Paplašinātā meklēšana
Meklējam nolikt.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (14):
Atrasts skaidrojumos (36):
- elektrokārs Ar elektromotoru darbināms transportlīdzeklis, ko parasti izmanto kravu pārvietošanai noliktavās, ražošanas uzņēmumos u. tml.
- nomest Ar strauju kustību nevērīgi nolikt, novietot.
- sarkanie spīķeri bijušo noliktavu ēku komplekss Rīgā.
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast; slēpt.
- arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava.
- bāze Iestāde, noliktava, ēku komplekss u. tml., kas apgādā (ko) ar materiālajiem resursiem vai nodrošina noteikta veida pakalpojumus.
- iegulties Ilgstoši atrasties (veikalā, noliktavā u. tml.) – parasti par preci, ko nepērk, nepieprasa; iegult (4).
- izlikt Izņemt, izcelt (no kurienes) un nolikt (kur).
- planšetdators Klēpjdatora veids, kam raksturīgs kompakts izmērs un skārienjutīgs ekrāns, kura leņķi ir iespējams mainīt un nolikt virsū klaviatūrai.
- elevators Liela, mehanizēta labības noliktava.
- sameklēt Meklējot iegūt, dabūt; atrast (piem., ko ieglabātu, noliktu).
- nomētāt Nenolikt vietā; nevīžīgi, nekārtīgi nomest; izmētāt (ko).
- nevietā Nepareizā vietā (ko nolikt, novietot u. tml.).
- izmētāt Nevērīgi, nekārtīgi nomest (vairākus priekšmetus), nenolikt vietā.
- noridāt Nokopt, nolikt vietā.
- atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
- nokopt Novācot (ko), sakārtot; novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
- apguldīt Novietot guļus; nolikt gulēt.
- nostatīt Novietot, nolikt stāvus, stateniski.
- pacilāt Ņemt rokā (piem., lai apskatītu, novērtētu, lietotu) un nolikt atpakaļ.
- rampa Paaugstināta uzbrauktuve, platforma (parasti noliktavas priekšā), kam ir vienāds līmenis ar automobiļa kravas platformas vai vagona grīdu.
- magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gs. un 20. gs. sākumā).
- padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (piem., ēdienu, dzērienu).
- spīķeris Preču noliktava.
- dot Sniegt (priekšmetu ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
- iedot Sniegt, dot (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem; atstāt, nolikt u. tml. (priekšmetu) kāda rīcībā.
- aizmīt Spert soli, nolikt kāju garām.
- nomest Strauji atbrīvoties (no tā, ko tur rokās); strauji nolikt.
- nosviest Strauji, nevērīgi (ko) nolikt, novietot (arī tam nepiemērotā, neparedzētā vietā).
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – par priekšmetu, telpu, platību.
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts, arī izmantots (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – parasti par telpu, platību, virsmu.
- noklīst Tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast; pazust.
- galda karte uz galda nolikta neliela kartīte ar viesa vārdu, pēc kā redzama viesa vieta pie galda.
- nocilāt Vairākkārt paņemt rokās un nolikt atpakaļ.
- celt Virzīt (ko uz kurieni), lai (kur) noliktu.
nolikt citās vārdnīcās:
MEV