Paplašinātā meklēšana
Meklējam rinda.
Atrasts vārdos (8):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (90):
- elēģiskais distihs antīkās dzejas panta forma, divrinde, kuras pirmā rinda rakstīta heksametrā, bet otrā – pentametrā.
- sabalsot Ar atskaņām izveidot (savstarpēji) saskanīgas (dzejas rindas).
- mašīnsalikums Ar burtu saliekamo mašīnu veidotas teksta salikuma rindas izjaucamu vai neizjaucamu burtu veidā.
- četrrindu Ar četrām rindām; tāds, kas veido četras rindas.
- divrindu Ar divām rindām; tāds, kas veido divas rindas.
- trīsrindu Ar trim rindām; tāds, kas veido trīs rindas.
- pasāža Ātrā tempā atskaņojama augšupejošu vai lejupejošu skaņu rinda.
- daktiliskās atskaņas atskaņas rindas pēdējās trīs zilbēs ar uzsvaru trešajā zilbē no rindas beigām.
- blakus atskaņas atskaņas, kas saista vienu otrai sekojošas dzejas rindas.
- špalera Augu rinda, kas ir izveidota pie šāda žoga.
- gals Beigu daļa, beigu posms (rindai, virknei); tas, kas atrodas (kā) sākumā vai beigās.
- monotips Burtu saliekamā mašīna, ar kuru saliek rindas, kas sastāv no atsevišķi izlietiem burtiem.
- kasīda Cildinoša satura dzejolis (Austrumu literatūrā) ar atskaņām pirmajās divās rindās, turpmāk – ik pēc rindas.
- faktoriāls Dabisko skaitļu rindas secīgo skaitļu reizinājums no viena līdz kādam noteiktam skaitlim.
- caurā vīle dekoratīvi nošūta vīle, kurā, izvelkot auduma diegus, izveidota maza caurumu rinda.
- triolets Dzejas forma, kuras astoņrindu strofā pirmā rinda atkārtojas ceturtajā un septītajā rindā, bet otrā rinda – astotajā rindā; šādā formā uzrakstīts dzejolis.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- rondo Dzejolis, kam (klasiskajā formā) ir 15 rindas ar divām atskaņām un kuram pirmās rindas sākums atkārtojas dzejoļa vai pantu nobeigumā.
- rondele Dzejolis, kurā ir trīspadsmit vai četrpadsmit rindas ar divām atskaņām.
- ķēde Dzejoļa posmu saistījums, kurā nākamais posms sākas ar iepriekšējā posma pēdējās rindas atkārtojumu.
- vilciens Dzelzceļa transportlīdzeklis – sakabinātu vagonu rinda, ko velk lokomotīve vai motorvagons pa speciāli izbūvētām sliedēm.
- slēgta ierinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
- slēgta rinda ierinda, rinda, kurā starp cilvēkiem ir iespējami mazas atstarpes.
- līnija Ierinda.
- konstebls Ierindas policists (Lielbritānijā, ASV).
- ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā).
- līst priekšā iet, neievērojot rindas kārtību.
- godasardze Īpaši organizēta cilvēku grupa, kas noteiktā veidā (piem., stāvot miera stājā ierindā) pauž godinājumu (kam); attiecīgā ierinda; goda sardze.
- kavalkāde Jātnieku grupa, rinda.
- balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
- spoguļkarpa Karpa, kurai raksturīga lielu, spožu zvīņu rinda sānos.
- reize Kārta, rinda (ko darīt).
- joniskais orderis kolonnu rinda, kam raksturīgs kapitelis ar dekoratīviem spirālveida vijumiem, dziļām vertikālām rievām kolonnās, kuras uz augšu pakāpeniski sašaurinās.
- galerija Kopums, rinda, virkne (piem., daiļdarbā).
- flangs Labā vai kreisā puse, piem., karaspēka ierindai.
- masa Liels cilvēku kopums, skaits; plašas iedzīvotāju aprindas.
- sietstobrs Lūksnes galvenā sastāvdaļa – vertikālas šūnu rindas, pa kurām pārvietojas fotosintēzē radušās organiskās vielas.
- karavāna Nastu nesēju dzīvnieku rinda kopā ar pavadoņiem, ceļotājiem u. tml. (parasti tuksnešos, stepēs).
- cirsmojums Nepārtrauktu cirsmu rinda, kas stiepjas noteiktā virzienā.
- aste Nobeigums, beigu daļa (gājienam, kolonnai, rindai).
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās u. tml. kā, piem., rindas, gājiena, grupas priekšgalā, priekšpusē.
- gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā.
- izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piem., rinda, aplis).
