Paplašinātā meklēšana
Meklējam saimniecība.
Atrasts vārdos (18):
- saimniecība:1
- dīķsaimniecība:1
- kopsaimniecība:1
- mājsaimniecība:1
- mazsaimniecība:1
- mežsaimniecība:1
- sīksaimniecība:1
- vecsaimniecība:1
- zivsaimniecība:1
- jaunsaimniecība:1
- lauksaimniecība:1
- lielsaimniecība:1
- piensaimniecība:1
- tautsaimniecība:1
- palīgsaimniecība:1
- paraugsaimniecība:1
- privātsaimniecība:1
- zemnieksaimniecība:1
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (187):
- jurģu diena 23. aprīlis, kas pēc 19. gs. Vidzemes zemnieku likumiem bija lauksaimniecības gada beigas un jauna saimnieciskā gada sākums.
- pasēja Agrotehnisks paņēmiens – lauksaimniecības kultūras sēšana citas kultūras aizņemtā laukā.
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem (arkliem, ecēšām u. tml.).
- kalējs Amatnieks, kas nodarbojas ar metālu kalšanu (izgatavojot, piem., lauksaimniecības darbarīkus, metāla detaļas vai priekšmetus, arī tos remontējot).
- studēt Apgūt (kādu zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozares attiecīgo specialitāti) augstākajā mācību iestādē.
- tīrums Apstrādājams lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- industrija Atsevišķa tautsaimniecības nozare.
- viensēta Atsevišķa zemnieku māja, saimniecība atstatu no citām tuvākajām zemnieku mājām, saimniecībām.
- dārzkopība Attiecīgā lauksaimniecības zinātnes nozare.
- dārzkopība Augļu, ogu, dārzeņu, krāšņumaugu, puķu un to stādāmā materiāla audzēšana, kā arī apstādījumu ierīkošana; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- barības līdzekļi augu un dzīvnieku valsts produkti, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- lopbarība Augu un dzīvnieku valsts produkti, pārtikas rūpniecības atkritumprodukti, minerālvielas un citas vielas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku, mājputnu un kažokzvēru ēdināšanai.
- lopbarības raugs B grupas vitamīniem un olbaltumvielām bagātināta barības piedeva lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā (līdz 20. gs. 20. gadiem); mācītājmuiža.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam lietošanā.
- zaļā saimniecība bioloģiskā saimniecība.
- biškopība Bišu audzēšana un kopšana medus, vaska un citu produktu iegūšanai; attiecīgā lauksaimniecības palīgnozare.
- ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai.
- uzpircējs Cilvēks (arī uzņēmums), kas nodarbojas ar kā (piemēram, lauksaimniecības ražojumu, nekustamo īpašumu) uzpirkšanu pārdošanai (vai pārstrādei) par augstāku cenu.
- sīkzemnieks Cilvēks, kam pieder neliels lauku zemes gabals, maza lauku saimniecība.
- darbinieks Cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piem., tautas saimniecības) nozarē; cilvēks, kas strādā (kādā uzņēmumā, iestādē).
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- lopkopējs Cilvēks, kas nodarbojas ar lauksaimniecības dzīvnieku kopšanu.
- lauksaimnieks Cilvēks, kas strādā lauksaimniecībā, lauku saimniecības īpašnieks; zemnieks.
- darbadiena Darbalaika uzskaites vienība (lauksaimniecības uzņēmumos padomju varas laikā).
- nedzīvais inventārs darbarīki, mašīnas, saimniecības piederumi, transportlīdzekļi (kādā saimniecībā, uzņēmumā).
- mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
- ērbēģis Dzīvojamā māja; arī saimniecības ēka.
- muiža Feodālais zemes īpašums; šā īpašuma centrs ar muižnieka dzīvojamo māju un saimniecības ēkām.
- uzskaitīt Fiksēt nozīmīgus tautsaimniecības objektus, resursus, to skaitu, apjomu, patēriņu u. tml. atbilstošā informācijas apkopojumā.
- majordoms Galma saimniecības vadītājs, vēlāk galma augstākā amatpersona (piem., Franku valstī 5. gs. beigās – 8. gs.).
- pamatkultūra Galvenā lauksaimniecības augu kultūra, ko audzē kādā saimniecībā vai zemē.
- izganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) paēd.
- noganīt Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd (augus) kādā vietā.
- noganīt Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
- sile Garens, samērā sekls trauks lauksaimniecības dzīvnieku barošanai.
- mājturība Ģimenes saimniecības vadīšanas teorija un prakse.
- elektriskais gans iekārta lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai – stieple, pa kuru plūst elektriskā strāva.
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu velkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidusdaļas.
- informatizācija Informācijas līdzekļu, iekārtu plaša ieviešana, piem., kādā tautsaimniecības nozarē; datorizācija.
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka (piem., govs) novietošanai; aizgalds.
- selekcija Jaunu lauksaimniecības kuktūru, mājdzīvnieku un citu organismu izveidošana vai jau esošo formu saimniecisko īpašību uzlabošana.
- ražošana Jaunu produktu radīšana (parasti no izejvielām) pārdošanai tirgū; šāda tautsaimniecības nozare.
- kopsaimniecība Kolektīva saimniecība.
- rausis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
- LLA Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (tagad Latvijas Lauksaimniecības universitāte LLU).
- LLU Latvijas Lauksaimniecības universitāte (agrāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmija LLA).
- agrikultūra Lauksaimniecība, zemkopība.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piem., cukurbietes, kartupeļi, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- ziemāji Lauksaimniecības augi, kurus sēj rudenī, jo to attīstībai nepieciešams pazeminātas temperatūras periods.
- kombains Lauksaimniecības darba mašīna, ar ko vienlaicīgi veic noteiktu labības novākšanas un apstrādes operāciju ciklu.
- traktors Lauksaimniecības darba mašīna, kas paredzēta dažādu lauksaimniecības darbu veikšanai.
- dakša Lauksaimniecības darba rīks – garam kātam piestiprināti divi vai vairāki paralēli metāla zari.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- jaunlops Lauksaimniecības dzīvnieks (piem., govju mazulis) no dzimšanas līdz iekļaušanai ganāmpulkā.
- cūka Lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu, sariem klātu ķermeni, īsām kājām un šņukuru (audzē gaļas ieguvei).
- ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (govs, kaza u. tml.).
- govs Lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
- lops Lauksaimniecības dzīvnieks.
- kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
- sētuve Lauksaimniecības ierīce, kas paredzēta sēklu mehāniskai izkaisīšanai.
- kibucs Lauksaimniecības komūna, kolektīva lauku saimniecība Izraēlā.
- priekškultūra Lauksaimniecības kultūra, ko vienā un tai pašā augu sekā audzē pirms citas kultūras; arī priekšaugs.
- smalcinātājpļaujmašīna Lauksaimniecības mašīna (augu) pļaušanai, sasmalcināšanai un iekraušanai transportlīdzeklī.
- frēze Lauksaimniecības mašīna ar rotējošiem elementiem, kas augsni vienlaikus irdina, drupina un jauc.
- kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- kuļmašīna Lauksaimniecības mašīna graudu un augu sēklu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām.
- ekseļmašīna Lauksaimniecības mašīna lopbarības sasmalcināšanai.
- vagotājs Lauksaimniecības mašīna rušināmaugu vagošanai, arī vagu (1) veidošanai.
- sējmašīna Lauksaimniecības mašīna sēklu izsēšanai.
- dakša Lauksaimniecības mašīnās – ierīce (kā) uzņemšanai vai pacelšanai.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- augļkopība Lauksaimniecības nozare – augļaugu kultūru audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
- augkopība Lauksaimniecības nozare – kultūraugu audzēšana; attiecīgā zinātnes nozare.
- linkopība Lauksaimniecības nozare – linu audzēšana šķiedras un eļļas ieguvei.
- laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas tehnisko, lopbarības u. c. kultūraugu audzēšanu; zemkopība.
- zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- piensaimniecība Lauksaimniecības nozare, kas ietver piena ieguvi un piena produktu ražošanu.
- lopkopība Lauksaimniecības nozare, kas nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu pārtikas produktu un arī dažu rūpniecības izejvielu ieguvei.
- graudkopība Lauksaimniecības pamatnozare – graudaugu audzēšana pārtikai vai lopbarībai.
- kolhozs Lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kolektīvā saimniecība (bijušajā PSRS).
- agrārs Lauksaimniecisks; tāds, kur lauksaimniecība dominē pār rūpniecību.
- sēta Lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- saimnieks Lauku māju, zemnieku saimniecības īpašnieks.
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība (piem., padomju laikā – kādam uzņēmumam, karaspēka daļai), kas palīdz nodrošināt ar pārtikas produktiem attiecīgā kolektīva locekļus.
- ferma Lauku saimniecība lauksaimnieciskās ražošanas privātuzņēmums.
- lauku mājas lauku saimniecība, kas atrodas privātīpašumā.
- palīgsaimniecība Lauku saimniecība, kas nav tās īpašnieka galvenais ienākumu avots, bet dod papildienākumus.
- rentes māja lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- māju vārds lauku saimniecības nosaukums.
- mājvārds Lauku saimniecības, lauku māju nosaukums.
- māja Lauku sēta, lauku saimniecība.
- plantācija Liela zemes platība, kurā audzē viena veida augus; lielsaimniecība (piem., kolonijās), kur šādās zemes platībās audzē noteiktas lauksaimniecības kultūras.
- liellopi Lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., govis, vērši), ko audzē galvenokārt piena un gaļas ieguvei.
- zirgs Liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, cilvēku, priekšmetu pārvadāšanai vai sportā.
- lielsaimnieks Lielsaimniecības īpašnieks.
- tehnikums Mācību iestāde, kurā gatavo speciālistus ar vidējo speciālo izglītību (piem., rūpniecības, lauksaimniecības, celtniecības nozarēs).
- palīgsaimniecība Mācību vai zinātniski pētnieciskas iestādes lauku saimniecība, kur notiek pētījumi vai tiek apgūtas praktiskas iemaņas.
- putnkopība Mājputnu audzēšana gaļas un olu ieguvei; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- vaskotājs Mājsaimniecības ierīce grīdu tīrīšanai, vaskošanai un spodrināšanai.
- ēvele Mājsaimniecības rīks dārzeņu sasmalcināšanai.
- ūtrupe Maksātnespējīga parādnieka, arī likvidējama uzņēmuma, saimniecības mantas izpārdošana vairāksolīšanā.
- mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks; sīksaimnieks.
- mežsargs Mežniecības darbinieks, kas apsargā noteiktu meža apgaitu, kā arī pārzina un uzrauga mežu stādīšanu, kopšanu, ciršanu un dažādu tehnisku mežsaimniecības darbu izpildīšanu.
- apgaita Mežsaimniecības administratīva vienība, kas nodota viena mežsarga uzraudzībā (Latvijā līdz 1959. gadam).
- meža tehniķis mežsaimniecības speciālists, kas apsargā noteiktu meža iecirkni, organizē un kontrolē meža kopšanu un darbu cirsmās.
- intendantūra Militārā resora iestāde, kuras uzdevums ir apgādāt karaspēku ar pārtiku, ietērpu, saimniecības priekšmetiem u. tml.
- jaunsaimniecība Neliela individuāla lauku saimniecība, kas tika izveidota Latvijā 1920. gada agrārās reformas rezultātā.
- mazsaimniecība Neliela lauku saimniecība; sīksaimniecība.
- sīksaimniecība Neliela lauku saimniecība.
- dzirnaviņas Neliela mājsaimniecības ierīce (piem., kafijas, piparu) malšanai.
- kukuruzņiks Neliela vienmotora lidmašīna (parasti lauksaimniecības aviācijā un citur izmantotais divplāksnis AN–2).
- zaļbarība Nepārstrādāta barība (parasti zāle, sakņaugu lapas) lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanai.
- Zemnieku saeima nevalstiska organizācija, kas pārstāv Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju intereses.
- pusmuiža No muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
- kaut Nonāvēt (lauksaimniecības dzīvnieku) saimnieciskai izmantošanai.
- nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts ievāc no zemniekiem īpašos apstākļos (piem., kara laikā).
- uzskaite Nozīmīgu tautsaimniecības objektu, resursu, to skaita, apjoma, patēriņa u. tml. fiksējums atbilstošā informācijas apkopojumā.
- izstudēt Pabeidzot studijas, iegūt zināšanas (kādā zinātnes, mākslas, tautsaimniecības u. tml. nozarē).
- sovhoznieks Padomju saimniecības darbinieks.
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks ar spēcīgām kājām, līkiem ragiem, pagaru apmatojumu.
- lokomobile Pārvietojams tvaika dzinējs, ar ko senāk darbināja lauksaimniecības ierīces.
- vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas.
- šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- pārsiet Piesiet (lauksaimniecības dzīvnieku) citā vietā.
- ķimizācija Plaša ķīmisko vielu un produktu ieviešana tautas saimniecības nozarēs (Padomju Savienībā 20. gs. 60. gados).
- kondīcija Prasību kopums, noteikta kvalitāte, kādai jābūt lauksaimniecības dzīvnieka miesas stāvoklim.
- patriarhālā saimniecība primitīva saimniecība, kurā saimniekoja patriarhālā ģimene un ražoja sev produktus tiešam patēriņam.
- privātsaimniecība Privāta lauku saimniecība.
- ķīlēt Remontēt, savest kārtībā u. tml. (piem., transportlīdzekli, lauksaimniecības mašīnu).
- pudurot Retinot atstāt (lauksaimniecības augus) pa trīs līdz četri kopā.
- zemniecība Sabiedrības kārta, kuras pamatnodarbošanās ir lauksaimniecība; arī zemnieku kopums (kādā zemē, valstī, teritorijā).
- zirgaudzētava Saimniecība vai saimniecības atsevišķa vienība, kurā audzē šķirnes zirgus.
- ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba mašīnu novietošanai; vāgūzis.
- sakņkopība Sakņaugu audzēšana iedzīvotāju patēriņam; attiecīgā lauksaimniecības nozare.
- vecsaimniecība Samērā liela, parasti iekopta, privātā lauku saimniecība, kas (atšķirībā no jaunsaimniecības) ir izveidota līdz Latvijas Republikas 1920. gada agrārajai reformai.
- sakars Sazināšanās, informācijas signālu raidīšana un saņemšana, kurā parasti izmanto tehniskos līdzekļus; šādi tehniskie līdzekļi, to kopums; attiecīgā tautsaimniecības nozare.
- prokurators Senajā Romā – saimniecības pārvaldnieks; nodokļu ievācējs provincēs; tiesas pilnvarotais.
- superelite Sevišķi augstas kvalitātes (kultūraugu, lauksaimniecības dzīvnieku) grupa.
- mājstrādniece Sieviete, kas veic mājsaimniecības darbus; mājkalpotāja.
- kalpone Sieviete, ko algo mājas saimniecības darbu veikšanai.
- sīksaimnieks Sīksaimniecības īpašnieks.
- SAPARD Strukturālais fonds, no kura Eiropas Savienības kandidātvalstis var saņemt naudu lauksaimniecības un lauku vides attīstībai.
- medaļa Šāda veida zīme – novērtējums, ko (parasti starptautiskās izstādēs) piešķir kvalitatīviem, augstvērtīgiem rūpniecības, lauksaimniecības ražojumiem.
- piecgade Šāds laikposms, kurā tika realizēts kārtējais PSRS tautsaimniecības attīstības plāns.
- ražīgs Tāds lauksaimniecības dzīvnieks, kas spēj regulāri dot daudz piena.
- šķīvis Tāds, kam ir šādas sastāvdaļas (par lauksaimniecības mašīnām).
- podzolēts Tāds, kas ir barības vielām nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni).
- vēlīns Tāds, kas nogatavojas, uzplaukst u. tml. vēlāk nekā citi, citas šķirnes (piemēram, par lauksaimniecības augiem); vēls (3).
- lopbarība Tāds, ko var izmantot lauksaimniecības dzīvnieku uzturam.
- barība Tas, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanā.
- pakalpojumu sfēra tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
- pakalpojumu joma tautas saimniecības nozaru kopums, kuru produkts ir pakalpojumi iedzīvotājiem (bet ne ražošana un materiālo vērtību radīšana) – piem., tirdzniecība, transports un sakari, izglītība, veselības aizsardzība, sociālā nodrošināšana.
- ekonomika Tautsaimniecība; tautsaimniecības nozare.
- tautas saimniecība tautsaimniecība.
- sektors Tautsaimniecības daļa ar noteiktām specifiskām iezīmēm.
- privātais sektors tautsaimniecības daļa, kurā nav pārstāvēts valsts vai pašvaldības īpašums.
- kuģubūve Tautsaimniecības nozare – kuģu konstruēšana un būvniecība.
- enerģētika Tautsaimniecības nozare, kas aptver dažādu veidu enerģijas ieguvi, pārvadi un izmantošanu.
- lauksaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas aptver laukkopības un lopkopības produktu ražošanu.
- mežsaimniecība Tautsaimniecības nozare, kas ietver mežu audzēšanu, kopšanu un izmantošanu.
- sovhoztehnikums Tehnikums, kur sagatavo lauksaimniecības speciālistus un kas ar padomju saimniecību veido vienotu saimniecisku kompleksu.
- sovhozs Valsts lauksaimniecības uzņēmums Padomju Savienībā; padomju saimniecība.
- agrārvalsts Valsts, kurā dominē lauksaimniecība, kur iedzīvotāju vairākums nodarbojas ar lauksaimniecību.
- vecsēta Vecsaimniecības ēkas kopā ar pagalmu.
- vecsaimnieks Vecsaimniecības īpašnieks.
- apkopt mājas soli veikt nepieciešamos ikdienas saimniecības darbus.
- tautsaimniecība Vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); ekonomika (2); tautas saimniecība.
- sīklopi Vidēji lieli lauksaimniecības dzīvnieki (piem., aitas, cūkas, kazas).
- aita Vidēji liels lauksaimniecības dzīvnieks, ko audzē vilnas, gaļas, arī kažokādu ieguvei.
- podzolaugsne Viegla, barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzols.
- mājsaimniecība Vienā mājoklī dzīvojošo personu (parasti ģimenes) kopīga saimniecība; attiecīgo darbu kopums.
- rūpniecība Viena no tautsaimniecības nozarēm, kurā iegūst un pārstrādā materiālās vērtības, lai ražotu sabiedrībai nepieciešamas preces.
- monokultūra Vienas lauksaimniecības kultūras audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā; kultūraugs, ko nepārtraukti audzē vienā un tajā pašā zemes gabalā.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- audzētava Vieta (saimniecība, saimniecības daļa), kur (vairumā) audzē (dzīvniekus, augus).
- pagrabs Zem ēkas izveidota telpa, telpu kopums (piem., kā glabāšanai); zemē iedziļināta saimniecības celtne (parasti pārtikas produktu glabāšanai).
- zemniecība Zemkopība; lauksaimniecība.
- piensaimniecība Zemnieku saimniecība, kas specializējusies piena lopkopībā piena iegūšanai.
- zemnieksaimniecība Zemnieku saimniecība.
- saimniekdēls Zemnieku saimniecības, lauku māju saimnieka dēls.
- saimniekmeita Zemnieku saimniecības, lauku māju saimnieka meita.
- mežzinības Zināšanu kopums par mežsaimniecību; studiju programma, kuras mērķis ir sagatavot mežsaimniecības speciālistus.
- zivaudzētava Zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu.
- zivkopība Zivsaimniecības nozare – zivju audzēšana, to resursu saglabāšana un palielināšana.
saimniecība citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV