Paplašinātā meklēšana
Meklējam spēlēt.
Atrasts vārdos (23):
Atrasts vārdu savienojumos (7):
Atrasts skaidrojumos (127):
- kaut Ar savu (kārts, kauliņa u. tml.) izspēli, gājienu atņemt pretiniekam (piem., izspēlēto kārti, spēles kauliņu); sist.
- spēlēt Atskaņot (ar mūzikas instrumentu) skaņdarbu, tā sastāvdaļu; būt tādam, kas prot spēlēt (mūzikas instrumentu).
- rulete Azarta spēle, kurā iegriež ratu ar numurētām dažādu krāsu iedaļām un spēlētājam jāuzmin, kurā (vai kuras krāsas) iedaļā iekritīs pretējā virzienā ripojoša bumbiņa.
- strīda bumba bumbas izcīņa, piem., uzmetot to gaisā starp diviem komandu spēlētājiem.
- leijerkastnieks Cilvēks, kas (parasti uz ielas) spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- nočīgāt Čīgājot nospēlēt.
- apspēle Darbība --> apspēlēt(1).
- apspēle Darbība --> apspēlēt(2).
- izspēle Darbība --> izspēlēt; gājiens (piem., kāršu spēlē).
- izspēle Darbība --> izspēlēt.
- kibertelpa Datoru tīklā (piem., internetā) veidotais pasaules modelis (virtuālā realitāte), kurā var simulēt reālas situācijas, spēlēt spēles u. tml.
- nodrillēt Daudz spēlējot, atskaņojot nolietot; nospēlēt (6).
- dūdinieks Dūdas vai dūdu spēlētājs.
- pussargs Futbola spēlē – komandas spēlētājs, kura uzdevums ir palīdzēt gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.
- motobols Futbolam līdzīga komandu sporta spēle, kurā spēlētāji pārvietojas ar motocikliem (izņemot vārtsargu).
- minifutbols Futbols, ko spēlē mazākā laukumā un ar mazāku spēlētāju skaitu katrā komandā (salīdzinājumā ar tradicionālo futbolu).
- šahs Galda spēle diviem spēlētājiem uz 64 lauciņu galdiņa, kurā katram spēlētājam ir 16 baltas vai melnas figūras.
- golferis Golfa spēlētājs.
- golfists Golfa spēlētājs.
- spēlētgriba Griba spēlēt (1).
- spēlētgriba Griba spēlēt (2).
- spēlētgriba Griba spēlēt (3).
- sist kārti iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
- strītbols Ielas basketbols, kur katrā komandā spēlē trīs spēlētāji un spēles laukums ir uz pusi mazāks, nekā īstā basketbola laukums.
- iedūcināt Iesākt spēlēt (mūzikas instrumentu ar zemu skanējumu).
- nospēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (ko).
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (mūzikas instrumentu, skaņdarbus).
- izspēlēties Ilgāku laiku, daudz spēlēt (sporta spēles).
- pūst Izelpā virzot gaisu, spēlēt (mūzikas instrument).
- izbungot Izspēlēt ar bungām.
- atkarība Izteikta patoloģiska tieksme un pieradums (piem., lietot narkotiskas vielas, spēlēt azartspēles).
- trumpot Kāršu spēlē – izspēlēt (parasti vairākus) trumpjus.
- pasjanss Kāršu spēle (vienam spēlētājam), kurā sajauktas kārtis pēc attiecīgiem noteikumiem jāsaliek noteiktā kārtībā.
- pokers Kāršu spēle, kurā piedalās divi vai vairāki spēlētāji, kam rokās izliktas kārtis; tie sader, un katrs izliekas, ka uzvarēs.
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā spēlētājiem ir līdzīgas funkcijas; šādu spēlētāju darbība.
- regbijs Komandu sporta spēle ar ovālu bumbu, kuru drīkst spert, nest vai piespēlēt ar rokām.
- krikets Komandu sporta spēle, kurā vienas komandas spēlētāji mēģina (metot bumbu) sagāzt pretinieka vārtiņus, bet pretējās komandas spēlētāji tos sargā ar speciālu vāli.
- pose Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi; farss.
- farss Komēdija ar ārišķīgiem, parupjiem jokiem, shematizētiem tēliem, kur pārspīlētā veidā apspēlēti absurdi, neticami notikumi.
- drafts Līguma slēgšana ar sportistiem; jaunu spēlētāju izvēle.
- ampluā Lomu tips ar noteiktām mākslinieciskām īpatnībām; aktiera spējas, kas ļauj spēlēt kāda noteikta tipa lomas.
- bingo Loto spēles paveids (ko parasti spēlē daudzi spēlētāji īpaši tam paredzētā zālē).
- multiinstrumentālists Mūziķis, kas prot spēlēt vairākus instrumentus.
- akordeonists Mūziķis, kas spēlē akordeonu, akordeona spēlētājs.
- bajānists Mūziķis, kas spēlē bajānu; bajāna spēlētājs.
- ģitārists Mūziķis, kas spēlē ģitāru; ģitāras spēlētājs.
- koklētājs Mūziķis, kas spēlē kokli; kokles spēlētājs.
- mandolīnists Mūziķis, kas spēlē mandolīnu; mandolīnas spēlētājs.
- marimbists Mūziķis, kas spēlē marimbu; marimbas spēlētājs.
- papūst Neilgu laiku spēlēt (pūšamo mūzikas instrumentu).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, galda spēli, sporta spēli).
- uzspēlēt Neilgu laiku, arī reizēm spēlēt (piemēram, skaņdarbu, mūzikas instrumentu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (kādu spēli, rotaļu).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (piem., teātra izrādē).
- paspēlēt Neilgu laiku, mazliet spēlēt (skaņdarbu, mūzikas instrumentu); neilgu laiku, mazliet atskaņot (skaņdarbu).
- paspēlēties Neilgu laiku, mazliet spēlēties; parotaļāties.
- klimperēt Nemākulīgi spēlēt (parasti klavieres).
- bungot klavieres nemākulīgi spēlēt klavieres.
- nobungot Nospēlēt (uz klavierēm).
- nograbināt Nospēlēt.
- dūdot Paklusu dziedāt, spēlēt (ko).
- papildināt Palielināt (cilvēku kopumu), iesaistot (tajā) jaunus darbiniekus, spēlētājus u. tml.
- blefs Paņēmiens kāršu spēlē (piem., pokerā) – spēlētājs ar sliktām kārtīm izliekas, ka var uzvarēt.
- pamētāt bumbu paspēlēt bumbu.
- pakoklēt Paspēlēt, koklēt (kokli).
- ielēkt Pēkšņi, negaidīti tēlot, spēlēt (lomu), parasti aizvietojot citu aktieri.
- atdot Piespēlēt; pieļaut, ka iegūst.
- iespēlēt Piespēlēt.
- noplinkšķināt Plinkšķinot nospēlēt (parasti uz klavierēm).
- spēlētprasme Prasme spēlēt (1).
- spēlētprasme Prasme spēlēt (3).
- zonas aizsardzība pretinieka komandas uzbrukuma atvairīšana, spēlētājiem ieņemot noteiktu vietu (piem., savas aizsardzības zonas priekšā).
- spēlētprieks Prieks spēlēt (1).
- spēlētprieks Prieks spēlēt (2).
- spēlētprieks Prieks spēlēt (3).
- regbists Regbija spēlētājs.
- divspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji; dubultspēle.
- dubultspēle Sacensības (piem., tenisā, badmintonā), kurās katrā pusē spēlē divi spēlētāji.
- tumšais zirdziņš saka par cilvēku, spēlētāju, komandu, par kuru spējām nav īsta priekšstata.
- uzkāpt uz skatuves dēļiem sākt spēlēt (piem., teātri), kļūt par aktrisi (aktieri).
- saspēlēt Savstarpēji spēlēt (sporta spēli, galda spēli u. tml.).
- snaiperis Sevišķi rezultatīvs spēlētājs (futbolā, hokejā u. tml.).
- nobungot Sitot bungas, nospēlēt.
- aizmugures stāvoklis situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- aizmugures pozīcija Situācija (piem., futbola, hokeja spēlē), kad spēlētājs atrodas pretinieka zonā pirms bumbas vai ripas.
- dauzīt Skaļi spēlēt (sitamos vai taustiņu mūzikas instrumentus).
- sist Sparīgi, aizrautīgi spēlēt (parasti kāršu spēles).
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- vienspēle Spēle (piem., tenisā, golfā, badmintonā), kur katrā pusē spēlē viens spēlētājs.
- snūkers Spēle diviem (parasti) spēlētājiem ar 22 dažādu krāsu bumbiņām noteiktā secībā uz speciāla galda ar atverēm malā; ar nūju izdara sitienu pa balto bumbiņu; biljarda paveids.
- acīte Spēle, kurā spēlētājiem jāsavāc 21 punkts.
- lēkt klases spēlēt klases.
- sist bumbu (arī futbolu, volejbolu u. tml.) spēlēt sporta spēli, kurā šādā veidā raida bumbu.
- izspēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt (piem., sporta spēli).
- nospēlēt Spēlēt un pabeigt spēlēt sporta spēli (ar kādu rezultātu).
- apvest Sportā – apiet (pretinieka komandas spēlētāju).
- kārta Sporta sacensību posms, kurā komandas vai atsevišķi spēlētāji izspēlē vienu spēli.
- selekcionārs Sporta speciālists, kas no jauniešu un zemāka līmeņa komandām atlasa perspektīvus spēlētājus profesionāliem klubiem.
- saspēle Sporta spēlē – savstarpēja darbību saskaņošana starp komandas spēlētājiem.
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- presings Sporta spēlēs – cieša pretinieka komandas spēlētāju segšana visā laukumā.
- presingot Sporta spēlēs – cieši segt (pretinieka komandas spēlētājus) visā laukumā.
- spēka paņēmiens sporta spēlēs – noteikta veida darbība, darbību kopums, ko veic ar spēku, lai kavētu pretinieku komandas spēlētāja darbību.
- bloks Sporta spēlēs – sistēma, ko spēlētāji veido, lai aizšķērsotu ceļu bumbai vai pretinieka spēlētājam.
- caurgājiens Sportista mērķtiecīga virzīšanās, manevrējot starp spēlētājiem (sporta spēlēs).
- stabulnieks Stabules spēlētājs.
- mats Stāvoklis šaha spēlē, kad karali vairs nevar aizsargāt un spēlētājs ir zaudējis partiju.
- pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
- raut Strauji sākt (piem., dziedāt, spēlēt, dejot).
- karalis Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
- puskreiss Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un kreisās puses spēlētāju.
- puslabs Tāds (futbola komandas uzbrucējs), kas spēlē starp uzbrucēju līnijas centra un labās puses spēlētāju.
- stīga Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu); tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
- harmonijs Taustiņinstruments, kam gaisu ar kājminamām plēšām pievada pats spēlētājs un kas skan līdzīgi ērģelēm.
- uzvilkt Uzsākt dziedāt, spēlēt.
- uzsist kārtis (arī trumpas, pokeru u. tml.) uzspēlēt (kāršu spēli).
- uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu); neilgu laiku, arī reizēm pūst (piemēram, medību ragu, medību signālu).
- uztrinkšķināt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar strinkšķināmo instrumentu.
- uzsist bumbu (arī futbolu, volejbolu, galda tenisu u. tml.) uzspēlēt sporta spēli, kurā ar sitienu raida bumbu (bumbiņu).
- uzraut Uzspēlēt, arī uzdziedāt, uzdejot.
- uzlaist Uzspēlēt, uzdejot, uzdziedāt u. tml. (ko).
- uzkapāt Uzspēlēt.
- uzstrinkšķināt Uzspēlēt.
- saņemt Uztvert sporta spēlē (piem., piespēlētu bumbu, ripu).
- rotaļāties Veikt rotaļai nepieciešamo darbību kopumu, pavadīt laiku rotaļā; spēlēties.
- ļurināt Vienmuļīgi spēlēt.
- pamatspēlētājs Viens no komandas galvenajiem spēlētājiem.
spēlēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV