Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nomērķēt
nomērķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Mērķēt un pabeigt mērķēt; notēmēt.
PiemēriMednieks nomērķēja un izšāva.