Paplašinātā meklēšana
Meklējam rosme.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (38):
- gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, izturības.
- liela dūša drosme, arī pašapziņa, nesavaldība.
- varonība Drosme, drošsirdība.
- dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
- rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, ko izpilda no rīta; rīta rosme.
- gļēvulība Gribas vājums, drosmes trūkums.
- inspirācija Iedvesma, ierosme; iedvesmošana.
- uzpravīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu, arī novērstu paģiras.
- ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
- uztaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai rastu šķietamu drosmes, spēka apziņu.
- izaicinājums Ierosme (izdarīt, paveikt ko, parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
- iedvesma Ierosme (radošam darbam).
- iniciatīva Ierosme kaut ko sākt; darbības uzsākšana un aktīva virzīšana.
- vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas drosme (ko darīt); iedrošināt.
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt).
- svešierosme Parādība, ko kādā sistēmā ierosina, uztur cita sistēma; neatkarīgā ierosme.
- grūdiens Pēkšņa, spēcīga ierosme, pamudinājums (darbībai, procesam).
- apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība.
- rīta rosme rītarosme.
- rosība Rosīga darbība; rosme.
- pašierosme Sevī radusies ierosme, ko pašam darīt, veikt.
- dzīvība Spraiga darbība, kustība, rosme.
- impulsīvs Tāds (cilvēks), kas rīkojas pēc acumirklīgas ierosmes, bez rīcības un tās seku apsvēršanas.
- gļēvs Tāds, kam ir vāja griba; tāds, kam trūkst drosmes, izturības.
- skolniecisks Tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme.
- drošsirdīgs Tāds, kam piemīt drosme; bezbailīgs, drosmīgs.
- drosmīgs Tāds, kam piemīt drosme; bezbailīgs.
- mazdūšīgs Tāds, kam trūkst drosmes, uzņēmības; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- brīvprātīgs Tāds, kas veic, dara (ko) pēc brīvas gribas, pēc savas ierosmes.
- impulsīvs Tāds, ko nosaka acumirklīga ierosme; tāds, kas veidojas acumirklīgas ierosmes ietekmē.
- vientulīgs Tāds, kur nav rosmes, dzīvības, arī tāds, kas izraisa atšķirības, pamestības izjūtu.
- vientuļš Tāds, kur nav rosmes, dzīvības; tāds, kas izraisa atšķirtības, pamestības izjūtu; vientulīgs (2).
- bezbēdīgs Tāds, kurā izpaužas bezrūpība, jautrība, arī drosme, pārgalvība.
- drosmīgs Tāds, kurā izpaužas drosme, bezbailība.
- drošs Tāds, kurā izpaužas drosme; tāds, kurā izpaužas nepiespiestība.
- bravūra Tēlota ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās, lielīšanās.
- dūša (ir, saskrien) papēžos zūd drosme, uzņēmība, pašpaļāvība.
rosme citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV