notēmēt
notēmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
PiemēriUz pilsētu notēmētas raķetes.
- Uz pilsētu notēmētas raķetes.
- Mednieks notēmēja bisi uz briedi.
1.1.intransitīvs Tēmēt un pabeigt tēmēt; nomērķēt.
PiemēriNotēmēt un izšaut.
- Notēmēt un izšaut.
- Precīzi notēmēt.