- līdzināties Novietoties tā, ka veidojas taisna rinda (par cilvēku grupu).
- vaga Paaugstinājums starp šādiem blakus padziļinājumiem, arī šaura, garena dobe, iesētu, iestādītu augu rinda.
- trīsrinde Pants, dzejolis, kam ir trīs rindas.
- četrrinde Pants, dzejolis, kurā ir četras rindas.
- desmitrinde Pants, dzejolis, kurā ir desmit rindas.
- sešrindenis Pants, dzejolis, kurā ir sešas rindas; sešrinde.
- sešrinde Pants, dzejolis, kurā ir sešas rindas.
- divrinde Pants, kam ir divas rindas.
- koda Papildu rinda noteiktu dzejas formu, piem., sonetu, nobeigumā.
- transparents Papīra lapa ar biezām melnām, taisnām līnijām, ko rakstot paliek zem baltas papīra lapas, lai raksta rindas un atstarpes starp tām būtu vienādas.
- robojums Paveikta darbība, rezultāts --> robot; izvirzījumu un padziļinājumu rinda, kopums.
- sākums Pirmās rindas, lappuses, pirmais nodalījums (piem., rakstā, grāmatā, tekstā), arī šādu rindu, lappušu, nodalījuma saturs; pirmās taktis, pirmā epizode u. tml. (skaņdarbā).
- stelāža Plauktu rinda vairākos stāvos.
- refrēns Rinda vai rindas daļa, kas atkārtojas citos (dzejoļa) pantos.
- kolonna Rinda, ierinda, ko veido cits aiz cita novietojušies cilvēki vai transportlīdzekļi.
- konverģence Robežvērtības piemitība (piem., skaitļu rindai).
- vispārība Sabiedrība, sabiedrības aprindas, parasti plašas.
- kārta Secība, rinda; vieta secībā, rindā.
- melodija Skaņu rinda, kas izsaka muzikālu domu; šādu skaņu rindu kopums.
- atskaņa Skaņu vai skaņu grupu atkārtojums, kas saista divas vai vairākas dzejoļa rindas (parasti to nobeigumā).
- pakāpe Skaņurindas skaņa attiecībā pret kādu citu skaņu šajā skaņurindā.
- ešelons Slānis, aprindas (kādā organizācijā, sabiedrībā u. tml.).
- falanga Slēgta smagi bruņotu kājnieku kaujas ierinda (Senajā Grieķijā).
- špalera Speciāli nostādīta cilvēku rinda abpus ceļam, pa kuru virzās kāda godināma vai apsargājama persona.
- kortežs Svinīgs brauciens (parasti ar pavadoņiem); transportlīdzekļu rinda svinīgā braucienā.
- divrindu Tāds (dzejas pants), kam ir divas rindas.
- četrrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir četras rindas.
- trīsrindu Tāds (pants, dzejolis), kam ir trīs rindas.
- sešrindu Tāds (pants, dzejolis), kurā ir sešas rindas.
- malējais Tāds, kas atrodas (kā, parasti rindas, grupas) malā; vistālākais.
- sešrindu Tāds, kas veido, apkalpo sešas rindas.
- sešrindu Tāds, kurā ir sešas rindas.
- anfilāde Telpu rinda, kas savienota ar durvīm (vārtiem, arkām) un atrodas taisnā līnijā cita aiz citas.
- kavalkāde Transportlīdzekļu vai cilvēku rinda, virkne.
- ritornele Trīsrindu pants, kurā atskaņota pirmā un trešā rinda.
- pārnest vārdu (jaunā rindā) uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- epifora Vārda vai vairāku vārdu atkārtojums teikuma rindas vai strofas beigās; pretstats: anafora.
- blīvējums Vārdrinda, ko veido vairāki leksiski atšķirīgi vārdi.
- vārdvirkne Vārdrinda.
- vagons Vieglā automobiļa virsbūve, kurā bagāžnieks apvienots ar salonu, ir salokāma pēdējo sēdekļu rinda un vertikāla aizmugures siena.
- virkne Vienā līnijā izkārtots vai izkārtojies cits citam sekojošu (cilvēku, dzīvnieku, priekšmetu u. tml.) kopums; rinda.
- plejāde Viena un tā paša ķīmiskā elementa izotopu rinda.
- kolonāde Viena vai vairākas kolonnu rindas ar horizontālu pārsegumu.
- arkāde Vienādu, uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
- gamma Viendabīgu, bet savstarpēji atšķirīgu priekšmetu, parādību rinda, virkne.
- melodija Viens no mūzikas pamatelementiem – intonatīvi vienota vienbalsīga skaņu rinda.
rinda citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV