Paplašinātā meklēšana
Meklējam būtne.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (92):
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piem., grafisks, fotogrāfisks).
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piem., spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā).
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- pārrasties Atgriezties (pēc ilgākas, tālākas prombūtnes).
- gabals Atsevišķs cilvēks, dzīva būtne (kā skaitīšanas vienība).
- briesmonis Briesmīga izskata būtne, kas izraisa bailes, šausmas; nezvērs.
- nezvērs Briesmīgam zvēram līdzīga fantastiska būtne, kas izraisa bailes, šausmas.
- saldais pārītis būtnes (parasti cilvēki) starp kuriem ir liela pieķeršanās, arī mīlestība.
- mežainis Cilvēkam līdzīga mitoloģiska būtne, kas mīt mežā.
- elfs Cilvēkveidīga būtne ar smailām ausīm, dabas gars ģermāņu mitoloģijā.
- zem četrām acīm divatā, bez citu klātbūtnes.
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
- organisms Dzīva būtne, kam raksturīga vielmaiņa, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējas vides apstākļiem.
- dzīvnieks Dzīva būtne, kas barojas ar organiskām vielām, spēj aktīvi kustēties, bet nespēj abstrakti domāt.
- radījums Dzīva būtne.
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga temperatūra.
- temperatūra Dzīvas būtnes ķermeņa sasilšanas pakāpe.
- stāvoklis Dzīvas būtnes, tās ķermeņa novietojums, atrašanās veids apkārtējā vidē.
- Fauns Dzīvās dabas (galvenokārt dzīvnieku) dievs (seno romiešu mitoloģijā), būtne ar cilvēka ķermeni, bet āža ragiem, kājām un asti.
- klātesamība Esamība, pastāvēšana; atrašanās līdzās citām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām (kur, kādā vietā, kādos apstākļos u. tml.); klātbūtne.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
- pietrūkt Izjust (kāda) klātbūtnes trūkumu.
- ikkatrs Katrs (dzīva būtne, priekšmets, parādība); ikviens.
- plecs Klātbūtne, atbalsts.
- klātiene Klātbūtne.
- tuviene Klātbūtne.
- vidus Kopums, grupa (ko veido cilvēki, arī citas dzīvas būtnes, līdzīgi priekšmeti, parādības).
- fenomens Lieta (priekšmets, būtne, īpašība, stāvoklis, notikums u. tml.), kāda tā parādās mūsu izjūtās un uztvērumos.
- kurš Lieto, jautājot par (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) kārtu, secību, daļu.
- kāds Lieto, jautājot par nezināmu, neminētu (priekšmeta, dzīvas būtnes, parādības) īpašību, pazīmi.
- sumpurnis Ļauna cilvēkveidīga būtne ar suņa galvu.
- nešķīstenis Ļauna maģiska būtne, ļauns, atbaidošs radījums; velns, nelabais.
- ļaunais gars ļauna mitoloģiska būtne.
- nelabais gars ļauna pārdabiska būtne bez ķermeniska veidola.
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- milzis Ļoti liela auguma cilvēkveidīga būtne (folklorā un mitoloģijā).
- punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- vampīrs Mitoloģiska būtne – atdzīvojies mironis, kas naktīs pieceļas no zārka un sūc dzīvu cilvēku asinis.
- ragana Mitoloģiska būtne – sieviete, kurai piemīt pārdabisks, ļauns spēks, kas prot burt un pārvietojas, lidojot uz slotas.
- meita Mitoloģiska būtne (jaunas sievietes veidolā).
- dievība Mitoloģiska būtne (parasti kāds no dieviem vairāku dievu kultā).
- sfinksa Mitoloģiska būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka galvu; šādas būtnes skulpturāls atveidojums.
- ūdensmeita Mitoloģiska būtne jaunas sievietes izskatā; nāra; ūdens meita.
- spīgana Mitoloģiska būtne jaunas sievietes veidolā, kura lido pa gaisu un spīdot vilina, maldina cilvēkus; arī ragana.
- ūdensmāte Mitoloģiska būtne sievietes izskatā; ūdens bagātību glabātāja, zvejnieku labvēle; ūdens māte.
- māte Mitoloģiska būtne sievietes veidolā.
- zemesmāte Mitoloģiska būtne, kas glabā mirušā augumu, arī sargā zemi.
- vadātājs Mitoloģiska būtne, kas liek maldīties gājējiem, braucējiem, vadā tos apkārt.
- nāra Mitoloģiska ūdeņos mītoša būtne garmatainas sievietes izskatā ar zivs asti.
- gigants Neparasti liela būtne, neparasti liels cilvēks; milzis.
- ne dzīvas dvēseles neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
- neviena dzīva dvēsele neviens cilvēks, neviena dzīva būtne.
- par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības) nenoteiktu, nezināmu pazīmi, īpašību, par ko jautā.
- kas Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pieļāvumu.
- viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds.
- kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība) ir nezināms, iepriekš neminēts.
- igrek Otrais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- puscilvēks Pārdabiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji dzīvnieks.
- poltergeists Pārdabiska būtne (spoks, rēgs u. tml.), ar kuras darbību izskaidrojamas fizikāli traucējošas parādības, piem., troksnis, priekšmetu pārvietošanās, krišana, pazušana u. tml.
- eņģelis Pārdabiska būtne, Dieva sūtnis, kas parasti tiek attēlots kā cilvēks ar spārniem.
- gars Pārdabiska būtne, kurai nav ķermeniska veidola; arī spoks.
- feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
- pūķis Pārdabiska, parasti daudzgalvaina, būtne.
- emocijas Pārdzīvojumi, jūtas, ko izraisa dzīvas būtnes reakcija uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
- sadzīves pasakas pasakas, kam raksturīgs sadzīves vides attēlojums un reālistiski tēli (ne pārdabiskas būtnes).
- klejojums Paveikta darbība, arī darbība --> klejot; prombūtne, vairākkārt mainot uzturēšanās vietu.
- iks Pirmais pēc kārtas nezināmais priekšmets vai dzīva būtne.
- kvalitāte Priekšmeta, būtnes, parādības būtiska noteiktība, kas padara to tieši par šo un nevis kādu citu priekšmetu, būtni, parādību.
- gnoms Pundurveidīga būtne, kas sargā pazemes dārgumus; rūķis.
- ne redz, ne jūt saka, ja kāda klātbūtne nav pamanāma, jūtama.
- lai būtu, kur būdams saka, ja kas attiecināms uz kādu neatkarīgi no tā atrašanās vietas, prombūtnes u. tml.
- mīts Sena teika, nostāsts par cilvēces vēstures vissenāko posmu, aizvēsturiskiem laikiem (piem., par debesu un zemes objektu rašanos) un kurā darbojas dievi vai citas pārdabiskas būtnes.
- gorgona Sengrieķu mitoloģijā – briesmīga izskata būtne ar čūskām matu vietā, kuras skatiens visu dzīvo pārvērš akmenī.
- kentaurs Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji zirgs.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
- gigants Sengrieķu mitoloģijā – zemes dievietes Gajas dēli – cilvēkveidīgas būtnes ar apakšdaļu kā čūskai.
- vīrietis Sievietei pretēja cilvēku dzimuma būtne, pieaugusi šāda dzimuma būtne.
- putekļi Sīka, nenozīmīga būtne.
- trollis Skandināvu ticējumos, folklorā – pārdabiska mežu, kalnu būtne (piem., milža, pundura, raganas veidolā), kas kaitē cilvēkiem.
- ķerubs Spārnota būtne, kas sargā paradīzi (Vecajā Derībā).
- bezpilota Tāds (lidaparāts, lidojums), ko pilotē ar autonomās vadīšanas un tālvadības sistēmu (bez pilota klātbūtnes).
- blīvs Tāds, kurā dzīvas būtnes atrodas cieši cita pie citas.
- burvis Tas (cilvēks vai pārdabiska būtne), kam piemīt spēja noburt.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos labvēlību, pateiktos.
- rūķis Tautas ticējumos – maza cilvēkveidīga būtne, kas uzturas pazemē, dažādās slēptās vietās un ir cilvēkam labvēlīga.
- dīvs Teiksmaina, brīnumaina būtne.
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
- dzīvnieku viesnīca uzņēmums, kurā uz kādu laiku tiek izmitināti un aprūpēti mājdzīvnieki (parasti suņi, kaķi) to saimnieku prombūtnes laikā.
- sieviešu dzimte viena no dzimtes kategorijas iedalījuma grupām, kurā ietilpst, piem., lietvārdi, kas nosauc sievišķā dzimuma būtnes.
- sieviete Vīrietim pretēja cilvēku dzimuma būtne; pieaugusi šāda cilvēku dzimuma būtne pretstatā meitenei, pusaudzei.
- cilvēks Visaugstāk attīstītā dzīvā būtne, kas spēj domāt, runāt.
būtne citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV