sistēmā, kas pastāvēja līdz 20. gs. sākumam – aptuveni 1,09 hektāri.
tīģeris Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas plēsējs, kam apmatojums ir oranži dzeltens ar tumšām šķērseniskām svītrām [Panthera tigris].
lietuvji Lietuvieši (parasti runājot par Lietuvas senatni).
panāksnieki Līgavas radi, kas (pēc senām kāzu tradīcijām) dzinās pakaļ līgavas vedējiem, cenšoties līgavu atņemt un atvest atpakaļ.
sen senis ļoti sen, kopš seniem laikiem.
nezin kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
nez kad Ļoti sen, pēc ļoti ilga laika.
sensenis Ļoti sen; no seniem laikiem.
diez kad ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
diezin kad Ļoti sen; pēc ļoti ilga laika.
sirma senatne ļoti sena, tāla pagātne.
aizlaiki Ļoti seni laiki; ļoti tāla senatne.
aizmūžs Ļoti sens laiks; mūžība.
pirmsplūdu Ļoti sens, ļoti vecs.
aizmūžīgs Ļoti sens; mūžīgs.
mūžsens Ļoti sens.
sensens Ļoti sens.
sirmsens Ļoti sens.
pirmatne Ļoti tāla senatne; (kā) sākotne.
atomisms Mācība (aizsākusies sengrieķu filozofu darbos) par to, ka matērija sastāv no atomiem.
amfora Māla trauks ar sašaurinātu apakšu un augšu un divām vertikālām osām (vīna, eļļas uzglabāšanai senajā Grieķijā).
trojieši Mazās planētas, kas kustas aptuveni pa Jupitera orbītu un kas nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos.
pasalds Mazliet sentimentāls, arī bezgaumīgs.
pasaldens Mazliet sentimentāls.
saldens Mazliet sentimentāls.
saldsērīgs Mazliet sērīgs, skumjš; arī sentimentāls.
bušmeņi Mednieku, klejotāju ciltis Dienvidāfrikā, seni Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāji.
satīrs Meža dievība, auglības dēmons sengrieķu mitoloģijā.
Morfejs Miega un sapņu dievs (sengrieķu mitoloģijā).
teogonija Mīti par dievu izcelšanos (parasti sengrieķu mitoloģijā).
senslāvi Mūsdienu slāvu tautu senči (aptuveni no 3. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 5. gadsimtam).
atsvēte Nākamā svētdiena pēc svētkiem, kas tiek svētīta; neliela (nesen pagājušu svētku) atkārtota svinēšana.
afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
nēģeri Negroīdās rases pārstāvji – Centrālās Āfrikas, Dienvidāfrikas un Rietumāfrikas pamatiedzīvotāji; melnādainie citu valstu iedzīvotāji, kuri senatnē cēlušies no šiem iedzīvotājiem.
zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
tabloīds Neliela formāta laikraksts, kas publicē populārus materiālus, sensācijas, izmanto lielus virsrakstus, daudz fotoattēlu u. tml.
šēra Neliela klinšaina saliņa pie jūras krasta līnijas seno apledojumu apgabalos (Skandināvijā, Kanādā u. c.).
plīvurpuķe Neļķu dzimtas zarains lakstaugs ar zilganzaļām lapām un sīkiem, baltiem, arī iesārtiem zvaigžņveida ziediem; ģipsene.
neofīts Nesen kristīts vai par mūku vai garīdznieku iesvētīts cilvēks.
aizgājējs Nesen mirušais.
nesenīt Nesen.
nesenējs Nesens.
netāls Nesens.
skals No koka gabala atšķelta, plāna, samērā šaura plāksne (iekuram, pinumiem, senāk – arī apgaismošanai).
no mēra laikiem no ļoti seniem laikiem.
no laika gala no paša sākuma; no seniem laikiem.
čakona No senas spāņu dejas radies instrumentāls skaņdarbs polifonisku variāciju formā.
papiruss No šādiem augiem gatavots materiāls, ko senatnē izmantoja rakstīšanai; uz šāda materiāla uzrakstītais teksts.
sen- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns vai tikko vai nesen kļuvis par to, kas ir pašlaik.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piem., mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no senākiem laikiem.
sen- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
arheo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar senatni.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen kur ieradies.
tik tikko Nupat; arī nesen.
viņlaiki Pagājušais laikposms; samērā sens laikposms.
paleocēns Paleogēna vissenākā epoha (pirms 67–58 milj. gadu).
paleobotānika Paleontoloģijas nozare, kurā pēta seno ģeoloģisko laikmetu augus.
siekalains Pārāk jūtelīgs, sentimentāls.
senāk Pārākā pakāpe --> sen.
lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko senāk darbināja lauksaimniecības ierīces.
Flora Pavasara dieviete (seno romiešu mitoloģijā), kas lika uzplaukt puķēm un kokiem.
dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
velis Pēc seniem ticējumiem – nomiruša cilvēka gars, kas apciemo dzīvos tuviniekus.
patronīms Personvārds (parasti uzvārds, iesauka vai tēvvārds), kas darināts no tēva (vai tēva līnijas) senču vārda.
arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
spartieši Pilntiesīgie Spartas pilsoņi, arī Spartas iedzīvotāji senajā Grieķijā.
vecpilsēta Pilsētas daļa, kas ir celta senatnē.
pirmsenči Pirmatnējie, sākotnējie (parasti dzīvnieku) senči.
uzbalsenis Plāns, elastīgs skrimslis, kas veido balsenes augšējo daļu un rīšanas brīdī to aizklāj.
senieleja Plaša ieleja, ko izveidojušas ūdens straumes no kūstošā ledus leduslaikmeta beigās; senleja.
nekropole Plašas, mākslinieciski izveidotas kapenes, kapulauks (seno kultūras centru tuvumā).
bulvāru prese prese, kas cenšas lasītājus saistīt ar sensacionāla satura materiāliem; dzeltenā prese.
dzeltenā prese prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
bulvārprese Prese, kas specializējusies sensacionāla vai intīma rakstura materiālu publicēšanā.
sentēvi Priekšteči, senči.
vectēvs Priekšteči; senči.
vaidelote Priesteriene, reliģisko rituālu izpildītāja svētnīcā (senajām baltu tautām).
krīvs Priesteris, zintnieks (seno baltu tautām).
tāla radniecība radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis.
raduraksti Rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; radu raksti.
radu raksti rakstiski fiksēta iepriekšējo un tagadējo paaudžu radniecība, kopīgie senči u. tml.; raduraksti.
melodramatisks Raksturīgs melodrāmai (1); sakāpināti emocionāls, sentimentāls, nevajadzīgi traģisks.
arhaisks Raksturīgs senatnei, saistīts ar to; sens.
vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gs.) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas, rituālus un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
Jupiters Romiešu mitoloģijā – debesu dievs un visas pasaules valdnieks (sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs).
pakult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt (parasti neilgu laiku).
kult tukšus salmus runāt par ko nenozīmīgu, sen zināmu; pļāpāt.
termas Sabiedriskā pirts (senajā Romā).
dorisks Saistīts ar doriešiem – sengrieķu cilšu grupu.
vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
muzejisks Saistīts ar muzeju, tam raksturīgs; tāds, kur ir (parasti senas, paliekošas) kultūras vērtības.
jonisks Saistīts ar sengrieķu cilti – joniešiem.
korintisks Saistīts ar sengrieķu Korintas pilsētu, ar arhitektūras stilu, kas veidojies šajā pilsētā.
senlaiki Saistīts ar seniem laikiem, arī senatni; senatnei raksturīgs.
vēdisks Saistīts ar senindiešu vēdām, tām raksturīgs.
no Mozus laikiem saka par ko, kas ir ļoti sens, arī vecs.
liela diena saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
pirmforma Sākotnējā, vissenākā (kā) forma.
pirmelements Sākotnējais, vissenākais (dabas) elements, no kā veidojas viss pārējais; pamatelements; stihija (antīkajā filozofijā).
pasen Samērā sen.
pasens Samērā sens.
patāls Samērā tāls, arī pasens (par laikposmu, norisi u. tml.).
parkšķis Sarkanspārnu sisenis.
Ra Saules dievs (seno ēģiptiešu mitoloģijā).
neatminams Savienojumos "kopš neatminamiem laikiem", "no neatminamiem laikiem", "neatminamos laikos": ļoti sens.
neminams Savienojumos "kopš neminamiem laikiem", "no neminamiem laikiem", "neminamos laikos": ļoti sens.
Saturns Sējumu dievs un zemkopju aizbildnis seno romiešu mitoloģijā.
ivrits Semītu valodu grupas valoda, kas izveidota 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, saglabājot senebreju valodas morfoloģiju un pamatleksiku; Izraēlas valsts valoda.
kur tas laiks sen, ļoti sen.
senlaikus Sen, no seniem laikiem.
izsenis Sen; ilgi, kopš seniem laikiem.
joniskā skaņkārta sena skaņkārta, kam atbilst dabiskais mažors.
mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
vecgultne Sena upes gultne; sengultne.
senleja Sena upes ieleja; senieleja.
legāts Senajā Romā – senāta sūtnis vai pārstāvis, kas pilnvarots veikt politiskus uzdevumus.
sintoisms Senākā Japānas reliģija, kurā daba tiek pielīdzināta dievībai un kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana.
akmens laikmets senākais periods cilvēces vēsturē (kad darbarīkus un ieročus darināja no akmens, arī koka vai kaula).
tēvu tēvi senči.
doriskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīga smagnējība, vienkāršība.
joniskais stils sengrieķu arhitektūras stils, kam raksturīgas greznas kolonnas ar smalkiem ornamentiem.
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
titāns Sengrieķu mitoloģijā – vissenākās dievu cilts pārstāvis.
klasiskās valodas sengrieķu un latīņu valoda.
senlaiki Seni laiki; senatne.
arheoloģiskie pieminekļi seni priekšmeti, būves vai apbedījumi, kas atrodas zemē vai ūdenī un tiek pētīti.
ķīļu raksts seno austrumu tautu raksts, kurā zilbes vai vārdus apzīmē ar ķīļveida zīmēm; ķīļraksts.
romiešu cipari seno romiešu cipari, kurus mūsdienās reizēm lieto kārtas skaitļa vārdu apzīmēšanai.
senraksts Sens teksts, sens dokuments.
antīks Sens, senlaiku (par agrāko gadsimtu mākslas un amatniecības darbiem vispār).
izsens Sens; tāds, kas pastāv ilgi, kopš seniem laikiem.
adapters Signālu devējs; sensors.
irsis Sirsenis.
velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
liķieris Stiprs, salds alkoholisks dzēriens, ko gatavo no spirta, cukursīrupa, augļu vai augu esencēm.
polisa Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); pilsētvalsts.
pilsētvalsts Suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (piem., senajā Grieķijā); polisa.
ditirambs Svinīga dziesma par godu dievam Dionisam (senajā Grieķijā).
vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
jūdi Šīs tautais piederīgais; senebrejs.
jauniesaukts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir iesaukts obligātajā karadienestā.
jaunizcepts Tāds (cilvēks), kas tikko vai nesen ir sācis strādāt kādā amatā, profesijā un ir nepieredzējis; tāds, kas tikko vai nesen ir kļuvis (par ko).
beidzamais Tāds (laika posms), kas ir nesens vai pagājis.
tuvs Tāds, kā starpā ir daudz kopēju, parasti no senas cilmes atkarīgu, pazīmju; tāds, kam pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
tāls Tāds, kā starpā ir maz kopēju (parasti senas cilmes nosacītu) pazīmju.
tāls Tāds, kam pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis (par cilvēkiem).
senisks Tāds, kam piemīt sen radušās īpašības, pazīmes; sens.
klasisks Tāds, kas atbilst seno grieķu vai romiešu skaistuma ideālam.
aizvēsturisks Tāds, kas attiecas uz aizvēsturi; raksturīgs aizvēsturei; ļoti sens.
pirmatnējs Tāds, kas attiecas uz cilvēces attīstības vissenāko posmu, saistīts ar to.
hellēnisks Tāds, kas attiecas uz Seno Grieķiju, sengrieķiem.
antīks Tāds, kas attiecas uz seno grieķu vai romiešu kultūru, ir tai raksturīgs.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
pirmītējs Tāds, kas ir bijis, darbojies tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad senāk.
retro Tāds, kas ir bijis, pastāvējis senāk, pagājušajos laikos.
svaigs Tāds, kas ir nesen pagatavots, iegūts, nav ilgi uzglabāts (par pārtikas produktiem, ēdienu).
jūtelīgs Tāds, kas ir pārmērīgi jūtīgs; sentimentāls.
aizlaiki Tāds, kas ir saglabājies no ļoti seniem laikiem; raksturīgs ļoti tālai senatnei.
senlaicīgs Tāds, kas ir saglabājies no seniem laikiem; tāds, kas raksturīgs seniem laikiem.
mantots Tāds, kas ir saglabājies no seniem valodas attīstības posmiem.
pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen bijis noticis; jaunākais.
pēdējais Tāds, kas ir tikko, nesen pagājis; tāds, kas vēl turpinās līdz šim laikam.
šķērss Tāds, kas ir vērsts, atrodas šķērsām attiecībā pret ko; šķērsenisks.
sensacionāls Tāds, kas izraisa sensāciju, arī tāds, kam ir sensācijas raksturs.
senatnīgs Tāds, kas līdzīgs kam senlaicīgam; tāds, kas ir saistīts ar senatni.
vecs Tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas sen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas sen pastāv.
jauns Tāds, kas pastāv samērā neilgi; tāds, kas tikko vai nesen ir izveidots, radīts, atklāts u. tml.; tāds, kas pašlaik top.
sensors Tāds, kas saistīts ar sajūtām, ar maņu orgāniem, tiem raksturīgs; sensorisks.
sensorisks Tāds, kas saistīts ar sajūtām, ar maņu orgāniem, tiem raksturīgs; sensors.
arhaisks Tāds, kas savu pārdzīvojis; novecojis; senlaicīgs, vecmodīgs.
vecs Tāds, kas sen ir iegādāts; tāds, kas ir nolietots.
jaunapgūts Tāds, kas tikko vai nesen ir apgūts.
jaunatklāts Tāds, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
beidzamais Tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, u. tml.; jaunākais.
jauniecelts Tāds, kas tikko vai nesen ir iecelts (piem., kādā amatā).
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
jauniegūts Tāds, kas tikko vai nesen ir iegūts.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ieguvis kādu, stāvokli, nonācis kādās attiecībās.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir ienācies, nobriedis; tāds, kas tikko vai nesen ir novākts.
jaunievēlēts Tāds, kas tikko vai nesen ir ievēlēts.
jauniznācis Tāds, kas tikko vai nesen ir iznācis (par iespieddarbu).
jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir noticis, paveikts, arī radīts, sacerēts vai iegādāts.
jaundzimis Tāds, kas tikko vai nesen ir piedzimis.
jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir sācis strādāt, darboties (kādā nozarē); tāds, kam ir maz pieredzes.
jaunlaulāts Tāds, kas tikko vai nesen ir salaulājies.
svaigs Tāds, kas tikko vai nesen radies; jauns.
klasisks Tāds, kas veidots pēc tradicionāliem, sen iedibinātiem principiem, atbilst šiem principiem.
nodeldēt Tāds, kas, bieži lietojot, kļuvis parasts, sen zināms, nodrāzts.
paranormāls Tāds, ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piem., telepātija, ekstrasensu spējas, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
antīks Tāds, kurā aizgūti seno grieķu vai romiešu mākslas elementi.
klasisks Tāds, kurā ir ietvertas sengrieķu vai latīņu valodas studijas.
tīrasinīgs Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas; tīrasiņu (2).
tīrasiņu Tāds, kura vecāki, arī senākie priekšteči pieder pie vienas un tās pašas rases, tautas.
atavisms Tādu (organisma) īpašību un pazīmju pastāvēšana, kas bijušas raksturīgas tāliem senčiem.
pirmlaiki Tāla senatne; aizvēsture.
veca lieta tas, kas ir jau sen zināms.
jaunatklājums Tas, kas tikko vai nesen ir atklāts, izzināts.
jaunākais Tas, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
jaunievedums Tas, kas tikko vai nesen ir ieviests.
jaunums Tas, kas tikko vai nesen izveidots, radīts, atklāts u. tml.
jūdi Tauta – senās Jūdejas iedzīvotāji; senebreji.
feniķieši Tauta – senās valsts Feniķijas iedzīvotāji.
ebreji Tauta, kas vēsturiski cēlusies no senebrejiem.
šumeri Tauta, senās Dienvidmezopotāmijas iedzīvotāji.
balti Tautu grupa Eiropas austrumu daļā pie Baltijas jūras (latvieši, lietuvieši; senatnē arī senprūši, jātvingi, kurši, zemgaļi, latgaļi, sēļi).
rullis Teksts, dokuments u. tml., ko senāk glabāja cilindriski satītu; teksts, dokuments u. tml., kam norāde uz šādu formu ir tikai tradicionāla.
apbedījums Teritorija, kurā atrodas senas kapu vietas.
neoloģisms Tikko vai nesen darināts vārds; jaunvārds.
jaunizdevums Tikko vai nesen izdots iespieddarbs.
jaunšķirne Tikko vai nesen izveidota šķirne.
jauniestudējums Tikko vai nesen izveidots iestudējums.
jaundarinājums Tikko vai nesen radīts jauns vārds vai atvasinājums; jaunvārds.
jaunveidojums Tikko vai nesen radīts vai radies veidojums.
jaunvārds Tikko vai nesen radīts, valodā ieviests vārds; neoloģisms.
pirmīt Tikko, nesen pagājušajā laikposmā; agrāk; iepriekš.
nupat Tikko, pavisam nesen.
teju Tikko, pavisam nesen.
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
moiras Trīs likteņa dievietes sengrieķu mitoloģijā, Zeva un Temīdas meitas – māsas Kloto, Lahese, Atropa.
altāris Upurēšanas vieta (parasti senajām tautām).
uzgāmurs Uzbalsenis.
Nīke Uzvaras dieviete sengrieķu mitoloģijā, ko mākslā parasti attēlo kā jaunu sievieti ar spārniem.
kunigaitis Valdnieks, arī karavadonis (senajā Lietuvā).
žandarmērija Valsts administratīvs izpildorgāns sabiedriskās kārtības un drošības sargāšanai un uzturēšanai (vairākās Eiropas valstīs, senāk – Krievijā); policija; militārā policija.
tēvzeme Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvija; arī dzimtene.
tēvija Valsts, zeme, kas kādam ir viņa senču zeme; tēvzeme; arī dzimtene.
tēvu grēki vecāku, arī senču grēki.
vēdisms Vēdās ietverto senindiešu reliģisko ticējumu un rituālu kopums.
mičot Veikt seno latviešu kāzu rituālu – noņemt līgavas vainagu un uzlikt sievas galvassegu.
Eols Vēju valdnieks sengrieķu mitoloģijā.
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, dzejā (īslandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā).
vasalis Viduslaikos – feodālis, kas no lielāka feodāļa (senjora) par karadienestu un citiem pienākumiem saņēma valdījumā zemi un citus materiālus labumus.
ziņģe Viegla, sentimentāla dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
desmitā tiesa viena desmitā daļa no gada ienākumiem, ko senāk vajadzēja maksāt zemes īpašniekam vai baznīcai; mūsdienās — desmitā daļa no ienākumiem, kas jāziedo baznīcas uzturēšanai (dažās reliģiskās konfesijās).
mūza Viena no 9 dievietēm sengrieķu mitoloģijā – kādas zinātnes vai mākslas nozares aizbildne.
lībieši Viena no Baltijas somugru tautām, kas senāk apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un Vidzemes rietumdaļu, bet līdz mūsdienām gandrīz visa ir asimilējusies ar latviešiem.
jaņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē gaismu, debesis, vīrišķo un aktīvo.
iņ Viena no seno ķīniešu filozofijas īstenības pretrunīgumu atspoguļojošajām kategorijām, kas apzīmē tumsu, zemi, sievišķo un pasīvo.
retoromāņu valoda viena no Šveices oficiālajām valodām – romāņu valoda, kas izveidojusies no latīņu un Alpu seniedzīvotāju cilšu valodām.
paaudze Vienas pakāpes radinieki (piem., bērni, mazbērni) attieksmē pret kopējiem senčiem.
vairogskrimslis Viens no balsenes skrimšļiem, kas sastāv no divām leņķī savienotām plātnītēm, šis leņķis – gāmurs izspiežas uz āru un ir viegli sataustāms.
katolicisms Viens no senākajiem kristietības virzieniem, ko vada Romas pāvests un kas māca, piem., dzīvi pēc nāves, praktizē Marijas un svēto pielūgsmi un lielu uzsvaru liek uz baznīcas tradīciju; šī virziena reliģiskā mācība; katoļticība.
vēdas Viens no senindiešu dažādu žanru mutvārdu sacerējumiem (aptuveni no 15. gadsimta līdz 6. gadsimtam p .m. ē.); hinduisma svētie raksti, kas sarakstīti sanskritā: "Rigvēda", "Sāmavēda", "Jadžūrvēda", "Atharvavēda".
senvieta Vieta (piem., kapenes, apmetne, pilskalns), kur atrasti vai atrodami priekšmeti, kas liecina par seno cilvēku dzīves veidu un kultūru.
ausaine Vīriešu (ziemas) cepure ar sānu atlokiem; ausene.
arhajs Vissenākā ģeohronoloģiskā ēra (pirms 2,6 – 3,5 (4,5) miljardiem gadu).
pirmatnējā kopiena vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē.
pirmdzimtene Vissenākā, sākotnējā (parasti cilts, cilšu grupas) uzturēšanās vieta, teritorija.
depozīts Zemē noglabātu senlietu kopums (piem., monētas, rotas, ieroči u. c.)
feods Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora; lēnis.
normaņi Ziemeļģermāņu ciltis – senie Skandināvijas un Dānijas iedzīvotāji, kas 9.–11. gs. siroja pa Eiropu, iekarodami vairākas teritorijas (piem., Normandiju); vikingi.
lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
hebraistika Zinātne par senebreju valodu un rakstiem.
paleogrāfija Zinātnes nozare, kurā pēta senās rakstu sistēmas, šifrē senos rokrakstus, nosaka to rašanās vietu un laiku.
baltistika Zinātņu komplekss, kas pētī baltu tautu (lietuviešu, latviešu, senprūšu) izcelšanos, materiālo un garīgo kultūru.

sen citās vārdnīcās:

Tēzaurs

sen

LLVV

sen

MEV

sen