nomērot
nomērot [nùomȩ̃ruôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Noiet, nobraukt (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNomērot ceļu līdz mašīnai.
2.Vērtējoši apskatīt, novērtēt (ar skatienu, acīm); nomērīt2.
PiemēriNomērot meiteni ar skatienu no galvas līdz kājām.