nomērķēt
nomērķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Mērķēt un pabeigt mērķēt; notēmēt.
PiemēriMednieks nomērķēja un izšāva.
- Mednieks nomērķēja un izšāva.
- Nomērķēt kodolraķetes uz Viduseiropas valstīm.