Paplašinātā meklēšana
Meklējam mats.
Atrasts vārdos (41):
- mats:2
- mats:1
- amats:1
- komats:1
- pamats:1
- temats:1
- uzmats:1
- ciemats:1
- dogmats:1
- klimats:1
- matstikls:1
- pamatsods:1
- kompromats:1
- pirmpamats:1
- virspamats:1
- pamatskaņa:1
- pamatskola:1
- pamatsolis:1
- pamatstāja:1
- pamatsumma:1
- pamatslānis:1
- makroklimats:1
- mikroklimats:1
- grāmatsējējs:1
- grāmatskapis:1
- pamatsastāvs:1
- pamatsistēma:1
- pamatskolēns:1
- pirmatskaņot:1
- pilsētciemats:1
- grāmatsiešana:1
- grāmatsietuve:1
- pamatskaitlis:1
- pamatskolnieks:1
- pamatspēlētājs:1
- pamatstāvoklis:1
- pamatstruktūra:1
- pamatsastāvdaļa:1
- pirmatskaņojums:1
- pirmatskaņotājs:1
- pamatspecialitāte:1
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (112):
- prīma Akorda pamatskaņas.
- darbs Amata pienākumi, to veikšana; arī ieņemamais amats.
- silta vieta amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- silta vietiņa amats, darbavieta ar labu atalgojumu un mazām prasībām darba veikšanai.
- arods Amats; profesija; specialitāte.
- postenis Amats.
- maģistrāts Augsta amatpersona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
- profesors Augstākais augstskolas docētāja amats un nosaukums; persona, kam piešķirts šis nosaukums.
- lektors Augstskolas mācībspēka zinātniskais nosaukums un amats.
- kodols Būtība, pamats, galvenais saturs.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- pueblo Ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (parasti Meksikā, ASV dienvidrietumos).
- SOS bērnu ciemats ciemats, kas nodrošina ģimenes modeļa aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem.
- temperaments Cilvēka psihiskās darbības īpatnības, kuru fizioloģiskais pamats ir nervu sistēmas tips.
- robs Darbavieta, amats (parasti labs, ienesīgs).
- sietuve Darbnīca, cehs u. tml., kur iesien grāmatas; grāmatsietuve.
- vieta Darbs; amats.
- mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru un kurā ietilpst centrālais procesors, operatīvā atmiņa, pieslēgšanās vietas dažādu ārēju iekārtu (displeja, tastatūras u. tml.) vadībai.
- piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes – trijstūri ar kopēju virsotni.
- matiņš Dem. --> mats (1).
- matiņš Dem. --> mats (2).
- čina Dienesta pakāpe, ieņemamais amats (cariskajā Krievijā).
- docentūra Docenta vieta, amats.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (piem., mākslas darbā); galvenā, vienojošā tēma (piem., darbībā, norisē).
- klasiskā deja horeogrāfisko izteiksmes līdzekļu pamatsistēma baletā.
- jājamzirdziņš Iemīļots temats; iemīļota nodarbošanās.
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu.
- čina Ieņemamais amats.
- krēsls Ieņemamais amats.
- decima Intervāls – desmitā pakāpe no pamatskaņas; diatoniskās gammas desmitā pakāpe.
- staņica Kazaku ciemats.
- vēss klimats klimats, kam ir raksturīga mēreni zema gada vidējā temperatūra.
- karsts klimats klimats, kam raksturīga augsta gada vidējā temperatūra.
- kontinentāls klimats klimats, kam raksturīga liela gaisa temperatūras svārstību amplitūda ziemā un vasarā, ierobežots vai samazināts nokrišņu daudzums.
- paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā.
- ķīmisms Ķīmisko īpašību kopums (vielai, procesam); organismā norisoša fizioloģiska procesa ķīmiskais pamats, mehānisms.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas piepūles.
- kišlaks Lauku ciemats (Vidusāzijā).
- piramīda Liela, monumentāla celtne (piem., Ēģiptē), ko veido kvadrātveida pamats un četras trīsstūrveida sānu skaldnes ar kopēju virsotni.
- makroklimats Lielu ģeogrāfisko apgabalu vai visas planētas klimats.
- miers Lieto, lai izteiktu rīkojumu ieņemt pamatstāju, pārtraukt (darbību, kustību), kļūt mierīgam.
- almanahs Literāru vai zinātnisku sacerējumu krājums, ko apvieno kopīgs temats, žanrs u. tml.
- balsts Materiāls, arī garīgs pamats (kaut kam); palīdzība.
- trilleris Melisma veids – strauja, vairākkārtēja pamatskaņas un blakusskaņas mija.
- bīdmērs Mērinstruments – mērstienis ar pamatskalu, bīdāmu palīgskalu un taustiem detaļu ārēju un iekšēju izmēru mērīšanai.
- pūka Mīksts, smalks mats.
- vakance Neaizņemts amats, brīva darbavieta.
- tonalitāte Noteikta skaņkārta no noteiktas pamatskaņas.
- portfelis Nozīmīgs politisks amats, piem., valdībā.
- pamatizglītība Obligātā izglītība, ko iegūst pamatskolā (Latvijā – pirmajās deviņās klasēs).
- segums Pamatojums, pierādījums, reāls pamats.
- fundaments Pamats (celtnei u. tml.).
- Satversme Pamats (kā) pastāvēšanai, eksistēšanai; satvars (2).
- satvars Pamats (kā) pastāvēšanai, eksistēšanai.
- dibens Pamats (piem., ūdenskrātuvēm).
- substrāts Pamats (viela vai priekšmets), pie kā piestiprinās augi vai dzīvnieki; mikroorganismu augšanas vide (barotne).
- tramplīns Pamats, arī sākums (kā) tālākai attīstībai, darbībai.
- noteikums Pamats, priekšnoteikums (kā) eksistencei, attīstībai, arī apstāklis, kas veicina (ko); nosacījums.
- pamatskolēns Pamatskolas skolēns.
- pamatskolnieks Pamatskolas skolnieks.
- skelets Pamatstruktūra (kādai sistēmai).
- izēst Panākt (parasti ar intrigām vai atklātu naidīgu rīcību), ka (kādam) jāatstāj (vieta, amats).
- noēst Panākt, ka (kādam) jāatstāj (darbavieta, amats).
- cēlonis Parādības objektīvais pamats.
- pāvestība Pāvesta amats, valdīšana.
- cita opera pilnīgi atšķirīgs (jautājums, sarunas temats u. tml.).
- pirmizpildījums Pirmatskaņojums.
- elementārskola Pirmmācības skola pilsētā; pamatskola.
- jautājums Problēma, temats (kas jārisina); tas, ko pārrunā, apspriež, pēta.
- nodarbošanās Profesija, amats (kādam).
- profesūra Profesora nosaukums, amats, darbība.
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- pūka Pūkmats.
- siltzemju Saistīts ar apgabaliem, teritorijām, kurās ir silts klimats.
- tematisks Saistīts ar tematu, tam raksturīgs; tāds, kam ir noteikts temats.
- kā kāršu namiņš (sabrūk, izjūk u. tml.) saka par to, kas pēkšņi beidz pastāvēt, ātri izjūk, jo tam nav bijis reāls pamats.
- pirmpamats Sākotnējais, galvenais pamats, uz kā balstās, no kā izriet viss pārējais.
- zeme Sauszemes virsa kā pamats, uz kura (kas) atrodas, pa kuru (kas) virzās vai tiek virzīts; segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
- brīvais temats skolas sacerējuma temats, kurā nav obligāti jāiztirzā daiļliteratūras jautājumi.
- papildsods Sods, ko piespriež papildus pamatsodam.
- profesija Specialitāte, nodarbošanās, kas prasa noteiktas zināšanas un iemaņas un kas ir eksistences līdzekļu iegūšanas pamats; amats, arods.
- sabiedriskais stāvoklis stāvoklis (sabiedrībā), ko parasti nosaka ieņemamais amats.
- sars Stingrs, rupjš mats (cūku apspalvojumā).
- sars Šāds mats (cilvēka apmatojumā).
- četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases.
- jaunākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar mazāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- vecākais Tāds (cilvēks), kura amats ir saistīts ar vairāk kvalificētu darbu vai pienākumiem (salīdzinājumā ar citu attiecīgo amatu).
- neprofesionāls Tāds, kam (attiecīgais amats, nodarbošanās) nav profesija; tāds, kas nav profesionālis.
- sīks Tāds, kam ir necils, nenozīmīgs amats.
- dibināts Tāds, kam ir noteikts pamats, ko izraisījis noteikts, parasti vērā ņemams cēlonis; pamatots.
- zems Tāds, kam nav nozīmīgs, atbildīgs, arī noteicošs amats vai stāvoklis (sabiedrībā, dienestā u. tml.).
- konstruktīvs Tāds, kas veido pozitīvu pamatu (kam), tāds, kurā veidojas pozitīvs pamats (kam).
- skarbs Tāds, kur ir ļoti auksts, nelabvēlīgs klimats (par vietu, vidi); tāds, kur ir grūti apstākļi.
- smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis.
- saulains Tāds, kurā saules starojumu ilgu laikposmu neaiztur mākoņi, migla, dūmaka u. tml. un kuram (parasti) ir raksturīgs silts, arī karsts klimats (par teritoriju, zemi u. tml.).
- tēma Temats.
- tematika Tematu, arī tēmu kopums, arī temats, tēma.
- filozofija Teorētiskais pamats (piem., kādai zinātņu nozarei).
- mērenā josla teritorija starp subtropiem un subarktisko joslu, kur nav pārāk karsts vai auksts klimats.
- sekstakords Trijskaņa pirmais apvērsums – pamatskaņas pārcēlums oktāvu augstāk.
- metriskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
- sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- toniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- sillabiskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
- mērens Vidējs starp galēji karstu un galēji aukstu (par klimatu vai teritoriju, kur ir šāds klimats).
- komandors Viens no augstākajiem amatiem viduslaiku bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats; komturs.
- kūrorts Vieta, apvidus, kur ir dabiski dziednieciskie faktori (piem., labvēlīgs klimats, minerālūdeņi) un kur uzceltas ārstniecības iestādes.
- daba Viss tas, kas radies pats no sevis un veidojies bez cilvēka līdzdalības (piem., zeme, klimats, augu un dzīvnieku valsts).
- substrāts Visu lietu, procesu un parādību kopīgais materiālais pamats.
- ziedgultne Zieda ass pamats.
- mežzinātne Zinātne, kas pēta meža uzbūvi un funkcionēšanu – mežkopības teorētiskais pamats.
- monogrāfija Zinātniska grāmata, kurā aplūkots kāds atsevišķs jautājums vai temats.
mats citās vārdnīcās: