notēlot
notēlot [nùotȩ̀luôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Atveidot (mākslas tēlos).
PiemēriAktieris notēloja Romeo.
- Aktieris notēloja Romeo.
1.1.Attēlot, aprakstīt.
PiemēriRakstnieks romānā notēlojis savu bērnību.
- Rakstnieks romānā notēlojis savu bērnību.
- Notēlot visu rožainā gaismā.
2.Atveidot imitējot, atdarinot; izlikties.
PiemēriNotēlot ģīboni.
- Notēlot ģīboni.
- Vai iemīlēšanos var notēlot?
2.1.Izliekoties (par ko), maldināt.
Stabili vārdu savienojumiNotēlot muļķi.
- Notēlot muļķi — izlikties, ka nekā nezina, nesaprot.