Paplašinātā meklēšana
Meklējam apkārtne.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (53):
- apkaime Apkārtējā teritorija; apkārtne.
- vide Apkārtējo apstākļu kopums (daba, apkārtne, sabiedrība), kurā noris cilvēka dzīve.
- ārpasaule Apkārtējo priekšmetu, parādību kopums; apkārtne.
- kvēlot Atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu krāsu; būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- balot Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- balsnīt Atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai ļoti gaišo krāsu.
- augšgals Augštece, arī tās apkārtne.
- blāvot Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes ar savu nespodro gaišumu, bālganumu.
- ceļmala Ceļa malējā daļa; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- josla Garena (teritorijas) daļa, kas atšķiras no apkārtnes vai stiepjas gar ko.
- grāvmala Grāvja mala; grāvja tuvākā apkārtne.
- lejtece Ietekai tuvākā (upes) daļa; beigu posms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- skatu laukums īpaši ierīkots laukums (piem., tornī) apkārtnes novērošanai.
- sudrabot Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- sudraboties Izcelties apkārtnē, atšķirties no apkārtnes ar savu sudrabainumu.
- lāsmot Izdalīties no apkārtnes ar savu spožumu, spilgtumu.
- zilēt Izdalīties no apkārtnes ar savu zilo krāsu.
- baltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu balto vai gaišo krāsu.
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (pie debesīm).
- melnot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu melno vai ļoti tumšo krāsu.
- sārtoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtot.
- sārtot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu sarkano, sārto krāsu; sārtoties.
- laistīties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu spožumu, krāsas spilgtumu.
- zeltoties Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltot (1).
- zeltot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zeltaino, arī dzelteno, oranžo krāsu; zeltoties.
- zilgot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgmot.
- zilgmot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo, zilgano krāsu; kļūt vai būt zilam, zilganam; zilgot.
- tumst Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne; jūras piekraste.
- laukmala Lauka (1) tuvākā apkārtne, tā malējā daļa.
- klints Masīvs cietu iežu kopums, kas izceļas pāri apkārtnei; ļoti liels, ciets iezis ar stāvām malām.
- vide Materiālā apkārtne, vieta, kurā kas atrodas, eksistē.
- tuvums Netāla apkārtne, vieta, kas atrodas tuvu (kam), arī neliels attālums.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
- apbružāties Pierast, iejusties (sabiedrībā), piemēroties apkārtnei.
- purvmala Purva tuvākā apkārtne; purva malējā daļa.
- aina Redzeslokā ietverama (arī iztēlē veidota) apkārtnes daļa; ainava, skats.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas; tāla, plaša apkārtne.
- strautmala Strauta mala; strauta tuvākā apkārtne.
- ārējs Tāds, kas atrodas ārpusē, uz ārpusi (no kā) vai norobežo (ko) no apkārtnes; tāds, kas notiek ārpusē.
- netīrīgs Tāds, kas neuztur (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
- tīrīgs Tāds, kas rūpējas par (sava ķermeņa, apkārtnes) tīrību.
- skats Tas, ko (kāds) var ietvert redzes lokā (piem., apkārtne vai kāda tās daļa); aina.
- skatu tornis tornis apkārtnes novērošanai.
- upmala Upes mala; upes tuvākā apkārtne.
- vidustece Vidusposms (upei) vai tuvākā apkārtne.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa labajā vai kreisajā pusē.
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas (kā) labajā vai kreisajā pusē, malā.
- aizmugure Vieta, apkārtne, kas atrodas aiz (kā) muguras, mugurpuses.
- kalns Vieta, kas nedaudz, bet izteikti paceļas pāri apkārtnei; uzkalns.
- kalns Zemes virsas pacēlums (parasti vismaz 100 metru augstumā) virs apkārtnes un ar nogāzēm visapkārt.
apkārtne citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV