Paplašinātā meklēšana
Meklējam izvadīt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (46):
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās attiecībās.
- nodzīvot Aizvadīt (kādu laikposmu) no mūža.
- pārlaist Aizvadīt (kādu laikposmu); pārciest (nelabvēlīgos apstākļus).
- pārnest Aizvadīt (piem., mehānisma kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- aiznest Aizvadīt, aizvirzīt.
- pavadīt Aizvadīt, atrasties (kādu laiku) kur, kādā veidā.
- ola Apvalkā ietverta, no organisma izvadīta ovāla (putnu, arī dažu dzīvnieku) olšūna.
- atdot pēdējo godu ar ceremoniālu izvadīt mirušo.
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- izskalot Ar šķidruma plūsmu izvadīt, izdalīt.
- vakuola Ar šūnsulu pildīts dobums dzīvnieka vai auga organisma šūnā; viens no pūslīšiem vienšūņu šūnā, kuri veic šķidro vielmaiņas galaproduktu izvadītāju un osmoregulatoru funkcijas.
- parādīt pēdējo godu bēru ceremonijā ar cieņu izvadīt mirušo.
- izbraukt Braucot izvirzīt, izvadīt transportlīdzekli.
- apstāvētājs Cilvēks, kas vada bēru ceremoniju, saka izvadīšanas runu; izvadītājs.
- izvade Darbība, process --> izvadīt.
- izvadīšana Darbība, process --> izvadīt.
- izvadītājs Darītājs --> izvadīt.
- izdēt Dējot izvadīt no organisma (olu).
- izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
- dzemdēt Fizioloģiskā procesā izvadīt no dzemdes (attīstījušos augli).
- dzemdības Fizioloģisks process, kura rezultātā attīstījies auglis tiek izvadīts no dzemdes.
- izgulēt Gulēt (daudzās vai visās vietās); pārlaist, aizvadīt nakti (kur).
- elpināt Ievadīt un izvadīt (kādam) no plaušām gaisu.
- sadegt Intensīvi garīgi darbojoties, aizvadīt mūžu; šādi darbojoties, kļūt tādam, kam izsīkst (visi spēki).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pabadītam (kur, kādā veidā); aizritēt.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piem., nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laika posmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- izvadīt pēdējā gaitā izvadīt mirušo uz apbedīšanas vietu un apbedīt.
- dēt Izvadīt no organisma (attīstījušos olu); izvadīt no organisma olu – par putniem, dažiem rāpuļiem u. tml.
- izlaist Izvirzīt, izvadīt (ārā) no sevis.
- atkrēpot Klepojot izvadīt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām); panākt, ka klepojot izdalās krēpas.
- izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- izkraukāt Kraukājot izvadīt no elpošanas ceļiem.
- izkrēpot Krēpojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- aizlaist Ļaut, ka aiziet, dodas (kur, kādā nolūkā); aizvadīt.
- izmanevrēt Manevrējot izvadīt (transportlīdzekli).
- nomest zemē Nelietderīgi, veltīgi aizvadīt, nodzīvot (kādu laikposmu).
- izdzīvot Nodzīvot, aizvadīt (dzīvi, kādu laika posmu).
- atgaisot Panākt, ka (piem., no hidrauliskas sistēmas) tiek izvadīts iekļuvušais gaiss.
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- izvadīt Pavadot būt klāt, arī palīdzēt sagatavoties (kādam, kas dodas uz kurieni); aizvadīt.
- izdalīt Radīt un izvadīt no sevis (parasti kādu vielu) – par organismu, orgāniem.
- aizvadīt Svinīgi izvadīt.
- urīns Šķidrums, kas veidojas nierēs un pa urīnceļiem tiek izvadīts no organisma.
- atvemt Vemjot izvadīt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- izvemt Vemjot izvadīt no kuņģa (ko).
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo).
izvadīt citās vārdnīcās:
LLVV