Paplašinātā meklēšana
Meklējam pamatot.
Atrasts vārdos (5):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (91):
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēku izturēšanās normas.
- attaisnot Apliecināt, piem., ar darbību, darbu (pozitīvas attieksmes pamatotību).
- nomelnot Apmelojot, nepamatoti nopeļot, nopulgojot, noniecinot, radīt negatīvu priekšstatu (par kādu, ko).
- faktisks Ar faktiem pamatots; īsts, patiess.
- prognoze Ar konkrētiem datiem pamatots paredzējums par (kā) norisi, rezultātu.
- zīlēt kafijas biezumos censties paredzēt, nepamatojoties uz ko konkrēti; izteikt nepamatotus pieņēmumus, minējumus.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas daudz, parasti nepamatoti, sūdzas; cilvēks, kas sacer un iesniedz daudzas, parasti nepamatotas, sūdzības.
- zāļot Dot zāles (parasti pārmērīgi daudz vai nepamatoti); indēt.
- pamatmotīvs Galvenais, nozīmīgākais (kādas rīcības, darbības) izraisītājs, pamatotājs.
- priekšnojauta Iepriekšēja nojauta; neskaidrs, intuīcijā pamatots emocionāls stāvoklis, kas saistīts ar kāda nākotnes notikuma gaidām.
- pieturēties Ievērot noteiktus principus; balstīties, pamatoties (uz ko).
- iemarinēt Ilgstoši, nepamatoti atlikt, aizkavēt (piem., jautājuma atrisināšanu).
- apstiprināties Izrādīties par pareizu, pamatotu.
- iemidzināt Izraisīt (kā) nepamatotu pašpārliecinātību; notrulināt (piem., uztveri, apziņu).
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā.
- ucināties Izturēties (pret kādu) ar nepamatotu, nepelnītu saudzību, lutināšanu.
- salīdzinājums Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
- salīdzināt Lieto, lai norādītu, ka (kas) tiek pamatots saistībā ar ko citu.
- stiprs Ļoti pārliecinošs, pamatots.
- teļa prieks naiva, nepamatota sajūsma (naivs, nepamatots prieks).
- teļa sajūsma naiva, nepamatota sajūsma (naivs, nepamatots prieks).
- tiepties Neatlaidīgi censties īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos.
- raganu medības nepamatota vēršanās pret kādu personu vai personu grupu.
- untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; kaprīze.
- kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba; untums.
- iegriba Nepamatota, untumaina (parasti pēkšņa) vēlēšanās.
- reabilitācija Nepamatoti apsūdzētas vai represētas personas iepriekšējo tiesību un reputācijas atjaunošana (ar tiesas vai administratīvu lēmumu).
- izraut Nepamatoti atdalīt (faktu, parādību u. tml.) no veseluma, kopuma.
- grābt Dievam acīs nepamatoti gausties, žēloties.
- piešūt Nepamatoti piedēvēt (kādam ko noziedzīgu, krimināli sodāmu).
- siet Nepamatoti saistīt.
- kails apgalvojums nepamatots apgalvojums.
- utopija Nepamatots, fantāzijā radīts ideālas sabiedrības iztēlojums.
- no (zila) gaisa grābts nepamatots, izdomāts.
- tenkas Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas, arī baumas.
- atrast Nepareizi, nepamatoti izdomājis, izvēlējies (ko).
- pasaka Nepatiesas, nepamatotas ziņas, muļķības.
- ilūzija Nepiepildāmi sapņi, nepamatotas cerības.
- konsekvence Noteiktība, noteiktu principu ievērošana; loģiska pamatotība, likumsakarība.
- pierādīt pamatot (kā) patiesumu, pareizumu, izmantojot faktus, argumentus, spriedumus u. tml.
- nopamatot pamatot (vispusīgi, pārdomāti).
- argumentēt pamatot ar argumentiem.
- aizstāvēt pamatot, izklāstīt publiskā apspriedē (piem., diplomdarba, bakalaura, maģistra darba) galvenos principus un atspēkot izteiktos iebildumus.
- motivēt pamatot, paskaidrot; arī argumentēt.
- bāzēties pamatoties, balstīties.
- balstīties pamatoties.
- piešūt lietu panākt, ka (kādam) tiek ierosināts tiesas process (parasti nepamatoti).
- izpūst Pārspīlēt, nepamatoti palielināt (piem., nenozīmīgu faktu, notikumu).
- hipohondrija Pārspīlētas vai nepamatotas bažas par savu veselību.
- piesieties Pastiprināti pievērst uzmanību sīkiem, nebūtiskiem trūkumiem; nepamatoti kritizēt (kādu, ko).
- pierādījums Paveikta darbība, rezultāts --> pierādīt; tas, ko izmanto, lai pamatotu (kā) patiesumu, pareizumu.
- ar pilnām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- ar pilnīgām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- ar visām tiesībām pilnīgi pamatoti, likumīgi.
- solīds Plašs, dziļš (par zināšanām); labi pamatots, pierādīts (piem., par domu, ideju).
- aloģisks Pretrunīgs, nepamatots; neloģisks.
- apsvērums Rezultāts --> apsvērt; pamatots slēdziens; motīvs (piem., kādai darbībai, rīcībai).
- izrunāt Runājot, stāstot izpaust, pateikt citiem (parasti ko nepatiesu, nepamatotu).
- runāt (kā) pa mākoņiem runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- runāt (kā) pa gaisu runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- grābt no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu, izdomātu.
- ķert no (zila) gaisa runāt, teikt ko nepamatotu.
- drumstalot Sadalīt (ko veselu) sastāvdaļās (parasti nepamatoti, nevajadzīgi).
- eksperimentāls Saistīts ar eksperimentiem, pamatots ar eksperimentiem; tāds, kas iegūts, izdarot eksperimentus.
- uz zaķa saka par kaut ko nekārtīgi, nevīžīgi, arī nepilnīgi veiktu, arī ko nepamatotu, nejaušu u. tml.
- no drošiem avotiem saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.
- loģisks Sapratīgs, pamatots, likumsakarīgs.
- loģika Saprātīgums, pamatotība, likumsakarība.
- propagandēt Sistemātiski izplatīt, izskaidrot un pamatot (uzskatus, idejas, zināšanas) nolūkā ar pārliecināšanu iegūt piekritējus.
- lieluma mānija slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīga lielīšanās tieksme, nepamatota iedomība.
- vajāšana Slimīgs psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepamatotas bailes.
- uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pamatota.
- dibināts Tāds, kam ir noteikts pamats, ko izraisījis noteikts, parasti vērā ņemams cēlonis; pamatots.
- untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; kaprīzs.
- kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas; untumains.
- smieklīgs Tāds, kas ar ko neparastu, dīvainu, nepamatotu u. tml. izraisa smieklus, arī neizpratni, izsmieklu; arī jocīgs (2).
- kompetents Tāds, kas balstīts, pamatots uz lietpratību, zināšanām.
- obligāts Tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- mazpamatots Tāds, kas ir slikti, vāji pamatots.
- apriors Tāds, kas nav pamatots uz pieredzi, neizriet no pieredzes, novērojumiem; tāds, kas radies teorētiski.
- veltīgs Tāds, kas nav pamatots, arī nav vajadzīgs.
- tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas īstenot savu gribu, savu, parasti nepamatotu, vēlēšanos; ietiepīgs.
- empīrisks Tāds, kas pamatots uz pieredzi, iegūts no novērojumiem un eksperimentiem.
- dokumentārs Tāds, kas pamatots, apstiprināts ar dokumentiem, rakstiskiem pierādījumiem.
- aksiomātisks Tāds, kas pamatots, pierādīts ar aksiomu; tai raksturīgs.
- pelnīts Tāds, kas tiek iegūts, saņemts (par ko paveiktu, izdarītu); pilnīgi pamatots.
- neracionāls Tāds, ko nevar izskaidrot, pamatot ar prātu.
- administratīvā tiesa tiesa, kas izskata amatpersonu vai iestādes pieņemto lēmumu tiesiskumu un pamatotību.
- apstrīdēt Uzskatīt par nepamatotu, nepareizu (piem., kādu lēmumu) un oficiāli vērsties attiecīgajā institūcijā, lai to neatzītu.
- dramatizēt Uztvert, iztēlot (piem., situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski.
Atrasts piemēros (31):
- pārmetums Aizstāvēties pret nepamatotiem pārmetumiem.
- saspuroties Bērni nereti saspurojas, ja tiem nepamatoti aizrāda, grib pamācīt.
- nopelt Cilvēks tika nepamatoti nopelts.
- ieļaunoties Ja palīdzi vienkārši tāpat, cilvēki var ieļaunoties, pieprasīt, gaidīt nepamatoti.
- mazpamatots Mazpamatota prasība.
- maz- Mazpamatots (viedoklis).
- saraudināt Nepamatoti pārmetumi var saraudināt.
- uzbrukt Nepamatoti uzbrukt.
- nopaļāt Nepelnīti, nepamatoti nopaļāt.
- nopamatot Nopamatot savu izvēli, viedokli.
- pamatot pamatot savu viedokli.
- sociolingvistisks pamatot sociolingvistiski.
- alibi pamatot, pierādīt savu alibi.
- apsūdzība pamatota apsūdzība pastāvošajai iekārtai.
- prasība pamatota prasība.
- objektīvs pamatota un objektīva kritika.
- pamatots pamatotas aizdomas.
- pretenzija pamatotas pretenzijas.
- pamatots pamatoti argumenti.
- iebildums pamatoti iebildumi.
- pamatots pamatoti izdevumi.
- pamatoties pamatoties uz informāciju.
- pamatoties pamatoties uz pētījumu.
- pamatots pamatots iebildums.
- fideisms Pārspīlētu un nepamatotu spēju piedēvēšanu cilvēka ticībai teoloģijā sauc par fideismu.
- pretspars Pretspars nepamatotam apvainojumam.
- sacelt Sacelt nepamatotu ažiotāžu.
- iedzirkstīties Sirmā vīra acīs iedzirkstījās pamatots lenums.
- teoloģisks Teoloģiski pamatot cilvēka esamību.
- pamatoties Tiesa, izspriežot lietu, var pamatoties tikai uz pierādījumiem.
- pamatot Vai tu vari pamatot savu atbildi?
pamatot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV