Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
notēmēt
notēmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Noregulēt (šaujamieroci) tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu, noteiktu mērķi; nomērķēt.
PiemēriUz pilsētu notēmētas raķetes.
1.1.intransitīvs Tēmēt un pabeigt tēmēt; nomērķēt.
PiemēriNotēmēt un izšaut.